Par ES fondu izlietojumu izglītībai un zinātnei

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietojums izglītībā un zinātnē nesniedz vēlamo atdevi ekonomikas stimulēšanai – secināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, 13.martā diskutējot par ES fondu līdzekļu apguvi un izlietojumu šīm jomām.

Komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa uzsvēra, ka būtiska problēma ir fakts, ka šobrīd ES līdzekļi aktīvi tiek ieguldīti izglītības iestāžu ēkās un materiālās bāzes uzlabošanā, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepietiekami īsteno projektus mācību satura uzlabošanai un pedagogu kvalifikācijas celšanai. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi mainīt pašreizējo praksi – vispirms jāizstrādā kvalitatīvs mācību saturs, kuram pēc tam pielāgo mācību līdzekļus. Mācību satura izvērtēšana ir ilgs process, kura rezultātā pirms tam iepirktie mācību līdzekļi var izrādīties jau novecojuši, tādējādi līdzekļi tiek izlietoti neefektīvi.

Tāpat būtiska problēma ir tas, ka ES fondu apguve notiek decentralizēti, skolas ES fondu apguvē savstarpēji nesadarbojas un iepirkumi viena reģiona ietveros dublējas. Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šāda prakse ir neefektīva un IZM būtu jāuzrauga, lai vispārējās izglītības skolās ES fondu apguves process tiktu īstenots sistēmiski.

Diskutējot par to, kā veicināt zinātnes atdevi ekonomikā, komisijas deputāti secināja, ka pastāv vairāki būtiski šķēršļi, kas traucē zinātnieku pētījumu rezultātus izmantot ražošanā.

Kā deputātus informēja Latvijas Zinātnieku savienības padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, būtiskākā problēma ir privātuzņēmēju līdzfinansējuma trūkums zinātniskajiem pētījumiem, jo ES fondi sniedz tikai daļēju līdzfinansējumu. I.Kalviņš atzīmēja, ka zinātnes integrēšanu uzņēmējdarbībā kavē arī tas, ka ministriju starpā vairs nav zinātnieku un uzņēmēju sadarbības platformas.

IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics savukārt norādīja, ka ES rūpīgi kontrolē ražošanā integrētu zinātnisko pētījumu nonākšanu tirgū, pamatojot to ar iespējamas tirgu kropļošanas riskiem, kas savukārt kavē zinātnieku un uzņēmēju sadarbību.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Andris Bērziņš aicināja IZM pārstāvjus aktīvāk komunicēt ar Eiropas Padomi un skaidrot, ka šāda pieeja vairs neatbilst mūsdienu situācijai.

Komisijas sēdē klātesošie bija vienisprātis, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi Patentu likumā – pašlaik zinātniekiem ir apgrūtināta izgudrojumu un pētījumu patentēšana, tie tiek pārdoti ārzemju valstīm, kuras tos patentē, tādējādi Latvijas ekonomika zaudē potenciālos ieņēmumus.

A.Bērziņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāveic zinātnisko pētījumu atdeves izvērtējums, jo svarīgi finansēt tos pētījumus, kuri sasniedz konkrētus rezultātus.

E.Siliņa arī interesējās, kādēļ vairs netiek piešķirts ES fondu finansējums mūžizglītībai, kas būtu nozīmīgs atbalsts ikvienas paaudzes bez darba palikušajiem iedzīvotājiem. Kā paskaidroja M.Gruškevics, 2008.gadā budžeta finansējuma trūkuma dēļ jau tā niecīgie mūžizglītības jomai paredzētie līdzekļi tika novirzīti pabalstu piešķiršanai. Deputāts Arvils Ašeradens uzsvēra, ka, pašlaik samazinoties bezdarba līmenim, būtu jāapsver mūžizglītības finansējuma atjaunošana. E.Siliņa norādīja, ka šīs programmas atjaunošana šobrīd ir īpaši aktualizējusies saistībā ar plānoto pensijas vecuma paaugstināšanu.

Saeimas preses dienests