Ekonomikas ministrija:

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 5,5%, bet 2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, tas palielinājies par 5,7%. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, 2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, IKP pieaudzis par 1,1%.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ar gandarījumu atzīmē, ka “Latvijas ekonomikas atkopšanās temps 2011.gadā bijis ļoti pozitīvs un par to pateikties varam tieši Latvijas uzņēmējiem, kas ir Latvijas ekonomikas attīstības balsts un pamats. IKP 2011.gada laikā audzis par 5,5%, bet 2011.gada ceturtajā ceturksnī pēc ilgāka pārtraukuma esam spējuši uzrādīt arī labākos izaugsmes rādītājus salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem. Ja Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī gada griezumā uzrādīja kāpumu par 5,7%, Lietuvā tas bija 4,4%, bet Igaunijā – 4,5%”.

Lai arī aizvadītā gada nogalē pieauga nenoteiktība ārējos tirgos, Latvijas preču eksports turpināja augt un joprojām ir galvenais izaugsmes dzinulis. Kopumā 2011.gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms ir palielinājies par 12,6%. Labās eksporta iespējas pozitīvi ietekmējušas apstrādes rūpniecības izaugsmi – tās pieauguma temps bijis 11,7%. Arī ar pakalpojumu eksportu saistītajai transporta nozarei 2011.gadā ir vērā ņemami izaugsmes rādītāji – vidēji gadā pieaugums par 8%.

Būtiski palielinājušās arī investīcijas pamatlīdzekļos – par 24,6%. Investīciju pieaugumu galvenokārt noteica privāto uzņēmēju ieguldījums apstrādes rūpniecībā un publiskās investīcijas infrastruktūrā.

Pateicoties kopējo ienākumu pieaugumam, palielinājies arī privātais patēriņš – par 4,4%, tikai nedaudz atpaliekot no IKP pieauguma tempa.

Privātā patēriņa kāpums vērtējams atzinīgi, ņemot vērā mājsaimniecību vēl joprojām esošās lielās parādsaistības.

“Arī šā gada sākumā publicētie dati liecina par pozitīvu notikumu gaitu Latvijas ekonomikā – aktivitāte augusi gan mazumtirdzniecībā, gan arī apstrādes rūpniecībā un transportā. Salīdzinot ar 2011.gada nogali, patlaban noskaņojums par situāciju eirozonā ir kļuvis nedaudz optimistiskāks, tāpēc es aicinātu arī Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus nenodoties pesimismam, bet, protams, ar piesardzīgu skatu turpināt iesākto un meklēt veidus, kā kāpināt savu konkurētspēju un iekarot jaunus tirgus,” uzsver ekonomikas ministrs D.Pavļuts.

Daiga Grūbe,
ekonomikas ministra preses sekretāre

Finanšu ministrija:

Publicētie pilnie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2011.gadā liecina, ka ekonomikas izaugsme pērn būtiski pārsniegusi sākotnēji prognozēto. Savukārt gada pēdējais ceturksnis, neskatoties uz ārējās vides satricinājumiem, uzrādījis labāku izaugsmi, nekā tika prognozēts, gatavojot 2012.gada budžetu.

IKP 2011.gadā kopumā audzis par 5,5%, savukārt pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP audzis par 5,7%. Tādējādi pēc visas informācijas apkopošanas IKP izaugsme, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, izrādījusies straujāka, nekā ziņots ātrajā novērtējumā. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, IKP audzis par 1,1%.

Pozitīvo izaugsmi pērn veicinājušas gandrīz visas nozares un negatīvs pieauguma temps bijis vien nekustamo īpašumu un finanšu operāciju nozarēs. Par gada lielāko pārsteigumu parūpējusies būvniecības nozare, kas gadā kopumā pieauga par 12,4%, kas bija otra straujāk augošā nozare 2011.gadā. Visaugstākais pieaugums bija vērojams ar tūrismu saistītajā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 21,8%. Iepriekšminēto nozaru īpatsvars ekonomikā gan ir salīdzinoši mazs, un tādēļ to kopējais devums izaugsmē pērn bijis vien aptuveni 1 procentpunkta apmērā. Lielāko devumu izaugsmē pērn devušas trīs lielākās nozares – tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozare, kas gada laikā augušas attiecīgi par 8,7%, 11,7% un 8,0%.

Kopumā izaugsme šajās trīs nozarēs pērn palielinājusi iekšzemes kopproduktu par 4 procentpunktiem. Līdz ar budžeta konsolidāciju sabiedriskā sektora nozarēs 2011.gadā būtiskas izmaiņas nebija vērojamas. Pozitīvi, ka pērn strauji augušas arī investīcijas, kas ir priekšnoteikums tautsaimniecības turpmākajai attīstībai. Gada laikā investīciju apjoms audzis par 24,6%, veicinot straujāku importa pieaugumu, kā rezultātā pieauga tirdzniecības deficīts.

Lai arī 2011.gadā izaugsme bijusi būtiski labāka, nekā prognozēts, un šis gads sācies ar pozitīvām tendencēm mazumtirdzniecībā, rūpniecībā un nodokļu ieņēmumos, joprojām saglabājas būtiski ārējās vides riski. Eiropas Centrālās bankas sniegtais trīs gadu likviditātes atbalsts banku sektoram, budžeta konsolidācijas pasākumi Itālijā un Spānijā, kā arī Grieķijas parāda restrukturizācija ir ļāvusi stabilizēt situāciju eirozonā.

Tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskā aktivitāte kopumā ES ir zema un šogad eirozonā tiek prognozēta recesija. Jau pērnā gada ceturtajā ceturksnī lielākajā daļā Eiropas valstu bija vērojams negatīvs IKP izaugsmes temps salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, savukārt rūpniecībā negatīvs izaugsmes temps bija vērojams arī gada griezumā. Tādējādi pozitīvie dati par ekonomikas attīstību Latvijā liek būt piesardzīgiem. Ceturtajā ceturksnī izaugsmes tempa palēninājums bija vērojams jau mūsu kaimiņvalstīs, kur IKP gada izaugsmes temps samazinājies – Lietuvā no 6,7% pērnā gada trešajā ceturksnī līdz 4,4% ceturtajā ceturksnī; savukārt Igaunijā attiecīgi no 8,5% uz 4,5%.

Ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, Finanšu ministrija ir atjaunojusi makroekonomiskās attīstības prognozes un šim gadam prognozē izaugsmi 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā. Lai gan īstermiņā situācija eirozonā ir stabilizējusies, tomēr saglabājas risks, ka ilgstošu laika posmu izaugsme eirozonā būs zema, kas bremzēs arī Latvijas ekonomikas attīstību ne tikai šogad, bet arī vidējā termiņā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa