Projekts

Komerclikums

Izstrādāts —

darba grupā

Dipl.iur. Aigara Strupiša,

komanditsabiedrības institūta "Latvija"

Projektu centra direktora,

vadībā

 

Reģistrēts —

Tieslietu ministrijā

 

Iesniegts izskatīšanai —

Ministru kabineta Komitejā

1998. gada 9.jūlijā (reģ.Nr. 4–2/142)

Akceptēts —

Ministru kabineta sēdē

1998.gada 24.novembrī

 

Iesniegts izskatīšanai —

Saeimā 1999.gada 25. novembrī

 

Pieņemts —

Saeimā 1. lasījumā 1999. gada 6. maijā

Par Komerclikuma projektu,

nododot to Saeimas izskatīšanai un vispārējai iepazīšanai

Dipl.iur. Aigars Strupišs, Komerclikuma projekta autoru grupas vadītājs

Par moderna komercattiecības regulējoša normatīvā akta nepieciešamību tiek runāts jau kopš 1993. gada, un tagad var droši apgalvot, ka domstarpību šajā jautājumā vairs nav,— atsevišķas diskusijas notiek tikai par tādu vai citu komerctiesību institūtu vai detaļu. Pašlaik spēkā esošie uzņēmējdarbības likumi savu pārejas perioda regulatora uzdevumu ir izpildījuši un reizēm kļūst par kavēkli mūsdienīgu komercattiecību attīstībai. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, kā vienu no galvenajiem var minēt atsevišķu komerctiesību institūtu neatbilstību pasaules praksei, kas rada problēmas arvien straujāk notiekošajai Latvijas komercdarbības internacionalizācijai. Otrkārt, ir problēmas ar trešo personu un mazākumakcionāru aizsardzību, kas izpaužas gan publiskoto ziņu juridiskajā statusā, gan arī apstāklī, ka daudzi jautājumi pašlaik nav ar likumu noregulēti vai arī regulācija ir absolūti nepietiekama. Īpaši tas attiecas uz koncernu un reorganizācijas regulāciju. Treškārt, pašlaik likumi bieži vien apgrūtina komercdarbību, uzliekot nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus un regulējot attiecības, kuras nebūtu jāregulē. Tā ir tipiska pārejas perioda likumdošanas pazīme. Ceturtkārt, pastāvošā uzņēmējdarbības sistēma ir pārlieku sarežģīta. Tas izpaužas gan apstāklī, ka pastāv liels uzņēmējdarbības formu skaits, gan sadrumstalotajā un nereti nekonsekventajā likumu un citu normatīvo aktu sistēmā, radot grūtības komercattiecību dalībniekiem gan savstarpējās attiecībās, gan saskarē ar valsts institūcijām. Piektkārt, pašlaik spēkā esošie likumi lielākoties neatbilst Eiropas Savienības tiesībām, izņemot likumu "Par akciju sabiedrībām", kura atbilstības pakāpe ir krietni augstāka. Izstrādājot Komerclikuma projektu, tika ņemti vērā visi šeit minētie apstākļi.

Komerctiesību galvenais mērķis ir radīt labvēlīgu augsni komercdarbībai. Šim nolūkam komerctiesībām jānodrošina ātra civiltiesiskā apgrozība ar minimāliem birokrātiskiem un citiem šķēršļiem. Salīdzinot ar civiltiesībām, komerctiesības komercattiecību dalībniekiem dod lielāku dispozivitāti, tas ir — lielāku rīcības brīvību savstarpējo attiecību veidošanai. Tai pašā laikā komerctiesībās ir vairāk imperatīvo normu, kas regulē atsevišķu komercsabiedrību formu veidošanu un reģistrāciju. Līdz ar to dispozitīvo un imperatīvo normu balanss komerctiesībās atšķiras no civiltiesībās pastāvošā. Komerctiesību subjektiem (komersantiem) ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar civiltiesību subjektiem — īsāks prasības noilguma termiņš, atvieglota pierādīšana ar publiskoto ziņu starpniecību, iespēja atsaukties uz komercdarbības praksi un paražām. Tas ir iespējams tāpēc, ka komercdarbība ir profesionāla darbība, un tiek prezumēts, ka profesionālim ir mazāks risks, turklāt šīs priekšrocības palīdz veikt komerctiesību galveno uzdevumu — paātrināt civiltiesisko apgrozību. Tai pašā laikā šīs priekšrocības rada papildu pienākumus — reģistrāciju, ziņu publiskošanu, grāmatvedības kārtošanu, bez kuru izpildes nav iespējams baudīt priekšrocības.

Komerclikuma projekts ir veidots, balstoties uz t.s. duālisma modeli, kura pamatprincips ir civiltiesību subsidiaritāte attiecībā pret komerctiesībām. Tas nozīmē, ka Civillikuma normas piemērojamas komercattiecībās, ja Komerclikums vai cits komercdarbību regulējošais likums attiecīgo jautājumu vai nu neregulē, vai arī tieši atsaucas uz Civillikumu (projekta 3. pants). Komerclikums nebūs vienīgais likums, kurš regulēs komercdarbību. Pastāvēs atsevišķi citi likumi, kuri reglamentēs atsevišķus komercdarbības veidus un saturēs speciālās normas attiecībā pret Komerclikuma normām, piemēram, Kredītiestāžu likums, likums "Par ieguldījumu sabiedrībām" u.c.

Kādas būs galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem likumiem?

Pirmām kārtām jāmin izmaiņas terminoloģijā, turklāt šīs izmaiņas ir ne vien formālas, bet arī saturiskas.

Komerclikuma projektā ir precizēti pašlaik lietotie jēdzieni "uzņēmējs" un "uzņēmējdarbība", aizstājot tos ar terminiem "komersants" un "komercdarbība" (projekta 1. pants). Likumā "Par uzņēmējdarbību" sniegtais uzņēmēja jēdziens nav precīzs no pasaulē pieņemtā komersanta jēdziena viedokļa. Šis likums dod uzskaitījumu, kas var būt uzņēmējs. Šajā uzskaitījumā ir ietverta arī valsts un pašvaldības. Komerctiesību teorijas izpratnē komersants ir persona, kura savā vārdā veic komercdarbību. Nav dzirdēts, ka valsts veiktu uzņēmējdarbību savā vārdā. Komercdarbību veic valsts akciju sabiedrība, valsts SIA vai valsts uzņēmums, kas ir atsevišķs tiesību subjekts (juridiska persona), bet nekādā gadījumā ne valsts savā vārdā. Turklāt jēdziens "uzņēmējs" ir degradējies sarunvalodā. Pie mums ar šo jēdzienu apzīmē gandrīz jebkuru cilvēku, kuram ir kaut attāls sakars ar uzņēmējdarbību. Par uzņēmējiem dēvē akcionārus, prezidentus, direktorus, valdes locekļus utt., lai gan komerctiesību izpratnē uzņēmējs ir, piemēram, akciju sabiedrība, nevis tās akcionāri vai prezidents.

Komerclikuma projektā tiek mainīts jēdziena "uzņēmums" saturs atbilstoši daudzu citu attīstīto valstu praksei. Pašlaik ar jēdzienu "uzņēmums" apzīmē bezmaz jebkuru uzņēmējdarbības formu (SIA, akciju sabiedrību utt.). Komerclikuma projektā ar jēdzienu "uzņēmums" tiek apzīmēts tiesību objekts (lietu kopība), nevis tiesību subjekts (projekta 11. pants). Iespējams, ka no ekonomiskā viedokļa tam nav nekādas nozīmes, taču juridiski Komerclikuma projekta definīcija ir pareiza. Uzņēmums no juridiskā viedokļa ir lietu kopība, ko komersants izmanto savā komercdarbībā. Starp komersantu un uzņēmumu pastāv īpašuma attiecības. Tas dod iespēju sakārtot tādas attiecības kā uzņēmuma atsavināšana, noma u.tml.

Komerclikuma projektā tiek izvilkts gaismā līdz šim maz pamanītais, bet lielākoties nepareizi lietotais jēdziens "firma" (projekta 21.—29. pants). Ar šo jēdzienu pašlaik sarunvalodā apzīmē tiesību subjektu, taču komerctiesībās ar to saprot nosaukumu, zem kura darbojas komersants. Pašlaik šis termins ir ieviests likumā "Par Uzņēmumu reģistru", taču praksē lieto daudz neērtāku terminu "uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums".

Visbeidzot, Komerclikuma projektā tiek ieviesti vairāki jauni jēdzieni — prokura (projekta 30.—34. pants), komercaģents (projekta VII nodaļa) un mākleris (projekta VIII nodaļa)—, kuri līdz šim vispār netika regulēti.

Jāpiebilst, ka Komerclikuma projektā lietoto jēdzienu saturs ir adekvāts pirmskara Latvijā lietotajiem, jo pirmskara Latvijas komerctiesību pamatā bija kontinentālo komerctiesību teorija un prakse.

Ir jāmin arī izmaiņas, kas saistītas ar trešo personu aizsardzību. Trešo personu aizsardzības princips ir viens no komerctiesību stūrakmeņiem, un šo sfēru detalizēti regulē Eiropas Savienības tiesības, ar kurām Komerclikuma projekts ir saskaņots. Ir precīzi noteiktas publiskojamās ziņas, to publiskošanas kārtība un juridiskais statuss (projekta II nodaļa, 73.,75.,77.—79. pants). Ir precizēta trešo personu aizsardzība komersanta darbības izbeigšanas (projekta 324., 329.—331. pants) un reorganizācijas gadījumā (projekta 349. pants), kā arī koncerna izveidošanas gadījumā (projekta 387., 391., 420. pants). Trešo personu aizsardzībai tiek reglamentēta saistību pāreja uzņēmuma kā lietu kopības pārejas gadījumā (projekta 12. pants), turklāt te liela nozīme ir iepriekš minētajām izmaiņām jēdziena "uzņēmums" saturā. Arī regulācija attiecībā uz kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksu ar mantisko ieguldījumu, nosakot vērtēšanas kārtību, kritērijus un atbildību par nepareizu novērtējumu (projekta 159.—160. pants), ir vērsta uz trešo personu aizsardzību.

Īpašs aspekts trešo personu aizsardzībā ir saistības, kas uzņemtas dibināmās kapitālsabiedrības vārdā līdz tās reģistrācijai (projekta 169. pants). Pašlaik tas vairāk vai mazāk tiek regulēts vienīgi likumā "Par akciju sabiedrībām".

Vēl būtiskas izmaiņas ir saistītas ar komercdarbības sistēmas vienkāršošanu, kas izpaužas kā līdzšinējo uzņēmējdarbības formu skaita samazināšana, dibināšanas procedūru un dibināšanas dokumentu vienkāršošana.

Pašlaik pastāv 13 uzņēmējdarbības formas (neskaitot kooperatīvus), kas ir nepamatoti liels skaits, it īpaši ja nav būtisku atšķirību starp tām. Piemēram, paju sabiedrības, kas ir veidotas, privatizējot kolhozus, būtiski neatšķiras no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ģimenes uzņēmums faktiski ir līgumsabiedrības un individuālā uzņēmuma hibrīds. Ārvalstu eksperti atzīst, ka šāds liels formu skaits ir raksturīgs postsociālisma valstīm un reāli tam nav racionāla pamata.

Īpaši jāatzīmē t.s. viena īpašnieka — fiziskas personas — uzņēmumi ar juridiskas personas statusu (individuālie uzņēmumi un zemnieku (zvejnieku) saimniecības). Tā kā to īpašnieki atbild par uzņēmuma saistībām pilnā apmērā, tiem nav vajadzīga atsevišķa tiesībsubjektīva. Juridiskās personas institūts vēsturiski ir veidojies galvenokārt ar nolūku nodalīt atbildību. Ja persona atbild personiski, tad nav nozīmes veidot atsevišķu juridisku personu un šī fiziskā persona var darboties savā vārdā. Līdz ar to atkrīt arī dažādas formalitātes (uzņēmumu nolikumi, zīmogi utt.).

Savukārt viena īpašnieka — juridiskas personas — uzņēmumi (valsts uzņēmumi, pašvaldību uzņēmumi, sabiedrisko (reliģisko) organizāciju uzņēmumi, statūtsabiedrību uzņēmumi) var tikt dibināti kā kapitālsabiedrības. Jau pašlaik pēc būtības nav principiālas atšķirības, piemēram, starp valsts uzņēmumu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Privatizācijas gaitā valsts uzņēmumi jau tiek pārveidoti statūtsabiedrībās. Savukārt likumos noteiktie ierobežojumi vienai statūtsabiedrībai dibināt citu statūtsabiedrību var tikt atcelti, pateicoties Komerclikuma projektā iekļautajai koncernu regulācijai.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komerclikuma projektā ir paredzētas tikai 5 komercdarbības formas: individuālais komersants (fiziska persona), divu veidu personālsabiedrības (pilnsabiedrība un komanditsabiedrība) un divu veidu kapitālsabiedrības (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība). Projektā ir precīzi nodalīta SIA kā privāta sabiedrība no akciju sabiedrības kā publiskas sabiedrības, atsakoties no t.s. slēgtās akciju sabiedrības koncepcijas, kas pēc būtības ir vienkārši lielāka SIA.

Sakarā ar uzņēmējdarbības formu maiņu tiek noteikta Komerclikumā neparedzēto formu reorganizācija, kura jāveic divu gadu laikā no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas. Reorganizācijas iespējas ir plašas, un tās var atspoguļot šādā salīdzinošā tabulā:

Pašreizējās formas Jaunās formas

1. Individuālais darbs Individuāls komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

2. Individuālais uzņēmums Individuāls komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

3. Zemnieka (zvejnieka) saimniecība Individuāls komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

4. Ģimenes uzņēmums Individuāls komersants, pilnsabiedrība, komanditsabiedrība,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

5. Valsts uzņēmums Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

6. Pašvaldības uzņēmums Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

7. Statūtsabiedrības uzņēmums Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

8. Sabiedriskās (reliģiskās) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība

organizācijas uzņēmums

9. Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību Pilnsabiedrība

10. Komanditsabiedrība Komanditsabiedrība

11. Paju sabiedrība Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība (var reorganizēt arī par kooperatīvu)

12. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

13. Akciju sabiedrība Akciju sabiedrība

 

Savukārt t.s. slēgtajām akciju sabiedrībām būs vai nu jāreorganizējas par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, vai jāpāriet publiskas sabiedrības statusā.

Diemžēl arī daudzām no tām akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras nav reorganizējamas, būs problēmas sakarā ar nekvalitatīvi uzrakstītiem statūtiem. Pastāvošā statūtu sastādīšanas prakse, kad statūtos tiek pārrakstīts likums, ir nepareiza, un sabiedrībām, kuru statūti ir rakstīti tādā veidā, tie būs jāgroza (projekta Pārejas noteikumu 14. punkts).

Jāuzsver tas, ka Komerclikuma projekts nenosaka tajā neparedzēto komercdarbības formu likvidāciju, bet gan reorganizāciju. Likvidācijai radīsies pamats tikai tad, ja divu gadu laikā nebūs veikta reorganizācija. Projekts paredz arī to, ka ar reorganizāciju saistītā pārreģistrācija ir atbrīvota no valsts nodevas.

Visbeidzot, pirmo reizi Latvijā ir paredzēta komercdarījumu speciālā regulācija. Tā ir veidota uz vairāku ANO konvenciju bāzes, lai izveidotos pamats viendabīgai normu piemērošanai gan iekšzemes, gan starptautiskajās komercattiecībās. Ir ieviesti starptautiski pieņemti līguma noslēgšanas elementi — oferte un akcepts, paredzēta atbildība komercdarījumos. Projektā ir ietverti noteikumi par tādiem komercdarījumu veidiem kā pirkums, piegāde, maiņa, komisija, glabājums un preču ekspedīcija. Īpaši jāuzsver tas, ka projektā ir paredzēta daudz plašāka paražu un prakses piemērošana, nekā tas ir noteikts Civillikumā.

Noslēgumā gribētu izteikt pateicību visiem, kuri piedalījās Komerclikuma projekta izstrādē — profesoram Kalvim Torgānam, Veronikai Krūmiņai, Viktoram Šadinovam, Vadimam Beļajevam, profesoram Robertam Peningtonam, profesoram Markusam Luteram, profesoram Kristenam Jākobsenam, kā arī Lielbritānijas vēstniecībai, Francijas vēstniecībai un Vācijas Starptautiskās juridiskās sadarbības fondam par ārvalstu ekspertu palīdzības organizēšanu.

 

1999.gada 17.maijā

Saturā

Pirmā daļa. Komercdarbības

vispārīgie noteikumi 5.lpp.

I nodaļa. Komercdarbība un komersanti 5.lpp.

II nodaļa. Atklātībā nododamās ziņas 6.lpp.

III nodaļa. Uzņēmums 6.lpp.

IV nodaļa. Uzņēmuma filiāle 7.lpp.

V nodaļa. Firma 8.lpp.

VI nodaļa. Prokura un parastā

komercpilnvara 9.lpp.

VII nodaļa. Komercaģents 10.lpp.

VIII nodaļa. Mākleris 12.lpp.

Otrā daļa. Komercreģistrs 14.lpp.

Trešā daļa. Komersanti 16.lpp.

IX nodaļa. Individuāls komersants 16.lpp.

X nodaļa. Personālsabiedrības 16.lpp.

1. apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi 16.lpp.

2. apakšnodaļa. Sabiedrības dibināšana 17.lpp.

3. apakšnodaļa. Ieguldījumi 17.lpp.

4. apakšnodaļa. Sabiedrības dalībnieka statusa

zaudēšana 18.lpp.

5. apakšnodaļa. Dalībnieku izdevumi,

zaudējumi un atbildība 19.lpp.

6. apakšnodaļa. Sabiedrības darbības izbeigšana

un likvidācija 19.lpp.

7. apakšnodaļa. Pilnsabiedrības īpašie noteikumi 20.lpp.

8. apakšnodaļa. Komandītsabiedrības

īpašie noteikumi 21.lpp.

XI nodaļa. Kapitālsabiedrības 21.lpp.

1. apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi 21.lpp.

2. apakšnodaļa. Sabiedrības dibināšana 22.lpp.

3. apakšnodaļa. Sabiedrības pamatkapitāls 24.lpp.

4. apakšnodaļa. Atbildība 25.lpp.

5. apakšnodaļa. Sabiedrības gada pārskati

un peļņas sadale 27.lpp.

XII nodaļa. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 29.lpp.

1. apakšnodaļa. Pamatkapitāls un daļa 29.lpp.

2. apakšnodaļa. Pamatkapitāla izmaiņas 31.lpp.

3. apakšnodaļa. Sabiedrības pārvalde 33.lpp.

XIII nodaļa. Akciju sabiedrība 35.lpp.

1. apakšnodaļa. Sabiedrības kapitāli

un vērtspapīri 35.lpp.

2. apakšnodaļa. Pamatkapitāla palielināšana

un samazināšana 38.lpp.

3. apakšnodaļa. Sabiedrības organizatoriskā

struktūra 41.lpp.

XIV nodaļa. Kapitālsabiedrības darbības

izbeigšana un likvidācija 48.lpp.

Ceturtā daļa. Sabiedrību reorganizācija 51.lpp.

XV nodaļa. Reorganizācijas

vispārīgie noteikumi 51.lpp.

XVI nodaļa. Reorganizācijas kārtība 51.lpp.

XVII nodaļa. Atsevišķu reorganizācijas veidu

īpašie noteikumi 55.lpp.

1. apakšnodaļa. Apvienošanas īpašie noteikumi 55.lpp.

2. apakšnodaļa. Sadalīšanas īpašie noteikumi 55.lpp.

3. apakšnodaļa. Pārveidošanas īpašie noteikumi 55.lpp.

XVIII nodaļa. Atsevišķu sabiedrību formu

reorganizācijas īpašie noteikumi 56.lpp.

1. apakšnodaļa. Personālsabiedrība kā reorganizācijā

iesaistītā sabiedrība 56.lpp.

2. apakšnodaļa. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

kā reorganizācijā iesaistītā

sabiedrība 56.lpp.

3. apakšnodaļa. Akciju sabiedrība kā reorganizācijā

iesaistītā sabiedrība 57.lpp.

Piektā daļa. Koncerni 58.lpp.

XIX nodaļa. Vispārīgie noteikumi 58.lpp.

XX nodaļa. Izšķirošā ietekme

uz līdzdalības pamata 59.lpp.

XXI nodaļa. Izšķirošā ietekme

uz līguma pamata 59.lpp.

XXII nodaļa. Atbildība un kontrole koncernā 61.lpp.

XXIII nodaļa. Meitas sabiedrības,

tās mazākumakcionāru un

kreditoru aizsardzība 62.lpp.

XXIV nodaļa. Daļu piespiedu atpirkšana 64.lpp.

Sestā daļa. Komercķīla 65.lpp.

XXV nodaļa. Vispārīgie noteikumi 65.lpp.

XXVI nodaļa. Komercķīlas nodibināšana 65.lpp.

XXVII nodaļa. Komercķīlas pārvaldnieks 68.lpp.

XXVIII nodaļa. Trešās personas 69.lpp.

XXIX nodaļa. Komercķīlas tiesības izlietošana

un izbeigšanās 69.lpp.

Septītā daļa. Komercdarījumi 72.lpp.

XXX nodaļa. Vispārīgie noteikumi 72.lpp.

XXXI nodaļa. Līguma noslēgšana 73.lpp.

XXXII nodaļa. Darījuma izpildījums,

laušana, grozīšana 75.lpp.

XXXIII nodaļa. Atbildība komercdarījumos 76.lpp.

XXXIV nodaļa. Komercdarījumu atsevišķi veidi 77.lpp.

1. apakšnodaļa. Preču pirkuma-pārdevuma līgums 77.lpp.

2. apakšnodaļa. Piegāde 85.lpp.

3. apakšnodaļa. Maiņa 85.lpp.

4. apakšnodaļa. Komisijas līgums 86.lpp.

5. apakšnodaļa. Glabājums 88.lpp.

6. apakšnodaļa. Preču ekspedīcijas līgums 89.lpp.

Pārejas noteikumi 91.lpp.

Pirmā daļa

Komercdarbības vispārīgie noteikumi

 

I nodaļa. Komercdarbība un komersanti

 

 

1. pants. Komersants un komercdarbība

(1) Komersants ir Komercreģistrā reģistrēta persona vai personu apvienība.

(2) Komercdarbība ir sistemātiska saimnieciskā darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkāda darbība par atlīdzību, izņemot darbību, kuru regulē likumi un citi normatīvie akti darba tiesību jomā.

(4) Likums var noteikt, ka atsevišķus saimnieciskās darbības veidus drīkst veikt tikai kā komercdarbību.

2. pants. Komersantu veidi

(1) Par komersantu var būt fiziska persona (individuāls komersants) vai šai likumā noteikta komercsabiedrība.

(2) Komercsabiedrība ir personu apvienība (personālsabiedrība) vai kapitālu apvienība (kapitālsabiedrība) komercdarbības veikšanai.

(3) Personālsabiedrība var pastāvēt kā pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība. Personālsabiedrības regulē šā likuma X nodaļa.

(4) Kapitālsabiedrība var pastāvēt kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Kapitālsabiedrības regulē šā likuma XI, XII un XIII nodaļas.

(5) Likums var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

3. pants. Komercdarbības regulācija

(1) Komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

(2) Civillikuma normas komercdarbībai ir piemērojamas tikai tad, ja Komerclikumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav attiecīgu normu vai ja Komerclikums vai citi komercdarbību regulējošie likumi īpaši atsaucas uz Civillikumu.

(3) Komerclikuma normas attiecināmas uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kura nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

4. pants. Komercdarbības līdztiesības garantijas

(1) Visi komersanti darbojas uz līdztiesības pamatiem likuma ietvaros.

(2) Attiecībā uz ārvalstu personām, kuras izdara ieguldījumus Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrībā, vai reģistrējas Latvijas Republikā kā individuālais komersants (ārvalstu ieguldītāji), piemērojami tie paši komerctiesību noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz Latvijas personām. Ārvalstu ieguldītājiem ir tiesības brīvi izvest peļņu un dividendes pēc likumos noteikto nodokļu nomaksas.

5. pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai uz likuma pamata.

(2) Komersantiem ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Likums var noteikt, ka atsevišķu komercdarbības veidu veikšana atļauta tikai noteiktiem komersantu veidiem.

(4) Likumā vai uz likuma pamata var paredzēt atsevišķus komercdarbības veidus, kuru veikšanai ir nepieciešama licence vai sertifikāts, ko izsniedz ar likumu uz to pilnvarotas valsts vai pašvaldības institūcijas vai profesionālās apvienības.

6. pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpums ir ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, tai skaitā informācija, kam ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuru nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam.

(2) Komersantam ir ekskluzīvas tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Par komercnoslēpumu nav atzīstamas ziņas, kuras saskaņā ar likumu ir nododamas atklātībā vai iesniedzamas kompetentām valsts vai pašvaldības institūcijām.

(4) Valsts institūcijām ir tiesības pieprasīt un saņemt no komersanta komercnoslēpumu saturošas ziņas, ja tas ir paredzēts likumā.

(5) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību un zaudējumu atlīdzināšanu, kuri tam radušies no komercnoslēpuma pretlikumīgas izpaušanas.

7. pants. Noilguma termiņš komercdarbībā

Noilguma termiņš no komercdarbības izrietošām prasībām ir trīs gadi, ja likums atsevišķām prasību kategorijām nenosaka citu noilguma termiņu.

 

II nodaļa. Atklātībā nododamās ziņas

8. pants. Atklātībā nododamie dokumenti un ziņas

(1) Komersants nodod atklātībā šādus dokumentus un ziņas:

1) dibināšanas dokumentus;

2) ziņas par komersanta juridisko adresi

3) personālsabiedrības dalībnieku, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, sarakstu un šādas ziņas par tiem:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese,

c) tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi.

4) kapitālsabiedrības valdes locekļu un padomes locekļu, ja sabiedrībai ir izveidota padome, sarakstu un šādas ziņas par tiem:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese,

c) ieņemamais amats,

d) ziņas par iecelšanu un atcelšanu,

e) valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi.

5) ziņas par prokuras izsniegšanu un atsaukšanu;

6) kapitālsabiedrībai vismaz reizi gadā līdz ar gada pārskata iesniegšanu - pamatkapitāla lielumu, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

7) gada pārskats par katru pārskata gadu, pievienojot šādas ziņas par personām, kurām saskaņā ar likumu tas ir jāparaksta:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese,

c) amats komercsabiedrībā;

8) filiāles nolikumu, ja ir izveidota filiāle;

9) ziņas par komersanta darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju vai reorganizāciju, pievienojot likumā noteiktos dokumentus;

10) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, pievienojot dokumentus, uz kuru pamata ir notikusi iecelšana un šādas ziņas par tiem:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese;

11) šai likumā noteikto personu notariāli apliecinātus parakstu paraugus;

12) ziņas par izšķirošo ietekmi (387. panta trešās daļas 1.-3. punkts);

13) citas likumā noteiktas ziņas un dokumentus.

(2) Komersantam jānodod atklātībā arī izmaiņas pirmajā daļā nosauktajās ziņās un dokumentos, kā arī pilns šo dokumentu teksts ar izdarītajiem grozījumiem.

9. pants. Ziņu nodošana atklātībā

Ziņu nodošana atklātībā notiek, komersantam iesniedzot šai likumā noteiktās ziņas un dokumentus reģistrācijai Komercreģistrā un izsludinot tās 78. pantā noteiktajā kārtībā.

10. pants. Komersanta rekvizīti

(1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos norāda:

1) komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru Komercreģistrā;

3) komersanta juridisko adresi;

4) attiecīgajos gadījumos - norādes uz to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā.

(2) Ja komersants ir atvēris uzņēmuma filiāli, tās dokumentos papildus pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

2) filiāles reģistrācijas numuru Komercreģistrā;

3) filiāles juridisko adresi.

(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norāda pamatkapitāla apjomu, ir jānorāda arī apmaksātā pamatkapitāla apjoms.

 

III nodaļa. Uzņēmums

11. pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir lietu kopība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmums sastāv no komersantam piederošām lietām, tai skaitā tiesībām un saistībām, kuras paredzētas, vai kurām jābūt paredzētām attiecīgās komercdarbības veikšanai.

12. pants. Uzņēmuma pāreja citai personai

(1) Īpašuma vai valdījuma tiesību uz uzņēmumu pārejas gadījumā visas uzņēmumā ietilpstošās saistības pāriet ieguvējam, ja likums nenosaka citādi. Vienošanās, kas ir pretēja šīs daļas noteikumiem nav saistoša trešajām personām.

(2) Īpašuma vai valdījuma tiesību uz uzņēmumu pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošās tiesības pāriet ieguvējam, ja nav noslēgta cita vienošanās.

(3) Prasījumi pret ieguvēju par saistībā ar uzņēmumu nodibinātajām un pirms uzņēmuma pārejas dienas izpildītajām saistībām pāriet uz atsavinātāju.

(4) Noilguma termiņš prasījumam pret atsavinātāju pēc pirmās un otrās daļas ir pieci gadi no uzņēmuma pārejas dienas, ja likums šādam prasījumam nenosaka īsāku noilguma termiņu.

 

IV nodaļa. Uzņēmuma filiāle

13. pants. Filiāles jēdziens

(1) Filiāle ir komersanta mantas daļa, kas ir teritoriāli atdalīta no komersanta juridiskās adreses vai galvenā uzņēmuma atrašanās vietas un kuru uz filiāles nolikuma pamata pārvalda komersanta pilnvarots filiāles vadītājs.

(2) Filiāle nav juridiska persona.

14. pants. Filiāles izveidošana

(1) Filiāle tiek izveidota ar komersanta lēmumu.

(2) Ar lēmumu par filiāles izveidošanu tiek apstiprināts filiāles nolikums un iecelts filiāles vadītājs.

(3) Filiāle ir jāreģistrē Komercreģistrā.

15. pants. Lēmums par filiāles izveidošanu

Lēmumā par filiāles izveidošanu norāda:

1) komersanta firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) filiāles firmu un juridisko adresi;

3) ieceltā filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

16. pants. Filiāles nolikums

Filiāles nolikumā norāda:

1) komersanta firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) filiāles firmu un juridisko adresi;

3) komercdarbības veidus;

4) filiāles vadītāja iecelšanas kārtību, pilnvaru apjomu un termiņus;

5) filiāles slēgšanas kārtību.

17. pants. Filiāles vadītājs

(1) Filiālei var tikt iecelts viens vai vairāki vadītāji. Ja tiek iecelti vairāki vadītāji, to pilnvaru sadalījums jāatspoguļo filiāles nolikumā.

(2) Filiāles vadītājam ir tiesības pārstāvēt komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās.

(3) Filiāles vadītāja pilnvaru ierobežojumi ir saistoši trešajām personām tikai tad, ja tie ir ierakstīti filiāles nolikumā un reģistrēti Komercreģistrā.

18. pants. Filiāles reģistrācija

(1) Filiāles vadītājs iesniedz pieteikumu filiāles reģistrācijai Komercreģistrā.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) lēmumu par filiāles izveidošanu;

2) filiāles nolikumu;

3) likumā noteiktos gadījumos - atļauju filiāles izveidošanai;

4) filiāles vadītāja paraksta paraugu.

(3) Izmaiņas 15. un 16. pantā minētajās ziņās filiāles vadītājs iesniedz reģistrācijai Komercreģistrā piecu dienu laikā no šo izmaiņu dienas.

19. pants. Filiāles slēgšana

(1) Filiāli slēdz, to izslēdzot no Komercreģistra, ja:

1) komersants izbeidz darbību;

2) komersants pieņem lēmumu par filiāles slēgšanu;

3) uz tiesas nolēmuma pamata.

(2) Tiesa var pieņemt nolēmumu par filiāles slēgšanu uz Komercreģistra turētāja pieteikuma pamata, ja:

1) filiālei nav vadītāja un tas netiek iecelts triju mēnešu laikā pēc tam, kad Komercreģistra turētājs rakstveidā brīdinājis komersantu;

2) ja netiek ievēroti likuma noteikumi, kas regulē filiāles darbību.

(3) Filiāles vadītājs piecu dienu laikā no dienas, kad komersants pieņēmis lēmumu par filiāles slēgšanu, iesniedz šo lēmumu reģistrācijai Komercreģistrā.

(4) Ja filiāle tiek slēgta uz tiesas nolēmuma pamata, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu Komercreģistra turētājam filiāles izslēgšanai no Komercreģistra.

20. pants. Ārvalstu komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Uz ārvalstu komersanta filiāli attiecināmi šā likuma noteikumi par Latvijā reģistrēta komersanta filiāli, ja šis pants nenosaka citādi.

(2) Papildus 18. panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem, filiāles reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) dokumentu, kurš apliecina komersanta reģistrāciju tā mītnes valstī vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju vai norakstu;

2) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu kopiju vai norakstu.

(3) Ārvalstī reģistrēts komersants, kurš ir atvēris sava uzņēmuma filiāli Latvijā, iesniedz Komercreģistra turētājam 8. panta pirmajā daļā minētās ziņas un dokumentus. Uz ārvalstī reģistrētu komersantu, kurš ir atvēris sava uzņēmuma filiāli Latvijā, attiecināmi arī 8. panta otrās daļas un 9. panta noteikumi.

(4) Visiem Komercreģistra turētājam iesniedzamajiem dokumentiem ārvalstī reģistrēts komersants pievieno to notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā.

(5) Ārvalstīs reģistrētam komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecībām nav juridiskas personas statusa un tām nav tiesības veikt komercdarbību Latvijā.

 

V nodaļa. Firma

21. pants. Firmas jēdziens

(1) Firma ir Komercreģistrā reģistrēts nosaukums, ar kuru komersants veic komercdarbību.

(2) Komersantam var būt tikai viena firma.

22. pants. Individuālā komersanta firma

(1) Individuāla komersanta firmai ir jāsatur komersanta uzvārds, kas var būt papildināts ar komersanta vārdu vai iniciāli.

(2) Ja individuāla komersanta reģistrācijas vieta ir lauku apvidū, tā firmai nav jāsatur komersanta uzvārds, ja firmā ir ietverts māju nosaukums ar papildinājumu par atrašanās vietu (pagastu, rajonu).

(3) Ja mainās individuāla komersanta vārds, uzvārds vai vārds un uzvārds, ko viņš ir izmantojis savā firmā, viņš drīkst turpināt izmantot iepriekšējo firmu .

(4) Individuāla komersanta firma nedrīkst saturēt papildinājumus, kas norāda uz komercsabiedrību.

23. pants. Komercsabiedrības firma

(1) Pilnsabiedrības firmai jāsatur papildinājums "pilnsabiedrība" vai tā saīsinājums "p/s", komandītsabiedrības firmai jāsatur papildinājums "komandītsabiedrība" vai tā saīsinājums "k/s", sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmai jāsatur papildinājums "sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tā saīsinājums "SIA ", akciju sabiedrības firmai jāsatur papildinājums "akciju sabiedrība" vai tā saīsinājums "a/s".

(2) Pirmajā daļā minētos papildinājumus vai to saīsinājumus drīkst izvietot tikai firmas sākumā vai beigās.

24. pants. Firmas individualizācija

Komercsabiedrības firmai ir skaidri jāatšķiras no citām Komercreģistrā ierakstītām firmām.

25. pants. Firmas izvēles ierobežojumi

(1) Firma nedrīkst maldināt par komersantu, tā veidu, komercdarbības veidu vai apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Firma nedrīkst izmantot apzīmējumus, kas ir reģistrētu firmas vai preču zīmju būtiskas sastāvdaļas, bez firmas vai preču zīmes īpašnieka atļaujas.

(4) Ministru kabinets nosaka ierobežojumus vārda "Latvija" un tā atbilstošo tulkojumu svešvalodās izmantošanai firmās, izņemot ārvalstu komersantu filiāļu nosaukumos saskaņā ar 27. panta otro daļu.

(5) Firmā nedrīkst izmantot vārdu "valsts", valsts institūciju vai pašvaldību nosaukumus, izņemot gadījumus, ja attiecīgi valstij vai pašvaldībai pieder visas komercsabiedrības kapitāla daļas.

(6) Firmas rakstībā jāizmanto tikai latviešu vai latīņu alfabēts.

26. pants. Personvārdu izmantošana firmā

(1) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst izmantot tās personas vārdu vai uzvārdu vai nosaukumu, kas nav tās dalībnieks.

(2) Komandītsabiedrības firmā nedrīkst izmantot tās personas vārdu vai uzvārdu vai nosaukumu, kas nav tās komplementārais dalībnieks.

(3) Komercsabiedrības dalībnieku maiņas gadījumā drīkst turpināt līdzšinējās firmas izmantošanu, ievērojot ceturtās daļas noteikumus.

(4) Ja dalībnieks, kura uzvārds izmantots firmā, nomirst, tiek izslēgts vai izstājas, tad firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šī bijušā dalībnieka vai viņa mantinieku piekrišana.

27. pants. Filiāles firma

(1) Komersanta filiālei var būt sava firma, kura sastāv no komersanta firmas un papildinājuma, kurš ietver filiāles nosaukumu un vārdu "filiāle".

(2) Ārvalsts komercsabiedrības filiāles firma sastāv no komercsabiedrības firmas un papildinājuma, kurš ietver norādi uz filiāli un tās atrašanās vietas apzīmējumu.

28. pants. Firmas izmantošana un aizsardzība

(1) Komersantam ir ekskluzīvas tiesības uz savu firmu.

(2) Komersants, kura interesēm sakarā ar viņa firmas izmantošanu nodarīti zaudējumi, var prasīt firmas nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu un nodarīto zaudējumu atlīdzību no pārkāpēja.

29. pants. Firmas atsavināšana

(1) Firmu nedrīkst atsavināt bez uzņēmuma, izņemot atsavināšanu komersanta darbības izbeigšanas gadījumā.

(2) Ja individuāls komersants atsavina uzņēmumu citai personai, tad ieguvējs var turpināt izmantot atsavinātāja firmu tikai ar tā rakstisku atļauju.

(3) Ja persona uzņēmumu iegūst mantošanas ceļā, ieguvējs drīkst turpināt izmantot līdzšinējo firmu, ja mantojuma atstājējs nav noteicis citādi.

 

VI nodaļa. Prokura un parastā komercpilnvara

30. pants. Prokuras jēdziens

(1) Prokura ir Komercreģistrā reģistrēta komercpilnvara, kura dod komersanta pārstāvim (prokuristam) tiesības pārstāvēt komersantu visās darbībās, kuras saistītas ar attiecīgā komersanta komercdarbību.

(2) Prokuru ir tiesīgs izsniegt tikai komersants vai likumā noteiktos gadījumos - tā likumiskais pārstāvis.

(3) Prokurists var būt tikai rīcībspējīga fiziska persona.

(4) Prokuru var izsniegt kopīgi vairākiem prokuristiem (kopējā prokurā), norādot, vai tiem ir tiesības pārstāvēt komersantu katram atsevišķi vai visiem kopīgi.

(5) Attiecības starp komersantu un prokuristu nosaka prokuras līgums.

31. pants. Prokuras apjoma ierobežojumi

(1) Nekustamā īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu prokurists ir tiesīgs izdarīt vienīgi tad, ja šīs tiesības viņam ir īpaši piešķirtas un tās ir reģistrētas Komercreģistrā.

(2) Prokuras ierobežojumi uz vienu no vairākām komersantam piederošā uzņēmuma filiālēm ir spēkā attiecībā uz trešām personām vienīgi tad, ja šīs filiāles darbojas zem dažādām Komercreģistrā reģistrētām firmām.

(3) Citi prokuras apjoma ierobežojumi nav saistoši trešajām personām.

32. pants. Prokurista paraksts

Prokurists paraksta dokumentus, izmantojot komersanta firmu un pievienojot pirms paraksta vārdu "prokurists" vai saīsinājumu "p.p." (per procura).

33. pants. Prokuras izbeigšanās

(1) Komersants prokuru var jebkurā laikā atsaukt. Prokuras atsaukšana neatceļ pienākumu norēķināties saskaņā ar prokuras līgumu.

(2) Prokuristam nav tiesību nodot prokuru citai personai.

(3) Prokura neizbeidzas ar individuālā komersanta nāvi. Tiesības atsaukt prokuru pāriet mantiniekiem.

(4) Prokura izbeidzas ar tās atsaukšanas reģistrāciju Komercreģistrā.

34. pants. Pieteikums par prokuras izsniegšanu un atsaukšanu

(1) Prokuras izsniegšanu komersants piesaka reģistrācijai Komercreģistrā, norādot prokurista vārdu un uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, pieteikumam pievienojot prokurista paraksta paraugu. Pieteikumam jāpievieno komersanta lēmums par prokuras izsniegšanu.

(2) Prokuras atsaukšanu komersants piesaka reģistrācijai Komercreģistrā.

35. pants. Parastā komercpilnvara

(1) Ja persona ir pilnvarota komersanta vārdā nodarboties ar komercdarbību vai slēgt ar šā komersanta komercdarbību saistītus darījumus bez prokuras izsniegšanas, tad tā ir parastā komercpilnvara un tā attiecas uz visām darbībām, kuras parasti ir saistītas ar šādas komercdarbības veikšanu vai attiecīgo darījumu slēgšanu.

(2) Parastajai komercpilnvarai ir jābūt rakstveidā.

(3) Attiecības starp komersantu un pilnvarnieku nosaka pilnvarojuma līgums.

36. pants. Parastās komercpilnvaras ierobežojumi

(1) Tiesības atsavināt vai apgrūtināt nekustamo īpašumu, uzņemties vekseļu saistības, izdarīt aizņēmumus, saņemt maksājumus un pārstāvēt komersantu tiesā ir jāpiešķir īpaši.

(2) Citi parastās komercpilnvaras ierobežojumi ir saistoši trešajai personai tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šiem ierobežojumiem.

37. pants. Pilnvarnieka paraksts parastās komercpilnvaras gadījumā

Pilnvarnieks paraksta dokumentus, izmantojot komersanta firmu un pievienojot pirms sava paraksta vārdu "pilnvarnieks".

38. pants. Darbinieku pilnvarojums

Persona, kas strādā veikalā, noliktavā, pakalpojumu sniegšanas vietā, u.tml., ir pilnvarotas tādai preču pārdošanai un saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai u.tml. un uz ar to saistītām darbībām, kas šādā vietā parasti notiek.

39. pants. Parastās komercpilnvaras pārpilnvarojuma aizliegums

Pilnvarnieks nedrīkst izdarīt pārpilnvarojumu bez komersanta piekrišanas.

40. pants. Parastās komercpilnvaras izbeigšanās

Parastā komercpilnvara izbeidzas Civillikuma 2312.- 2317. pantos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

41. pants. Konkurences aizliegums

(1) Prokurists vai pilnvarnieks, rīkojoties uz komersanta izsniegtās pilnvaras pamata, nedrīkst slēgt darījumus savā vai trešās personas labā bez komersanta nepārprotamas piekrišanas.

(2) Konkurences aizlieguma pārkāpšanas gadījumā komersantam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību piecu gadu laikā pēc šāda darījuma noslēgšanas.

 

VII nodaļa. Komercaģents

42. pants. Komercaģenta jēdziens

(1) Komercaģents ir komersants, kuram kā patstāvīgai personai uzdots pastāvīgi būt par cita komersanta (principāla) pārstāvi, principāla vārdā un labā vienoties par darījumiem ar trešajām personām, vai vienoties par darījumiem un tos slēgt.

(2) Par patstāvīgu pirmās daļas nozīmē atzīstama persona, kura var brīvi organizēt savu darbu un noteikt savu darba laiku.

(3) Par komercaģentiem nav uzskatāmi:

1) komersanta darbinieki, ar kuriem noslēgti darba līgumi;

2) komercsabiedrības dalībnieki vai tās pārvaldes institūciju locekļi, kuri ir tiesīgi uzņemties saistības, kas jāpilda sabiedrībai vai citiem dalībniekiem;

3) administrators maksātnespējas lietā un likvidators.

43. pants. Komercaģenta līguma forma

Līgums starp komercaģentu un principālu slēdzams rakstveidā.

44. pants. Komercaģenta pienākumi

(1) Komercaģents darbojas principāla interesēs ar kārtīga komersanta rūpību un labā ticībā.

(2) Komercaģents principālam sniedz nepieciešamo informāciju, it īpaši nekavējoties paziņo viņam par katru darījuma starpniecības gadījumu un par katru noslēgtu darījumu.

(3) Komercaģents pakļaujas saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas atšķiras no pirmās un otrās daļas noteikumiem, nav spēkā.

45. pants. Principāla pienākumi

(1) Principāls attiecībā pret komercaģentu rīkojas ar kārtīga komersanta rūpību un labā ticībā.

(2) Principālam ir pienākums sniegt komercaģentam visas ziņas, kuras nepieciešamas komercaģenta līguma izpildei.

(3) Ja principālam ir pamats uzskatīt, ka komercdarījumu apjomi var samazināties, salīdzinot ar to apjomu, uz kuru komercaģents parasti varētu paļauties, tad principālam ir pienākums to paziņot komercaģentam.

(4) Principālam ir pienākums saprātīgā termiņā paziņot komercaģentam par piekrišanu darījumam, par atteikšanos no darījuma vai par darījuma neizpildi, kurus slēdzot komercaģents ir darbojies principāla vārdā un labā.

(5) Vienošanās, kas atšķiras no šā panta noteikumiem, nav spēkā.

46. pants. Komercaģenta atlīdzība

(1) Komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību par darījumu, kurš noslēgts komercaģenta līguma darbības laikā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā;

2) darījums noslēgts ar personu, kuru viņš ir iesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumā.

(2) Komercaģentam nav tiesību uz atlīdzību par darījumiem, kuri noslēgti pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, izņemot gadījumus, ja:

1) viņš bijis par starpnieku darījumā vai to uzsācis un sagatavojis tā, ka darījuma noslēgšana galvenokārt ir atkarīga no viņa darbības, un darījums ir noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2) komercaģenta līguma darbības laikā komercaģentam vai principālam ir iesniegti trešās personas priekšlikumi par darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam saskaņā ar pirmo daļu ir tiesības uz atalgojumu; šādā gadījumā atlīdzība ir aprēķināma proporcionāli komercaģenta veikto darbību apjomam.

(3) Komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību arī par komercaģenta līguma darbības laikā bez viņa līdzdalības noslēgtiem darījumiem, ja viņam ekskluzīvi ir uzticēts darboties noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā vai ar noteiktu klientu grupu un ja darījums ir noslēgts ar klientu no šīs teritorijas vai grupas.

47. pants. Papildu atlīdzība (Delkredere)

(1) Komercaģentam, uzņemoties galvojumu par saistībām, kas rodas no noslēgtā darījuma, ir tiesības uz papildu atlīdzību (delkredere). Šāds galvojums var attiekties tikai uz darījumiem, kuros komercaģents ir bijis starpnieks vai kurus viņš ir noslēdzis principāla vārdā vai labā.

(2) Par papildus atlīdzību komercaģents un principāls vienojas rakstveidā.

(3) Vienošanās, ka papildus atlīdzība netiks piemērota, nav spēkā.

48. pants. Atlīdzības samaksas termiņš

(1) Komercaģenta atlīdzības samaksas termiņš iestājas līdz ar vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

1) principāls ir izpildījis darījumu;

2) principālam saskaņā ar līgumu ar trešo personu vajadzēja izpildīt darījumu;

3) trešā persona ir izpildījusi darījumu.

(2) Ja pirmajā daļā norādītie apstākļi iestājas daļēji un līguma pusēm nav savstarpēju pretenziju par līguma izpildi, tad atlīdzības lielumu nosaka proporcionāli darījuma izpildes apjomam.

(3) Atlīdzība jāsamaksā ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurš seko ceturksnim, kura laikā radušās tiesības uz atlīdzību.

(4) Ja skaidri redzams, ka trešā persona neizpildīs darījumu, tad tiesības uz atlīdzību zūd un komercaģenta jau saņemtās summas jāatgriež atpakaļ pēc principāla pieprasījuma.

(5) Komercaģenta tiesības uz atlīdzību zūd darījuma neizpildes gadījumā, ja tās cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(6) Vienošanās, kas atšķiras no šī panta noteikumiem un kas ierobežo komercaģentu, nav spēkā.

49. pants. Atlīdzības apmēri

(1) Atlīdzības apmēru nosaka, pusēm vienojoties, par pamatu ņemot darījuma vērtību.

(2) Ja atlīdzības apmērs nav noteikts, tad komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību, kādu komercaģenti attiecīgajā teritorijā parasti saņem par tāda paša veida darījumiem. Ja attiecīgajā teritorijā parasti netiek veiktas šādas darbības, tad komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, ņemot vērā visus darījuma aspektus.

50. pants. Atlīdzības aprēķins

(1) Principāls katru mēnesi aprēķina atlīdzību, kuru komercaģentam ir tiesības saņemt; aprēķina periods var tikt pagarināts ne ilgāk kā līdz trīs mēnešiem. Aprēķins jāveic bez kavēšanās, vēlākais - līdz nākošā mēneša beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var pieprasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam pienākas atlīdzība, kā arī informāciju par visiem apstākļiem, kuri ir nozīmīgi attiecībā uz atlīdzību.

(3) Ja grāmatvedības izraksts ir atteikts vai ja ir pamatotas šaubas par to, ka aprēķins vai grāmatvedības izraksts ir pilnīgs, tad komercaģents var pieprasīt, lai principāls pēc izvēles viņam vai viņa noteiktam zvērinātam revidentam nodotu visus dokumentus, kas nepieciešami grāmatvedības izraksta pareizības vai pilnīguma noteikšanai.

(4) Vienošanās, ar kuru šīs komercaģenta tiesības tiek atceltas vai ierobežotas, nav spēkā.

51. pants. Izdevumu segšana

Komercaģents var pieprasīt principālam segt izdevumus, kas radušies darījuma norises gaitā, tikai tad, ja tas parasti pieņemts komercattiecībās.

52. pants. Prasības noilgums

No komercaģenta līguma izrietošas prasības noilguma termiņš ir četri gadi no tā gada beigām, kurā šī tiesība radusies.

53. pants. Komercaģenta līguma turpināšana pēc termiņa izbeigšanās

Uz noteiktu termiņu noslēgts komercaģenta līgums, kura izpildi abas puses turpina arī pēc termiņa izbeigšanās, tiek uzskatīts par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu.

54. pants. Uz nenoteiktu termiņu noslēgta komercaģenta līguma laušana

(1) Uz nenoteiktu termiņu noslēgtu komercaģenta līgumu katra puse var lauzt, iepriekš paziņojot par to otrai pusei.

(2) Par komercaģenta līguma laušanu tā darbības pirmajā gadā jāpaziņo vienu mēnesi iepriekš, otrajā gadā - divus mēnešu iepriekš, trešajā gadā - trīs mēnešus iepriekš, ceturtajā un turpmākajos gados - četrus mēnešus iepriekš. Pušu vienošanās par īsāku paziņošanas termiņu nav spēkā.

(3) Ja komercaģenta līgums saskaņā ar 53. pantu uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu, tad otrajā daļā noteiktie paziņošanas termiņi aprēķināmi no sākotnējā (terminētā) līguma spēkā stāšanās dienas.

(4) Ja puses ar savstarpēju vienošanos pagarina otrajā daļā noteiktos paziņošanas termiņus, tad principālam noteiktais termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto termiņu.

(5) Ja vien puses nav vienojušās par citu, par paziņošanas termiņa beigām uzskatāmas kalendārā mēneša beigas.

55. pants. Līguma pirmstermiņa laušana

(1) Puse var jebkurā laikā vienpusēji lauzt komercaģenta līgumu, neievērojot 54. pantā noteiktos līguma laušanas termiņus, ja otra puse nepilda komercaģenta līguma noteikumus vai ja radušies ārkārtēji apstākļi izslēdz komercaģenta līguma pienācīgu izpildi.

(2) Ja komercaģenta līguma laušanas cēlonis ir otras puses rīcība, tad tā atbild par zaudējumiem, kuri nodarīti sakarā ar līgumattiecību pārtraukšanu.

56. pants. Tiesības uz kompensāciju

(1) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var pieprasīt no principāla attiecīgu kompensāciju, ja:

1) komercaģents ir piesaistījis principālam jaunus klientus vai ir nozīmīgi palielinājis principāla darījumu apjomu ar esošajiem klientiem un principāls turpina gūt nozīmīgu labumu no darījumiem ar šiem klientiem;

2) kompensācijas apmērs ir noteikts, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, it īpaši atlīdzības apmēru, kuru komercaģents iegūtu no darījumiem ar šiem klientiem, ja komercaģenta līgums būtu spēkā.

(2) Kompensācija tiek izmaksāta kā gada atlīdzība, un tā nedrīkst pārsniegt komercaģenta vidējo gada atlīdzību par pēdējiem pieciem komercaģenta līguma darbības gadiem. Ja līguma attiecības pastāvējušas īsāku laika periodu, vērā tiek ņemts vidējais atlīdzības apmērs komercaģenta līguma darbības laikā.

(3) Kompensācijas saņemšana neizslēdz komercaģenta tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, kuri radušies neizmaksātas atlīdzības vai nesegtu izdevumu rezultātā.

(4) Tiesības saņemt kompensāciju nepastāv gadījumos, ja:

1) komercaģents lauzis komercaģenta līgumu, izņemot gadījumus, ja principāla rīcība tam devusi pamatotu iemeslu vai ja komercaģents nespēj turpināt savu darbību sakarā ar vecumu vai slimības sekām;

2) principāls lauzis komercaģenta līgumu komercaģenta vainas dēļ;

3) pamatojoties uz vienošanos starp principālu un komercaģentu, komercaģenta vietā stājas trešā persona; līgumu ar trešo personu nedrīkst slēgt, kamēr nav izbeidzies komercaģenta līgums ar komercaģentu.

(5) Komercaģents zaudē tiesības uz kompensāciju, ja viena gada laikā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās viņš principālam nav pieprasījis kompensāciju.

(6) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā.

57. pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu

Komercaģentam aizliegts izmantot vai paziņot citiem komercnoslēpumus, kuri viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā, arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās.

58. pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanās par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums) tiek sastādīta rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to ģeogrāfisko teritoriju vai to klientu loku un darbības sfēru, kurā komercaģents darbojies saskaņā ar komercaģenta līguma noteikumiem.

(3) Principālam ir pienākums izmaksāt komercaģentam attiecīgu atlīdzību par konkurences ierobežojuma termiņu.

(4) Konkurences ierobežojuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem pēc komercaģenta līguma izbeigšanās.

(5) Ja principāls atsakās no konkurences ierobežojuma, tad kompensācija maksājama tikai par laiku, kad konkurences ierobežojums ir bijis spēkā.

(6) Komercaģents nav tiesīgs pieprasīt kompensāciju, ja principāls lauzis komercaģenta līgumu komercaģenta vainas dēļ.

(7) Komercaģents var atteikties no konkurences ierobežojuma, ja viņš komercaģenta līgumu lauž principāla vainas dēļ. Atteikšanās ir spēkā, ja tā noformēta rakstveidā un iesniegta komersantam.

(8) Komercaģentu ierobežojoša vienošanās, kas ir pretrunā ar šī panta noteikumiem, nav spēkā.

59. pants. Komercaģenta pilnvarojums

(1) Komercaģents, pat ja viņš nav pilnvarots slēgt darījumus, ir pilnvarots pieņemt iesniegumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus iesniegumus, ar kuriem trešā persona paziņo vai atrunā savas tiesības sakarā ar saistību neapmierinošu izpildījumu, kā arī īstenot principāla tiesības pierādījumu nodrošināšanā, ja principāls šīs tiesības nav īpaši ierobežojis.

(2) Šo tiesību ierobežojumi ir saistoši trešajai personai tikai tad, ja tā zinājusi vai tai bija jāzina par šiem ierobežojumiem.

60. pants. Pārstāvības pilnvarojuma nepietiekamība

(1) Ja komercaģents, kuram uzticēta tikai starpniecība darījumu slēgšanā, noslēdzis darījumu principāla vārdā, un trešā persona nebija informēta par viņa pilnvaru nepietiekamību, tad darījums uzskatāms par apstiprinātu no principāla puses, ja vien pēdējais nekavējoties pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņu ir informējusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nenoraida to attiecībā pret trešo personu.

(2) Pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad komercaģents, kurš ir pilnvarots slēgt darījumus, principāla vārdā noslēdzis tādu darījumu, kuru viņš nav bijis pilnvarots noslēgt.

 

VIII nodaļa. Mākleris

61. pants. Māklera jēdziens

(1) Mākleris ir komersants, kurš veic komercdarbību, uzņemoties starpniecību darījumu slēgšanā citu personu labā.

(2) Šīs nodaļas noteikumi nav attiecināmi uz personām, kuras veic biržas darījumus.

62. pants. Konkurences aizliegums

Mākleris, rīkojoties uz pilnvaras pamata, nedrīkst slēgt darījumus savā vai trešās personas labā bez pilnvaras devēja nepārprotamas piekrišanas.

63. pants. Māklera pilnvara

(1) Māklera pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā.

(2) Māklera pilnvarā jānorāda darījums un darījuma noteikumi.

64. pants. Paziņojums par darījumu noslēgšanu

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties katrai darījuma pusei iesniegt parakstītu paziņojumu par darījuma noslēgšanu, kuram jāsatur ziņas par darījuma priekšmetu un darījuma noteikumiem.

(2) Tādos darījumos, kuri nav tūlīt jāizpilda, paziņojums par darījuma noslēgšanu jāiesniedz pusēm parakstīšanai un tad jānosūta katrai no pusēm otrās puses parakstīts paziņojums.

(3) Ja viena puse atsakās parakstīt vai pieņemt paziņojumu par darījumu noslēgšanu, tad māklerim ir tas nekavējoties jādara zināms otrai pusei.

65. pants. Atrunātais uzdevums

(1) Ja darījuma viena puse pieņem līguma teksta galīgo variantu, kurā mākleris patur tiesību pats norādīt otru līgumslēdzējpusi, tad tai darījums ar šo otru līgumslēdzējpusi, kura tiks norādīta ar atpakaļejošu datumu, būs saistošs, ja vien pret pēdējo netiks izvirzīti pamatoti iebildumi.

(2) Otru līgumslēdzējpusi jānorāda pirmā līgumslēdzējpuses noteiktajā termiņā, ja tāds nav noteikts - apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja otra līgumslēdzējpuse nav termiņā norādīta vai pret norādīto personu tiek izvirzīti pamatoti iebildumi, tad pirmajai pusei ir tiesības pieprasīt darījuma izpildi no māklera. Šāda tiesība izbeidzas, ja pēc māklera pieprasījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo, vai viņa pieprasa darījuma izpildi.

66. pants. Paraugu uzglabāšana

(1) Ja lieta ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas ir māklera rīcībā, viņam ir jāuzglabā šis paraugs tik ilgi, līdz prece bez iebildumiem pret tās īpašībām ir pieņemta vai arī darījums ir izpildīts citā veidā.

(2) Mākleris neuzglabā paraugu, ja darījuma puses vai darījumos vispārpieņemtās paražas vai prakse, ņemot vērā attiecīgās lietas veidu, viņu no tā atbrīvo

67. pants. Maksājumu saņemšanas aizliegums

Mākleris nav pilnvarots saņemt maksājumus vai jebkādu citu atlīdzību, kas saskaņā ar viņa starpniecību noslēgto līgumu pienākas līgumslēdzējām pusēm.

68. pants. Māklera atbildība

(1) Mākleris ir atbildīgs katrai pusei par zaudējumiem, kuri radušies viņa vainas dēļ.

(2) Pilnvarojuma robežu pārkāpšanas gadījumā mākleris atbild Civillikumā noteiktajā kārtībā.

69. pants. Māklera atlīdzība

(1) Māklera atlīdzību nosaka līgumā, ko noslēdzis mākleris ar pilnvaras devēju.

(2) Māklerim nav tiesību saņemt atlīdzību no citas ar māklera starpniecību slēgtā līguma puses bez pilnvaras devēja nepārprotamas piekrišanas.

(3) Ja darījuma, kurā komercstarpniecību veic mākleris, puses savā starpā nav vienojušās, kura maksās atlīdzību māklerim, tad visas puses sedz šo atlīdzību vienādās daļās.

(4) Māklerim tiesības uz atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

70. pants. Māklera darījumu žurnāls

(1) Māklerim ir pienākums uzturēt caurauklotu un apzīmogotu darījumu žurnālu un katru dienu ierakstīt tajā visus noslēgtos darījumus. Ieraksti ir jāizdara hronoloģiskā secībā, tiem jāsatur 64. panta pirmajā daļā minētās ziņas. Izdarītie ieraksti katru dienu jāparaksta.

(2) Māklera darījumu žurnāls tiek uzglabāts piecus gadus pēc pēdējā noslēgtā darījuma ieraksta dienas.

71. pants. Izraksti no žurnāla

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā brīdī pēc jebkuras no līgumslēdzējpusēm pieprasījuma izsniegt tai viņa parakstītus izrakstus no žurnāla, kuri satur visu žurnālā ierakstīto informāciju par darījumu, kas noslēgts šīs personas labā ar viņa starpniecību.

(2) Māklerim ir pienākums iesniegt žurnāla izrakstus tiesībaizsardzības iestādēm pēc to pieprasījuma.

Otrā daļa

Komercreģistrs

72. pants. Komercreģistra jēdziens

(1) Komercreģistrs ir datu bāze, kurā ierakstītas likumā noteiktās ziņas un apkopoti likumā noteiktie dokumenti par komersantiem.

(2) Komercreģistru pārzina un kārto ar likumu uz to pilnvarota institūcija (Komercreģistra turētājs).

73. pants. Komercreģistra publiskums

(1) Ieraksti Komercreģistrā, kā arī tam iesniegtie dokumenti un ziņas ir publiski pieejami un jebkurai personai ir tiesības ar tiem iepazīties.

(2) Personai ir tiesības pēc rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas saņemt jebkuru izrakstu no Komercreģistra vai komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksts, noraksts vai kopija ir oficiāli apliecināmi ar Komercreģistra turētāja amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Ja Komercreģistrā nav pieprasīto ziņu vai dokumentu, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Komercreģistra turētājam ir pienākums izsniegt attiecīgu izziņu.

74. pants. Valsts nodeva

(1) Valsts nodevas apmēru par reģistrāciju, Komercreģistra ierakstu un reģistrācijas lietā esošo dokumentu izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšanu nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevas par komersanta reģistrāciju, Komercreģistra ierakstu un reģistrācijas lietā esošo dokumentu izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšanu apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta, noraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.

75. pants. Iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1) Komersants iesniedz Komercreģistra turētājam atklātībā nododamos dokumentus un ziņas (8. pants).

(2) Komercreģistra turētājam nav tiesības pieprasīt komersantam likumā neparedzētu ziņu un dokumentu iesniegšanu.

76. pants. Ieraksta izdarīšana Komercreģistrā

(1) Ieraksts Komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu Komercreģistrā vai par atteikumu izdarīt ierakstu Komercreģistra turētājs pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3) Lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu Komercreģistrā var tikt pieņemts vienīgi, ja pieteikums, tam pievienotie dibināšanas dokumenti vai tajos ierakstītās ziņas neatbilst likumam. Šādā gadījumā lēmumā jānorāda termiņš trūkumu novēršanai.

(4) Komercreģistra turētājs otrajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Ieinteresētajai personai ir tiesības pārsūdzēt Komercreģistra turētāja lēmumu augstākai amatpersonai vai tiesā.

(6) Ieraksts Komercreģistrā izdarāms triju dienu laikā no lēmuma par ieraksta izdarīšanu pieņemšanas dienas vai pēc tiesas nolēmuma par ieraksta izdarīšanu spēkā stāšanās dienas, ja lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu bija pārsūdzēts tiesā.

77. pants. Ieraksta saturs un iesniegto dokumentu glabāšana

(1) Komercreģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) reģistrācijas datumu un laiku;

2) komersanta firmu;

3) komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus;

5) 8. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētās ziņas;

6) pilnsabiedrības dalībniekus un komandītsabiedrības komplementāros dalībniekus, norādot viņu vārdus, uzvārdus, personas kodus un dzīvesvietas adreses;

7) 8. panta pirmās daļas 6. punktā minētās ziņas;

8) kapitālsabiedrības rezerves kapitāla lielumu;

9) ziņas par prokuristu (34. panta pirmajā daļa);

10) filiāles firmu;

11) filiāles juridisko adresi;

12) ziņas par filiāles vadītāju (15. panta 3. punkts);

13) ziņas par komersanta maksātnespēju, darbības izbeigšanu, likvidāciju un reorganizāciju (8. panta pirmās daļas 8. un 9. punkts);

14) ziņas par izšķirošo ietekmi (387. panta trešās daļas 1.-3. punkts).

(2) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Reģistrējot komersantu, tam tiek piešķirts individuāls reģistrācijas numurs.

(4) Katra komersanta iesniegtie dokumenti glabājas atsevišķā šā komersanta reģistrācijas lietā.

78. pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Komercreģistra ieraksti un tam iesniegtie dokumenti tiek izsludināti, publicējot tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) 8. panta pirmās daļas 1., 8., 9., 10., 11. un 12. punkta nosauktie dokumenti nav jāpublicē, ja publicē norādi uz attiecīga ieraksta un dokumentu esamību Komercreģistrā, norādot arī attiecīgā komersanta reģistrācijas numuru.

(3) Ierakstus publicēšanai iesniedz Komercreģistra turētājs triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas un tie tiek publicēti uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likums nenosaka citu publicēšanas kārtību.

79. pants. Ieraksta juridiskā nozīme

(1) Komercreģistra ieraksti ir saistoši trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šis noteikums nav piemērojams pret trešo personu sešpadsmit dienu laikā pēc izsludināšanas, ja tā pierāda, ka tai nav bijis iespējams zināt šīs ziņas.

(2) Trešajai personai ir saistošas Komercreģistrā neierakstītas vai neizsludinātas ziņas tikai tad, ja komersants, attiecībā uz kuru šīs ziņas bija jāieraksta vai jāizsludina, pierāda, ka šī persona ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt attiecīgās ziņas.

(3) Ja Komercreģistrā ierakstītās vai izsludinātās ziņas neatbilst patiesībai, tās tomēr ir saistošas trešajai personai, izņemot gadījumus, kad šī persona zināja vai tai vajadzēja zināt par ierakstīto vai izsludināto ziņu nepatiesumu.

(4) Ja Komercreģistrā ierakstītās ziņas atšķiras no izsludinātajām ziņām, trešajām personām ir saistošas izsludinātās ziņas.

(5) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tā Komercreģistrā reģistrēto juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

80. pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc reģistrācijas Komercreģistrā komersantam tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kuru paraksta un ar zīmogu apliecina Komercreģistra turētāja atbildīgā amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda:

1) komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu.

81. pants. Izslēgšana no Komercreģistra

Komersants tiek izslēgts no Komercreģistra likumā noteiktos gadījumos, pamatojoties uz:

1) individuālā komersanta pieteikumu;

2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu;

3) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

5) tiesas nolēmumu.

82. pants. Ziņu iesniegšanas termiņš un atbildība par ziņu nesniegšanu

(1) termiņš

(1) Komersants, kurš pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus, maksā soda naudu trīs minimālo mēnešalgu apmērā par katru nokavēto dienu.

(2) Soda naudu neuzskaita par laiku, kurā noteikts termiņš trūkumu novēršanai (76. panta trešā daļa).

(3) Soda naudu piedzen Komercreģistra turētājs un ieskaita to valsts budžetā.

Trešā daļa

Komersanti

 

IX nodaļa. Individuāls komersants

83. pants. Individuāls komersants

Individuāls komersants ir rīcībspējīga fiziska persona, kura kā komersants ir reģistrēta Komercreģistrā.

84. pants. Individuāla komersanta reģistrācija

(1) Fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, reģistrējas kā komersants, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi biroju, ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu u.tml.;

2) tā savā saimnieciskajā darbībā uz darba līguma pamata nodarbina vienu vai vairākus darbiniekus;

3) attiecīgā saimnieciskās darbības veida reģistrāciju paredz likums.

(2) Pirmās daļas noteikumi nav attiecināmi uz brīvo profesiju pārstāvjiem, kulta kalpotājiem un personām, kuras saņem autoratlīdzību.

(3) Fiziska persona var reģistrēties kā komersants arī, ja nepastāv pirmajā daļā minētie apstākļi.

(4) Individuāla komersanta reģistrācijas pamats ir fiziskas personas pieteikums Komercreģistru pārvaldošajai institūcijai.

85. pants. Lēmums par komercdarbības uzsākšanu

(1) Lēmumā par komercdarbības uzsākšanu norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

(2) Lēmums par komercdarbības uzsākšanu uzskatāms par dibināšanas dokumentu 8. panta izpratnē.

86. pants. Individuāla komersanta juridiskā adrese

Par individuālā komersanta juridisko adresi uzskatāma uzņēmuma atrašanās vietas adrese, bet gadījumos, kad netiek veidots uzņēmums - individuālā komersanta dzīvesvietas adrese.

87. pants. Individuāla komersanta uzņēmuma pārvalde

(1) Individuāls komersants pieņem lēmumus un pārvalda savu uzņēmumu personiski.

(2) Individuāls komersants var saskaņā ar likumu pilnvarot citu personu veikt uzņēmuma pārvaldi un pārstāvēt komersantu attiecībās ar trešajām personām.

88. pants. Individuāla komersanta atbildība

Individuāls komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, uz kuru saskaņā ar likumu var vērst piedziņu.

 

X nodaļa. Personālsabiedrības

1. apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi

89. pants. Personālsabiedrības jēdziens

(1) Personālsabiedrība (tālāk šīs nodaļas ietvaros - sabiedrība) ir komercsabiedrība, kurā uz sabiedrības līguma pamata, izmantojot kopīgu firmu, komercdarbības veikšanai apvienojušās divas vai vairākas personas (tālāk šīs nodaļas ietvaros - dalībnieki).

(2) Sabiedrību var nodibināt kā pilnsabiedrību vai komandītsabiedrību.

90. pants. Sabiedrības juridiskais statuss

(1) Sabiedrība nav juridiska persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu ar sabiedrības līguma reģistrācijas Komercreģistrā brīdi.

91. pants. Dalībnieki

(1) Sabiedrību var izveidot divas vai vairākas rīcībspējīgas personas.

(2) Par sabiedrības dibinātāju vai dalībnieku nevar būt valsts un pašvaldība.

(3) Jauna dalībnieka uzņemšana sabiedrībā notiek ar visu dalībnieku piekrišanu.

92. pants. Dalībnieku atbildība

(1) Pilnsabiedrības dalībnieki ir solidāri atbildīgi par sabiedrības saistībām pilnā apmērā.

(2) Komandītsabiedrībā viena vai vairāku tās dalībnieku (komandītu) atbildība par sabiedrības saistībām ir ierobežota viņu ieguldījumu apmērā, bet pārējie dalībnieki (komplementārie dalībnieki) par sabiedrības saistībām atbild pilnā apmērā.

93. pants. Sabiedrības juridiskā adrese

(1) Par sabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, no kuras tiek veikta sabiedrības vadība vai kurā notiek sabiedrības darbība.

2. apakšnodaļa. Sabiedrības dibināšana

94. pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Par sabiedrības dibinātāju uzskatāma 91. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem atbilstoša persona, kas parakstījusi sabiedrības līgumu vai kuras vārdā līgums parakstīts.

(2) Līdz ar sabiedrības līguma reģistrāciju Komercreģistrā dibinātāji iegūst dalībnieka statusu.

95. pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas līgumu;

2) apmaksā daļas noteiktajā apmērā un organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

3) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu, ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums;

4) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

5) iesniedz reģistrācijas pieteikumu Komercreģistra turētājam.

(2) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja sabiedrības līgums nenosaka citādi.

96. pants. Sabiedrības reģistrācija

(1) Dibinātāji iesniedz Komercreģistra turētājam pieteikumu sabiedrības reģistrācijai.

(2) Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

1) dibināšanas līgumu;

2) to dalībnieku notariāli apliecinātus parakstu paraugus, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību;

3) citus likumā paredzētus dokumentus.

(3) Reģistrācijas pieteikumu un turpmākos pieteikumus Komercreģistram paraksta visi dibinātāji.

97. pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

Pilnsabiedrības dibināšanas dokuments 8. panta izpratnē ir sabiedrības līgums.

98. pants. Sabiedrības līgums

(1) Sabiedrība tiek dibināta un darbojas uz sabiedrības līguma pamata, kuru noslēdz visi tās dalībnieki.

(2) Līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskai personai - vārdu un uzvārdu, dzīvesvietas adresi un personas kodu;

b) juridiskai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, pārstāvja, kurš tās vārdā paraksta sabiedrības līgumu, vārdu un uzvārdu, amatu, dzīvesvietas adresi un personas kodu;

2) sabiedrības firmu;

3) komercdarbības veidus;

4) daļas vērtību;

5) katra dalībnieka daļu apmaksas veidu un apjomu;

6) katra dalībnieka ieguldīto daļu skaitu absolūtos skaitļos un procentos;

7) dalībnieku tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi, ja tās atšķiras no likumā noteiktajām tiesībām;

8) lēmumu pieņemšanas kārtību, ja tā atšķiras no likumā noteiktās kārtības;

9) peļņas sadales principus un kārtību;

10) darbības termiņu, ja tāds noteikts;

11) pārskata gada sākumu;

12) mērķi, ja sabiedrība tiek dibināta noteikta mērķa sasniegšanai;

13) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Dibinot komandītsabiedrību, papildus otrajā daļā minētajām ziņām jānorāda, kuri no dalībniekiem ir komplementārie dalībnieki un kuri - komandīti.

(4) Sabiedrības līgumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju paraksti tiek notariāli apliecināti.

99. pants. Izmaiņu reģistrācija

Dalībnieku skaita, sastāva vai statusa, sabiedrības firmas, juridiskās adreses vai sabiedrības vadības un pārstāvības tiesību izmaiņu gadījumā šīs izmaiņas jāpiesaka reģistrācijai Komercreģistrā.

3. apakšnodaļa. Ieguldījumi

100. pants. Daļa

(1) Daļa ir dalībnieka ieguldījums sabiedrībā, kas dalībniekam likuma un sabiedrības līguma noteiktajos ietvaros dod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē tās likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

(2) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un tā jāizsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(3) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(4) Daļa nav dalāma.

101. pants. Daļas ieguldīšana

(1) Dalībniekiem ir jāiegulda sabiedrībā daļas saskaņā ar sabiedrības līgumu.

(2) Daļas tiek ieguldītas vienādos apmēros, ja līgums nenosaka citādi.

(3) Ieguldījums izdarāms naudā, ja līgums nenosaka citādi.

(4) Ja līgums paredz mantiskā ieguldījuma izdarīšanu, tajā jānosaka arī šā ieguldījuma novērtēšanas kārtība.

102. pants. Ieguldījuma izdarīšana

(1) Dalībniekam ir jāizdara ieguldījums nekavējoties pēc līguma noslēgšanas, ja tajā nav noteikts cits ieguldījumu izdarīšanas termiņš.

(2) Visi ieguldījumi pilnībā jāizdara līdz sabiedrības reģistrācijas pieteikšanai Komercreģistrā.

(3) Dalībniekam ir jāpaziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja dalībnieks neizpilda šo noteikumu, viņam savas daļas jāapmaksā naudā.

(4) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, dalībniekam jāsedz šis samazinājums naudā.

103. pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantiskā ieguldījuma novērtēšanu veic dalībnieki.

(2) Mantiskā ieguldījuma priekšmets novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(3) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild personas, kuras šo novērtēšanu ir veikušas.

104. pants. Dalībnieka pienākums maksāt procentus

(1) Ja dalībnieks nav ieguldījis savu daļu noteiktajā termiņā, nav laikus nodevis naudu sabiedrības kasē vai patvarīgi ir ņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir jāmaksā likumiskie procenti no dienas, kad bija jāizdara maksājums vai jānodod nauda, vai kad nauda tika patvarīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo dalībnieku no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar otro daļu, nav spēkā.

4. apakšnodaļa. Sabiedrības dalībnieka statusa zaudēšana

105. pants. Dalībnieka izstāšanās

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, dalībnieks drīkst izstāties no sabiedrības tikai pārskata gada beigās, paziņojot par to pārējiem dalībniekiem ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks brīdināšanas termiņš.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar pirmo daļu, nav spēkā.

(3) Dalībnieka - fiziskas personas nāve vai dalībnieka - juridiskas personas likvidācija ir uzskatāma par izstāšanos, ja likums nenosaka citādi.

106. pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Ja dalībnieka vainas dēļ ir radušies apstākļi, kas ļauj celt prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu, pārējie dalībnieki var prasīt tiesu izslēgt šo dalībnieku no sabiedrības.

(2) Mantiskās attiecības starp izslēgto dalībnieku un sabiedrību tiek noteiktas brīdī, kad iesniegts pieteikums tiesā.

107. pants. Dalībnieka izslēgšana pēc kreditora pieprasījuma

(1) Kreditoram, kurš nevar apmierināt savu prasījumu pret dalībnieku no tā mantas, ir tiesības celt prasību tiesā par šā dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības un apmierināt savu prasījumu no dalībniekam izmaksājamās izstāšanās kompensācijas.

(2) Dalībnieku pēc kreditora pieprasījuma drīkst izslēgt tikai pārskata gada beigās un ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc kreditora pieprasījuma saņemšanas.

108. pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā

(1) Dalībnieka nāves gadījumā tā mantiniekam ir tiesības kļūt par dalībnieku, ja tas ir noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi dalībnieki.

(2) Šādas tiesības mantiniekam ir trīs mēnešu laikā no brīža, kad viņš uzzinājis par mantojuma atklāšanos.

(3) Mantiniekam ir tiesības savu dalību sabiedrībā darīt atkarīgu no nosacījuma, ka viņam tiek piešķirts komandīta statuss un mirušā dalībnieka daļa tiek atzīts par viņa kā komandīta daļu.

(4) Lēmumu par komandīta statusa piešķiršanu pieņem dalībnieki, nepieciešamības gadījumā izdarot grozījumus līgumā. Ja mantiniekam piešķirts komandīta statuss pilnsabiedrībā, tā uzskatāma par pārveidotu par komandītsabiedrību.

(5) Mantiniekam ir tiesības uz mirušā dalībnieka peļņas daļu. Līgumā var tikt paredzēta mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšana, ja mirušā dalībnieka peļņas daļa bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai papildus atbildību.

(6) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības dalībnieku, vai ja tam nepiekrīt pārējie dalībnieki, viņam ir tiesības saņemt savai mantojuma daļai atbilstošu kompensāciju tādā apmērā, kādu būtu saņēmis mirušais dalībnieks, izstājoties no sabiedrības.

109. pants. Sabiedrības nodošana vienam dalībniekam

(1) Ja sabiedrībā ir divi dalībnieki un viens no tiem izstājas vai tiek izslēgts, otrs dalībnieks uz tiesas nolēmuma pamata drīkst turpināt darbību kā individuāls komersants, kurš pārņēmis visas sabiedrības tiesības un saistības.

(2) Pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrības darbība izbeidzas bez likvidācijas procedūras. Pirmajā daļā minētais tiesas nolēmums ir pamats sabiedrības izslēgšanai no Komercreģistra pēc tam, kad palikušais dalībnieks ir reģistrējies kā individuāls komersants.

110. pants. Izstāšanās kompensācija

Dalībniekam, kurš izstājas vai tiek izslēgts no sabiedrības, tiek izmaksāta kompensācija tās sabiedrības mantas daļas apmērā, ko tas būtu saņēmis, ja izstāšanās vai izslēgšanas dienā sabiedrība būtu likvidēta, ja līgumā nav noteikts citādi.

5. apakšnodaļa. Dalībnieku izdevumi, zaudējumi un atbildība

111. pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja dalībnieks, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina izdara sabiedrībai nepieciešamus izdevumus vai no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ cieš zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums šos izdevumus un zaudējumus atlīdzināt.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir jāmaksā arī likumiskie procenti, kuri aprēķināmi no šo izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

112. pants. Konkurences aizliegums

(1) Sabiedrības dalībnieks nedrīkst bez pārējo dalībnieku piekrišanas veikt darījumus, kas konkurē ar sabiedrības komercdarbību vai būt dalībnieks ar pilnu atbildību citā personālsabiedrībā, kura nodarbojas ar tādiem pašiem komercdarbības veidiem.

(2) Piekrišana pirmajā daļā minētajai dalībai citā sabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem dalībniekiem ir bijusi zināma šāda dalība un viņi pret to nav iebilduši.

(3) Ja dalībnieks pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var prasīt dalībniekam izbeigt aizliegto darbību un nodot sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(4) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzināja par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā trīs gadi no pārkāpuma dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

(5) Konkurences aizlieguma noteikumi nav attiecināmi uz komandītiem, izņemot gadījumus, ja komandītam saskaņā ar sabiedrības līgumu ir sabiedrības vadības vai pārstāvības tiesības.

113. pants. Noilgums prasībai pret dalībnieku

(1) Prasība pret dalībnieku par sabiedrības saistībām noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad Komercreģistrā izdarīta atzīme par sabiedrības likvidāciju vai dalībnieka izstāšanos, ja šai prasībai nav īsāks noilguma termiņš.

(2) Ja saistības izpilde termiņš iestājas pēc sabiedrības likvidācijas vai dalībnieka izstāšanās reģistrācijas, noilguma termiņš sākas ar saistības izpildes termiņa iestāšanos.

114. pants. Noilguma pārtraukums

Noilguma pārtraukums, kas noteikts attiecībā uz likvidēto sabiedrību, ir spēkā arī attiecībā uz dalībniekiem.

6. apakšnodaļa. Sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

115. pants. Darbības izbeigšanas pamati

(1) Sabiedrības darbības izbeigšana notiek saskaņā ar XIV nodaļas noteikumiem, ciktāl šī apakšnodaļa nenosaka citādi.

(2) Papildus XIV nodaļas noteikumiem sabiedrības darbība izbeidzas arī sakarā ar pilnsabiedrības dalībnieka vai komandītsabiedrības komplementārā dalībnieka - fiziskas personas nāvi vai juridiskas personas likvidāciju vai ar viņa izstāšanos, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

116. pants. Dalībnieku lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu

Sabiedrības darbību var izbeigt ar dalībnieku lēmumu, ko pieņēmuši ne mazāk kā trīs ceturtdaļas dalībnieku, ja līgums nenosaka lielāku balsu skaitu.

117. pants. Sabiedrības darbības izbeigšana uz tiesas nolēmuma pamata

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt tiesa uz dalībnieka pieteikuma pamata, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu pamatu jebkurā gadījumā uzskatāma saistību neizpilde no kāda dalībnieka puses vai šādu saistību izpildes neiespējamība.

(3) Vienošanās, kas ierobežo dalībnieka tiesības iesniegt pirmajā daļā minēto pieteikumu, nav spēkā.

118. pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Sabiedrības likvidāciju veic tās dalībnieki, ja līgums vai dalībnieku lēmums nenosaka citādi.

(2) Ja dalībnieks pasludināts par maksātnespējīgu, viņa vietā likvidatora pienākums veic administrators šā dalībnieka maksātnespējas procesā.

(3) Ja ir vairāki dalībnieka tiesību pārņēmēji, tie pilnvaro vienu kopīgu pārstāvi.

(4) Dalībnieki vai tiesa uz dalībnieka pieteikuma pamata var iecelt par likvidatoru trešo personu.

119. pants. Likvidatora reģistrācija

Likvidators tiek reģistrēts Komercreģistrā uz dalībnieku kopīgi parakstīta pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.

120. pants. Attiecības starp dalībniekiem

Likvidācijas laikā dalībnieku savstarpējās attiecības nosaka 121.-138. pants, ja likvidāciju regulējošie noteikumi nenosaka citādi.

7. apakšnodaļa. Pilnsabiedrības īpašie noteikumi

121. pants. Sabiedrības vadība

(1) Visiem dalībniekiem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības vadībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu sabiedrības vadība ir uzticēta vienam vai vairākiem dalībniekiem, pārējiem dalībniekiem šādu tiesību nav.

(3) Ja sabiedrības vadība ir uzticēta visiem vai vairākiem dalībniekiem, tad katram no tiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska sabiedrības vadība nav pieļaujama, ja cits dalībnieks, kuram ir tiesības vadīt sabiedrību, pret to iebilst.

(4) Ja līgumā noteikts, ka dalībnieki, kuriem ir tiesības veikt sabiedrības vadību, drīkst rīkoties tikai kopīgi, rīkoties sabiedrības vārdā drīkst tikai pēc piekrišanas saņemšanas no visiem šiem dalībniekiem. Šādā gadījumā bez visu dalībnieku piekrišanas drīkst rīkoties tikai tad, ja kavēšanās rezultātā sabiedrībai tiktu nodarīts būtisks zaudējums.

122. pants. Sabiedrības vadības pilnvaru apjoms

(1) Pilnvaras uz sabiedrības vadību aptver jebkuru rīcību, kura izriet no sabiedrības komercdarbības.

(2) Rīcībai, kura ir ārpus sabiedrības parastās komercdarbības ietvariem, nepieciešama visu dalībnieku piekrišana.

(3) Prokuru var izsniegt tikai ar visu dalībnieku, kuriem ir tiesības veikt sabiedrības vadīšanu, kopīgu lēmumu, izņemot gadījumos, kad kavēšanās rezultātā sabiedrībai tiktu nodarīts būtisks zaudējums.

(4) Prokuru var atsaukt jebkurš dalībnieks, kuram ir tiesības to izsniegt vai piedalīties lēmuma pieņemšanā par tās izsniegšanu.

123. pants. Sabiedrības vadības tiesību atņemšana

(1) Dalībnieka tiesības uz sabiedrības vadību var tikt atņemtas ar tiesas nolēmumu uz pārējo dalībnieku pieteikuma pamata, ja tam ir būtisks iemesls.

(2) Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāmi rupji pārkāpumi pienākumu pildīšanā, kā arī nespēja veikt pienākumus.

124. pants. Dalībnieku kontroles tiesības

(1) Visiem dalībniekiem ir tiesības jebkurā laikā iepazīties ar sabiedrības lietām un dokumentiem.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar pirmo daļu, nav spēkā.

125. pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to dalībnieku piekrišana, kuriem ir tiesības uz sabiedrības vadību.

(2) Ja līgums nosaka lēmumu pieņemšanu ar balsu vairākumu, šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc dalībnieku skaita, kuriem ir tiesības uz sabiedrības vadību.

126. pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieki.

(2) Sabiedrības peļņa tiek sadalīta dalībniekiem proporcionāli viņu daļām sabiedrībā.

(3) Ja dalībnieks līdz peļņas sadalei nav ieguldījis savu daļu, ko tam vajadzēja darīt saskaņā ar līgumu, neieguldītā daļa tiek ieturēta no viņam pienākošās peļņas daļas.

(4) Dalībnieki sedz sabiedrības zaudējumus proporcionāli viņu daļām sabiedrībā.

(5) Sabiedrības līgumā var noteikt peļņas sadales kārtību, kas atšķiras no otrajā daļā noteiktās. Šādā gadījumā, dalībnieki sedz sabiedrības zaudējumus proporcionāli sabiedrības līgumā noteiktajai peļņas sadales kārtībai.

127. pants. Sabiedrības pārstāvība

(1) Katram dalībniekam ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien viņš nav izslēgts no pārstāvības ar līgumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki dalībnieki ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Šie dalībnieki var no sava skaita pilnvarot vienu vai vairākus dalībniekus vai trešo personu uz atsevišķu darījumu vai atsevišķu darījumu veidu slēgšanu vai uz sabiedrības pārstāvību. Šādu pilnvaru ir tiesīgs atsaukt dalībnieks, kuram ir tiesības vadīt sabiedrību.

(3) Griba ir uzskatāma par paustu attiecībā pret sabiedrību, ja tā ir pausta vismaz vienam dalībniekam ar pārstāvības tiesībām.

128. pants. Pilnvaru apjoms

(1) Dalībnieku tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecas uz visām ar sabiedrības pārstāvību saistītām darbībām.

(2) Pārstāvības pilnvaru apjoma ierobežojumi nav saistoši trešajām personām. Kopīgā vai atsevišķa pārstāvība, ja tā reģistrēta Komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības pilnvaru apjoma ierobežojumu.

129. pants. Pārstāvības pilnvaru atņemšana

(1) Dalībnieka tiesības uz sabiedrības pārstāvību var tikt atņemtas ar tiesas nolēmumu uz pārējo dalībnieku pieteikuma pamata, ja tam ir būtisks iemesls.

(2) Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāmi rupji pārkāpumi pienākumu pildīšanā, kā arī nespēja veikt pienākumus.

130. pants. Dalībnieku personīgā atbildība

(1) Dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām pilnā apmērā kā solidāri parādnieki.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

131. pants. Dalībnieka iebildumi

(1) Ja pret dalībnieku tiek celta prasība par sabiedrības saistībām, viņam ir tiesības celt ar sevi nesaistītus iebildumus tikai tādā apmērā, kādā tos varētu celt sabiedrība.

(2) Dalībnieks var atteikties apmierināt kreditora prasību, kamēr sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt saistības, uz kuru pamata tā celta.

(3) Dalībnieks var atteikties apmierināt kreditora prasību, ja kreditora prasījums var tikt dzēsts ar ieskaitu.

(4) Uz pret sabiedrības mantu vērsta izpildraksta pamata nedrīkst veikt piedziņu pret dalībnieka mantu.

132. pants. Jauna dalībnieka atbildība

(1) Persona, kura kļūst par sabiedrības dalībnieku pēc tās nodibināšanas, solidāri ar pārējiem dalībniekiem atbild par sabiedrības saistībām, ieskaitot tās, kuras nodibinātas pirms viņa iestāšanās.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

8. apakšnodaļa. Komandītsabiedrības īpašie noteikumi

133. pants. Sabiedrības vadība

(1) Komandīti nepiedalās sabiedrības vadībā, ja līgums nenosaka citādi.

(2) Komandītiem nav tiesības iebilst pret komplementārā dalībnieka rīcību, izņemot gadījumus, kad šī rīcība iziet ārpus sabiedrības parastās komercdarbības ietvariem.

134. pants. Sabiedrības pārstāvēšana

(1) Komandītam nav tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja līgums nenosaka citādi.

(2) Komandīta tiesības pārstāvēt sabiedrību jāreģistrē Komercreģistrā.

135. pants. Kontroles tiesības

(1) Komandītam ir tiesības pieprasīt gada pārskata kopiju (norakstu) un to pārbaudīt, iepazīstoties ar sabiedrības dokumentiem.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šī panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

136. pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Attiecībā uz komandītiem piemērojami 126. panta pirmās līdz ceturtās daļas noteikumi.

(2) Komandīts piedalās zaudējumos tikai savas daļas apmērā.

(3) Komandītam nav pienākums atdot tam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

137. pants. Komandīta atbildība

(1) Komandīts atbild par sabiedrības saistībām savas daļas apmērā. Ja komandīts ir iemaksājis visu savu daļu sabiedrībai, sabiedrības kreditors nevar celt prasību pret komandītu.

(2) Trešās personas var atsaukties tikai uz to komandīta daļu, kas ir ierakstīta Komercreģistrā.

(3) Komandīta daļas samazinājums ir saistošs trešajām personām no tā reģistrācijas brīža Komercreģistrā.

(4) Ja komandīta daļa tiek samazināta, komandīts atbild samazinājuma apmērā pēc kreditoru prasījumiem, kuri radušies līdz komandīta daļas samazinājuma reģistrācijai Komercreģistrā.

(5) Vienošanās, saskaņā ar kuru komandīts tiek atbrīvots no daļas ieguldījuma, nav saistoša trešajām personām.

138. pants. Komandīta atbildība gadījumā, ja viņš iestājas sabiedrībā

(1) Ja persona iestājas sabiedrībā kā komandīts, tā ir atbildīga saskaņā ar 137. pantu par sabiedrības saistībām, tai skaitā tām, kuras radušās līdz iestāšanās brīdim.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja pirmās daļas noteikumiem, nav saistoša trešajām personām.

 

XI nodaļa. Kapitālsabiedrības

1. apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi

139. pants. Kapitālsabiedrības jēdziens

(1) Kapitālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros - sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs nodaļas ietvaros - daļas) nominālvērtību kopsummas.

(2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība.

(3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir privāta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.

(4) Akciju sabiedrība ir publiska sabiedrība, kuras daļas (akcijas) ir publiskās apgrozības objekts.

140. pants. Sabiedrības juridiskais statuss

(1) Sabiedrība ir juridiska persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā reģistrēta Komercreģistrā.

141. pants. Dalībnieks

(1) Dalībnieks ir persona, kurai pieder viena vai vairākas sabiedrības daļas.

(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar sabiedrības reģistrācijas brīdi. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs nodaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

142. pants. Sabiedrības atbildības norobežošana

(1) Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām.

(3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

143. pants. Sabiedrība ar papildus atbildību

(1) Kapitālsabiedrība var tikt nodibināta kā sabiedrība ar papildus atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrības ar papildus atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas Komercreģistrā analoģiski komandītsabiedrības komplementārajiem dalībniekiem.

144. pants. Sabiedrības juridiskā adrese

(1) Sabiedrības juridiskā adrese ir pēc tās dibinātāju vai valdes pieteikuma Komercreģistrā reģistrēta adrese, uz kuru nosūtāma sabiedrībai adresētā korespondence.

(2) Sabiedrībai nav tiesības atsaukties uz korespondences nesaņemšanu, ja tā nosūtīta uz sabiedrības juridisko adresi.

2. apakšnodaļa. Sabiedrības dibināšana

145. pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Sabiedrības dibinātājs ir rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus vai kuras vārdā šie dokumenti parakstīti.

(2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

(3) Ar sabiedrības reģistrāciju Komercreģistrā dibinātāji, kuri ieguvuši sabiedrības daļas, iegūst dalībnieka statusu.

146. pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus (147. pants);

2) izveido sabiedrības institūcijas un ieceļ revidentu;

3) apmaksā pamatkapitālu noteiktajā apmērā un organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu, ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums;

5) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

6) iesniedz reģistrācijas pieteikumu Komercreģistra turētājam.

(2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi šā likuma 155. pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgums nenosaka citādi.

147. pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Dibināšanas dokumentu noteikumi drīkst atšķirties no likuma noteikumiem tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

148. pants. Dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskai personai - vārdu un uzvārdu, dzīvesvietas adresi un personas kodu;

b) juridiskai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, pārstāvja, kurš tās vārdā paraksta dibināšanas līgumu, vārdu un uzvārdu, amatu, dzīvesvietas adresi un personas kodu;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības pamatkapitāla apmēru;

4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla apmēru, apmaksas kārtību un termiņus;

5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras dibinot sabiedrību tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras personas, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apjomu un to segšanas kārtību;

8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā doti vai piešķirti personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

9) sabiedrības valdes locekļu vārdus un uzvārdus, dzīvesvietas adreses un personas kodus;

10) ja sabiedrībai ir padome - sabiedrības padomes locekļu vārdus un uzvārdus, dzīvesvietas adreses un personas kodus;

11) revidenta vārdu un uzvārdu, adresi un personas kodu;

12) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju paraksti tiek notariāli apliecināti.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādīto sabiedrības padomes un valdes, kā arī revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar 150. panta trešo daļu.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja tas sešu mēnešu laikā no tā parakstīšanas dienas netiek iesniegts Komercreģistrā saskaņā ar 154. panta pirmo daļu. Šādā gadījumā jāslēdz jauns dibināšanas līgums, nepieciešamības gadījumā izdarot grozījumus statūtos, vai jāpiemēro 152. panta ceturtās daļas noteikumi.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas likuma noteikumi, kuri regulē dibināšanas līgumu.

149. pants. Statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) komercdarbības veidus;

3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi, ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai;

4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;

5) rezerves kapitāla lielumu, tā veidošanas un izlietošanas kārtību;

6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, īpaši nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopā vai atsevišķi;

7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu, ja sabiedrībai ir paredzēta padome;

8) īpašus daļu atsavināšanas noteikumus, ja tādi paredzēti;

9) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) ja sabiedrībai ir dažādi akciju veidi - akciju veidus, norādot tiesības, kuras izriet no katra akciju veida, un katra veida akciju skaitu un nominālvērtību;

2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi - konversijas noteikumus;

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot to parakstīšanas datumu.

150. pants. Sabiedrības institūciju veidošana un revidenta ievēlēšana

(1) Dibinātāji izveido sabiedrības valdi un, ja sabiedrībai ir paredzēta padome - arī padomi saskaņā ar šā likuma noteikumiem par attiecīgā sabiedrības veida pārvaldes institūcijām.

(2) Dibinātāji ievēl revidentu saskaņā ar 181. panta noteikumiem.

(3) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes, padomes izveidošanu un revidenta ievēlēšanu pirmajā kārtējā akcionāru sapulcē.

151. pants. Parakstītais un līdz reģistrācijai apmaksātais pamatkapitāls

(1) Līdz pieteikuma iesniegšanai Komercreģistrā dibinātajiem jāizpilda ar dibināšanas līgumu uzņemtās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgums neparedz agrāku pamatkapitāla apmaksas termiņu.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls jāapmaksā pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai, ievērojot 190. panta prasības.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības parakstītais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par akciju sabiedrības minimālo pamatkapitālu (231. pants).

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā un tas nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

152. pants. Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas, dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Ja dibinātāji neizpilda pirmās daļas noteikumus, viņiem jāpārtrauc sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas noteikumiem vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos;

(3) Dibinātāji atver bankā kontu uz dibināmās sabiedrības vārda, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas Komercreģistra turētājam adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši viņu ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām.

(5) Strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, izšķir tiesa.

153. pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu saskaņā ar 160. pantu.

154. pants. Reģistrācijas pieteikums

(1) Pieteikumu ierakstīšanai Komercreģistrā dibinātāji iesniedz Komercreģistra turētājam sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu, ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā;

3) katra valdes locekļa rakstisku piekrišanu būt par valdes locekli;

4) katra padomes locekļa rakstisku piekrišanu būt par padomes locekli;

5) valdes locekļu parakstu paraugus;

6) ja tiek veikts mantiskais ieguldījums, - dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu;

7) ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta, - izziņa no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra par īpašuma tiesībām uz šo lietu;

8) ziņās par sabiedrības juridisko adresi;

9) citus likumā paredzētus dokumentus.

155. pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk kā ceturto daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības viena gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas iesniegt Komercreģistra turētājam prasību iecelt vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti sastāda ziņojumu trīs eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz Komercreģistra turētājam, otru - dibinātājiem, bet trešo - dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji vai to pilnvarotās personas nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, dibinātāji atlīdzina šā panta trešajā daļā norādītajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi, izšķir tiesa.

3. apakšnodaļa. Sabiedrības pamatkapitāls

156. pants. Pamatkapitāls

(1) Pamatkapitāls ir sabiedrības izlaisto un parakstīto daļu nominālvērtību kopsumma, izteikta naudas vienībās.

(2) Pamatkapitālu izsaka latos.

157. pants. Pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi

(1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(2) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(3) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

158. pants. Pamatkapitāla apmaksa naudā

(1) Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls jāapmaksā tikai naudā.

(2) Pamatkapitāla apmaksa naudā izdarāma tikai latos.

159. pants. Mantiskais ieguldījums

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kura atbilst sabiedrības komercdarbības veidiem, kuru var novērtēt naudas izteiksmē un uz kuru var vērst piedziņu.

(2) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(3) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, kā arī paredzamā darba alga, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(4) Personai, kura izdara mantisko ieguldījumu, ir jāpaziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo noteikumu, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, personai, kura to ieguldījusi, jāsedz šis samazinājums naudā.

160. pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantiskā ieguldījuma novērtējumu veic un slēdzienu par to dod eksperts, kuru apstiprina Komerceģistra turētājs. Komercreģistru pārzinošās institūcijas apstiprinājums nav vajadzīgs zvērinātam revidentam. Dalībnieki drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 2 000 latus vai ja mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk nekā puse no sabiedrības pamatkapitāla, mantiskā ieguldījuma priekšmetu novērtēšanu veikt un sastādīt slēdzienu var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā - dalībnieki. Šādā gadījumā slēdzienu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskā ieguldījuma priekšmets novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Slēdzienā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, izmantotās novērtēšanas metodes un atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, solidāri atbild personas, kuras šo novērtēšanu ir veikušas.

161. pants. Daļas apmaksa

(1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam, papildus nominālvērtībai, ir jāapmaksā arī emisijas uzcenojums. Emisijas uzcenojuma apjomu nosaka ar dalībnieku lēmumu, ja statūti nenosaka citādi, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

162. pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

(1) Ja persona neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā daļas pilnās apmaksas termiņā, valde nosūta tai rakstisku paziņojumu ierakstītā vēstulē vai vērtsvēstulē. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, šī persona zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrības īpašumā, un vienu piektdaļu no viņa iemaksātas summas. Ieturētā summa tiek ieskaitīta sabiedrības rezerves kapitālā, bet atlikusī summa tiek izmaksāta izslēgtajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais īpašnieks apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Statūtos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas īpašnieks, sabiedrība var celt tiesā prasību par starpības piedzīšanu no pirmā daļas īpašnieka.

(5) Statūtos var noteikt soda naudu par termiņu neievērošanu attiecībā uz daļas apmaksu. Otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par soda naudu šīs daļas izpratnē.

163. pants. Kopīpašums uz daļu

(1) Ja vienai daļai ir vairāki īpašnieki, tie no šīs daļas izrietošās tiesības var realizēt tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Kopīpašnieku pārstāvi ieraksta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Kopīpašnieki ir solidāri atbildīgi par saistībām, kuras izriet no kopīpašuma.

164. pants. Rezerves kapitāls

(1) Rezerves kapitālu veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas, kā arī citi atskaitījumi, kas izdarāmi rezerves kapitālā saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(2) Rezerves kapitāla apjoms tiek noteikts statūtos, bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Rezerves kapitālā jāieskaita ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgā pārskata gada tīrās peļņas. Sasniedzot statūtos noteikto rezerves kapitāla lielumu, obligātie atskaitījumi rezerves kapitālā izbeidzas.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likums var noteikt lielāku rezerves kapitāla lielumu un citādu tā veidošanas kārtību.

165. pants. Rezerves kapitāla izlietošana

(1) Rezerves kapitāls var tikt izlietots ar dalībnieku lēmumu zaudējumu segšanai gadījumos, ja šos zaudējumus nevar segt no sabiedrības brīvā pašu kapitāla.

(2) No rezerves kapitāla nedrīkst izdarīt dividenžu izmaksas vai citas izmaksas dalībniekiem.

166. pants. Citi sabiedrības kapitāli

(1) Sabiedrība var veidot citus kapitālus, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi šo citu kapitālu izlietošanas noteikumus, par to izlietošanu lemj valde.

167. pants. Dividendes

(1) Dividende ir tīrās peļņas daļa, kas tiek izmaksāta dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūti nenosaka citu dividenžu aprēķināšanas metodi.

(2) Dividendes nav aprēķināmas un izmaksājamas par daļām, kuras nav apmaksātas likumā, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā.

(3) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā uz lēmuma par peļņas sadali pamata.

(4) Dividendes nedrīkst izmaksāt, ja pēc bilances noslēgšanas tiek konstatēts, ka sabiedrības tīrie aktīvi ir mazāki vai dividenžu izmaksas rezultātā kļūs mazāki par sabiedrības pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopsummu.

(5) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm procentus nemaksā, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ.

(6) Dalībnieku nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividendes sabiedrības rīcībā.

(7) Dalībnieku nevar piespiest saņemtās dividendes atdot atpakaļ sabiedrībai, izņemot 168. pantā noteiktos gadījumus.

168. pants. Nelikumīgi izmaksāto summu atdošana

(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai kuras daļu tai nebija tiesības, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai, ja šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt par izmaksas nepamatotību.

(2) Citas nelikumīgi izmaksātās summas dalībniekam ir jāatdod sabiedrībai nekavējoties pēc tam, kad viņam kļuvis zināms par izmaksas nelikumību.

(3) Ja nelikumīgā izmaksa notikusi valdes locekļu vainas dēļ, valdes locekļi, kuri pieņēmuši lēmumu par šīs izmaksas izdarīšanu, atbild solidāri līdz ar dalībnieku, kurš šo izmaksu ir saņēmis.

4. apakšnodaļa. Atbildība

169. pants. Atbildība par saistībām, kuras uzņemtas pirms sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā, atbild par no šīs rīcības izrietošajām saistībām. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas atšķiras no pirmās daļas noteikumiem, nav saistoša trešajām personām.

(3) Pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības reģistrācijas neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja ir celti šādi iebildumi, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce.

(4) Ja sabiedrības mantas nepietiek sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai, dibinātāji personiski solidāri atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kas radies no līdz sabiedrības reģistrācijai uzņemtajām saistībām. Šādas prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta Komercreģistrā.

170. pants. Īpašuma iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās reģistrācijas iegūst no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu materiālo ieinteresētību mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, kurā manta tiek iegūta, nav spēkā bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma.

(2) Pirmās daļas noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad mantas iegūšana no vienas pirmajā daļā minētās personas ir notikusi vairākkārtīgi un kopsummā pārsniedz pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar 160. panta noteikumiem.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta ir iegūta izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

171. pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu Komercreģistram

(1) Sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi par līdz sabiedrības reģistrācijai sniegto nepatiesu ziņu rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

(2) Valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par pēc sabiedrības reģistrācijas sniegto nepatiesu ziņu rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu Komercreģistram personas saucamas pie administratīvās vai kriminālatbildības.

172. pants. Dibinātāju atbildība

(1) Dibinātāji solidāri atbild par sabiedrības un trešo personu zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.

(2) Rīcība, kura veikta pretēji likumam vai dibināšanas līgumam jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, kādai personai nespējot izpildīt tās uzņemtās saistības attiecībā uz daļu apmaksu, ja šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.

(4) Šā panta noteikumi nekādā veidā neierobežo atbildību, kuru nosaka 169. pants.

(5) Saskaņā ar šo pantu ceļamas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no sabiedrības reģistrācijas dienas.

173. pants. Trešo personu atbildība par dibināšanas procesa pārkāpumiem

(1) Persona, kuras sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgo vai nolaidīgo rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri līdz ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu.

(2) Līdz ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies saistības par daļu apmaksu. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina.

(3) Saskaņā ar šo pantu ceļamas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no sabiedrības reģistrācijas dienas.

174. pants. Atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu

(1) Persona, kura panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokurists vai pilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai vai tās dalībniekiem. Dalībnieks var celt prasību pret šo personu tikai tieši sev nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Valdes locekļi, padomes locekļi, prokurists un pilnvarnieks, kuru rīcības rezultātā nodarīts zaudējums pirmajā daļā minētajā gadījumā, atbild solidāri līdz ar personu, kura izlietojusi ietekmi pār sabiedrību, ja viņi savā rīcībā pārkāpuši likumu, statūtus vai dalībnieku sapulces lēmumus. Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļi, padomes locekļi, prokurists vai pilnvarnieks ir rīkojušies labticīgi, viņiem jānodrošina pierādījumi.

(3) Prasību saskaņā ar pirmās un otrajās daļas noteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu sabiedrībai var celt arī sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības.

(4) Noilguma termiņš pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām prasībām ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

(5) Pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja:

1) ietekme realizēta, izlietojot balsstiesības dalībnieku sapulcē;

2) ietekme realizēta, likumīgi izlietojot izšķirošo ietekmi (386. pants).

175. pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes locekļiem jāpilda savi pienākumi labticīgi saskaņā ar likumu, statūtiem un likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, solidāri atbild par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem pilnā apmērā ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies labticīgi, viņam jānodrošina pierādījumi.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Padomes apstiprinājums valdes rīcībai neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība uz dalībnieku sapulces lēmuma pamata var atteikties no prasības pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar to mierizlīgumu. Lēmums var tikt pieņemts ne ātrāk kā pēc trim gadiem no prasības tiesības rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu sabiedrības pamatkapitāla.

(6) Prasību pret valdes vai padomes locekļiem par zaudējuma atlīdzību sabiedrībai saskaņā ar otro daļu var celt sabiedrības kreditors, ja sabiedrība nevar apmierināt viņa prasību. Šīs kreditora tiesības nav ierobežotas ar piektajā daļā minēto atteikšanos no prasības vai mierizlīgumu.

(7) Kreditora tiesības celt prasību pret valdes vai padomes locekli otrajā daļā minētajos gadījumos par šim kreditoram nodarītā zaudējuma atlīdzību nav ierobežotas ar to, ka valde vai padome rīkojusies saskaņā ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(8) Saskaņā ar šo pantu ceļamas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

176. pants. Konkurences aizliegums

(1) Valdes loceklis bez dalībnieku piekrišanas, bet, ja sabiedrībai ir padome - bez padomes piekrišanas nedrīkst:

1) būt par individuālo komersantu sabiedrības darbības sfērā;

2) būt par dalībnieku pilnsabiedrībā vai par komplementāro dalībnieku komandītsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības darbības sfērā;

3) slēgt darījumus sabiedrības darbības sfērā savā vai trešās personas vārdā vai labā;

4) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības darbības sfērā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var prasīt valdes loceklim izbeigt aizliegto darbību un nodot sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(3) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzināja par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā trīs gadi no pārkāpuma dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

177. pants. Sabiedrības prasību celšana

(1) Sabiedrība ceļ prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu uz dalībnieku sapulces lēmuma, kurš pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, pamata. Statūtos nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu prasības celšanai.

(2) Sabiedrībai ir jāceļ prasība pret pirmajā daļā minētajām personām, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla vai kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir ne mazāka kā 60 000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījums ir jāiesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija neiesniedz prasību tiesā sestajā daļā noteiktajā termiņā, dalībnieku mazākums var iesniegt prasību tiesā bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Sabiedrības prasībās pret valdi prasību ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulcei, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ir jāievēl viens vai vairāki sabiedrības pārstāvji.

(4) Sabiedrības prasībās pret dibinātājiem, padomi un revidentu prasību ceļ un uztur valde, ja dibinātāju sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas var iecelt par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir būtisks iemesls. Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neskatoties uz dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neiesniedz prasību tiesā.

(6) Prasība jāiesniedz tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai jāpievieno attiecīgi apliecināts sapulces protokola noraksts. Dalībnieku mazākumam, iesniedzot pieteikumu tiesā, jāpievieno pierādījumi, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļa no sabiedrības pamatkapitāla.

(7) Ja atbildētājs norāda, ka viņam ir pretprasība pret dalībnieku mazākumu vai pret atsevišķiem šā mazākuma dalībniekiem, tiesa var pieprasīt no dalībnieku mazākuma pretprasības nodrošinājumu, nosakot tā veidu un apmēru.

(8) Par zaudējumiem, kas atbildētājam rodas nepamatotas prasības dēļ, solidāri atbild tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(9) No šai pantā noteiktās atbildības ir atbrīvotas personas, kuras nav zinājušas, nedz viņām vajadzēja zināt apstākļus, kuru dēļ pieteikums noraidīts vai atzīts par nepamatotu.

178. pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar 177. panta otro daļu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

5. apakšnodaļa. Sabiedrības gada pārskati un peļņas sadale

179. pants. Sabiedrības pārskati

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei, ja sabiedrībai tāda ir izveidota.

(2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci.

(3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sabiedrības gada pārskatu iesniedz revidentam un pēc revidenta atzinuma saņemšanas sasauc dalībnieku sapulci.

(4) Gada pārskats ar pievienotu revidenta atzinumu un padomes ziņojumu nosūtāms visiem dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu saskaņā ar 277. panta noteikumiem.

(5) Akciju sabiedrība regulāri iesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai nerevidētus ceturkšņa pārskatus. Ceturkšņa pārskata saturu, sastādīšanas kārtību un iesniegšanas termiņus nosaka Vērtspapīru tirgus komisija.

180. pants. Padomes ziņojums pilnsapulcei

(1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un sastāda par to rakstisku ziņojumu, kurš pievienojams gada pārskatam.

(2) Ziņojumā ietilpst:

1) sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējums;

2) valdes darbības izvērtējums;

3) atskaite par padomes darbību pārskata periodā.

181. pants. Revidents

(1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents.

(2) Revidentu ievēlē ik gadu kārtējā dalībnieku sapulce. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamajai kārtējai dalībnieku sapulcei.

(3) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(4) Par revidentu nevar būt sabiedrības, tās meitas vai mātes sabiedrības valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā.

(5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumi saņemti valdē. Ja iebildumi tiek noraidīti, šos iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesības nemainās.

(6) Piektās daļas noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentiem un uz viņu attiecas prasības, ko likums uzstāda ievēlētajam revidentam.

182. pants. Revidenta pienākumi

Revidenta pienākumus un tiesības nosaka citi likumi.

183. pants. Revidenta atbildība

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai par kuriem viņam vajadzēja zināt, bet nav tos atklājis ziņojumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar otro daļu, viņš ir solidāri atbildīgs līdz ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

184. pants. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome - arī pēc padomes atzinuma saņemšanas.

(2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja 181. panta sestās daļas kārtībā pieaicinātā revidenta ziņojums atšķiras no ievēlētā revidenta ziņojuma.

(3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu ceturto daļu pamatkapitāla.

(4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

185. pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas sadali nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu.

(3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apjomu;

2) atskaitījumus rezerves kapitālā;

3) atskaitījumus citos kapitālos, ja tādi paredzēti likumā vai statūtos;

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda otrajā daļā minētās ziņas.

186. pants. Gada pārskata iesniegšana Komercreģistrā

(1) Valde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas iesniedz to Komercreģistra turētājam.

(2) Gada pārskatam pievieno:

1) revidenta atzinumu par šo gada pārskatu, bet, ja sabiedrībai ir pieaicināts revidents 181.panta sestās daļas kārtībā, pievienojams arī šā revidenta atzinums;

2) dalībnieku sapulces lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu;

3) dalībnieku sapulces protokolu.

(3) Vienlaicīgi ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu uz gada pārskata apstiprināšanas dienu.

187. pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība var izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai arī tad, ja sabiedrība tiek likvidēta un tās mantu sadala starp dalībniekiem.

(2) Citas izmaksas dalībniekiem ir nelikumīgas. Par sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskata arī gadījumus, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības īpašumu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību nekā noteikts līgumā (ja tas nav paredzēts statūtos) vai arī kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Izņemot pamatkapitāla samazināšanas gadījumus, dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība uz pārskata gada noslēgšanas brīdi ir zemāka vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu zemāka par sabiedrības parakstīta pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopsummu.

(4) Sabiedrībai aizliegts izsniegt kredītus saviem darbiniekiem vai dalībniekiem ar atvieglotiem noteikumiem.

188. pants. Sabiedrības iekšējā revīzija

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir izveidota padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt lēmuma pieņemšanu par revīzijas veikšanu.

(3) Ja otrajā daļā minētajā gadījumā lēmums par revīzijas veikšanu netiek pieņemts, dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu ceturto daļu sabiedrības pamatkapitāla, var iesniegt prasību tiesā par revīzijas noteikšanu un nepieciešamības gadījumā - par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu. Tiesa pieņem nolēmumu par revīzijas noteikšanu un par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu, ja tam ir pamatoti iemesli.

(4) Revīzija notiek uz sabiedrības rēķina. Ja personu, kura veiks revīziju, ieceļ tiesa, tā nosaka atlīdzību par šīs personas sniegtajiem pakalpojumiem.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem sastāda ziņojumu, kuru iesniedz padomei, ja tāda ir izveidota, un dalībnieku sapulcei.

189. pants. Sabiedrības kontrolieris

(1) Dalībnieki var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai.

(2) Sabiedrības kontrolieri ievēl uz laiku ne ilgāku kā uz trim gadiem.

(3) Sabiedrības kontrolieris veic sabiedrības darbības pārbaudi, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu sabiedrības pamatkapitāla, papildus 181. panta pirmajā daļā noteiktajai gada pārskata pārbaudei pārbauda sabiedrības gada pārskatu.

(4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt valdei, lai tā pieaicina ekspertus, ja tam ir pamatots iemesls.

(5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināmi 182. un 183. pantu noteikumi.

 

XII nodaļa. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

1. apakšnodaļa. Pamatkapitāls un daļa

190. pants. Pamatkapitāla lielums

Sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 2 000 lati.

191. pants. Daļa

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un to izsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(3) Daļa nav dalāma.

(4) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē tās likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

192. pants. Daļu uzskaite

(1) Daļu uzskaitei tiek iekārtots sabiedrības dalībnieku reģistrs.

(2) Dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) dalībnieku vārdus, uzvārdus, personas kodus un dzīvesvietas adreses fiziskām personām, nosaukumus, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses juridiskām personām;

2) daļas nominālvērtību;

3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu;

4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā vai jauna dalībnieka iestāšanās gadījumā - daļu apmaksas termiņu;

5) dokumentu, kas apliecina daļu apmaksu, rekvizītus;

6) ziņas par daļu apgrūtināšanu.

(3) Sākotnējie ieraksti dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras uzrādītas dibināšanas līgumā.

(4) Turpmākie ieraksti dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc notikušajām izmaiņām otrajā daļā minētajās ziņās.

(5) Ierakstus dalībnieku reģistrā izdara un ierakstu pareizību ar saviem parakstiem apliecina sabiedrības valde.

(6) Par izmaiņām dalībnieku reģistra ierakstos valdei piecu dienu laikā no izmaiņu izdarīšanas dienas jāziņo Komercreģistram, iesniedzot pilnu dalībnieku reģistra izrakstu.

(7) Ar dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, kompetentas valsts iestādes. Citas personas ir tiesīgas iepazīties ar dalībnieku reģistru, ja tam piekrīt valde.

(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes apstiprinātu izrakstu no dalībnieku reģistra par sev piederošajām daļām sabiedrībā un to nominālvērtību un apgrūtinājumiem.

193. pants. Daļas atsavināšana

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(3) Statūti var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās daļas, 194. un 195. panta noteikumiem.

194. pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Ja dalībnieks atsavina sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības 195. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā. Dalībnieks var brīvi atsavināt savu daļu, uz kuru pārējie dalībnieki nav izlietojuši pirmpirkuma tiesības.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izlietot pirmpirkuma tiesības un atsavināmo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izlietot pirmpirkuma tiesības un atsavināmo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgto izsoli.

195. pants. Paziņojums par daļas atsavināšanu

(1) Daļas atsavinātājs un ieguvējs iesniedz valdei kopīgu paziņojumu par daļas atsavināšanu, pievienojot atsavināšanas līguma projektu.

(2) Valde piecu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas nosūta paziņojuma un līguma kopijas pārējiem dalībniekiem.

(3) Dalībnieks, kurš vēlas izlietot pirmpirkuma tiesību, 30 dienu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas valdē iesniedz valdei rakstveida pieteikumu par šo tiesību izlietošanu. Šis termiņš izbeidzas ātrāk, ja visi dalībnieki ir paziņojuši valdei par savu lēmumu attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

(4) Valde desmit dienu laikā pēc trešajā daļā minētā termiņa beigām rakstveidā paziņo daļas atsavinātājam un ieguvējam par to, vai pārējie dalībnieki izlieto pirmpirkuma tiesības, pievienojot dalībnieku paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izlietošanu kopijas.

(5) Daļas atsavinātājs 20 dienu laikā pēc trešajā daļā minētā termiņa beigām slēdz līgumu par daļu atsavināšanu ar dalībniekiem un/vai ar trešo personu, ja daļa tiek atsavināta trešajai personai. Līgumu par daļas atsavināšanu apliecina notariāli.

(6) Valde trīs dienu laikā no piektajā daļā minētā līguma noslēgšanas dienas jauno dalībnieku ieraksta dalībnieku sarakstā un izslēdz no tā iepriekšējo dalībnieku vai izdara grozījumus dalībnieku reģistrā, ja dalībnieks ir izlietojis pirmpirkuma tiesību. Daļa uzskatāma par atsavinātu ar grozījumu izdarīšanas dalībnieku sarakstā.

196. pants. Daļas apgrūtināšana

(1) Daļu var apgrūtināt, ja statūti neparedz citādi.

(2) Darījumu par daļas apgrūtināšanu slēdz rakstveidā.

(3) Dalībnieks par daļas apgrūtināšanu ziņo sabiedrības valdei, pievienojot attiecīgo līgumu. Valde trīs dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izdara atzīmi par daļas apgrūtinājumu dalībnieku reģistrā. Daļa uzskatāma par apgrūtinātu ar dienu, kad par to izdarīta atzīme dalībnieku reģistrā.

197. pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem.

(2) Tiesas nolēmums par mantojuma sadalīšanu ir pamats ieraksta izdarīšanai dalībnieku reģistrā.

(3) Ja likumā noteiktajā termiņā uz mirušā dalībnieka daļām nav pieteikušies mantinieki, tās iegūst sabiedrība.

198. pants. Savas daļas iegūšana

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savu daļu, ja likums nenosaka citādi.

(2) Sabiedrība iegūst savu daļu:

1) mantošanas ceļā;

2) dalībniekam atsakoties no daļas un izstājoties no sabiedrības;

3) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu;

4) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības;

5) dalībnieka - fiziskas personas nāves gadījumā, ja uz viņa daļu nav pieteikušies mantinieki.

(3) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību.

199. pants. Savu daļu atsavināšana

(1) Sabiedrībai ir jāatsavina iegūtā sava daļa gada laikā no iegūšanas dienas.

(2) Ja sabiedrība neatsavina savu daļu noteiktajā termiņā, šo daļu anulē, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

200. pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju

(1) Dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar sabiedrības dokumentiem.

(2) Valde var atteikties sniegt informāciju un ļaut iepazīties ar sabiedrības dokumentiem, kas satur komercnoslēpumu.

201. pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Ja dalībnieks ir zaudējis tiesības uz visām tam piederošajām daļām, tas zaudē dalībnieka statusu ar šo tiesību zaudēšanas brīdi.

(2) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības uz sabiedrības pieteikuma pamata, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.

(3) Prasību tiesā var iesniegt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā pusi sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu.

2. apakšnodaļa. Pamatkapitāla izmaiņas

202. pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai ar dalībnieku sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi (204. pants), vienlaicīgi pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos.

(2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk kā ar divām trešdaļām balsu, vai 221. pantā minētajos gadījumos - ne mazāk kā ar divām trešdaļām balsu no visiem dalībniekiem, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Vienlaicīgi ar lēmuma par pamatkapitāla izmaiņām pieņemšanu ir jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos, izņemot gadījumus, kas norādīti šā likuma 212. panta otrajā daļā.

203. pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības īpašuma daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apjomu; šādā gadījumā palielinās arī sabiedrībai piederošo savu daļu nominālvērtība.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad ir pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(3) Ja daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību (161. panta otrā daļa), tad starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts vienīgi tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

204. pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas noteikumus:

1) pamatkapitāla palielināšanas veidu;

2) palielinātā pamatkapitāla lielumu un apjomu, par kādu tas palielināts;

3) jauno daļu skaitu;

4) daļas nominālvērtību, ja tā tikusi palielināta;

5) daļas cenu, ja tā noteikta pēc paaugstinātā kursa;

6) daļu apmaksas veidu;

7) termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai;

8) jauno daļu apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas dienas;

9) termiņu, no kura jaunās daļas dod tiesības uz dividendi;

10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu

205. pants. Dalībnieka pirmtiesība

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas dienas ir pirmtiesība iegūt jaunās daļas, kuras tiek izlaistas pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, proporcionāli viņam piederošajām daļām.

(2) Ja dalībnieks nav izlietojis pirmtiesību uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izlietojuši pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izlietojis pirmtiesību, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem citiem dalībniekiem piederošajām daļām.

(4) Ja dalībnieki nav izlietojuši pirmajā vai otrajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

206. pants. Pieteikums daļu iegādei

(1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, tas 205. panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi.

(2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā.

(3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi.

(4) Pieteikumā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) piedāvājumu iegūt sabiedrības daļas;

3) iegūstamo daļu skaitu;

4) ieguldījuma, ar kuru iegūtās daļas tiks apmaksātas, kopējo apjomu un veidu;

5) mantiskā ieguldījuma priekšmetu, ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums;

6) ieguldījuma izdarīšanas termiņu.

207. pants. Dibināšanas noteikumu piemērošana un izmaiņas dalībnieku reģistrā

(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojami šā likuma 157., 158., 159., un 160. panta noteikumi, ja šī apakšnodaļa nenosaka citādi.

(2) Izmaiņas dalībnieku reģistrā izdara pēc daļu pilnīgas apmaksas

208. pants. Pieteikuma par pamatkapitāla palielināšanu iesniegšana Komercreģistrā

(1) Piecu dienu laikā pēc jaunā ieraksta izdarīšanas dalībnieku reģistrā valde iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanas reģistrāciju.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai 221. pantā norādītajā gadījumā - balsošanas protokolu;

4) dalībnieku un trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai;

5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem - bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu;

6) mantiska ieguldījuma izdarīšanas gadījumā - dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu; ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustamais īpašums vai reģistrējama kustama lieta, pieteikumam pievieno izziņa no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad palielināšana reģistrēta Komercreģistrā.

209. pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktā daļu apmaksas termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistrā dalībnieku reģistra izrakstu, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

210. pants. Lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu spēkā neesamība

(1) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, ja daļas netiek apmaksātas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā.

(2) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, spēku zaudē arī visi citi dalībnieku un valdes lēmumi, kas pieņemti uz lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pamata.

211. pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas noteikumus:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas veidu un kārtību;

3) samazinātā pamatkapitāla lielumu un apjomu, par kādu tas samazināts;

4) daļas nominālvērtību, ja tā tikusi samazināta;

212. pants. Pamatkapitāla samazināšanas apmērs

(1) Pamatkapitālu var samazināt līdz 190. pantā minētajam apmēram.

(2) Pirmās daļas noteikums nav piemērojams, ja vienlaikus ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu ne mazāk kā līdz 190. pantā minētajam apmēram.

213. pants. Kreditoru informēšana

(1) 15 dienu laikā pēc lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas valde nosūta rakstisku paziņojumu par jauno pamatkapitāla apmēru visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumu publicē divas reizes ar laika intervālu ne mazāk kā 15 dienas. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks kā trīs mēneši no pēdējā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai ir jānodrošina termiņā pieteiktie kreditoru, izņemot nodrošināto kreditoru, prasījumi. Ja ir iestājies saistības izpildes termiņš vai ja nodrošinājums ir nepietiekams, kreditors var prasīt apmierināt prasījumu.

214. pants. Pieteikuma par pamatkapitāla samazināšanu iesniegšana Komercreģistrā

(1) Pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu valde iesniedz Komercreģistrā ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc pēdējā paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai 221. pantā norādītajā gadījumā - balsošanas protokolu.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu Komercreģistrā iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad tas reģistrēts Komercreģistrā.