3. apakšnodaļa. Sabiedrības pārvalde

215. pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome, ja tāda ir izveidota.

216. pants. Dalībnieku kompetence

(1) Dalībnieku kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

4) ja sabiedrībai nav padomes - valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, kā arī lēmumu pieņemšana par darījumiem ar valdes locekļiem un sabiedrības pārstāvja iecelšana šiem darījumiem;

5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;

6) revidenta ievēlēšana;

7) prokuras izsniegšana un atsaukšana;

8) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai un lietas izskatīšanai;

9) lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli un, gadījumos, ja sabiedrībai nav izveidota padome - ar valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai;

10) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju;

11) citi jautājumi, kurus likums vai statūti nodod dalībnieku kompetencē.

(2) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt arī lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē.

217. pants. Dalībnieka balsstiesības

(1) Katra pilnībā apmaksātā daļa dod dalībniekam vienu balsi, ja statūti nenosaka citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesības piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

218. pants. Dalībnieku sapulce

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā izsludinātā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga pārstāvības normas trūkuma dēļ, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties sapulcē personiski vai ar rakstveidā pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēl citu sapulces vadītāju.

219. pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Dalībnieku sapulci sasauc valde:

1) gada pārskata apstiprināšanai un lēmuma par peļņas sadali pieņemšanai;

2) sabiedrības valdes un padomes, ja statūti paredz padomi, kā arī revidenta ievēlēšanai;

3) ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība (bilances aktīvu kopsumma, atskaitot uzkrājumu un parādu kopsummu) ir mazāka nekā puse no 190. pantā noteiktā sabiedrības pamatkapitāla;

4) ja to pieprasa padome;

5) ja to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā 10 procentus no sabiedrības pamatkapitāla.

(2) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki.

(3) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi 218. panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, 15 dienu laikā sasaucama atkārtota sapulce.

(4) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināmi šā likuma 289. panta noteikumi.

220. pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Valde nosūta paziņojumu par sapulces sasaukšanu visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūti var paredzēt citu paziņošanas kārtību.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces noturēšanas laiku un vietu, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un noturēšanai.

221. pants. Lēmuma pieņemšana bez sapulces sasaukšanas

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likums vai statūti nenosaka, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde izsūta rakstveidā sastādītu lēmuma projektu visiem dalībniekiem, norādot termiņu, kurā dalībniekam jāpauž attieksme pret lēmuma projektu. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nepauž savu attieksmi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde sastāda balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) sabiedrības firma un atrašanās vietu;

2) protokola sastādītāja vārdu un uzvārdu;

3) pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus par tiem;

4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu - šā viedokļa saturu;

5) citas balsojumam būtiskas ziņas.

222. pants. Dalībnieku lēmums

(1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā puse no sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Lēmuma pieņemšanas bez dalībnieku sapulces sasaukšanas gadījumā lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā puse no visām dalībnieku balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmumu noformē rakstveidā un to paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs.

(4) Dalībnieku lēmums ir spēkā attiecībā pret sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un dalībniekiem ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

223. pants. Dalībnieku lēmuma pārsūdzēšana

(1) Tiesa uz dalībnieka, valdes vai padomes pieteikuma pamata var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums ir pretrunā ar likumu vai statūtiem. Noilguma termiņš pieteikuma iesniegšanai ir trīs mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par šā lēmuma pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

224. pants. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu statūtos

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos uzskatāms par pieņemtu, ja par to nodotas ne mazāk kā 2/3 sapulcē pārstāvēto balsu vai šā likuma 221. pantā minētajā gadījumā - ne mazāk kā 2/3 no visu dalībnieku balsīm, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Statūtu grozījumi jāpiesaka reģistrācijai Komercreģistrā, pievienojot dalībnieku lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, dalībnieku sapulces protokolu vai balsošanas protokolu un statūtu jauno tekstu.

225. pants. Mantas samazināšanās

Ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība ir mazāka nekā puse no pamatkapitāla vai mazāka nekā 190. pantā noteiktais pamatkapitāla lielums, dalībnieki pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības pārtraukšanu, likvidāciju, reorganizāciju vai formas maiņu;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, ja konstatētas maksātnespējas pazīmes.

226. pants. Padome

(1) Sabiedrība izveido padomi, ja tās pamatkapitāls pārsniedz 20 000 latus un tās valdes sastāvā ietilpst vairāk nekā trīs locekļi, vai ja tas paredzēts statūtos.

(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojams šā likuma 295.-304. pants.

227. pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura pārstāv sabiedrību un vada tās darbību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziska persona. Ne mazāk kā pusei no valdes locekļiem ir jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis vai persona, kurai uz likuma pamata atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību. Statūtos var tikt noteikti arī citi ierobežojumi.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes likumīgos norādījumus. Darījumi, kuri iziet ārpus statūtos noteiktajiem sabiedrības darbības virzieniem, drīkst tikt slēgti tikai ar padomes piekrišanu.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir vairāk nekā divi locekļi, tie no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, tad statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kura atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apjomu nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes - ar dalībnieku lēmumu.

(9) Detalizētāks valdes daba kārtības regulējums var tikt paredzēts statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments un tas nav saistošs trešajām personām.

228. pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kopīgi vairāki vai visi valdes locekļi. Kopīgā pārstāvība ir saistoša trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta Komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas akts uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli neatkarīgi no tā, vai šim valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā pret trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, pilnsapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

229. pants. Grāmatvedības uzskaite

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma prasībām.

230. pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Valdes locekļus ievēl un atsauc dalībnieki. Pieteikumam Komercreģistram par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu jāpievieno dalībnieku sapulces vai padomes lēmums un attiecīgais protokols.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama šīs personas rakstiska piekrišana. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar 176. un 313. pantu, vai, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūti nenosaka īsāku termiņu.

(4) Valdes locekli var atsaukt neatkarīgi no iemesla ar dalībnieku lēmumu. Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Ja valdes loceklis tiek atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, viņam ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai, ja tam ir pamatots iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskata pienākumu neizpildi, nespēju vadīt sabiedrību vai būtisku kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar lēmuma par atsaukšanu pieņemšanas brīdi. Attiecībā uz trešajām personām piemērojami 79. panta noteikumi.

 

XIII nodaļa. Akciju sabiedrība

1. apakšnodaļa. Sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

231. pants. Sabiedrības pamatkapitāls

(1) Sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latiem. Atsevišķu komercdarbības veidu veikšanai likums var noteikt augstāku sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā viena gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas.

232. pants. Akcija

(1) Akcija apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā - likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Akcija ir vērtspapīrs.

233. pants. Akciju veidi

(1) Akcijās var tikt nostiprinātas dažādas tiesības attiecībā uz:

1) dividendes saņemšanu;

2) likvidācijas kvotas saņemšanu;

3) balsstiesībām akcionāru sapulcē.

(2) Akcijas, kurās nostiprinātas vienāds tiesību apjoms, ir viena veida akcijas.

234. pants. Vārda akcija un uzrādītāja akcija

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā šīs akcijas īpašnieks ir ierakstīta akciju reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras valdījumā ir šī akcija, ja likumā noteiktā kārtībā nav pierādīts pretējais.

(4) Akcionārs var pieprasīt sabiedrībai konvertēt viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūti neparedz citādi.

235. pants. Akciju forma un izlaišana

(1) Akciju izlaiž dematerializētā formā saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem.

(2) Akcijas izlaišana atļauta tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā.

236. pants. Akciju nominālvērtība

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūti un pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

(2) Minimālā akcijas nominālvērtība ir viens lats. Nosakot augstāku akcijas nominālvērtību, to izsaka veselos skaitļos un tai jādalās ar sabiedrības mazāko akcijas nominālvērtību bez atlikuma.

(3) Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība ir zemāka par statūtos noteikto nominālvērtību.

(4) Vienā sabiedrībā visām viena veida akcijām ir vienāda nominālvērtība.

237. pants. Priekšrocību akcijas

(1) Priekšrocību akcija ir akcijas veids, kas dod tās īpašniekam īpašas tiesības dividendes vai likvidācijas kvotas, vai dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanā.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts statūtos.

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla, bet pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas.

238. pants. Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības

(1) Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akciju īpašniekam nav balsstiesību.

(3) Ja priekšrocību akciju īpašnieks nesaņem dividendes vai nesaņem tās pilnībā par diviem pārskata gadiem pēc kārtas, viņš nākamajā pārskata gadā iegūst balsstiesības uz vispārīgiem noteikumiem proporcionāli viņam piederošo akciju nominālvērtību summai un šo akcionāru balsis ņem vērā, nosakot akcionāru sapulces kvorumu.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes un likumiskos procentus, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijas.

(5) Priekšrocību akciju īpašnieks zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš nesaņemtās dividendes.

239. pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par no priekšrocību akcijām izrietošo priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu.

(2) Pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, kad par tā apstiprināšanu nobalso priekšrocību akciju īpašnieki ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām balsu no priekšrocību akcionāru balsu kopskaita un kad izdarīti attiecīgi grozījumi statūtos.

(3) Otrās daļas noteikumi par priekšrocību akciju īpašnieku piekrišanu attiecināmi arī uz gadījumu, ja tiek pieņemts lēmums par jaunu priekšrocību akciju izlaidi, kurām ir lielākas vai vienādas privilēģijas salīdzinot ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Trešās daļas noteikumi nav piemērojami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ja statūti paredz priekšrocību akciju īpašniekiem pirmpirkuma tiesības uz jaunizlaižamajām priekšrocību akcijām;

2) ja, izlaižot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir tieši atrunāts, ka trešās daļas noteikumi nav piemērojami.

240. pants. Akciju reģistrs

(1) Vārda akciju un to īpašnieku uzskaitei tiek iekārtots akciju reģistrs.

(2) Ierakstus akciju reģistrā izdara un ierakstu pareizību ar saviem parakstiem apliecina valdes pilnvarota persona.

241. pants. Akciju reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Akciju reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskai personai - vārdu un uzvārdu, dzīvesvietas adresi un personas kodu;

b) juridiskai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas veidu, nominālvērtību, sērijas numuru un no tās izrietošo balsu skaitu;

3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā - akciju apmaksas termiņu;

4) ziņas par akciju apgrūtināšanu.

(2) Sākotnējie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras uzrādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi trīs dienu laikā pēc notikušajām izmaiņām akcionāru sastāvā vai īpašuma tiesībās uz akcijām.

(4) Par izmaiņām akciju reģistra ierakstos valde piecu dienu laikā no izmaiņu izdarīšanas dienas ziņo Komercreģistram, iesniedzot pilnu akciju reģistra izrakstu.

242. pants. Tiesības iepazīties ar akciju reģistru

(1) Ar akciju reģistru ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļi, zvērināts revidents, kurš veic gada pārskata pārbaudi, kompetentas valsts iestādes, kā arī citas personas, kurām ir pamatota interese.

(2) Pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības saņemt izrakstu no akciju reģistra, ko pēc pieprasījuma apstiprina valde.

243. pants. Akciju apmaksa

(1) Akcionārs apmaksā akcijas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā apjomā, kārtībā un termiņos.

(2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst būt garāks par vienu gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām.

(4) Par pamatkapitāla pilnīgu apmaksu valde piecu dienu laikā ziņo Komercreģistram.

244. pants. Akcijas atsavināšana

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas, ja likums vai statūti nenosaka citādi.

(2) Statūti var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai ir nepieciešama valdes, padomes vai pilnsapulces piekrišana, iemeslus, kuru dēļ šī piekrišana var tikt atteikta, kā arī pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izlietošanas termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus no dienas, kad paziņojums par atsavināšanu iesniegts sabiedrībai.

(3) Akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un tam pievienotu vērtspapīru konta turētāja izziņu, un par to tiek izdarīts ieraksts akciju reģistrā saskaņā ar 241. pantu.

(5) Jaunu slēgtās emisijas akciju ieguvēji nedrīkst tās atsavināt agrāk par sešiem mēnešiem pēc to parakstīšanas beigām. Jaunu publiskās emisijas akciju ieguvēji drīkst tās atsavināt bez ierobežojumiem tikai pēc pilnas akciju vērtības samaksāšanas.

245. pants. Aizliegums sabiedrībai parakstīties uz savām akcijām

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Meitas sabiedrība nedrīkst parakstīties uz mātes sabiedrības akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai tās meitas sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona parakstījusies uz akciju uz sava rēķina. Vienošanās par pretējo nav spēkā.

246. pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas otrreizējā apgrozībā, izņemot šādus gadījumus:

1) ja sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju;

2) ja sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) ja sabiedrība iegūst savas akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem piešķiramas sabiedrības darbiniekiem;

4) ja sabiedrība savas akcijas iegūst, izmaksājot kompensāciju 357. un 416. panta noteiktajā kārtībā, saviem vai meitas sabiedrības mazākumakcionāriem;

5) ja sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu (universālsukcesijas ceļā);

6) ja sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) ja sabiedrība savas akcijas iegūst mantojuma ceļā;

8) ja sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) ja sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktajā termiņā;

10) nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kas radušās, aizstājot sabiedrības valsts vai pašvaldības budžeta parādus ar sabiedrības akcijām.

(2) Pirmās daļas 2. un 6. punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) Sabiedrības īpašumā esošo savu akciju, kuras iegūtas pirmās daļas 2. punktā minētajos gadījumos, nominālvērtību kopsumma kopā ar akcijām, kuras līdz šai iegūšanai jau ir piederējušas sabiedrībai, nedrīkst pārsniegt vienu desmito daļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un tās jāiegūst par sabiedrības uzkrāto kapitālu, kas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopsummu.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, kura tās ieguvusi otrreizējā apgrozībā savā vārdā bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likums nenosaka citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas pretēji šā panta noteikumiem, vainīgie valdes locekļi atbild par pretlikumīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības tīro aktīvu vērtība nedrīkst kļūt mazāka par 187. panta trešajā daļā noteikto lielumu.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

247. pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt kredītu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) Pirmās daļas noteikums neattiecas uz:

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;

2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem pienākas šīs sabiedrības darbiniekiem.

248. pants. Sabiedrības īpašumā esošo savu akciju atsavināšana un anulēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar 246. pantu, šīs akcijas atsavināmas viena gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot 246. panta pirmās daļas 1. punktā un 246. panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas pretēji 246. panta noteikumiem, pretlikumīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(3) Sabiedrības īpašumā esošās savas akcijas, kuras iegūtas 246. panta pirmās daļas 3. punktā minētajos gadījumos, ir jānodod darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas 246. panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas ir anulējamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar 266.-269. pantu.

249. pants. Noteikumi, ar kādiem sabiedrība pieņem ķīlā pati savas akcijas

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā savas akcijas tikai, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāpti šā panta noteikumi, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

250. pants. Obligācijas

(1) Sabiedrība var izlaist obligācijas, ja tas paredzēts statūtos.

(2) Obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

(3) Jaunu akciju izlaides gadījumā obligacionāram ir priekšrocības tiesības iegādāties šīs akcijas viņam piederošo obligāciju nominālvērtību summas apjomā, ja tas paredzēts obligāciju izlaides noteikumos.

(4) Akcionāru sapulce drīkst pieņemt lēmumu par obligāciju apmaiņu pret akcijām tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi kopā sedz esošo pamatkapitālu un pamatkapitāla palielinājuma vērtību, ko veidos samaksāto obligāciju nominālvērtību kopsumma.

251. pants. Obligāciju izlaišana

(1) Obligācijas drīkst izlaist tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā.

(2) Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem akcionāru sapulce.

(3) Ar lēmumu par obligāciju izlaišanu apstiprina obligāciju izlaišanas noteikumus.

(4) Lēmums par obligāciju izlaišanu ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie akcionāri ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(5) Obligacionārs saņem obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(6) Lēmums par obligāciju izlaišanu iesniedzams reģistrācijai Komercreģistrā ne vēlāk kā vienu mēnesi līdz obligāciju izlaišanas sākumam.

252. pants. Obligāciju reģistrs

(1) Vārda obligācijas reģistrējamas obligāciju reģistrā. Tajā ieraksta:

1) ziņas par obligacionāriem:

a) fiziskai personai - vārdu un uzvārdu, dzīvesvietas adresi un personas kodu;

b) juridiskai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numurus;

3) ziņas par obligāciju apgrūtināšanu.

(2) Uzrādītāja obligāciju izlaišanas, iegrāmatošanas un apgrozības kārtību nosaka likums "Par vērtspapīriem" un Latvijas Centrālā depozitārija noteikumi.

253. pants. Obligacionāru tiesības

(1) Obligacionāru tiesības nosaka šis likums, statūti un obligāciju izlaišanas noteikumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulces noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez lēmēja balsstiesībām, bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē.

2. apakšnodaļa. Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

254. pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai ar akcionāru sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi, vienlaicīgi pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju veidi, akcionāru sapulcē lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu balso saskaņā ar 288. panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no akcionāru sapulcē pārstāvētajām balsīm.

255. pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, izlaižot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējais akciju laidiens ir pilnībā apmaksāts. Ja nesamaksāto iepriekšējā laidiena akciju summa ir neliela (līdz 10 procentiem no laidiena vērtības), Vērtspapīru tirgus komisija var atļaut pamatkapitālu palielināt arī tad, ja iepriekšējais akciju laidiens nav pilnībā samaksāts.

(3) Ja jaunā laidiena akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums ir jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 160. pantā paredzētajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts vienīgi tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

256. pants. Akcionāra pirmpirkuma tiesības

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības jauno akciju iegādē proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot tikai viena veida akcijas, citu veidu akciju īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek realizētas tikai pēc tam, kad ir īstenotas tā veida akciju īpašnieku tiesības, pie kuras pieder izlaistās jaunās akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās akcijas vismaz vienas nedēļas laikā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izlietojuši pirmpirkuma tiesības.

257. pants. Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām

(1) Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām tiek izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sabiedrība ierakstītās vēstulēs nosūta visiem vārda akciju īpašniekiem paziņojumu par viņu pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām.

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, pirmajā daļā minētā izsludināšana nav obligāta, ja statūti nenosaka citādi.

(4) Pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) pamatkapitāla apjomu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apjomu;

3) izsludināto akciju skaitu, to veidus un nominālvērtību;

4) akciju pārdošanas cenu;

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizlieto pirmpirkuma tiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas vai vārda akciju gadījumā - no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

258. pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst tikt ierobežotas vai atceltas statūtos, bet var tikt ierobežotas vai atceltas ar akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Valde sniedz akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu, pamatojumu par šo tiesību ierobežošanas vai atcelšanas nepieciešamību un par jaunā laidiena akciju izvēlēto pārdošanas cenu.

(3) Lēmuma daļa par akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms akciju laidiena sākuma.

(4) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu 264. panta pirmajā daļā minētajām institūcijām nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs institūcijas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

259. pants. Pamatkapitāla palielināšana, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ieskaita tos sabiedrības brīvos līdzekļus, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apjomu.

(2) Šajā gadījumā sabiedrība izlaiž jaunas akcijas, kuras sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju nominālvērtību summai. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt nevis jaunu akciju izlaišanu, bet gan agrāk izlaisto akciju nominālvērtības paaugstināšanu, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos.

(3) Pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā nedrīkst palielināt, ja tā rezultātā katram akcionāram neiznāk vismaz viena mazākās nominālvērtības akcija.

260. pants. Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus ir izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstveida piekrišanu ir devuši attiecīgie kreditori.

(2) Šajā gadījumā sabiedrība izlaiž papildu akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

(3) Palielināt pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā nedrīkst, ja sabiedrības saistības pret kreditoriem vairāk nekā piecas reizes pārsniedz sabiedrības pašas kapitālu.

(4) Sabiedrības pašas kapitāla bilancei pēc pamatkapitāla palielināšanas jābūt pozitīvai.

261. pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

(1) Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas noteikumus::

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju veidus, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunā laidiena akciju veidu vai veidus, tiesības, kas izriet no šo veidu akcijām un šo akciju skaitu;

5) izlaižamo akciju nominālvērtību, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām;

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

7) to akciju veidu, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri vai izlietot pirmpirkuma tiesības uz jaunā laidiena akcijām, ja viņiem šādas tiesības ir;

10) datumu, ar kuru jaunie akcionāri sāks piedalīties dividenžu saņemšanā;

11) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Ja pamatkapitālu palielina, izdarot mantisko ieguldījumu, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, izlaistās obligācijas - par akcijām vai aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav jānorāda pirmās daļas 8. un 10. punktā minētās ziņas.

262. pants. Emisijas prospekts

(1) Lai emitētu akcijas, sabiedrībai jāsagatavo un jāizsūta katram akcionāram emisijas prospekts, izņemot 261. panta otrajā daļā minētos gadījumus. Prospektā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) galvenos sabiedrības iepriekšējā pārskata gada darbības rādītājus;

3) 263. panta pirmajā daļā paredzētās ziņas;

4) padomes, valdes un revidentu vārdus, uzvārdus un amatus.

(2) Emisijas prospektā ietveramas ziņas, kas norādītas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(3) Emisijas prospektam pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri realizētu savas pirmpirkuma tiesības.

263. pants. Jaunā laidiena akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

(1) Jaunā laidiena akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, ievērojot 236. panta prasības.

(2) Par katru jaunā laidiena akciju tās parakstītājs samaksā šīs akcijas pārdošanas cenu, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akciju nominālvērtības, emisijas uzcenojuma un šā panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā arī no papildmaksas. Akciju pārdošanas cenu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajās robežās, bet ja tādas nav noteiktas - Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktajos ietvaros.

(3) Ja sabiedrības rezerves kapitāls ir uzkrāts pilnā statūtos paredzētajā apjomā, par katru akciju ir jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru iepriekšējo laidienu akciju. Papildmaksu par akcijām nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

264. pants. Parakstīšanās uz jaunā laidiena akcijām

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām pati vai uz līguma pamata uzticēt tās organizēšanu bankai, brokeru sabiedrībai vai biržai.

(2) Parakstoties uz jaunā laidiena vārda akcijām, akciju parakstītājs apmaksā visu emisijas uzcenojumu un vismaz 25 procentus no parakstāmo akciju nominālvērtības, kā arī papildmaksu, bet pārējo daļu samaksā pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi samaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Komercreģistrā reģistrēts akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Par visām parakstītajām uzrādītāja akcijām samaksājama pilna cena atbilstoši emisijas prospektā noteiktajai cenai.

(4) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju laidiens uzskatāms par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, ja tas ir paredzēts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(5) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(6) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

265. pants. Pamatkapitāla palielināšanas reģistrācija Komercreģistrā

(1) Viena mēneša laikā pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistram paziņojumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Paziņojumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un pilnu statūtu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem;

3) bankas izziņu par akciju apmaksu, ja apmaksa veikta naudā;

4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai, ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu;

5) izziņu no zemesgrāmatas vai kustamās mantas reģistra, ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar ieraksta izdarīšanu Komercreģistrā.

266. pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu var samazināt:

1) apvienojot akcijas;

2) samazinot akciju nominālvērtību;

3) nopērkot daļu akciju no akcionāriem un tās anulējot.

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem 231. panta pirmajā daļā noteiktā apjoma.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrības īpašumā esošo savu akciju rēķina.

(4) Samazināt pamatkapitālu uz priekšrocību akciju rēķina drīkst tikai pēc visu saistību nokārtošanas ar šo akciju īpašniekiem.

267. pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas noteikumus::

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas apjomu;

3) pamatkapitāla samazināšanas veidu;

4) anulējamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību;

5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu;

6) ja paredzēts izmaksāt daļu pamatkapitāla atpakaļ akcionāriem - izmaksas noteikumi.

268. pants. Kreditoru aizsardzība pamatkapitāla samazināšanas gadījumā

(1) Sabiedrības kreditoram, kuram ir bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienai un kurš iebilst pret pamatkapitāla samazināšanu, ir tiesības prasīt no sabiedrības saistību izpildes nodrošinājumu. Ja sabiedrība nevar šādu nodrošinājumu sniegt, kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildi.

(2) Pirmajā daļā minētās tiesības nav nodrošinātajam kreditoram.

(3) Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienas valde izsludina pamatkapitāla samazināšanu, nosūtot katram zināmajam sabiedrības kreditoram rakstisku paziņojumus un publicējot šo paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Trešajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) jauno pamatkapitāla apjomu;

3) kreditoru pieteikšanās termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no trešajā daļā minētā paziņojuma publikācijas dienas.

269. pants. Pamatkapitāla samazināšanas reģistrācija

(1) Ne ātrāk kā pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Pieteikumā valde apliecina, ka termiņā pieteiktie kreditoru, kuri ir iebilduši pret pamatkapitāla samazināšanu, prasījumi ir nodrošināti.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un pilnu statūtu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

3. apakšnodaļa. Sabiedrības organizatoriskā struktūra

270. pants. Sabiedrības institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

(2) Akcionāru sapulce var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai.

271. pants. Akcionāru sapulce

(1) Akcionāru sapulce ir sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija, kurā akcionāri īsteno savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

272. pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Vienīgi akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu un sabiedrības padomes un valdes ziņojumu apstiprināšanu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes un valdes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atcelšanu;

4) prasību vai sūdzību celšanu pret valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļiem vai par atteikšanos no prasības vai sūdzības pret tiem, kā arī sabiedrības pārstāvja iecelšana prasības vai sūdzības uzturēšanai pret padomes locekļiem.

5) darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atalgojuma noteikšanu padomes un kontroles institūcijas locekļiem;

10) pastāvīgo vai pagaidu komisiju izveidošanu atsevišķu jautājumu risināšanai vai kontrolēšanai;

11) sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju.

(2) Pieņemt lēmumus jautājumos, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē, akcionāru sapulce drīkst tikai tad, ja to pieprasa attiecīgi valde vai padome.

(3) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai, ja to paredz likums vai ja to izskatīšana neietilpst citu sabiedrības institūciju kompetencē.

273. pants. Kārtējā akcionāru sapulce

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci sasauc valde ik gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrībā, kuras darbības apjoms pārsniedz likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 24. panta otrajā daļā minētos kritērijus, un sabiedrībā, kura ir koncerna mātes sabiedrība, - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome;

2) Komercreģistra turētājs;

3) likvidatori.

(4) Komercreģistra turētājs sasauc akcionāru sapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.

274. pants. Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, sabiedrības revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā piecus procentus no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz zemāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un ieteikto darba kārtība. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un informē par to revidentus.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas pirmajā daļā minētās institūcijas un personas.

275. pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

Ja pēc sabiedrības pārskata gada noslēgšanas izrādās, ka sabiedribas tīro aktīvu vērtība ir mazāka nekā divas trešdaļas no parakstītā pamatkapitāla, vai ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi faktiski maksātnespējīga, valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai tās izbeigšanu.

276. pants. Akcionāru sapulču sasaukšanas izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

277. pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludina:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas - publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vēl vienā laikrakstā;

2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas - nosūtot vārda akciju īpašniekiem rakstiskus paziņojumus ar ierakstītām vēstulēm vai ar telesakaru līdzekļu (telegrāfs, telekss, telefakss u.c.) palīdzību.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kura sasauc sapulci;

5) statūtu noteikumus par darbībām, kas jāveic akcionāriem līdz sapulcei, lai tie varētu piedalīties un balsot, ja statūti šādus noteikumus paredz;

6) statūtu noteikumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē, ja statūti šādus noteikumus paredz;

7) darba kārtību;

8) vietu un laiku, kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta vārda akciju īpašniekiem, norāda otrās daļas 1. - 7. punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektu kopijas bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

278. pants. Sapulces darba kārtība

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz piecus procentus no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības desmit dienu laikā no sludinājuma publicēšanas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildus jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Papildinājumi sapulces darba kārtībā jāizsludina tāpat kā paziņojums par sapulces sasaukšanu.

279. pants. Akcionāru sapulces tiesīgums

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

280. pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Atkārtotajā akcionāru sapulcē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kas bija iekļauti paziņojumā par sākotnējo sapulci.

(3) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(4) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos, pat ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā:

1) padomes, valdes un kontroles institūcijas locekļu vai zvērināta revidenta atsaukšana ar noteikumu, ka šajā pašā sapulcē jāievēl jaunas amatpersonas atsaukto vietā;

2) prasības celšana pret padomes, valdes, kontroles institūcijas locekļiem, ja šajā pašā sapulcē ticis izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jaunas sapulces sasaukšana.

(5) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei jādod viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties dot šādu informāciju tikai tad, ja ar to tiktu izpausts komercnoslēpums. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

281. pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pilnvarnieku starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam, ja statūti nenosaka agrāku pilnvaras iesniegšanas termiņu.

(2) Akcionāra pilnvarnieka pilnvara ir spēkā tikai tajā sapulcē, uz kuru tā ir izsniegta, kā arī uz atkārtotajām sapulcēm ar to pašu darba kārtību, ja iepriekšējā sapulce nav bijusi tiesīga.

(3) Sabiedrības padomes, valdes, kontroles institūcijas locekļi un likvidatori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt akcionāra pilnvarnieki sapulcē.

(4) Sabiedrība, kurā ir liels akcionāru skaits, savos statūtos var paredzēt nevis visu akcionāru personisku piedalīšanos akcionāru sapulcē, bet gan akcionāru grupu pilnvarnieku piedalīšanos. Šādā gadījumā statūtos jāparedz, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, kā arī pilnvarnieku iecelšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība un katra pilnvarnieka balsu skaits. Nosakot, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, jānodrošina, lai katram akciju veidam būtu vismaz viens pilnvarnieks. Šādam pilnvarojumam nav piemērojami otrās daļas noteikumi.

(5) Ja vairākām personām kopā pieder viena akcija, balsstiesības akcionāru sapulcē ir tikai vienai no šīm personām, ko pārējās pilnvaro kā savu pilnvarnieku.

(6) Valdes un padomes locekļiem, kā arī kontroles institūcijas locekļiem ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

282. pants. Akcionāru saraksts, kuri piedalās sapulcē

(1) Līdz akcionāru sapulces atklāšanai valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja, ja tāds pilnvarots, vārdu un uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

2) akcionāram piederošo akciju veidu, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Akcionāru sarakstu paraksta valdes locekļi, un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

283. pants. Akcionāru balsstiesības

(1) Katra minimālās nominālvērtības balsstiesīgā akcija sapulcē dod tiesības uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šī jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozījumiem, tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību, ja šie jautājumi skar viņu intereses.

284. pants. Balsstiesību ierobežojumi

(1) Balsstiesības nav akcionāram, kurš nav apmaksājis akcijas dibināšanas līgumā vai lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu paredzētajā termiņā.

(2) Statūti var paredzēt, ka balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa vai noteikt akcionāra balsstiesības proporcionāli viņa apmaksātajai akciju daļai.

(3) Akcionāram nav balsstiesību:

1) ja viņš ir padomes, valdes, kontroles institūcijas loceklis vai likvidators - pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, saukšanu pie atbildības vai par viņa parakstīto dokumentu apstiprināšanu;

2) ja tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izlietot pret viņu;

3) ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;

4) ja tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību.

(4) Akcionāra balsstiesības var ierobežot, ja netiek ievērotas likuma "Par vērtspapīriem" 64. un 65. panta prasības.

285. pants. Akcionāra saistību spēkā neesamība

Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas:

1) vienmēr sekot sabiedrības vai tās institūciju norādījumiem;

2) vienmēr apstiprināt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus;

3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

286. pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai arī Komercreģistru pārzinošās institūcijas amatpersona šā likuma 273. panta trešās daļas trešajā punktā paredzētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē no akcionāru vidus sapulces vadītāju.

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce no sava vidus ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Akcionāri, kuri pārstāv vismaz piecus procentus no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesīgi izvirzīt savu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu.

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce no akcionāru vidus ievēlē sapulces sekretāru (protokolistu).

(5) Akcionāru sapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no balsstiesīgā pamatkapitāla.

287. pants. Sapulcē sniedzamās ziņas

(1) Valdei pēc akcionāru pieprasījuma sapulcei jāsniedz ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde var atteikt ziņu sniegšanu tikai tad, ja:

1) tās izpaušana varētu radīt nopietnus zaudējumus sabiedrībai;

2) sabiedrība ir uzņēmusies saistības neizpaust šīs ziņas vai šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Pat ja pastāv otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst attiekties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(3) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izskata tiesa.

288.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju veidi, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgā akciju veida īpašnieku intereses, ir pieņemts, ja par to nobalso katra attiecīgā akciju veida akcionāri ar likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu katrā šādu akcionāru grupā.

(3) Akcionāru sapulces lēmums ir spēkā attiecībā pret sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

289. pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces laiku un vietu;

3) sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu un balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu, statūtos paredzētos balsstiesību ierobežojumus;

5) citu to personu amatu, vārdu un uzvārdu, kuras uzaicinātas vai kurām atļauts piedalīties sapulcē;

6) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju vārdu un uzvārdu;

7) sapulces darba kārtību;

8) svarīgākos izteikumus un darbības, sapulces laikā iesniegtos priekšlikumus;

9) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto "par", "pret" un atturējušos balsu skaitu;

10) padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļa, likvidatora vai akcionāra protestus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs, sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri, kuri apliecina protokola pareizību.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē (282. pants) un dokumentus, kas attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un tiesības saņemt tā kopiju, norakstu vai izrakstu bez maksas.

290. pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) ja tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm;

2) ja tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;

3) pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;

4) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;

5) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē un akcionāru sapulces protokolu;

6) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmējis viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;

7) sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi un ar to ir būtiski ietekmēts balsošanas rezultāts vai nav ievēroti likuma vai statūtu noteikumi attiecībā uz sapulces kvorumu un nodoto balsu skaitu;

8) nav ievēroti 288. panta otrās daļas noteikumi.

291. pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt prasību tiesā

Iesniegt tiesā prasību par sapulces lēmuma atcelšanu var:

1) padome, valde un revīzijas institūcija vai atsevišķi to locekļi;

2) jebkurš akcionārs - 290. panta 2. punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē - 290. panta 3. un 4. punktā noteiktajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem - 290. panta 5. punktā noteiktajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja jautājums par ziņu nesniegšanu izskatīts tiesā un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu - 290. panta 6. punktā noteiktajā gadījumā

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru - 71. panta 7. punktā noteiktajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs - 290. panta 8. punktā noteiktajā gadījumā.

292. pants. Prasības iesniegšana

(1) Prasības par sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši no sapulces dienas.

(2) Ja prasību iesniedz akcionārs, kurš nav piedalījies sapulcē, prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzinājis vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par vienu gadu no sapulces dienas.

(3) Prasība par sapulces lēmuma atcelšanu ceļama pret sabiedrību.

(4) Ja prasību ceļ valde, sabiedrību tiesā pārstāv padome; ja sapulce savus pārstāvjus nav ievēlējusi - no akcionāru vidus Komercreģistra iecelts pārstāvis, kas ir piedalījies sapulcē, kuras lēmums tiek apstrīdēts, un kas ir balsojis par pieņemto lēmumu.

(5) Ja prasību ceļ padome vai kontroles institūcija, sabiedrību tiesā pārstāv valde.

293. pants. Tiesas nolēmuma par sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu publicēšana

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par neesošu tiesa pēc tā spēkā stāšanās nosūta Komercreģistram.

(2) Sabiedrībai ir pienākums publicēt tiesas nolēmumu par sapulces lēmuma atzīšanu par neesošu.

(3) Tiesas nolēmums ir saistošs trešajām personām ar šā nolēmuma publicēšanas dienu. Šis noteikums nav piemērojams attiecībā pret personu sešpadsmit dienu laikā pēc publicēšanas, ja šī persona pierāda, ka tai nav bijis iespējams uzzināt šīs ziņas

294. pants. Atbildība par nepamatotu sapulces lēmuma apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies sapulču lēmumu nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

295. pants. Padome

Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību.

296. pants. Padomes uzdevumi

(1) Sabiedrības padomes uzdevumi ir:

1) pastāvīgi kontrolēt valdes darbību un raudzīties, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;

2) pārbaudīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadali un kopā ar savu atzinumu iesniegt to akcionāru sapulcei;

3) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

4) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes vai kontroles institūcijas locekli;

5) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un dot par tiem atzinumu.

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par 10 procentiem no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības rakstveidā, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbu sabiedrības komercdarbības vadīšanā. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī nepieciešamības gadījumos izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

297. pants. Sabiedrības padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai var uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

298. pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Statūtos var noteikt, ka valdei svarīgu jautājumu izlemšanā vajadzīga padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana;

4) filiāļu (nodaļu) un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) kapitālieguldījumu palielināšana virs akcionāru sapulces noteiktajām summām;

6) aizņēmuma līguma slēgšana virs akcionāru sapulces noteiktajām summām;

7) tādu kredītu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

8) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

9) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

10) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Šo faktu var izmantot pret trešo personu, ja sabiedrība pierāda, ka šī persona zināja vai tai vajadzēja zināt par šo faktu. Minētā fakta izsludināšana vai statūtu normas nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai.

299. pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziska persona.

(2) Par sabiedrības padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes vai kontroles institūcijas loceklis, kā arī zvērināts revidents;

2) šīs sabiedrības meitas sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt meitas sabiedrību;

3) persona, kura jau ir padomes loceklis sešās citās kapitālsabiedrībās.

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais sabiedrības padomes locekļu skaits ir trīs.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit viens.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, kuri aizvieto atsaukto vai amatu atstājušo padomes locekli, vienlaikus nosakot to skaitu. Padomes locekļu kandidātu ievēl tāpat kā padomes locekli un uz viņu attiecas visi padomes loceklim noteiktie ierobežojumi.

300. pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padomes locekļus ievēl akcionāru sapulce.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstiskas piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar 176. un 313. pantu, vai, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. Padomes locekļa atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

(5) Ja padomes loceklis atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru sapulces noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts, ja tāds ir ievēlēts.

(6) Par pārmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo Komercreģistram, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo pilnsapulces lēmumu.

301. pants. Padomes vadība

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājam ir šķēršļi viņa pienākumu pildīšanai vai padomes priekšsēdētāja uzdevumā.

302. pants. Padomes sasaukšana

(1) Sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

303. pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem, bet ne mazāk par trim. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Padomes loceklis, kurš nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citiem līdzekļiem drīkst tikai tad, ja neviens padomes loceklis pret to neiebilst.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) padomes sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes priekšsēdētājs vai persona, kura vada personas sēdi.

304. pants. Sabiedrības padomes locekļu atalgojums

Padomes locekļu, kā arī padomes izveidoto komisiju locekļu un padomes pieaicināto ekspertu atalgojumu nosaka akcionāru sapulce.

305. pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumu un statūtu noteikumiem un akcionāru sapulču lēmumiem.

306. pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

(1) Ja valdes sastāvā ietilpst vairāki locekļi, tie vada sabiedrību tikai kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Valde var apstiprināt valdes reglamentu, ja statūti neparedz, ka valdes reglamentu apstiprina padome. Ja valdes reglamentu apstiprina valde, tas ir apstiprināts, ja par to nobalso visi valdes locekļi. Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējais dokuments un nav saistošs trešajām personām.

307. pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kopīgi vairāki vai visi valdes locekļi.. Kopīgā pārstāvība ir saistoša trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta Komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas akts uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli neatkarīgi no tā, vai šim valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā pret trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, pilnsapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

308. pants. Valdes sastāvs

(1) Valdes sastāvā var ietilpt viens vai vairāki locekļi.

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziska persona.

(3) Par sabiedrības valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;

2) šīs sabiedrības revidents;

3) persona, kurai atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību.

(4) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus, kas attiecināmi uz valdes locekļiem.

(5) Ne mazāk kā puse no valdes locekļiem ir jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

309. pants. Valdes locekļu ievēlēšana

(1) Valdes locekļus ievēlē akcionāru sapulce.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstiskas piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar 176. un 313. pantu, vai, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Ja valde sastāv no diviem vai vairākiem locekļiem, padome no viņu vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.

(5) Akcionāru sapulce ievēlē vienu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši noteikumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kas attiecas uz valdes locekļiem.

310. pants. Valdes locekļa atstādināšana no amata un atsaukšana

(1) Valdes locekli ar padomes lēmumu var atstādināt no amata uz laiku līdz akcionāru sapulcei, kura lemj par tā atsaukšanu, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.

(2) Valdes locekli var atsaukt akcionāru sapulce, ja tam ir nopietns pamats. Par nopietnu pamatu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana vai neatbilstība kritērijiem, kurus likums vai statūti nosaka valdes locekļiem.

(3) Valdes locekļa atstādināšana vai atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atstādināšanu vai atsaukšanu nodarītos zaudējumus, ja atsaukšana bijusi nepamatota.

(4) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no valdes locekļa amata.

311. pants. Valdes sastāva izmaiņu izsludināšana

Par izmaiņām valdes sastāvā valde piecu dienu laikā ziņo Komercreģistram, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu.

312. pants. Valdes locekļu atalgojums

(1) Valdes loceklis saņem atalgojumu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa atalgojuma veidu un apmēru nosaka padome.

313. pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus 176. panta noteikumiem, akcionāru sapulce var noteikt, ka sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Ja valdes loceklis šā panta pirmās daļas noteikumus neievēro, sabiedrība var pieprasīt no viņa sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākumā. Valdes loceklis, kas pārkāpj šos noteikumus, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

314. pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Valdes loceklis, kurš nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam valdes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citiem līdzekļiem drīkst tikai tad, ja neviens valdes loceklis pret to neiebilst.

(4) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta valdes sēdes protokolā.

(6) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs vai persona, kura vada sēdi.

315. pants. Valdes ziņojums

(1) Valdei reizi ceturksnī jāsniedz rakstveida ziņojums par savu darbību padomei, bet gada beigās - akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

1) sabiedrības komercdarbības rezultātus;

2) sabiedrības saimnieciskais stāvokli un rentabilitāti, apgrozījumu, vērtspapīru kustību;

3) apstākļus, kam var būt ietekme uz sabiedrības saimniecisko stāvokli;

4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā.

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

XIV nodaļa. Kapitālsabiedrības

darbības izbeigšana un likvidācija

316. pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas pamati

Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieku lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam, ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu;

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus, ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai;

6) citos likumā vai statūtos paredzētos gadījumos.

317. pants. Sabiedrības darbības izbeigšana uz dalībnieku lēmuma pamata

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk kā divām trešdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem atskaiti par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību tekošajā gadā.

(4) Saimnieciskās darbības pārskatā jānorāda termiņš, kura laikā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

318. pants. Sabiedrības darbības izbeigšana uz tiesas nolēmuma pamata

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja:

1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;

2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;

3) sabiedrība neiesniedz likumā paredzētās atklātībā nododamās ziņas vai dokumentus;

4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem;

5) valdes pilnvaru termiņš ir izbeidzies vairāk neka divus gadus iepriekš un jauna valde nav ievēlēta;

6) citos likumā noteiktos gadījumos.

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, Komercreģistra turētājs, kā arī citas likumā noteiktas personas.

(3) Komercreģistra turētājs var iesniegt pieteikumu tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā no rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(4) Līdz nolēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir par pamatu darbības izbeigšanai.

319. pants. Darbības izbeigšana bankrota gadījumā

Sabiedrības darbības izbeigšanas kārtību bankrota gadījumā regulē likums par maksātnespēju.

320. pants. Sabiedrības turpināšana pēc darbības termiņa beigām vai mērķa sasniegšanas

Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu, reorganizāciju vai formas maiņu, izdarot nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

321. pants. Likvidācija

Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likums nenosaka citādi.

322. pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūti, dalībnieku sapulces lēmums vai tiesas nolēmums nenosaka citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatoru pakalpojumu apmaksas apjomu un kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība izbeigta uz tiesas nolēmuma pamata vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un tā pakalpojumu apmaksas apjomu un kārtību nosaka tiesa.

(4) Var tikt iecelts viens vai vairāki likvidatori.

323. pants. Prasības likvidatoram

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Vismaz vienam likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

324. pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz reģistrēšanai Komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokolu;

2) 8. pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

(2) Ja sabiedrības darbības izbeigšana notiek uz tiesas nolēmuma pamata, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu atzīmes izdarīšanai Komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās iesniedz Komercreģistra turētājam pirmās daļas 2. un 3. punktā minētās ziņas un dokumentus.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno pirmās daļas 2. un 3. punktā minētās ziņas un dokumenti.

325. pants. Likvidatoru atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu uz dalībnieka vai trešās personas pieteikuma pamata, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu uz dalībnieka vai trešās personas pieteikuma pamata, ja tam ir svarīgi iemesli.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu valde iesniedz Komercreģistrā triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

326. pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators izbeidz sabiedrības darbību, piedzen parādus, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākus no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pilnvaru ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.

(6) Likvidācijas gaitā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

327. pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus likumīgos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

328. pants. Likvidācijas sākuma bilance

Uzsākot likvidāciju, likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilanci.

329. pants. Kreditoru informēšana

(1) Komercreģistra turētājs uz likvidējamās sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu 78. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā jāuzaicina sabiedrības kreditorus pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

330. pants. Prasījumu pieteikšana

Kreditoriem noteiktajā termiņā ir jāiesniedz likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norāda prasījuma saturu, pamatu un apmēru un tam pievieno prasījumu pamatojošos dokumentus.

331. pants. Prasījumu apmierināšana

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, viņam pienākošās summas tiek deponētas.

(2) Ja nav iestājies saistību izpildes termiņš vai ja kreditors nepieņem izpildījumu, viņam pienākošās summas tiek deponētas.

332. pants. Slēguma bilance un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un tiem paredzētās naudas deponēšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Revidentam jāatbilst prasībām, kuras likums uzstāda katra sabiedrības veida gada pārskata pārbaudei. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēta sabiedrības gada pārskatu revidenta pārbaude vai ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(3) Likvidators nodod likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu sabiedrības juridiskajā adresē un paziņo visiem dalībniekiem par iespēju iepazīties ar šiem dokumentiem. Paziņojums uzrādītāja akciju īpašniekiem par iespēju iepazīties ar likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa uz ieinteresētas personas pieteikuma pamata var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildus likvidācijas darbību veikšanu. Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad slēguma bilance un mantas sadales plāns ir nodots sabiedrībai, bet, ja likums prasa paziņojuma publikāciju - divi mēneši no publikācijas dienas.

333. pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Sabiedrības manta, kas atlikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un kreditoriem paredzētās naudas deponēšanas, tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumenti nenosaka citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma par sabiedrības darbības izbeigšanu publicēšanas un divus mēnešus no dienas, kad slēguma bilance un mantas sadales plāns ir nodots sabiedrībai vai paziņojums par iespējām iepazīties ar tiem ir publicēts, ja likums prasa tā publicēšanu.

(3) Tiesa var atļaut veikt mantas sadali pirms otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūti neparedz citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja to nosaka lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu.

334. pants. Sabiedrības darbības turpināšana

(1) Ja sabiedrības likvidācija notiek, pamatojoties uz dibināšanas dokumentu noteikumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, reorganizāciju vai formas maiņu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaicīgi ir izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulcei lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Likvidators iesniedz paziņojumu par darbības turpināšanu Komercreģistrā. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc reģistrācijas Komercreģistrā.

335. pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana

Sabiedrības dokumentus likvidators nodod glabāšanā arhīvā saskaņā ar likumu.

336. pants. Izslēgšana no Komercreģistra un papildus likvidācija

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu Komercreģistrā. Pieteikumam pievieno slēguma bilanci un mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu, ja tika veikta revidenta pārbaude.

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) slēguma bilance un mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tam paredzētā nauda ir deponēta;

3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.

(3) Ja pēc sabiedrības izslēgšanas no Komercreģistra rodas nepieciešamība veikt papildus likvidācijas pasākumus, tiesa uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata atjauno bijušo likvidatoru pilnvaras vai ieceļ jaunus likvidatorus.

337. pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, tad visi likvidatori par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

Ceturtā daļa

Sabiedrību reorganizācija

 

XV nodaļa. Reorganizācijas vispārīgie noteikumi

338. pants. Reorganizācijas jēdziens un veidi

(1) Sabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt vienas vai dažādu formu sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

339. pants. Sabiedrību apvienošana

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(4) Apvienošanās gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt, neveicot likvidācijas procedūru.

(5) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(6) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

340. pants. Sabiedrību sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt, neveicot likvidācijas procesu.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, vai arī par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība.

(6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

341. pants. Sabiedrības pārveidošana

(1) Pārveidošana ir process, kurā vienas formas sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par citas formas sabiedrību (iegūstošā sabiedrība).

(2) Kooperatīva pārveidošana par komercsabiedrību vai komercsabiedrības pārveidošana par kooperatīvu nav atļauta.

(3) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(5) Pārveidošanās gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas.

 

XVI nodaļa. Reorganizācijas kārtība

342. pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk - līgums).

(2) Līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) sabiedrību daļu apmaiņas koeficientu un piemaksas, ja tāda paredzēta, apmēru;

3) iegūstošās sabiedrības daļu nodošanas noteikumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;

4) laiku, no kura nodotās daļas dod tiesības saņemt dividendes iegūstošajā sabiedrībā un šo laiku ietekmējošos noteikumus, ja tādi paredzēti;

5) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, kuriem pieder priekšrocību akcijas un citiem pievienojamās sabiedrības vērtspapīru, izņemot akcijas, īpašniekiem;

6) īpašas priekšrocības sabiedrību, kuras piedalās reorganizācijas procesā, pārraudzības un izpildinstitūciju locekļiem un līguma pārbaudi veicošajiem revidentiem, ja tādas ir noteiktas;

7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

8) ja reorganizācija notiek sadalīšanas ceļā - mantas sarakstu, kura tiek nodota katrai iegūstošajai sabiedrībai;

9) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem.

(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda pirmās daļas 2.-5. punktā minētās ziņas.

(4) Līgums ir notariāli jāapliecina.

(5) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas trīs gadu laikā no līguma slēgšanas brīža, sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, brīdinot par to pārējās līgumslēdzējas puses ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku brīdināšanas termiņu.

(6) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz pieteikumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu reģistrēšanai Komercreģistrā saskaņā ar 8. pantu.

343. pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sastāda reorganizācijas prospektu (turpmāk - prospekts), kurā norāda un izskaidro:

1) līguma projekta noteikumus;

2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;

3) daļu apmaiņas koeficientu un piemaksu, ja tādas ir paredzētas, lielumu;

4) metodes, kuras tikušas izmantotas daļu apmaiņas koeficienta un piemaksu, lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes.

(2) Sabiedrības var sastādīt kopēju prospektu.

344. pants. Revidenta pārbaude

(1) Katra sabiedrība, kura piedalās reorganizācijas procesā, ieceļ revidentu, kurš pārbauda līguma projektu. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var kopīgi prasīt tiesu (Komercreģistru) iecelt vienu revidentu visām sabiedrībām.

(2) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(3) Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, kā arī šā likuma 367. un 372. pantā norādītajos gadījumos.

(4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanai.

345. pants. Revidenta ziņojums

(1) Par līguma pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstisku ziņojumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(2) Ziņojumā norāda:

1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

2) vai līgumā norādītais kapitāla daļu apmaiņas koeficients un piemaksu apmērs ir taisnīgs un pamatots;

3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem;

4) vai metodes, kuras tikušas izmantotas daļu apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai ir adekvātas;

5) problēmas, kuras rodas, pielietojot izraudzītās vērtēšanas metodes.

346. pants. Revidenta atbildība

Revidents atbild par zaudējumiem, kas, veicot pārbaudi, radušies viņa vainas dēļ.

347. pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju jāizdara kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaicīgi ar lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu.

(3) Ne mazāk kā vienu mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar:

1) līgumu;

2) prospektu;

3) revidenta ziņojumu;

4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;

5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un starpbilanci, kas sastādīti ne agrāk kā trīs mēnešus līdz līguma projekta reģistrēšanai Komercreģistrā, ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešu mēnešus pirms šīs reģistrācijas;

(4) Trešās daļas 5. punktā minētais sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats un starpbilance jāsastāda saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(5) Dalībniekam ir tiesības saņemt trešajā daļā minēto dokumentu norakstus, kopijas vai izrakstus bez maksas.

(6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līgumu, prospektu, reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(7) Lēmums par reorganizāciju jānoformē rakstveidā kā izraksts no sabiedrības dalībnieku sapulces protokola.

(8) Lēmums par reorganizāciju ir pamats līguma parakstīšanai no attiecīgās sabiedrības puses. Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījušas visas reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības.

(9) Lēmumam par reorganizāciju jāpievieno to dalībnieku saraksts ar viņu parakstiem, kuri iebilst pret reorganizāciju un ir balsojuši pret lēmumu.

348. pants. Paziņošanas pienākums

Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valdei ir jāziņo pilnsapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

349. pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus savus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas brīdim ir bijušas likumīgas prasījuma tiesības pret sabiedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) reorganizācijas veidu;

4) lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas faktu;

5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks kā trīs mēneši no paziņojuma publikācijas dienas.

(3) Sabiedrība nodrošina kreditora prasību, ja viņš to prasa un ja tā pieteikta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. Ja ir iestājies saistības izpildes termiņš vai ja prasībai nav pietiekama nodrošinājuma, kreditors var prasīt saistības izpildi.

(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt savas prasības nodrošināšanu vai saistību pirmstermiņa izpildi tikai, ja tas pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasības apmierināšanu.

(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

350. pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa pieteikumu, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu, ja šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai ja tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc 349. panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju ir atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients vai piemaksas apmērs.

(5) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildus izmaksu.

(6) No brīža, kad Komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par reorganizācijas pabeigšanu, iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par neizdarītajām izmaksām dalībniekiem.

351. pants. Pieteikums Komercreģistram

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas, iesniedz pieteikumu Komercreģistrā ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai. Iesniegumam pievieno:

1) līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

2) lēmumu par reorganizāciju vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

3) to dalībnieku sarakstu, kuri iebilst pret reorganizāciju;

4) dalībnieku sapulces protokolu, ja lēmums par reorganizāciju ticis pieņemts dalībnieku sapulcē;

5) likumā noteiktos gadījumos - reorganizācijas atļauju;

6) prospektu, ja likums paredz prospekta sastādīšanu;

7) revidenta ziņojumu, ja likums paredz revidenta pārbaudi;

8) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma bilanci, ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība;

9) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu, ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota;

10) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un to notariāli apliecinātus parakstu paraugus, ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota;

11) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu, ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome.

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka kreditoru, kuri iesnieguši savas prasības noteiktajā termiņā un iebilduši pret reorganizāciju, prasības ir nodrošinātas vai apmierinātas, kā arī ka lēmums par reorganizāciju nav ticis apstrīdēts tiesā, vai ka prasība nav apmierināta.

352. pants. Iegūstošās sabiedrības firma

(1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā drīkst izmantot pievienotās sabiedrības firmu.

(2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas kārtību un nosacījumus paredz līgumā.

(3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu. Firmā nedrīkst tikt izmantoti papildinājumi, kas norāda uz pārveidotās sabiedrības formu.

(4) Ja par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieku bijusi fiziska persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot šīs personas vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstisku piekrišanu.

353. pants. Reorganizācijas reģistrācija

(1) Komercreģistrā ieraksts pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības lietā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīts ieraksts visu iegūstošo sabiedrības lietās.

(2) Pievienojamās sabiedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas tajā tiek pievienota iegūstošās sabiedrības lietai un pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no Komercreģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas sadalāmās sabiedrības lietā iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas, un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no Komercreģistra.

(4) Iegūstošā sabiedrība var tikt reģistrēta pēc tam, kad Komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par pārveidošanu pārveidojamās sabiedrības lietā.

(5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms 78. pantā noteiktajā kārtībā.

354. pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos no brīža, kad izdarīti ieraksti visu reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību lietās.

(2) Ar brīdi, kad Komercreģistrā iegūstošās sabiedrības lietā izdarīta atzīme par reorganizāciju, visa pievienojamās sabiedrības manta pāriet iegūstošās sabiedrības īpašumā.

(3) Ar brīdi, kad Komercreģistrā iegūstošās sabiedrības lietā izdarīta atzīme par reorganizāciju, visa sadalāmās sabiedrības manta pāriet iegūstošo sabiedrību īpašumā saskaņā ar līgumu. Ja sadalīšanās notiek nodalīšanas ceļā, iegūstošo sabiedrību īpašumā saskaņā ar līgumu pāriet sadalāmās sabiedrības mantas daļa.

(4) Par mantas pāreju iegūstošās sabiedrības īpašumā Komercreģistrā tiek izdarītas atzīmes, pamatojoties uz iegūstošās sabiedrības pieteikumu.

(5) Ar sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(6) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem un to daļas tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības daļām proporcionāli viņu īpašumā bijušajām daļām. Šis noteikums netiek piemērots, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.

(7) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības daļām saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības daļām.

(8) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas, kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā bet attiecīgi uz pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības rēķina, netiek apmainītas un zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas gadījumā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.

(9) Reorganizācija nevar tikt apstrīdēta pēc tās spēkā stāšanās.

355. pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, solidāri atbild visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāms tikai tā persona, kuras saistības paredzētas reorganizācijas līgumā.

(3) Ja sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

356. pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas ir solidāri atbildīgas par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ reorganizācijas gaitā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) Nodalīšanas ceļā sadalītās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas atbild tāpat kā iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas.

(3) No pirmās un otrās daļas izrietošas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

357. pants. Kompensācija

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās dažādu formu sabiedrības, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (kompensāciju).

(2) Pirmajā daļā minētās tiesības nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts 347. panta devītajā daļā. minētajā sarakstā.

(3) Kompensācijas apmēram ir jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju.

(4) Attiecībā uz kompensāciju netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt īpašumā savas daļas.

(5) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām kompensāciju izmaksām.

(6) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa kompensāciju, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

 

XVII nodaļa. Atsevišķu reorganizācijas veidu īpašie noteikumi

1. apakšnodaļa. Apvienošanas īpašie noteikumi

358. pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot

(1) Sabiedrības kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamajām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība par iegūstošo sabiedrību.

(2) Veidojot jauno sabiedrību tiek ievēroti attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas pievienojamās sabiedrības.

(3) Apvienošanās stājas spēkā ar iegūstošās sabiedrības reģistrācijas brīdi Komercreģistrā un ierakstu izdarīšanu visu pievienojamo sabiedrību lietās.

(4) Reorganizācijas līgumā papildus 342. panta otrās daļas prasībām ir jānorāda iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir līgumsabiedrība - sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par apvienošanos.

(5) Pievienojamās sabiedrības iesniedz kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības reģistrēšanu Komercreģistrā.

2. apakšnodaļa. Sadalīšanas īpašie noteikumi

359. pants. Sadalīšana ar jaunas sabiedrības dibināšanu

(1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību.

(2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgās sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā apakšnodaļā nav noteikts citādi. Par dibinātāju tiek uzskatīta sadalāmā sabiedrība.

(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība, sadalāmā sabiedrība sastāda lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj 342. pantā minēto līgumu. Sadalīšanas plānā papildus 342. panta pirmajā daļā minētajām ziņām ir jānorāda iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Sadalīšanas plānam jāpievieno iegūstošās sabiedrības statūtu projekts vai gadījumos, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība - sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar lēmumu par sadalīšanos.

(4) Sadalāmā sabiedrība iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par iegūstošās sabiedrības reģistrāciju.

(5) Sadalīšana stājas spēkā ar iegūstošās sabiedrības reģistrācijas brīdi Komercreģistrā un ieraksta izdarīšanu sadalāmās sabiedrības lietā.

360. pants. Līgumā neatrunātās mantas sadalīšana

Sašķelšanās gadījumā manta, kuras sadalījums nav atrunāts līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar līgumu.

3. apakšnodaļa. Pārveidošanas īpašie noteikumi

361. pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumā jānorāda 342. panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības formu.

(2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienoti iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, projekts.

(3) Lēmums aizstāj 342. pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināmi 342.-347. panta noteikumi.

(4) Ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība.

(5) Ja sabiedrība pārveidojas par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaicīgi ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda ir paredzēta.

362. pants. Dibināšanas noteikumu piemērošanas kārtība

(1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgās formas sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

363. pants. Kreditoru interešu aizsardzība

349. panta trešās daļas noteikumi nav attiecināmi, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību.

364. pants. Īpašuma novērtēšana

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams veikt mantisko ieguldījumu novērtēšanu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Īpašuma novērtējumu veic šai likumā noteiktajā kārtībā un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz Komercreģistram kopā ar iesniegumu par pārveidošanu.

XVIII nodaļa. Atsevišķu sabiedrību formu

reorganizācijas īpašie noteikumi

1. apakšnodaļa. Personālsabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

365. pants. Reorganizācijas līguma saturs

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus 342. pantā prasītajam jānorāda katra pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārais dalībnieks vai komandīts), kā arī viņa daļas apmērs.

366. pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijas prospekts nav jāsastāda, ja visi personālsabiedrības dalībnieki ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai ja visi dalībnieki piekrīt prospekta nesastādīšanai.

367. pants. Revidenta pārbaude

Personālsabiedrībā līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

368. pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi dalībnieki.

(2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku.

369. pants. Dalībnieku mazākuma aizsardzība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, kļūst par iegūstošās sabiedrības komandītu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, kompensāciju var pieprasīt dalībnieks, kurš izstājas no sabiedrības.

370. pants. Dalībnieka atbildība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komandītsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāro dalībnieku, pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

2. apakšnodaļa. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

371. pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijā iesaistītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesastādīt prospektu, ja visi tās dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sastādīts.

372. pants. Revidenta pārbaude

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

373. pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku sapulcē klātesošo dalībnieku, ja statūti lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai neparedz lielāku balsu skaitu.

(2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

374. pants. Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā, palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav daļu iegūšanas pirmtiesības.

(2) Papildus 208. pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami Komercreģistrā sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

375. pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā

(1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai nodod pirmām kārtām sev piederošās savas daļas.

(2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja:

1) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet iegūstošās sabiedrības labā;

2) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības labā.

376. pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, ir jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtējumu veic un rakstisku atskaiti sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar atskaiti par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu 347. panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Atskaite pievienojama Komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

3. apakšnodaļa. Akciju sabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

377. pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru, ja statūti lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai neparedz lielāku balsu skaitu.

(2) Ja sabiedrībai ir vairāki akciju veidi, lēmumu pieņem 288. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, priekšrocību akciju īpašnieki un obligacionāri piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri.

378. pants. Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav daļu iegūšanas pirmtiesības.

(2) Papildus 265. pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami Komercreģistrā sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

379. pants. Daļu nodošana apvienošanas gadījumā

Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai nodod pirmām kārtām sevis iegūtās daļas.

380. pants. Piemaksas apjoms

(1) Līgumā paredzētais piemaksu apjoms, kuras iegūstošā publiskā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas.

(2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt pirmajā daļā noteikto apmēru.

381. pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, ir jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtējumu veic un rakstisku atskaiti sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar atskaiti par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu 347. panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Atskaite pievienojama Komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

382. pants. Anonīmie akcionāri

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un par pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā Komercreģistram šo akcionāru vārdu vietā norāda akciju kārtas numurus un to nominālvērtību.

(2) Ja vēlāk šo akcionāru vārdi kļūst zināmi, tie tiek ierakstīti dalībnieku sarakstā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība - Komercreģistrā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, pirmās un otrās daļas noteikumi attiecināmi arī uz:

1) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem, kuriem ir uzrādītāja akcijas un kuri nav zināmi;

2) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības obligacionāriem, kuri nav zināmi.

383. pants. Priekšrocību akciju īpašnieku un obligacionāru interešu aizsardzība

(1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju īpašnieku un obligacionāru tiesības.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju īpašnieki un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri.

(3) Priviliģēto akciju īpašnieki un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar 357. pantu.

Piektā daļa

Koncerni

 

XIX nodaļa. Vispārīgie noteikumi

384. pants. Koncerns un koncernsabiedrības

(1) Koncerns ir sabiedrību grupa, kura sastāv no sabiedrībām, kuras atrodas izšķirošās ietekmes attiecībās (turpmāk - koncernsabiedrības) saskaņā ar 387. pantu.

(2) Koncerns pastāv arī, ja fiziskai personai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās. Šādā gadījumā par koncernu uzskatāma to sabiedrību grupa, kurās šai personai ir izšķirošā ietekme.

(3) Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta sabiedrība, kurai ir izšķirošā ietekme pār citu sabiedrību.

(4) Koncerna meitas sabiedrība ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrēta sabiedrība, kura atrodas mātes sabiedrības izšķirošajā ietekmē. Otrajā daļā minētajos gadījumos visas koncernsabiedrības uzskatāmas par meitas sabiedrībām, ja vien fiziskā persona nerealizē netiešo ietekmi (385. panta ceturtā daļa).

(5) Koncerns nav juridiska persona.

385. pants. Izšķirošā ietekme

(1) Izšķirošā ietekme var izpausties kā:

1) kontrole pār lēmumu pieņemšanu sabiedrības pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās;

2) tāda sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaita iecelšana, kurš nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.

(2) Izšķirošā ietekme var būt tieša vai netieša.

(3) Tiešā ietekme ir ietekme pār meitas sabiedrību bez citas meitas sabiedrības izšķirošās ietekmes izmantošanas.

(4) Netiešā ietekme ir ietekme pār meitas sabiedrību ar vienas vai vairāku citu meitas sabiedrību izšķirošās ietekmes izmantošanu.

(5) Izšķirošā ietekme nepastāv, ja personai ir līdzdalība sabiedrībā, taču šīs sabiedrības statūti paredz tādus ierobežojumus, kā rezultātā izšķirošo ietekmi nevar realizēt, vai ja pastāv citi šķēršļi izšķirošās ietekmes realizēšanai.

386. pants. Izšķirošā ietekme savstarpējās līdzdalības gadījumos

(1) Ja sabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā sabiedrībā un to starpā pastāv savstarpējā līdzdalība, meitas sabiedrība zaudē tiesības izlietot balsstiesības, kuras izriet no tās īpašumā esošajām mātes sabiedrības daļām.

(2) Ja sabiedrības savstarpējas līdzdalības gadījumā izšķirošo ietekmi iegūst vienlaicīgi, tām jāslēdz koncerna līgums (396. pants).

387. pants. Izšķirošās ietekmes reģistrācija

(1) Par izšķirošās ietekmes iegūšanu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad tā ir iegūta, ir jāiesniedz pieteikums izšķirošās ietekmes reģistrācijai Komercreģistrā;

(2) Pieteikumu iesniedz katra koncernsabiedrība, kā arī fiziskā persona, kura ieguvusi izšķirošo ietekmi sabiedrībā.

(3) Pieteikumā norāda:

1) koncerna mātes sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas, kurai ir izšķirošā ietekme sabiedrībā, vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) visu koncerna meitas sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses.

3) faktu, ka ir nodibināta izšķirošā ietekme un tās pamatu;

4) mātes sabiedrības vai fiziskās personas līdzdalības apjomu latos un procentos un no tās izrietošo balsstiesību skaits katrā meitas sabiedrībā;

(4) Ja izšķirošā ietekme nodibināta uz līguma pamata, pieteikumam pievieno:

1) parakstīto koncerna līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

2) koncerna līgumu parakstījušo sabiedrību pilnsapulču protokolus vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

(5) Līdz reģistrācijai Komercreģistrā persona, kura ieguvusi izšķirošo ietekmi, nav tiesīga izmantot no savas līdzdalības izrietošās balsstiesības.

(6) Lēmumi, kuri pieņemti, izmantojot izšķirošo ietekmi pirms tās reģistrācijas Komercreģistrā, nav spēkā no to pieņemšanas brīža.

388. pants. Izšķirošās ietekmes izsludināšana

(1) Komercreģistrs izsludina izšķirošās ietekmes nodibināšanu 78. panta kārtībā.

(2) Paziņojumā norāda izšķirošās ietekmes reģistrācijas datumu un 387. panta trešajā daļā minētās ziņas.

389. pants. Izmaiņas ziņās par izšķirošo ietekmi

(1) Jebkuras izmaiņas 387. panta trešās daļas 1.-3. punktā minētajās ziņās un koncerna līgumā paziņojamas Komercreģistram ne vēlāk kā mēneša laikā no šo izmaiņu rašanās dienas, iesniedzot dokumentus, kas apliecina šīs izmaiņas.

(2) Komercreģistrs izsludina izmaiņas tam iesniegtajās ziņās un koncerna līgumā 388. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ja likums paredz šo ziņu izsludināšanu

390. pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšanās

(1) Izšķirošā ietekme izbeidzas jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) izbeidzas 385.panta pirmajā daļā minētie apstākļi, kuri nodrošina izšķirošo ietekmi;

2) mātes sabiedrība vai fiziskā persona, kura ir ieguvusi izšķirošo ietekmi rakstveidā apņemas to neizmantot, paziņojot par to meitas sabiedrībai un reģistrējot attiecīgo lēmumu Komercreģistrā;

3) meitas sabiedrībai ir iecelts administrators tās maksātnespējas procesā;

4) meitas sabiedrībai ir iecelts likvidators.

(2) Ja iestājas pirmās daļas 1. un 2. punktos paredzētie apstākļi, bet meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi, kuri ievēlēti, izmantojot izšķirošo ietekmi, turpina darboties, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme turpinās. Ja šie paši pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi tiek ievēlēti amatos atkārtoti bez izšķirošās ietekmes realizēšanas, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme izbeidzas ar atkārtotās ievēlēšanas dienu.

391. pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšanās reģistrācija un izsludināšana

(1) Izšķirošās ietekmes izbeigšanos reģistrē Komercreģistrā. Pieteikumu Komercreģistrā iesniedz visas sabiedrības, kā arī fiziskā persona 384. panta otrajā daļā minētajā gadījumā, pievienojot dokumentus, kas apliecina izšķirošās ietekmes izbeigšanos.

(2) Komercreģistrs izsludina izšķirošās ietekmes izbeigšanos 388. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, norādot izšķirošās ietekmes izbeigšanās pamatu.

 

XX nodaļa. Izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata

392. pants. Dalībnieka paziņojums par daļu iegūšanu vai atsavināšanu

(1) Ja persona iegūst vairāk nekā 10 procentus no sabiedrības daļām, tai divu nedēļu laikā no iegūšanas dienas ir rakstveidā jāpaziņo šai sabiedrībai to iegūto daļu apjoms un ar to saistītās balsstiesības, kas pārsniedz 10 procentus.

(2) Pirmajā daļā noteiktais pienākums attiecas arī uz katru turpmāko sabiedrības daļu iegūšanu, kas palielina līdzdalību virs katriem nākamajiem 5 procentiem no šīs sabiedrības daļām.

(3) Pienākums paziņot attiecas arī uz gadījumiem, kad līdzdalība samazinās zem 10 procentiem vai zem katriem 5 procentiem otrajā daļā norādītajos gadījumos.

(4) Daļas, kuras tur trešā persona savā vārdā bet citas personas labā, uzskatāmas par šai citai personai piederošām. Ja šī cita persona ir sabiedrība, daļas, kas pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai, vai kuras tur trešā persona savā vārdā vai šīs meitas sabiedrības labā, uzskatāmas par sabiedrībai piederošām.

(5) Ja daļas iegūst trešā persona savā vārdā bet citas personas labā, šī trešā persona pirmajā, otrajā un trešajā daļās minētajos paziņojumos norāda personu, kuras labā daļas tiek vai ir tikušas turētas.

393. pants. Ar daļām saistītās tiesības

(1) Tiesības, kuras izriet no daļām, par kurām jāsniedz paziņojums saskaņā ar 394. panta pirmo, otro un trešo daļām, nav spēkā līdz šāda paziņojuma sniegšanai.

(2) Ja pretēji pirmajai daļai šādas balsstiesības tikušas izmantotas un tas ir ietekmējis lēmuma pieņemšanu, šāds lēmums atzīstams par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

(3) Tiesības iesniegt tiesā prasību par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir jebkuram sabiedrības dalībniekam ne vēlāk kā viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas vai ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad tas uzzinājis vai tam vajadzēja uzzināt par paziņojuma neizdarīšanu.

(4) Lēmuma atzīšana par spēkā neesošu neietekmē trešo personu iegūtās tiesības, ja šīs personas rīkojušās labā ticībā.

(5) Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt atmaksāt saņemtās dividendes, uz kurām personai nebija tiesību saskaņā ar pirmo daļu.

394. pants. Sabiedrības paziņojums par līdzdalību

(1) Sabiedrībai ir pienākums pēc 392. pantā noteiktā paziņojuma saņemšanas atspoguļot šo līdzdalību gada pārskata pielikumā.

(4) Gada pārskata pielikumā un paziņojumā norāda attiecīgā dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, tam piederošo daļu skaitu un no tām izrietošo balsu skaitu.

395. pants. Pārvaldes tiesības

(1) Mātes sabiedrība var realizēt zaudējumus nesošu ietekmi pār meitas sabiedrību.

(2) Ja mātes sabiedrība dod meitas sabiedrībai zaudējumus nesošu norādījumu, tad mātes sabiedrībai ir pienākums segt šos zaudējumus pilnā apmērā. Šādā gadījumā mātes sabiedrība pilnā apmērā atbild par meitas sabiedrībai un tās kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem ar visu savu mantu, izņemot gadījumus, ja mātes sabiedrība pierāda, ka zaudējumi nav saistīti ar dotā norādījuma izpildi.

(3) Mātes sabiedrība norādījumus noformē rakstveidā, pretējā gadījumā tie nav saistoši

(4) Mātes sabiedrība nedrīkst dot norādījumus, kuru izpilde var izraisīt meitas sabiedrības maksātnespēju, darbības apturēšanu administratīvā kārtā vai likvidēšanu tiesas ceļā.

(5) Šā panta noteikumi par mātes sabiedrību attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

 

XXI nodaļa. Izšķirošā ietekme uz līguma pamata

396. pants. Koncerna līgums

(1) Sabiedrība var noslēgt līgumu ar citu sabiedrību, kurš paredz tās vadības nodošanu šai citai sabiedrībai (koncerna līgums).

(2) Ja ir noslēgts līgums par daļēju meitas sabiedrības vadības nodošanu mātes sabiedrībai, tas uzskatāms par koncerna līgumu, ja vien mātes sabiedrība nepierāda, ka nodotā daļējā vadība nav pietiekama izšķirošās ietekmes realizēšanai.

(3) Koncerna līgums slēdzams rakstveidā.

(4) Koncerna līguma minimālais termiņš ir viens kalendārais gads, un tas nedrīkst izbeigties citādi kā pārskata gada beigās, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Koncerna līgumu nedrīkst slēgt ar atpakaļejošu spēku. Ja līgums paredz peļņas nodošanu, tajā var paredzēt meitas sabiedrības peļņas pārdali ar atpakaļejošu datumu, bet tikai tā pārskata gada ietvaros, kurā līgums ir noslēgts.

397. pants. Koncerna līguma saturs

(1) Koncerna līgumā norāda:

1) šādas ziņas par koncernsabiedrībām, norādot, kura no tām ir mātes sabiedrība un kura - meitas sabiedrība:

a) sabiedrības nosaukumu;

b) sabiedrības reģistrācijas datumu un numuru Komercreģistrā;

c) sabiedrības juridisko adresi un izpildinstitūcijas atrašanās vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

2) ziņas par līgumslēdzēju pušu savstarpējo līdzdalību un līdzdalību citās sabiedrībās (ja tāda pastāv) un šīs līdzdalības apmērs (latos un procentu izteiksmē);

3) koncerna līguma termiņu, ja koncerns tiek veidots uz noteiktu laiku;

4) koncerna izveidošanas mērķi, ja koncerns tiek veidots noteikta mērķa sasniegšanai;

5) kompetences un pilnvaru sadale koncernsabiedrību starpā;

6) lēmumu pieņemšanas kārtību koncernā;

7) meitas sabiedrības zaudējumu kompensācijas nosacījumus un kārtību;

8) 415. pantā paredzētajos gadījumos - izlīdzinājuma mazākumakcionāriem nosacījumus, apjomu un kārtību;

9) 416. pantā paredzētajos gadījumos - kompensācijas mazākumakcionāriem nosacījumus, apjomu un kārtību, ja mazākumakcionāri izlīdzinājuma vietā pieprasa kompensāciju;

10) strīdu izšķiršanas kārtību koncernsabiedrību starpā;

11) ja tiek paredzēta peļņas vai tās daļas nodošana - šādas nodošanas principus un kārtību;

12) kārtību, kādā tiek izbeigts koncerna līgums.

(2) Koncerna līgumā var iekļaut arī citus koncerna darbības jautājumus, tai skaitā tos, kuri netiek regulēti šajā likumā.

(3) Koncerna līgumā jāievēro arī citos likumos noteiktās prasības ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Koncerna līguma noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar šā likuma nosacījumiem. Pretrunu gadījumā spēkā ir likuma noteikumi.

398. pants. Koncerna līguma projekta pārbaude

(1) Katra līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība koncerna līguma projekta pārbaudei ieceļ revidentu.

(2) Zvērināta revidenta pārbaude nav jāveic sabiedrībā, kura nav publiska akciju sabiedrība, ja neviens dalībnieks nepieprasa pārbaudi.

(3) Līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības var iecelt vienu zvērinātu revidentu visām sabiedrībām.

(4) Pēc pārbaudes veikšanas zvērināts revidents sastāda rakstisku ziņojumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens zvērināts revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(5) Ziņojumā norāda:

1) vai piedāvātais izlīdzinājums vai kompensācija mazākumakcionāriem ir taisnīgi un pamatoti;

2) metodes, kuras izmantotas, lai noteiktu daļu vērtību, daļu apmaiņas koeficientu, izlīdzinājuma un kompensācijas apjomu, un vai šīs metodes ir adekvātas;

3) problēmas, kuras rodas, pielietojot 2.punktā minētās vērtēšanas metodes.

(6) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no līgumu slēdzošajām sabiedrībām visus dokumentus un ziņas, kas tam nepieciešami likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(7) Visiem dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar zvērināta revidenta ziņojumu.

(8) Zvērināta revidenta ziņojums pievienojams pilnsapulcē izskatāmajam līguma projektam un Komercreģistrā iesniedzamajam noslēgtajam koncerna līgumam.

399. pants. Koncerna līguma prospekts

(1) Katra koncerna līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība sastāda rakstveida prospektu, kurā ir detalizēti izskaidroti koncerna līguma slēgšanas iemesli un tā noslēgšanas iespējamās sekas.

(2) Prospektā atspoguļo arī zvērināta revidenta viedokli par koncerna līguma projektu.

400. pants. Paziņojums par nodomu slēgt koncerna līgumu

(1) Katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības izpildinstitūcijai statūtos paredzētajā kārtībā ir jāpaziņo visiem zināmajiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem par nodomu slēgt koncerna līgumu. Paziņojums sniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pilnsapulces, kurā tiks izskatīts koncerna līguma projekts un lemts par koncerna līguma parakstīšanu.

(2) Paziņojumā dalībniekam norāda:

1) visas sabiedrības, kuras slēgs koncerna līgumu;

2) kuras no sabiedrībām būs mātes sabiedrības un kuras būs meitas sabiedrības;

3) ziņas par iespējām iepazīties ar līguma projektu un koncerna līguma prospektu, norādot vietu un laiku.

(3) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sabiedrības pilnsapulces, kurā tiks izskatīts koncerna līguma projekts un pieņemts lēmums par koncerna līguma parakstīšanu, katra sabiedrība laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ievieto paziņojumu par līguma slēgšanu. Paziņojumā norāda otrajā daļā norādītās ziņas.

(4) Katras sabiedrības izpildinstitūcijai ir jānodrošina koncerna līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma pieejamība paziņojumā norādītajā laikā un vietā un pēc dalībnieka pieprasījuma jāizsniedz viņam līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma kopija. Ja par kopiju tiek pieprasīta samaksa, tā nedrīkst pārsniegt kopijas izgatavošanas pašizmaksu.

401. pants. Lēmuma pieņemšana par koncerna līguma parakstīšanu

(1) Lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu pieņem katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Pēc dalībnieku pieprasījuma sabiedrības izpildinstitūcija sniedz ziņas dalībnieku sapulcei par pārējiem koncernu veidojošajiem uzņēmumiem.

(3) Lēmums par koncerna līguma parakstīšanu ir pieņemts dalībnieku sapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma pieņemšanai par sabiedrības reorganizāciju.

402. pants. Koncerna līguma parakstīšana un reģistrācija

(1) Koncerna līgumu paraksta personas, kuras ir pilnvarotas to darīt saskaņā ar sabiedrības statūtiem, ja pilnsapulce uz līguma parakstīšanu nav pilnvarojusi citas personas.

(2) Parakstītais koncerna līgums iesniedzams Komercreģistrā 387. pantā noteiktajā kārtībā.

403. pants. Koncerna līguma grozījumi

(1) Grozījumi koncerna līgumā tiek izdarīti tādā pašā kārtībā kā koncerna līguma slēgšana.

(2) Līguma grozījumus, kuri skar jautājumus par izlīdzinājumu vai kompensāciju mazākumakcionāriem, var izdarīt tikai ar mazākumakcionāru piekrišanu. Mazākumakcionāru piekrišana uzskatāma par dotu, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no visiem mazākumakcionāriem, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Koncerna līguma grozījumus reģistrē Komercreģistrā saskaņā ar 389. pantu.

(4) Koncerna līgums nav jāgroza, ja mainās 397. panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas.

404. pants. Koncerna līguma izbeigšanās

(1) Koncerna līgums izbeidzas:

1) izbeidzoties koncerna līgumā noteiktajam termiņam, ja tāds ir paredzēts līgumā un līguma puses nav izdarījušas grozījumus līgumā par termiņa pagarināšanu;

2) sasniedzot koncerna līgumā noteikto mērķi, ja tāds ir paredzēts līgumā, ja līguma puses nav izdarījušas attiecīgus grozījumus līgumā;

3) ar līguma pušu savstarpēju vienošanos;

4) vienam no koncernuzņēmumiem vienpusēji atkāpjoties no līguma šai likumā vai koncerna līgumā noteiktajos gadījumos;

5) ja likumā noteiktajos gadījumos koncerna līgumu tiesa ar savu nolēmumu atzīst par spēkā neesošu vai to atceļ.

(2) Koncerna līgums nedrīkst izbeigties citādi kā attiecīgā pārskata gada beigās, izņemot pirmās daļas 5. punktā noteiktos gadījumus.

(3) Līguma puses var savstarpēji vienoties par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ievērojot otrās daļas noteikumus. Lēmumu par līguma izbeigšanu pieņem visu koncernsabiedrību pilnsapulcēs, ievērojot šā likuma noteikumus attiecībā uz koncerna līguma noslēgšanu un koncerna līguma noteikumus.

(4) Līguma izbeigšanos reģistrē un paziņojumu par to publicē saskaņā ar 391. pantu.

405. pants. Koncerna līguma atcelšana

(1) Koncernsabiedrība, meitas sabiedrības dalībnieks, valdes vai padomes loceklis var prasīt atcelt koncerna līgumu tiesas ceļā šādos gadījumos:

1) ja līgums noslēgts, pārkāpjot likumu un līgumslēdzējas puses nav novērsušas konstatētos pārkāpumus;

2) ja līgums noslēgts svarīgas maldības, viltus vai spaidu ietekmē;

3) ja cita koncerna līguma puse nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pildīt savas līgumā noteiktās saistības;

4) ja cita līguma puse pārkāpj koncerna līgumu vai likumu;

5) ja ir cits svarīgs iemesls, kura dēļ līguma turpmākā izpilde nav iespējama.

(2) Par maldības iemeslu nevar būt ziņu par citām koncernsabiedrībām trūkums vai nepatiesums, ja vien šīs ziņas netika slēptas vai apzināti sagrozītas.

(3) Koncerna līguma atcelšana neatbrīvo koncernuzņēmumus no pienākuma atlīdzināt zaudējumus, kuri radušies tā darbības rezultātā.

406. pants. Pārvaldes tiesības

(1) Mātes sabiedrībai ir tiesības dot meitas sabiedrībai norādījumus attiecībā uz meitas sabiedrības pārvaldīšanu.

(2) Mātes sabiedrības norādījumus noformē rakstveidā, pretējā gadījumā tie nav saistoši.

(3) Mātes sabiedrība var realizēt zaudējumus nesošu ietekmi attiecībā uz meitas sabiedrību, ja tie kalpo mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, ja koncerna līgumā tas nav nepārprotami aizliegts.

(4) Mātes sabiedrības norādījumi nedrīkst nodarīt tādus zaudējumus meitas sabiedrībai, kuri ir nesamērīgi lieli attiecībā pret mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību ieguvumu šī rīkojuma izpildes rezultātā.

(5) Mātes sabiedrība nedrīkst dot norādījumus meitas sabiedrībai attiecībā uz noslēgto koncerna līgumu, tā grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu.

(6) Mātes sabiedrība nedrīkst dot tādus norādījumus, kuru izpilde var izraisīt meitas sabiedrības maksātnespēju, darbības apturēšanu administratīvā kārtā vai likvidāciju tiesas ceļā.

(7) Meitas sabiedrībai nav tiesības atteikties pildīt mātes sabiedrības norādījumus, aizbildinoties ar to, ka tie pēc meitas sabiedrības domām nekalpo mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, ja vien šie norādījumi nav pretlikumīgi, acīmredzami nekalpo šīm interesēm vai nodara zaudējumus, kas ir nesamērīgi lieli attiecībā pret mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību ieguvumu šī rīkojuma izpildes rezultātā.

(8) Ja meitas sabiedrība atsakās pildīt mātes sabiedrības norādījumus, meitas sabiedrība nekavējoties ziņo par to mātes sabiedrībai, norādot atteikšanās motīvus.

(9) Ja meitas sabiedrībai ir jāpilda mātes sabiedrības norādījumi, kuru veikšanai saskaņā ar meitas sabiedrības statūtiem vai koncerna līgumu ir nepieciešama meitas sabiedrības pilnsapulces vai pārraudzības institūcijas piekrišana, un šī piekrišana netiek dota, meitas sabiedrība par to nekavējoties ziņo mātes sabiedrībai. Ja mātes sabiedrība šos norādījumus sniedz atkārtoti, meitas sabiedrības pilnsapulces vai pārraudzības institūcijas piekrišana nav nepieciešama. Ja mātes sabiedrībai ir pārraudzības institūcija, norādījumi var tikt atkārtoti tikai ar tās piekrišanu.

 

XXII nodaļa. Atbildība un kontrole koncernā

407. pants. Mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu atbildība

(1) Mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, ir jārīkojas ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību.

(2) Ja mātes sabiedrība, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, pārkāpj likumus vai pārsniedz savas likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi par meitas sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri. Ja pastāv strīds par to, vai mātes sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem ir jānodrošina pierādījumi.

(3) Prasību tiesā var celt meitas sabiedrība, tās dalībnieks un kreditors. Meitas sabiedrība nevar celt prasību, ja tā zināja vai tai vajadzēja zināt par attiecīgo norādījumu nelikumību vai pilnvaru pārsniegšanu no mātes sabiedrības puses.

(4) Otrajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no rīcības, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, brīža, bet ja šī rīcība bijusi slēpta - no tās atklāšanas brīža.

(5) Šā panta noteikumi par mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu atbildību attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

408. pants. Koncerna meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas un izpildinstitūcijas locekļu atbildība

(1) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija pārkāpj likumus un likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie attiecīgās institūcijas locekļi solidāri atbild par šīs rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ja pastāv strīds par to, vai meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem ir jānodrošina pierādījumi.

(2) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas akcepts izpildinstitūcijas lēmumiem neizslēdz izpildinstitūcijas locekļu atbildību.

(3) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas un izpildinstitūcijas locekļi neatbild, ja zaudējums nodarīts, pildot mātes sabiedrības norādījumus, izņemot gadījumus, ja izpildītie mātes sabiedrības norādījumi bijuši pretlikumīgi vai acīmredzami pretēji mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, ko attiecīgie meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt.

(4) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija ir izpildījusi mātes sabiedrības norādījumu, kas ir pretlikumīgs vai pretējs mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, par ko meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt, tie ir solidāri atbildīgi kopā ar mātes sabiedrības attiecīgo institūciju locekļiem, kuri šo rīkojumu ir devuši.

(5) Prasību pret meitas sabiedrības pārraudzības un izpildinstitūcijas locekļiem tiesā var celt meitas sabiedrības dalībnieks un kreditors.

(6) Piektajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no rīcības, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, brīža, bet ja šī rīcība bijusi slēpta - no tās atklāšanas brīža.

409. pants. Koncerna meitas sabiedrības atkarības pārskats

(1) Koncerna meitas sabiedrība sastāda atkarības pārskatu par pārskata gadu. Atkarības pārskats sastādāms termiņos, kas noteikti gada pārskata sastādīšanai, un apstiprināms kopā ar gada pārskatu.

(2) Atkarības pārskatam jāsniedz vispārējs priekšstats par koncernsabiedrību savstarpējām attiecībām.

(3) Atkarības pārskatā atspoguļo:

1) meitas sabiedrības darījumus, kurus attiecīgajā laika posmā sabiedrība slēgusi ar citām koncernsabiedrībām, to interesēs vai pēc to iniciatīvas, atsevišķi norādot darījumus, kas saistīti ar īpašu risku meitas sabiedrībai vai atšķiras no tās parastās darbības;

2) pretpakalpojumus no citu koncernsabiedrību puses;

3) meitas sabiedrības zaudējumus, kas saistīti ar izšķirošās ietekmes realizāciju;

4) attiecīgajā laika periodā veiktos zaudējumu segšanas pasākumus un to apjomu;

5) izšķirošās ietekmes rezultātā nodarīto nesegto zaudējumu apjomu.

(4) Atkarības pārskatu pārbauda zvērināts revidents.

(5) Atkarības pārskats un revidenta ziņojums par to pievienojams meitas sabiedrības gada pārskatam, kurš iesniedzams Komercreģistram.

410. pants. Zvērināta revidenta iecelšana īpašos gadījumos

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka meitas sabiedrība izšķirošās ietekmes rezultātā ir cietusi nepamatotus zaudējumus, meitas sabiedrības dalībnieki un kreditori, kuri nevar apmierināt savus prasījumus, var prasīt Komercreģistram iecelt vienu vai vairākus zvērinātus revidentus īpašas pārbaudes veikšanai.

(2) Zvērināts revidents pārbauda:

1) zaudējumu rašanās faktu;

2) zaudējumu apjomu;

3) zaudējumu rašanās iemeslus, īpaši vēršot uzmanību, vai ir tikusi realizēta izšķirošā ietekme;

4) zaudējumu kompensācijas faktu;

5) zaudējumu kompensācijas veidu un apjomu.

(3) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no koncernsabiedrībām vai iesaistītajām trešajām personām visas ziņas un dokumentus, kas tam nepieciešami šai likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(4) Zvērināts revidents sagatavo rakstisku atskaiti, kuru iesniedz meitas sabiedrībai. Meitas sabiedrības izpildinstitūcijai ir pienākums viena mēneša laikā no zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas iesniegt tā kopsavilkumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Revīzijas izdevumi tiek segti no meitas sabiedrības līdzekļiem.

411. pants. Atbildība par pieteikumu un paziņojumu nesniegšanu

(1) Sabiedrība, kura nav iesniegusi Komercreģistram šajā likumā noteiktos pieteikumus un paziņojumus, maksā soda naudu 100 latu apmērā par katru nokavēto dienu.

(2) Soda naudu iekasē Komercreģistrs, un tā ieskaitāma valsts bud?etā.

XXIII nodaļa. Meitas sabiedrības,

tās mazākumakcionāru un kreditoru aizsardzība

412. pants. Koncerna meitas sabiedrības nododamās peļņas maksimālais apjoms

Ja koncerna līgums paredz peļņas vai tās daļas nodošanu, tad neatkarīgi no līguma nosacījumiem koncerna meitas sabiedrība var nodot mātes sabiedrībai tikai to peļņas daļu, kura nepārsniedz meitas sabiedrības attiecīgā pārskata gada peļņu, kura samazināta par:

1) iepriekšējā pārskata gada zaudējumu apjomu, ja mātes sabiedrība šos zaudējumus nav kompensējusi;

2) summu, kura saskaņā ar likumu, statūtiem un/vai koncerna līgumu attiecīgajā pārskata gadā ir jāieskaita meitas sabiedrības rezerves kapitālā.

413. pants. Zaudējumu atlīdzināšana, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi

(1) Koncerna mātes sabiedrībai jāsedz meitas sabiedrības zaudējumi, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi, ja to segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums.

(2) Koncerna mātes sabiedrība pirmajā daļā minētos zaudējumus sedz tajā pārskata gadā, kurā šie zaudējumi nodarīti.

(3) Ja meitas sabiedrības zaudējumi netiek segti tā pārskata gada laikā, kurā šie zaudējumi nodarīti, mātes sabiedrība rakstveidā vienojas ar meitas sabiedrību par šo zaudējumu segšanas termiņiem un kārtību.

(4) Ja koncerna mātes sabiedrība nokārto meitas sabiedrības saistības ar kreditoriem, par to nekavējoties informē meitas sabiedrību.

(5) Koncerna meitas sabiedrībai ir tiesības celt tiesā prasību pret mātes sabiedrību, ja mātes sabiedrība nepilda otrajā un trešajā daļā paredzētos nosacījumus.

(6) Vienošanās, kas paredz koncerna mātes sabiedrības atbildības samazināšanu attiecībā uz meitas sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem vai atteikšanos no tās, nav spēkā no šādas vienošanās noslēgšanas brīža.

(7) Ja koncerna mātes sabiedrība nesedz meitas sabiedrības zaudējumus, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi un kuru segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums, mātes sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi par šiem zaudējumiem atbild solidāri pilnā apmērā.

(8) Šai pantā noteiktais mātes sabiedrības pienākums atlīdzināt meitas sabiedrības zaudējumus attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

414. pants. Meitas sabiedrības mazākumakcionāri

(1) Par mazākumakcionāriem uzskatāmi meitas sabiedrības dalībnieki, izņemot:

1) personas, kuras sabiedrības pilnsapulcē, kurā pieņemts lēmums par koncerna līguma parakstīšanu, ir balsojušas par to;

2) personas, kuras vienlaikus ir arī mātes sabiedrības dalībnieki;

3) koncernsabiedrības, kuras ir vienā koncernā ar mātes sabiedrību.

(2) Mazākumakcionāra statuss nav atkarīgs no daļu iegūšanas laika.

(3) Visi meitas sabiedrības dalībnieki, kuru šā panta pirmajā daļā minētais statuss ir neskaidrs, uzskatāmi par mazākumakcionāriem.

415. pants. Izlīdzinājums mazākumakcionāriem

(1) Koncerna līgumā jābūt paredzētam mātes sabiedrības pienākumam veikt izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem garantētas dividendes veidā, līgumā nosakot garantētās dividendes minimālo apjomu. Garantētās dividendes maksimālā apjoma noteikšana koncerna līgumā nav pieļaujama.

(2) Izlīdzinājums meitas sabiedrības mazākumakcionāriem koncerna līgumā nav jānosaka tikai gadījumā, ja koncerna līguma parakstīšanas laikā meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra.

(3) Izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem nosaka, vadoties no meitas sabiedrības peļņas līdz koncerna līguma parakstīšanai un turpmākās meitas sabiedrības peļņas izredzēm, ja meitas sabiedrība neparakstītu koncerna līgumu.

(4) Koncerna mātes sabiedrība var piedāvāt meitas sabiedrības mazākumakcionāriem izvēlēties izlīdzinājumu, kas noteikts atbilstoši koncerna mātes sabiedrības peļņai līdz koncerna līguma parakstīšanai un koncerna mātes sabiedrības turpmākās peļņas izredzēm.

(5) Sabiedrību daļu apmaiņas koeficients nosakāms pēc metodēm, ko pielieto sabiedrību apvienošanas gadījumā.

(6) Nosakot peļņu trešās, ceturtās un piektās daļas gadījumos, peļņas atskaitījumi īpašās rezervēs vai fondos, kuru izveidi nenosaka likums, jāņem vērā, ciktāl tas atbilst parastai komercdarbības praksei.

(7) Izlīdzinājuma nosacījumi, kuri ir paredzēti koncerna līgumā, ir spēkā tikai līguma darbības laikā.

(8) Par izlīdzinājuma samaksu solidāri atbild visas koncerna līguma puses.

(9) Mazākumakcionāru prasības par izlīdzinājuma izmaksu noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad izlīdzinājums bija jāizmaksā.

416. pants. Kompensācija mazākumakcionāriem

(1) Ja meitas sabiedrības mazākumakcionāri to pieprasa, koncerna līgumā ir jāparedz kompensācija meitas sabiedrības mazākumakcionāriem.

(2) Kompensācija var notikt kā:

1) mazākumakcionāram piederošo meitas sabiedrības daļu apmaiņa pret koncerna mātes sabiedrības daļām (kompensācija ar mātes sabiedrības daļām);

2) mazākumakcionāram piederošo meitas sabiedrības daļu iegāde par samaksu naudā (kompensācija naudā).

(3) Kompensāciju naudā koncerna līgumā var paredzēt, ja tam piekrīt vai to pieprasa mazākumakcionāri.

(4) Ja tiek piemērota kompensācija ar mātes sabiedrības daļām, tad šādai daļu apmaiņai ir jākompensē mazākumakcionāra daļas tādā attiecībā, kādā šo sabiedrību apvienošanas gadījumā viena meitas sabiedrības daļa tiktu apmainīta pret mātes sabiedrības daļām.

(5) Ņemot vērā meitas sabiedrības mantas vērtību un ienākumu stāvokli uz dienu, kad tās pilnsapulce pieņēma lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu, daļu apmaiņa var tikt papildināta ar piemaksām naudā. Piemaksu apjoms tiek noteikts ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Koncerna līgumā var paredzēt kompensācijas termiņu. Šis termiņš nevar iestāties ātrāk kā triju mēnešu laikā no 388. panta vai 389. panta otrajā daļā minētās publikācijas dienas. Ja kompensāciju nosaka tiesa, koncerna līgumā noteiktā termiņa tecējums sākas no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(7) Par kompensācijas naudā samaksu solidāri atbild visas koncerna līguma puses. Par kompensāciju ar mātes sabiedrības daļām atbild mātes sabiedrība.

417. pants. Mazākumakcionāru tiesības celt prasību par izlīdzinājumu un kompensāciju

(1) Mazākumakcionāram ir tiesības divu mēnešu laikā no pēdējā paziņojuma par koncerna līguma slēgšanu vai par tā grozīšanu publicēšanas dienas celt tiesā prasību, ja:

1) koncerna līgumā nav noteikts izlīdzinājums vai kompensācija, ja mazākumakcionārs ir pieprasījis kompensāciju;

2) koncerna līgumā noteiktais izlīdzinājuma vai kompensācijas apmērs neatbilst šā likuma noteikumiem vai koncernsabiedrību faktiskajam stāvoklim.

(2) Ja koncerna līgumā nav noteikts izlīdzinājums vai kompensācija, ja mazākumakcionārs ir pieprasījis kompensāciju, tiesa var atzīt koncerna līgumu par spēkā neesošu vai noteikt izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(3) Ja koncerna līgumā noteiktais izlīdzinājuma vai kompensācijas apmērs neatbilst attiecīgi 415. vai 416. panta noteikumiem, tiesa var noteikt citu izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(4) Sabiedrība, pret kuru bija celta prasība, iesniedz tiesas nolēmumu Komercreģistrā 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas, un to publicē 388. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Tiesa var noteikt zvērināta revidenta pārbaudi uz sabiedrības rēķina.

418. pants. Mātes sabiedrības tiesības atkāpties no līguma

(1) Ja tiesa nosaka lielāku izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru nekā tas bija paredzēts koncerna līgumā, mātes sabiedrībai ir tiesības viena mēneša laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas vienpusēji atkāpties no koncerna līguma bez iepriekšēja brīdinājuma.

(2) Atkāpjoties no koncerna līguma, mātes sabiedrībai ir jāizpilda tās saistības pret meitas sabiedrības mazākumakcionāriem, kuras ir spēkā līdz atkāpšanās paziņošanas dienai.

419. pants. Nākotnes mazākumakcionāru aizsardzība

(1) Ja koncerna līgums noslēgts situācijā, kad meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra un tādēļ līgumā nav paredzēts izlīdzinājums un/vai kompensācija, tad koncerna līgums izbeidzas ne vēlāk kā tā pārskata gada beigās, kura laikā koncerna meitas sabiedrības daļas ieguvis mazākumakcionārs, ja viņš nav zinājis un nevarēja zināt, ka sabiedrība, kura daļas viņš ieguvis, ir koncerna meitas sabiedrība.

(2) Koncerna līgums neizbeidzas, ja pēc tam, kad mazākumakcionārs ir ieguvis meitas sabiedrības daļas, koncerna līgums grozīts, papildinot to ar nosacījumiem par izlīdzinājumu un/vai kompensāciju.

420. pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Koncerna mātes sabiedrībai ir pienākums sniegt nodrošinājumu meitas sabiedrības kreditoram, vienlaicīgi pastāvot šādiem nosacījumiem:

1) saistība, uz kuras pamata tiek celta prasība, radusies pirms izšķirošās ietekmes izbeigšanās izsludināšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2) meitas sabiedrība nespēj vai ir pamatotas ba?as, ka tā nespēs izpildīt šo saistību;

3) kreditors prasa nodrošinājumu sešu mēnešu laikā pēc izšķirošās ietekmes izbeigšanās izsludināšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Pirmajā daļā minēto nodrošinājumu nevar prasīt meitas sabiedrības nodrošinātie kreditori nodrošinātā prasījuma apmērā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nosacījumiem.

 

XXIV nodaļa. Daļu piespiedu atpirkšana

421. pants. Lēmums par daļu piespiedu atpirkšanu

(1) Ja personai pieder ne mazāk kā 90 procenti meitas sabiedrības daļu, šī persona var pieņemt lēmumu par mazākumakcionāriem piederošo daļu piespiedu atpirkšanu.

(2) Šā panta izpratnē par personai piederošām daļām nav uzskatāmas meitas sabiedrības daļas, kuras pieder citai šā koncerna koncernsabiedrībai.

(3) Ja pirmajā daļā minētā persona ir sabiedrība, lēmums jāpieņem akcionāru pilnsapulcē. Pilnsapulces darba kārtība ir jāpaziņo visiem tās dalībniekiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pirms sapulces noturēšanas dienas. Darba kārtībai pievieno šīs sabiedrības paziņojumu par kompensāciju mazākumakcionāriem ar mātes sabiedrības daļām vai naudā.

(4) Lēmums ir pieņemts pilnsapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma pieņemšanai par sabiedrības reorganizāciju.

(5) Ja pirmajā daļā minētā persona ir fiziska persona, tā lēmumu par daļu piespiedu atpirkšanu noformē rakstveidā.

(6) Pieņemto lēmumu 10 dienu laikā nosūta meitas sabiedrībai.

(7) Meitas sabiedrība saņemto lēmumu viena mēneša laikā iesniedz Komercreģistrā un to publicē 388. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ar publikācijas dienu visas meitas sabiedrības daļas, kuras līdz tam nebija mātes sabiedrības īpašumā, pāriet personas, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, īpašumā, bet izslēgtie dalībnieki iegūst tiesības uz kompensāciju.

(9) Personai, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, ir pienākums nodrošināt kompensāciju izslēgtajiem dalībniekiem. Kompensācijas forma, apmērs un piemaksas tiek noteiktas saskaņā ar 416. panta ceturto un piekto daļu.

(10) Izslēgtajiem dalībniekiem ir tiesības iesniegt prasību tiesā par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, ja nav vienošanās par kompensācijas formu, apjomu un/vai piemaksām vai ja piedāvātā kompensācija netiek realizēta, vai ja kompensācijas apmērs nav pamatots.

422. pants. Mātes sabiedrības dalībnieku tiesības uz ziņu saņemšanu

Mātes sabiedrības dalībniekiem ir tiesības saņemt visas ziņas par meitas sabiedrību, kādas tiem ir tiesības saņemt par sabiedrību, kuras dalībnieki tie ir.

423. pants. Paziņojums par daļu atsavināšanu

Ja visas meitas sabiedrības daļas vairāk nav vienas personas īpašumā, šai personai ir pienākums par to nekavējoties rakstveidā ziņot meitas sabiedrībai.