Eiropas Parlaments: Par Eiropas Savienības paplašināšanos

14.martā Parlaments pieņēma trīs rezolūcijas, kurās atbalsta Īslandes pievienošanos ES un aicina noteikt datumu pievienošanās sarunu uzsākšanai ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Savukārt par Bosnijas un Hercegovinas kā potenciālā kandidāta progresu tiek izteiktas bažas.

Īslande

Parlaments norāda, ka Īslandē valda atšķirīgi politiskie uzskati par valsts dalību Eiropas Savienībā, taču cer, ka tā pievienosies ES. Īslande ir valsts ar vēsturiski senām un spēcīgām demokrātiskām tradīcijām, un deputāti atzinīgi vērtē tās progresu ES standartu ieviešanā. Deputāts Kristians Dans Preda, kas gatavoja ziņojumu, norāda, ka “progress ir nozīmīgs, un pēdējā gada laikā diskusijas sasniegušas kulmināciju”. Deputāti atgādina, ka strīds saistībā ar uzņēmumu “Icesave” joprojām nav atrisināts, tomēr uzskata, ka tas nedrīkst būt šķērslis Islandes pievienošanās procesā. Deputāti arī norāda, ka saglabājas domstarpības starp ES un Islandi par makreļu zvejas kvotām un vaļu medībām, kas ir aizliegtas ES. Rezolūcija aicina Islandes iestādes novērst joprojām būtisko valsts iejaukšanos banku sektorā; mudina Islandes iestādes pakāpeniski veikt reformas un samazināt protekcionismu tādās nozarēs kā enerģētika, gaisa transports un zivsaimniecība.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Parlaments aicina Padomi noteikt pievienošanās sarunu sākumu datumu, jo valstij ir kandidāta statuss kopš 2005.gada. Padomes vilcināšanās rada “pamatotu neapmierinātību un frustrāciju, un sarunas jāuzsāk bez kavēšanās”, norāda ziņojuma sagatavotājs Ričards Hovits.

Deputāti pauž dziļu nožēlu par to, ka strīds ar Grieķiju par valsts nosaukumu joprojām bloķē šīs valsts virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, un atbalsta paplašināšanās komisāra Štefana Files iniciatīvu 15.martā sākt neformālu “augsta līmeņa pievienošanās dialogu”.

Deputāti atzinīgi vērtē jaunā parlamenta ievēlēšanu un jaunas koalīcijas valdības ātro izveidošanu, taču pauž bažas par pamattiesību un brīvību ievērošanu, piemēram, nesenajām norisēm plašsaziņas līdzekļu jomā un to, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības joprojām ir nepārredzamas un lielā mērā monopolizētas. Parlaments aicina pielikt ievērojami lielākas pūles, lai cīnītos pret bērnu dalījumu pa atšķirīgām etniskām grupām izglītības sistēmā.

Ļoti lielas bažas rada korupcija, lai gan atzinīgi vērtējami centieni tās mazināšanā. Rezolūcijā pausta atzinība valstij par tās labajiem ekonomiskajiem rādītājiem, taču bezdarba un nabadzības rādītāji joprojām ir augsti.

Bosnija un Hercegovina

Parlaments pauž bažas par Bosnijas un Hercegovinas ierobežotajiem panākumiem stabilizācijas un sociālekonomiskās attīstības jomā, kas tai būtu jāpanāk kā iespējamai pievienošanās kandidātvalstij. Deputāti norāda, ka valsts nākotne ir ES sastāvā, taču uzstāj, ka tāda tā var būt kā vienota, suverēna valsts, ar atbilstošu valsts pārvaldi, kas atbilst ES pievienošanās kritērijiem.

Deputāti atzinīgi vērtē jaunas valdības izveidi un cer, ka tas būs pamats konstitucionālām un citām nepieciešamām reformām. “Sešu nedēļu laikā ir noticis vairāk, nekā varējām šajā valstī sagaidīt,” norāda ziņojuma gatavotāja Dorisa Paka.

Rezolūcijā atzinīgi novērtēta ES vispārējā stratēģija par Bosniju un Hercegovinu, tostarp ES klātbūtnes palielināšana šajā valstī un izteikts aicinājums starptautiskai sabiedrībai apsvērt iespēju un rast risinājumus augstā pārstāvja biroja darbības pārtraukšanai, lai veicinātu vietējo līdzdalību un atbildību par Bosnijas un Hercegovinas iekšējām lietām, paturot prātā, ka šīs darbības nedrīkst negatīvi ietekmēt valsts stabilitāti un ļoti vajadzīgo reformu gaitu un iznākumu.

Deputāti pauž bažas par ekstrēmisma draudiem Balkānu reģionā un uzsver nepieciešamību valstij sadarbībā ar starptautisko sabiedrību efektīvi apkarot cilvēku tirdzniecību, sodīt pārkāpējus, sniegt aizsardzību un kompensācijas cietušajiem.

Eiropas Parlamenta
Informācijas birojs Latvijā