Eiropas Parlaments: Par ES līmeņa stratēģiju pret diabēta epidēmiju

Eiropas Savienībai nepieciešama stratēģija, lai cīnītos ar pieaugošo diabēta problēmu, norādīts 14.martā apstiprinātajā Parlamenta rezolūcijā, kura aicina uzlabot sadarbību pētniecībā un priekšplānā izvirzīt agrīnu diagnostiku un profilaksi. Kopumā diabēts ietekmē vairāk nekā 32 miljonu ES iedzīvotāju dzīves.

Deputāti norāda, ka stratēģija jākoncentrē uz diabēta novēršanu, diagnosticēšanu, pārvaldību un izglītošanu par to un šīs slimības pētniecību. Tai jāpapildina Es dalībvalstu programmas, lai gan, kā norāda deputāti, daudzām nemaz nav nacionālās programmas diabēta novēršanai.

Finansējums un koordinēta pētniecība

Deputāti mudina ar ES mērķprogrammām finansēt pētījumus par diabētu. Komisijai jāizstrādā kopēji, standartizēti kritēriji un metodes datu apkopošanai par diabētu un sadarbībā ar dalībvalstīm jākoordinē, jāapkopo, jāreģistrē, jāpārrauga un jāpārvalda visaptveroši diabēta epidemioloģiskie dati un ekonomiskie dati par diabēta profilakses un pārvaldīšanas tiešajām un netiešajām izmaksām.

Profilakse un agrīna diagnostika

Otrā tipa diabēta komplikācijas var novērst, veicinot veselīgu dzīvesveidu un agrīni diagnosticējot šo slimību. Deputāti norāda, ka ES un dalībvalstīm jāīsteno profilakses programmas, ierosinot, lai jau kopš agrīna vecuma tiktu īstenotas stratēģijas, saskaņā ar kurām skolās izglītotu par veselīgiem uztura un fizisko aktivitāšu paradumiem, kā arī veselīga dzīvesveida stratēģijas, tostarp veselīga uztura un fizisko aktivitāšu pieeja.

Diabēta diagnostika nereti ir novēlota, tāpēc cilvēka veselība tiek nopietni iedragāta. Deputāti vēlas, lai dalībvalstis savās nacionālās programmās agrīno diagnostiku izvirzītu kā prioritāti.

Diabēts ES

Diabēts ir viena no visizplatītākajām neinfekcijas slimībām, kas saskaņā ar aplēsēm skar vairāk nekā 32 miljonus ES iedzīvotāju, sasniedzot gandrīz 10% no ES kopējā iedzīvotāju skaita, un papildus 32 miljoni iedzīvotāju cieš no glikozes tolerances traucējumiem, kas, ļoti iespējams, var attīstīties par diabētu ar klīniskām pazīmēm.

Tiek sagaidīts, ka aptaukošanās epidēmijas, Eiropas iedzīvotāju novecošanās un citu vēl neatklātu faktoru dēļ līdz 2030.gadam Eiropā ar diabētu slimo cilvēku skaits palielināsies par 16,6%.

Gandrīz 50% cilvēku, kuriem ir diabēts, neapzinās savu veselības stāvokli.

Ik gadu no diabēta Eiropas Savienībā mirst 325 000 cilvēku, proti, viens ES pilsonis katrās divās minūtēs.

2011.gada beigās Latvijā reģistrēti 67 000 diabēta pacientu, kas ir 2,7% no kopējā iedzīvotāju skaita. Taču epidemioloģiskie dati liek domāt, ka patiesais diabēta slimnieku skaits sasniedz jau gandrīz 5%.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā