Par sodu politiku ātruma pārkāpējiem

Foto: A.F.I.

Valdībai līdz 15.aprīlim jānāk klajā ar vienotu pozīciju jautājumā par sodu politiku ātruma pārkāpējiem. To 14.martā, spriežot par piedāvātajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nolēma Saeimas Juridiskā komisija.

Ievērojot iekšlietu ministra Riharda Kozlovska lūgumu, komisija deva atbildīgajām ministrijām laiku apkopot ekspertu viedokļus un vienoties par vienotu priekšlikumu strīdīgajā jautājumā. Deputāti arī lūdza ministrijas sagatavot ziņojumu par Baltijas valstu un citu Eiropas valstu praksi ātruma pārkāpēju sodīšanā.

Komisijā otrajam lasījumam iesniegti divi dažādi priekšlikumi attiecībā uz ātruma pārsniegšanu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nākusi klajā ar piedāvājumu atteikties no naudas soda piemērošanas, ja ātrums pārsniegts par ne vairāk kā 10 km/h. Savukārt Valsts policijas sagatavotie kodeksa grozījumi paredz vieglajiem automobiļiem par šādu pārkāpumu piemērot tikai brīdinājumu, taču vienlaikus par 10 latiem palielināt naudas sodus par lielākiem ātruma pārkāpumiem.

Priekšlikums nesodīt par ātruma pārsniegšanu zem 10 km/h izteikts, ņemot vērā bažas, ka fotoradari fiksē ātruma pārsniegšanu jau par 3–4 km/h, un jau par niecīgu ātruma pārsniegšanu autovadītāji var automātiski saņemt soda kvītis ar maksimālo par šādu pārkāpumu paredzēto naudas sodu. Savukārt Ceļu policija, konstatējot šādu pārkāpumu, var izvērtēt, vai piemērot naudas sodu, vai izteikt brīdinājumu.

“Komisija nolēma dot Iekšlietu ministrijai un Satiksmes ministrijai mēnesi laika, lai atrastu kopsaucēju šajā jautājumā. Ņemot vērā lielo sabiedrības neapmierinātību ar pašreizējo situāciju, jautājums jārisina bez kavēšanās, taču deputāti to nevar darīt, balstoties uz emocijām, ir nepieciešami fakti un ekspertu viedokļi. Lemjot par sodu apmēru, deputātiem jāvērtē gan pārkāpuma sabiedriskā bīstamība, gan tas, cik samērīgi attiecībā pret citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir plānotie sodi. Turklāt par šo jautājumu pirmkārt būtu jāpanāk vienošanās valdības līmenī, jo Satversme nosaka, ka Ministru kabinets apspriež jautājumus, kuri vienlaikus attiecas uz vairāku ministriju darbību,”” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Komisijas deputātu vairākums kā nepieņemamu vērtēja iekšlietu ministra priekšlikumu pie sodu politikas jautājuma atgriezties oktobrī, kad būs apkopota statistika par fotoradaru darbu. Deputāte Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka, ņemot vērā līdzšinējo fotoradaru ieviešanas pieredzi, ir pilnīgi iespējams, ka arī oktobrī rezultātu vēl nebūs. Rodas iespaids, ka policija lobē fotoradaru firmas intereses, un policija pagaidām nav spējusi pierādīt pretējo, norādīja deputāte.

Valsts policijas pārstāvji komisijas sēdē izteica bažas, ka naudas soda atcelšana par nelielu ātruma pārkāpšanu faktiski legalizētu braukšanas ātruma palielināšanu par 10 km/h, kas savukārt veicinātu ceļu satiksmes negadījumu un cietušo skaita pieaugumu.

Tēzei par pārkāpuma legalizāciju nepiekrita deputāts Andrejs Judins, norādot, ka par nelielu ātruma pārsniegšanu policija joprojām varēs izteikt brīdinājumu un nav pamata apšaubīt šīs sankcijas preventīvo funkciju.

Komisijas sekretārs Valērijs Agešins pauda viedokli, ka neatbalsta sodu paaugstināšanu, jo tie tikai nelielā mērā skar ļaunprātīgus ātruma pārsniedzējus un kopumā bargākas sankcijas neuzlabotu satiksmes drošību.

CSDD pārstāvji komisijā skaidroja, ka ar fotoradariem drīkst fiksēt tādus pārkāpumus, par kuriem likums paredz naudas sodu. Turklāt šādā gadījumā pārkāpējam drīkst piemērot kodeksā paredzēto vienīgi minimālo naudas sodu. Atsakoties no naudas soda par ātruma pārkāpšanu līdz 10 km/h, Ceļu policijai joprojām būtu tiesības par šādu pārkāpumu izteikt autovadītājiem brīdinājumu.

Pašreizējā likuma redakcija par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h vieglo automobiļu vadītajiem paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 5 latiem ārpus apdzīvotām vietām un brīdinājumu vai sodu līdz 10 latiem apdzīvotās vietās. Smago automobiļu vadītājiem sodi ir attiecīgi lielāki.

Saeimas preses dienests