Latvijas Republikas Ministru kabinets
1999.gada 18.maijā Noteikumi Nr. 178
Rīgā (prot. Nr. 26, 1.§)
Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas
Izdoti saskaņā ar
Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 17.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas, lai, piedāvājot preces vai pakalpojumus, vispusīgi informētu patērētāju.
2. Šie noteikumi attiecas uz pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību, piedāvājot patērētājiem preces vai pakalpojumus.
3. Cena norādāma tā, lai tā būtu nepārprotama, viegli identificējama un skaidri salasāma un lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, uz kuru preci vai pakalpojumu tā attiecas. Cenu norāda rakstiski, izņemot gadījumu, kad patērētājs cenu var uzzināt citā vizuāli uztveramā veidā.
II. Preces cenas norādīšana
4. Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevējs norāda gabalcenu jeb pārdošanas cenu (turpmāk — gabalcena) un noteiktas mērvienības cenu. Gabalcena ir cena par vienu preces vienību, nedalāmu preces daudzumu vai iesaiņojumu. Noteiktas mērvienības cena ir cena par vienu kilogramu, litru, metru, kvadrātmetru vai kubikmetru, vai citu preces daudzuma mērvienību saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Preces gabalcenā un noteiktas mērvienības cenā ietver pievienotās vērtības nodokli un visus citus nodokļus.
5. Noteiktas mērvienības cenu norāda tām nepārtikas precēm, kas tiek pārdotas atbilstoši to tilpumam, masai, garumam vai virsmas laukumam, cenu attiecinot uz vienu tilpuma, masas, garuma vai virsmas laukuma mērvienību.
6. Ja prece tiek pārdota daudzumos, kas ir daudz lielāki vai daudz mazāki par vienu litru, metru, kilogramu vai kvadrātmetru, par mērvienību uzskata arī mērvienības daudzkārtni vai tās daļu, nodrošinot patērētājam skaidri saprotamu informāciju par mērvienību, uz kuru cena ir attiecināta.
7. Preces gabalcenu un noteiktas mērvienības cenu norāda:
7.1. uz preces vai tās iesaiņojuma;
7.2. cenu zīmē, kuru novieto tā, lai tajā norādīto cenu nevar sajaukt ar citas preces cenu.
8. Ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams cenu norādīt saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu, preces gabalcenu un noteiktas mērvienības cenu var norādīt cenrādī, uz speciāla ekrāna cenu norādīšanai vai citā vizuāli uztveramā veidā.
9. Pašapkalpošanās veikalos cenu norāda cenu zīmē, kuru novieto tā, lai tajā norādīto cenu nevar sajaukt ar citas preces cenu, bet uz preces vai tās iesaiņojuma norāda vismaz gabalcenu, izņemot gadījumus, ja:
9.1. tas nav iespējams praktisku iemeslu dēļ (šādā gadījumā gabalcenu un noteiktas mērvienības cenu norāda cenu zīmē);
9.2. cenu norādīšanas sistēma dod patērētājam iespēju pārbaudīt, vai maksa, kas tiek ņemta par preci, atbilst cenu zīmē norādītajai cenai par attiecīgo preci.
10. Preces gabalcenu un noteiktas mērvienības cenu var nenorādīt:
10.1. precei, ko izmanto, sniedzot pakalpojumu, un kas ir pakalpojuma sastāvdaļa;
10.2. izsolēs un tirdzniecībā ar mākslas un antīkiem priekšmetiem.
11. Noteiktas mērvienības cenu nenorāda, ja tā ir identiska ar gabalcenu.
12. Noteiktas mērvienības cenu var nenorādīt tām precēm, kurām šāda norāde nav lietderīga vai tā varētu radīt pārpratumu, piemēram, dažādām precēm, ko pārdod vienā iesaiņojumā, patēriņam sagatavotiem pārtikas produktiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un pārtikas precēm, kuru sagatavošanai nepieciešams pievienot sastāvdaļas (pienu, krējumu, olas un citas sastāvdaļas), kuru cena nav uzskatāma par nenozīmīgu.
13. Precēm, kuras nav iesaiņotas un kuru daudzumu mēra patērētāja klātbūtnē pēc pieprasījuma, norāda tikai noteiktas mērvienības cenu.
14. Ja izsludināta preču izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides, precēm un pakalpojumiem skaidri norāda sākotnējo cenu un cenu pēc tās pazemināšanas.
15. Lai iesaiņotām pārtikas precēm norādītu noteiktas mērvienības cenu, to aprēķina, gabalcenu dalot ar preces neto daudzumu. Ja pārtikas prece ir sagatavota mērcē, ūdenī, marinādē vai citā šķidrumā, kura vienīgā funkcija ir vides radīšana un kurš nenosaka patērētāja izvēli, noteiktas mērvienības cenu aprēķina, gabalcenu dalot ar preces neto daudzumu (neieskaitot mērces, ūdens, marinādes vai cita šķidruma daudzumu).
16. Pārtikas precēm, kuras sagatavojot jāpievieno ūdens, garšvielas vai cita sastāvdaļa, kuras cenu var uzskatīt par nenozīmīgu, noteiktas mērvienības cenu aprēķina, preces cenu dalot ar patēriņam gatavā produkta daudzumu.
17. Ja noteiktas mērvienības cena tiek norādīta pārtikas precēm, kuru sagatavošanai nepieciešams pievienot sastāvdaļu, kuras cenu nevar uzskatīt par nenozīmīgu, noteiktas mērvienības cenu aprēķina, pārtikas preces un attiecīgās sastāvdaļas cenu summu dalot ar patēriņam gatavā produkta daudzumu.
18. Ja reklāmā norāda preces gabalcenu, norādāma arī preces noteiktas mērvienības cena, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām noteiktas mērvienības cena attiecīgajai precei nav jānorāda.
III. Pakalpojumu cenas norādīšana
19. Piedāvājot patērētājiem pakalpojumus, to sniedzējs norāda cenu, kurā ietverts pievienotās vērtības nodoklis un visi citi nodokļi.
20. Pakalpojumu cenu norāda cenrādī vai citā vizuāli uztveramā veidā. Ja pakalpojuma galīgā cena nav zināma, norāda veidu, kādā cena tiek aprēķināta. Cenrādim jābūt brīvi pieejamam.
IV. Uzraudzība
21. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
22. Par šo noteikumu pārkāpumiem iestājas likumā noteiktā atbildība.
V. Noslēguma jautājums
23. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents V.Krištopans
Finansu ministrs I.Godmanis