Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 13.martā

AM: Par transportlīdzekļu atsavināšanu sabiedriskā labuma organizācijām

13.martā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par transportlīdzekļu atsavināšanu sabiedriskā labuma organizācijām”.

2010.gada 2.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika nodoti atsavināšanai 666 AM nevajadzīgi transportlīdzekļi, uz kuru pārņemšanu pieteicās valsts un pašvaldību iestādes un sabiedriskā labuma organizācijas.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” Aizsardzības ministrija ir nodevusi valsts iestādēm 34 transportlīdzekļus un veic 33 transportlīdzekļu nodošanu pašvaldību iestādēm.

Tā kā atsavināšanai tika nodots liels skaits transportlīdzekļu un informācija par transportlīdzekļu atsavināšanu plaši izskanēja presē un citos masu informācijas līdzekļos, tika saņemts liels skaits pieteikumu uz atsavināmiem transportlīdzekļiem no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī sabiedriskā labuma organizācijām. Aizsardzības ministrija 2010.gada 6. un 7.decembrī rīkoja atvērto durvju dienas Lielvārdes Gaisa spēku aviācijas bāzē un Kuldīgas Zemessardzes 45.nodrošinājuma bataljonā, kur interesenti varēja apskatīt atsavināmos transportlīdzekļus.

Līdz AM noteiktajam termiņam – 2011.gada 28.janvārim – uz transportlīdzekļiem pieteicās 17 sabiedriskā labuma organizācijas, kurām saskaņā ar Finanšu ministrijas mājaslapā publiski pieejamo sabiedriskā labuma organizāciju sarakstu ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kurām var nodot transportlīdzekļus: fonds “Krustceles”, “Pasaku māja “Undīne” – Zaļais ordenis”, “Culturelab”, mākslinieku biedrība “Sidegunde”, “GFA”, “Priedaines jahtklubs”, “Vides aizsardzības klubs”, “Ecclesia”, “Eizenšteins un dēli”, “Latgales pilots”, “Tēvzemes brīvības cīnītāju atbalsta fonds”, “Latvijas Sporta peintbola federācija”, biedrība “Kurlande”, “L.A.M.A.”, Ūdens motosporta klubs “NordOst”, “Sporta klubs Kubuli”, “Mores muzejs”.

2011.gada martā AM nolēma katrai biedrībai nodot ne vairāk kā divus transportlīdzekļus. Izņēmums ir biedrība “Eizenšteins un dēli”, kurai, ievērojot tās plašo darbību un patriotisko filmu uzņemšanu, tika nolemts nodot visus biedrības lūgtos transportlīdzekļus, ja uz tiem nepieteiksies valsts vai pašvaldību iestādes. Atsavināšanai Aizsardzības ministrija ierosina nodot 76 transportlīdzekļus par kopējo bilances vērtību 73,03 lati.

Sabiedriskā labuma organizācijas ir informējušas, ka tās izmantos transportlīdzekļus saskaņā ar saviem darbības mērķiem un pamatdarbības jomām – sporta un mākslas atbalstam, jaunatnes izglītošanai un patriotiskai audzināšanai.

Tāpat sabiedriskā labuma organizācijas ir iepazinušās ar transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un sniegušas Aizsardzības ministrijai rakstisku apstiprinājumu, ka tos izmantos savā darbībā. Līdz ar to rīkojuma projektā minētie transportlīdzekļi vēl ir izmantojami un tiem nebūtu piemērojams Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums.

Daļa atsavināmo transportlīdzekļu ir saņemti kā ziedojums no ārvalstīm, tāpēc AM ir noskaidrojusi to ziedotājvalstu nosacījumus un ierobežojumus transportlīdzekļu tālākai nodošanai sabiedriskā labuma organizācijām – tie nodošanas procesā tiks iekļauti līgumā par transportlīdzekļu nodošanu. Ja šādi ārvalstu ierobežojumi uz transportlīdzekļiem neattieksies vai transportlīdzekļus iepriekš ir iegādājusies AM, tie tiks nodoti bez turpmākiem ierobežojumiem ar pieņemšanas un nodošanas aktu.

Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa

ĀM: Par ad hoc tiesnešu no Latvijas saraksta Eiropas Cilvēktiesību tiesā apstiprināšanu

Ministru kabinetā 13.martā tika apstiprināts ad hoc tiesnešu no Latvijas saraksts Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā ir iekļauti: Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede, Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita un Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits.

Papildus sarakstam tika apstiprināts valdības paskaidrojošais raksts, kurā, atsaucoties uz konvenciju, Ministru kabinets paturēja tiesības jebkurā laikā pārskatīt ad hoc tiesnešu sarakstu, ja tiesā izskatāmo lietu specifika norādīs uz nepieciešamību piesaistīt ad hoc tiesneša amatā speciālistus ar specifiskām zināšanām un pieredzi.

Ad hoc tiesnešu no Latvijas atlasi veica šim mērķim izveidota atlases komisija, kuras sastāvā bija likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas pārstāvji, kā arī pārstāvji no akadēmiskās vides. Izsludinātajā atklātajā konkursā savas kandidatūras bija pieteikuši astoņi pretendenti.

Ad hoc tiesnesis piedalās lietas izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā gadījumos, kad pastāvīgais tiesnesis no līgumslēdzējvalsts nevar piedalīties lietas izskatīšanā. Atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 26.panta 4.punktam ad hoc tiesnesi no attiecīgās līgumslēdzējvalsts iepriekš iesniegta saraksta izvēlas ECT priekšsēdētājs.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par jaunu atbalsta programmu komersantiem jaunu darba vietu radīšanai

Lai sekmētu jaunu darba vietu veidošanu un starptautisku uzņēmumu atbalsta centru veidošanos, Ekonomikas ministrija izstrādāja un Ministru kabineta sēdē 13.martā tika akceptēta jauna atbalsta programma komersantiem “Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai”.

Plānots, ka programmas īstenošana tiks sākta 2012.gada vidū, līdz 2013.gada beigām izveidojot 250 jaunas darba vietas.

Lai sniegtu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības mērķa nozarēs un veicinātu nozīmīga daudzuma jaunu, labi atalgotu darba vietu veidošanos, ir jānodrošina atbalsts komersantiem šādu projektu īstenošanai. Ministrija uzskata, ka jaunajām darba vietām jābūt labi atalgotām un noturīgām ilgtermiņā. Projekta iesniedzējs varēs būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20% augstāks par vidējo tautsaimniecībā.

Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuri investē ne mazāk kā 5 miljonus eiro (3,5 milj. latu), vai kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuru saistīto personu grupas kopējā bilances vērtība ir vismaz 355 miljoni eiro (250 milj. latu), un kuri investē ne mazāk kā 1422 eiro (1000 latu) par katru jaunizveidoto darba vietu.

Projekta minimālais līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs ir 12 000 latu par katru jaunradīto darba vietu. Programmas ietvaros attiecināmas ir neto darba algas izmaksas un jaunizveidoto darba vietu darbinieku apmācību izmaksas. Maksimālais līdzfinansējuma apmērs neto darba algas izmaksām mēnesī ir ne vairāk kā 500 latu par katru jaunizveidoto darba vietu.

Programmas ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Kopējais programmas līdzfinansējums ir 3 000 000 latu. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 50%. Maksimālais līdzfinansējuma apmērs vienam projektam ir 1 500 000 latu.

Jauno atbalsta programmu Ekonomikas ministrija izstrādāja sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, kā arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociāciju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem ar vēlēšanām saistītos likumos

13.martā Ministru kabinetā apstiprināja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kā arī grozījumus Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā. Lai mazinātu finansiālo slogu uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un lai nodrošinātu šo budžetu līdzekļu racionālu izmantošanu, plānots noteikt, ka vēlētājiem iepriekšējo 10 dienu vietā turpmāk būs iespēja iepazīties ar kandidātu sarakstiem piecas dienas pirms vēlēšanām.

Grozījumi veikti, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu, ka normatīvajos aktos noteiktās desmit dienas, kas ir paredzētas vēlētājiem, lai tie pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī var iepazīties ar kandidātu sarakstiem, var samazināt uz piecām dienām. Tas darīts, lai racionālāk tiktu izmantoti gan pašvaldību, gan valsts budžetu līdzekļi, jo, kā liecina CVK rīcībā esošā informācija, cilvēku atsaucība šajās dienās ir neliela.

Līdz ar grozījumiem tiek piedāvāts jauns vienlaikus notiekošo vēlēšanu finansēšanas modelis, kas skaidri nošķirs vienlaikus notiekošo vēlēšanu finansējuma avotus gadījumos, kad Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas vai tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar pašvaldības domes vēlēšanām.

Grozījumus vēl skatīs Saeimā.

FM: Par ārvalstu finanšu apguvi līdz 2011.gada decembrim

Līdz 2012.gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES) fondu projekti ir apstiprināti par ~3 miljardiem latu jeb par gandrīz 4/5 no kopējā 2007.–2013.gadam Latvijai pieejamā 3,18 miljardu latu finansējuma, liecina 13.martā Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par ārvalstu finanšu apguvi līdz 2011.gada decembrim.

Savukārt projektu īstenotājiem ir izmaksāti ~1,5 miljardi latu jeb vairāk par 3/5 no kopējā ES fondu finansējuma. Bet, salīdzinot no Eiropas Komisijas (EK) saņemtās ES fondu atmaksas valsts budžetā līdz 2011.gada beigām, Latvija ierindojas sestajā vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm.

Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu ES fondu līdzekļu apguvi, FM kā ES fondu vadošā iestāde, plānojot finanšu apguvi un sadarbojoties ar atbildīgajām ministrijām, ir izstrādājusi finanšu apguves mērķus 2012.gadam. MK apstiprināja, ka šā gada ietvaros atbildīgajām ministrijām projektu īstenotājiem jāizmaksā ~550 miljoni latu ES fondu finansējuma, sasniedzot ~60% no kopējā ES fondu perioda piešķīruma.

Neraugoties uz stingrajiem finanšu disciplīnas pasākumiem, kurus FM kā ES fondu vadošā iestāde 2011.gada sākumā veica ar mērķi novērst iepriekšējos gados novērotās situācijas, ka lielākā daļa maksājumu ES fondu finansējuma saņēmējiem tika pastāvīgi pārplānoti un atlikti uz gada pēdējo ceturksni, arī 2011.gadā vairums atbildīgo nozaru ministriju neizpildīja noteiktās maksājumu prognozes un lielāko daļu maksājumu veica gada pēdējos mēnešos.

Tādējādi 2011.gadam noteikto mērķi (atmaksas projektu īstenotājiem) ministrijas izpildīja par 91% procentu jeb tika apgūti ~548 miljoni latu no valsts budžetā gada sākumā atvēlētajiem 648 miljoniem latu.

FM uzsver, ka maksimāli efektīva un apjomīga ES fondu apguve līdz 2013.gada beigām ir ļoti būtiska, jo, sākot ar 2014.gadu, Latvijā tiks ieviests nākamais 2014.–2020.gada periods, kas radīs papildu slogu gan valsts budžetam, gan ES fondu vadībai kopumā, jo būs jāadministrē esošais un jaunais plānošanas periods vienlaikus. Tāpat arī MK lēma, ka Ekonomikas ministrijai 2012.gadā finanšu instrumentu ietvaros jānodrošina, ka uzņēmumiem tiek izsniegtas investīcijas un noslēgti garantiju līgumi vismaz 60 miljonu latu apmērā, tādējādi sekmējot finanšu resursu pieejamību privātajā sektorā aizdevumu un riska kapitāla veidā.

FM 2012.gadā turpinās aktīvi gatavoties nākamajam 2014.–2020.gada plānošanas periodam, formulējot un pārstāvot Latvijas Kohēzijas politikas jeb ES fondu intereses. Balstoties uz pagājušajā gadā 6.oktobrī EK publicētajiem regulu priekšlikumiem ES fondu ieviešanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā, šā gada 7.februārī MK tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija. ES Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020.gada plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu.

FM: Par ārpus kārtas transportējamām precēm Baltkrievijas un Krievijas robežšķērsošanā

13.martā Ministru kabinetā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par ārpus kārtas transportējamām precēm, lai veicinātu komercdarbību starp Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas un citu trešo valstu komersantiem, kā arī samazinātu komersantu riskus un zaudējumus.

Projekta mērķis ir precizēt ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu atbilstoši starptautiskā nolīgumā minētajām ātri bojājošos pārtikas produktu grupām un papildināt tiesību normas ar preču grupām, kuru īpašību dēļ, tās transportējot, nepieciešams šķērsot ārējo robežu ārpus kārtas.

Noteikumi paredz, ka turpmāk ārpus kārtas robežu varēs šķērsot arī preces, kas tiek pārvadātas īpaši zemo temperatūru režīmā, preces ar augstu bīstamības pakāpi, laikraksti un žurnāli, kas iznāk vismaz četrreiz nedēļā, un citas ārpus kārtas transportējamas preces.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par ERAF līdzekļu mērķtiecīgu ieguldīšanu profesionālās izglītības iestāžu modernizēšanai

2011.gada decembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar atbildīgo iestādi izvērtēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” apstiprināto projektu ieviešanas gaitu, nolemjot iesaldēt projektu darbību, uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanai.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norāda: “Lēmums iesaldēt ERAF profesionālās izglītības projektus tika pieņemts, jo tika konstatēts, ka nevienai profesionālās izglītības iestādei nav iespējams nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju saskaņā ar IZM apstiprināto skolas attīstības stratēģiju un ERAF aktivitātes mērķi. Kopš šā lēmuma pieņemšanas sadarbībā ar plānošanas reģioniem, nozaru ekspertu padomēm un citiem partneriem esam veikuši izvērtējumu un piedāvājam valdībai risinājumu, kā par ERAF līdzekļiem izveidot modernas un kvalitatīvas profesionālas izglītības iestādes Latvijā.”

13.martā valdība izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par darbības programmas
“Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1.1.aktivitātes “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” ieviešanu”, kurā IZM sniedz analīzi par esošo situāciju ERAF aktivitātes ietvaros īstenotajos projektos un piedāvā risinājumus tālākai aktivitātes īstenošanai.

Izvērtējuma rezultātā ir secināts, ka 15 profesionālās izglītības iestādes var turpināt apstiprināto projektu īstenošanu par kopējo summu 22 155 967 lati (projektos uzņemto līgumsaistību pārtraukšana ir finansiāli neizdevīgāka par projektu pabeigšanu), bet 18 profesionālās izglītības iestādēm apstiprināto projektu īstenošana jāpārtrauc (to ietvaros būvdarbu veikšana vēl nebija sākta), atbrīvojušos finansējumu novirzot jaunas projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai ar mērķi koncentrēt ERAF līdzekļus un nodrošināt ieguldījumu efektivitāti. Kopējais pieejamais finansējums otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir 43 905 965 lati. Pēc jaunās projektu iesniegumu atlases tiks noteiktas 6–8 profesionālās izglītības iestādes, kas kvalificējas ERAF finansējuma saņemšanai otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, nodrošinot pilnīgu iestādes infrastruktūras modernizēšanu un finanšu resursu koncentrēšanu.

IZM jāizstrādā un līdz 2012.gada 1.jūnijam izskatīšanai valdībā jāiesniedz grozījumi “Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēs 2010.–2015.gadam”, nosaucot profesionālās izglītības iestādes, kas atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas principiem un darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā noteiktajām prioritārajām izglītības tematiskajām jomām un programmu grupām kvalificējas dalībai ERAF aktivitātes otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, nodrošinot pilnīgu profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras modernizēšanu.

Lai nodrošinātu aktivitātes otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu izstrādi augstā gatavības stadijā un samazinātu iespējamo sadārdzinājuma risku, tām profesionālās izglītības iestādēm, kuras kvalificēsies dalībai otrās projektu iesniegumu atlases kārtai, tiks piešķirts finansējums būvdarbu tehniskās un iepirkuma dokumentācijas izstrādei.

Informatīvā ziņojuma izstrādē tika iesaistīti plānošanas reģioni, nozaru ekspertu padomes, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome un Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību

2009.gadā noteiktie ierobežojumi izmaksājamiem slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, ir saglabājami līdz 2014.gadam, par to 13.martā vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību”.

Tāpat valdība nolēma, ka 2012.gadā ģimenes valsts pabalsts izmaksājams 8 latu apmērā par ikvienu bērnu.

Šāda rīcība nepieciešama, ņemot vērā, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir jānodrošina valsts budžeta intereses un citu cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi šobrīd neattiecas uz cilvēkiem, kuriem ir zems ienākuma līmenis.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā lēnām atjaunojas, tas tomēr nav pietiekami, lai nosegtu visus speciālā budžeta izdevumus. LM uzsver, ka minētajiem izdevumiem vēl aizvien jātērē speciālā budžeta uzkrājums. Vienlaikus 2009.gadā noteiktie valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu īstermiņā, bet arī mazina to finanšu līdzekļu apjomu, kas speciālajam budžetam būs jāaizņemas no pamatbudžeta, kad būs izmantots viss speciālā budžeta uzkrājums.

Atgādinām, ka 2009.gada 1.decembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, kas noteica izmaksājamo un piešķiramo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka) apmēru ierobežojumus.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, 2011.gada decembrī ģimenes valsts pabalstu izmaksāja 320,3 tūkstošiem cilvēku. Šim mērķim pērn izlietoti 32,0 miljoni latu. Vecāku pabalsts izmaksāts 9563 vecākiem, iztērējot 37,3 miljonus latu. Vidējais pabalsta apmērs 2011.gadā bija 294,98 lati.

Maternitātes pabalstu 2011.gada decembrī saņēma 1792 cilvēki, pērn tam izlietoti 16,4 miljoni latu. Vidējais pabalsta apmērs 2011.gadā – 704,89 lati. Paternitātes pabalstu decembrī saņēma 548 cilvēki, šim mērķim pērn novirzīti 0,86 miljoni latu. Vidējais pabalsta apmērs 2011.gadā – 123,31 lats. Slimības pabalstu 2011.gada decembrī saņēma 23 846 cilvēki. Šim mērķim pērn izlietoti 43,4 miljoni latu. Vidējais pabalsta apmērs 2011.gadā – 207,49 lats. Bezdarbnieka pabalstu 2011.gada decembrī saņēma 31 423 cilvēki, pērn šim mērķim izlietoti 43,7 miljoni latu. Tā vidējais apmērs 2011.gadā – 103,56 lati.

LM: Par cilvēku loku, par kuriem no 2012.gada 1.janvāra nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Precizēts cilvēku loks, par kuriem no 2012.gada 1.janvāra nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no valsts speciālajiem budžetiem, informē Labklājības ministrija (LM).

Turpmāk par nestrādājošiem invalīdiem iemaksas pensiju apdrošināšanai veiks līdz brīdim, kamēr viņiem piešķirs vecuma pensiju, t.sk. priekšlaicīgi. Savukārt invaliditātes apdrošināšanai neveiks iemaksas par strādājošiem cilvēkiem (t.sk. pašnodarbinātajiem), kuri saņem maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja viņiem piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaicīgi.

Obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai neveiks par tiem slimības, maternitātes un paternitātes pabalstu saņēmējiem, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija priekšlaicīgi.

To paredz 13.martā valdībā apstiprinātie grozījumi MK “Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”. 2012.gada janvārī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē kopā bija 23,6 tūkstoši priekšlaicīgo vecuma pensiju saņēmēju, no tiem 1262 cilvēki ar noteiktu invaliditāti, t.sk. 1182 nestrādājoši cilvēki.

LM: Par Tehnisko palīglīdzekļu noteikumu grozījumiem

Valdība vienojās, ka turpmāk sievietēm krūšu protēzes piešķirs bez maksas.

To paredz valdībā 13.martā pieņemtie grozījumi Tehnisko palīglīdzekļu noteikumos. Līdz šim krūšu protēzes par valsts budžeta līdzekļiem varēja saņemt tikai trūcīgas personas. Tāpat cilvēki ar prognozējamu invaliditāti turpmāk tehniskos palīglīdzekļus varēs saņemt steidzamā kārtā, ja tas būs paredzēts individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā. Atgādinām, ka 2011.gada 1.janvārī ir stājies spēkā Invaliditātes likums, kas paredz iespēju noteikt prognozējamu invaliditāti, laikus sniedzot cilvēkam iespēju saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atjaunot darbspējas.

Vienlaikus precizēta tehnisko palīglīdzekļu saņemšana steidzamības kārtībā, nosakot atsevišķus ierobežojumus. Iedzīvotāji, kuri mācās izglītības iestādē vai ir nodarbināti, tehnisko palīglīdzekli steidzamības kārtā varēs saņemt tad, ja tas būs nepieciešams saistībā ar izglītības ieguvi vai nodarbinātību.

Tāpat steidzamības kārtā palīglīdzekļus varēs saņemt grūtnieces, nomainot iepriekš saņemto tehnisko palīglīdzekli, ja grūtniecības rezultātā mainījušies viņu antropometriskie rādītāji. Savukārt sportisti tehniskos palīglīdzekļus dalībai sacensībās saņems pēc iepriekšējas saskaņošanas ar tehnisko palīglīdzekļu nodrošinātāju.

Izmaiņas veiktas, lai uzlabotu Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari”, Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Nedzirdīgo savienības sniegto pakalpojumu kvalitāti. Grozījumi novērsīs atsevišķus šķēršļus tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai un paplašinās noteikumu regulējumu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, izmantojot līdzmaksājumu. Tādējādi samazināsies rindas pēc tiem.

LM: Par Nodarbinātības valsts aģentūras direktores atbrīvošanu no amata

Valdība 13.martā atbalstīja labklājības ministres Ilzes Viņķeles rīcību, piemērojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktorei Baibai Paševicai disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata.

Līdz ar to, pamatojoties uz valdības lēmumu, labklājības ministre I.Viņķele ir tiesīga pieņemt lēmumu par iepriekšminētā disciplinārsoda piemērošanu.

Šāds lēmums ir pieņemts, ievērojot disciplinārlietā konstatēto būtisko tiesību normu pārkāpumu. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore B.Paševica 2012.gada atalgojuma fondā uzņēmās budžeta saistības, kas par 134 455 latiem pārsniedza NVA likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.

Tādējādi B.Paševica ar nodomu izdarīja Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā norādīto disciplinārpārkāpumu – nekvalitatīvu amatu pienākumu pildīšanu, t.sk. tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem.

Minētā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka B.Paševicai kā amatpersonai ir zudusi uzticība (būtisks kaitējums valsts civildienestam).

Atgādinām, ka no 11.februāra līdz 13.martam NVA notika disciplinārlietas izmeklēšana, uz kuras laiku no amata bija atstādināta NVA direktore B.Paševica. Disciplinārlieta uzsākta, pamatojoties uz Labklājības ministrijas konstatētajiem pārkāpumiem iestādes budžeta plānošanā.

Disciplinārlietas izmeklēšanas laikā gūta pārliecība: lai gan B.Paševica par šiem pārkāpumiem (iztrūkumu) bija laikus informēta, viņa tomēr ne tikai neveica atbilstošas darbības tā novēršanai, bet arī par iztrūkumu (un ar to saistītajiem riskiem budžeta izpildē) neinformēja Labklājības ministriju. Vienlaikus pārbaudes laikā B.Paševica sniedza apzināti nepatiesu (maldinošu) informāciju, kas būtiski apgrūtināja pārbaudes veikšanu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VM: Par SIA “Rīgas Hematoloģijas centrs” kapitāla daļām

13.martā Ministru kabinetā izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par SIA “Rīgas Hematoloģijas centrs” kapitāla daļām”, kas paredz lūgt Rīgas pašvaldību bez atlīdzības nodot valsts īpašumā centra kapitāla daļas.

Ziņojumā norādīts, ka 49% centra kapitāla daļu pieder Rīgas pašvaldībai, bet 51% – Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS). Turklāt Rīgas dome secinājusi: lai uzlabotu centra pārvaldi, lietderīgi būtu tā kapitāla daļas nodot RAKUS.

Sākotnēji Rīgas Hematoloģijas centrs sniedza ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – konsultēja pacientus ar dažādām onkoloģiskām un neonkoloģiskām slimībām vai sekundāriem hematoloģiskiem traucējumiem. 2011.gadā tika nolemts nodot ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu RAKUS, jo universitātes tipa slimnīcā iespējams nodrošināt plašākas ārstēšanās iespējas. Šobrīd centrs veic laboratoriskos izmeklējumus, kas ļauj maksimāli precīzi noteikt hematoloģisko slimību un rezultātā iespējams noteikt optimālo terapijas lietošanu. Paredzams, ka Rīgas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu nodošana valsts īpašumā sniegs lielākas iespējas investēt laboratorijas attīstībā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par gāzes avārijas dienesta izsaukšanu no mobilā tālruņa, zvanot uz 114

Ar 1.aprīli Latvijas iedzīvotāji gāzes avārijas dienestu varēs izsaukt arī no saviem mobilajiem tālruņiem, zvanot uz dienesta izsaukumu pieņemšanas numuru – 114.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.684 “Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu””, ko valdība akceptēja 13.marta sēdē.

Jauno gāzes avārijas dienesta izsaukuma numuru 114 varēs sazvanīt arī stacionārā tālruņa lietotāji līdzīgi kā Valsts policijas numuru 110, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta numuru 112 un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta numuru 113.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu zvejas aktivitāšu pilnīgai pārtraukšanai

13.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 6.maija noteikumos Nr.323 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana””. Izmaiņas noteikumos paredz samazināt administratīvo slogu atbalsta pretendentiem, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu, kas iesniedzami Lauku atbalsta dienestā (LAD) kopā ar projekta iesniegumu.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka turpmāk, iesniedzot projekta iesniegumu LAD, atbalsta pretendentiem vairs nebūs jāiesniedz zvejas kuģa īpašuma apliecības kopija un reģistrācijas apliecības kopija, Kuģošanas spējas apliecības (ar pielikumu) kopija, kā arī atbalsta pretendenta zvejas atļaujas (licences) jūras zvejai vai piekrastes zvejai kopija. Turpmāk informāciju par šiem dokumentiem iegūs LAD speciālisti.

Tāpat noteikumos precizēts 1.pielikums atbilstoši grozījumiem Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam, ko 13.martā arī apstiprināja valdība. Izmaiņas plānā paredz, ka laikā no 2011. līdz 2012.gadam rekomendēts no zvejas izņemt 28 zvejas kuģus, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, un 50 zvejas kuģu, kas zvejo piekrastes ūdeņos. Līdz šim konkrētajā laika posmā bija rekomendēts no zvejas izņemt 25 zvejas kuģus, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, un 40 zvejas kuģu, kas zvejo piekrastes ūdeņos.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa