Par lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un zivsaimniecības nozares konkurētspēju
19.martā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē notiekošajā Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā tika apspriests jautājums par Kopējās zivsaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada, pauda viedokli, ka par vienu no galvenajām prioritātēm ir jāizvirza zivsaimniecības nozares ilgtspēja un konkurētspējas stiprināšana.
“Atbalstu zivsaimniecībai jānodrošina ar pēc iespējas labvēlīgākiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ieskaitot augstāku atbalsta intensitāti, un ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu gan atbalsta pretendentiem, gan administrējošajām iestādēm dalībvalstīs. Latvija uzskata, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstam vairāk jākoncentrējas uz atbalsta pasākumiem zvejniecībai, akvakultūrai un zivsaimniecības produktu apstrādei ar mērķi pievienot vērtību zivsaimniecības produktiem un ieviest inovācijas visos zivsaimniecības produktu ražošanas ķēdes posmos, kā arī dažādot darbības zivsaimniecības sektorā iesaistītajiem. Apstrādes uzņēmumus, kuros ir daudz nodarbināto, bet mazs apgrozījums, kas raksturīgs konservu ražošanā Latvijā, ir jāļauj atbalstīt ar paaugstinātu atbalsta intensitāti,” norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Latvija uzskata, ka mērķu sasniegšanai nozīmīga loma ir atbalstam zivsaimniecības produktu apstrādē, zvejas flotes atjaunošanā, zvejas kuģu dzinēju nomaiņā un investīcijām akvakultūrā, turklāt atbalstu pēc iespējas novirzot pievienotās vērtības radīšanai, ne tikai ieguves industrijai.
Zemkopības ministre L.Straujuma piedalījās arī diskusijā par izmetumu aizlieguma ieviešanu Eiropas Savienības ūdeņos, uzsverot, ka, šādus pasākumus ieviešot, jālieto maksimāli individuāla pieeja gan attiecībā uz konkrētu reģionu zvejniecībām, gan arī zivju sugām. Tāpat jāatrisina jautājums par izmetumu adekvātu ietveršanu kvotās.
Savukārt, diskutējot par zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgās organizācijas reformu, viņa uzsvēra, ka pasaules pārtikas krīzes un zivju resursu izsīkuma kontekstā ir jāizvērtē atsevišķu vērtīgo zivju sugu izmantošana nepārtikas mērķiem, cenšoties visiem pieejamajiem resursiem pievienot vērtību, lai tie primāri nonāktu cilvēku uzturā.
20.martā Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā apsprieda jautājumus par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu pēc 2013.gada, zemkopības ministre Laimdota Straujuma pauda Latvijas nostāju, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajos KLP reformas priekšlikumos ir vairākas jomas, kuras būtiski jāvienkāršo. Zemkopības ministre uzsvēra, ka tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013.gada ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem. Nedrīkst pieļaut, ka tiešo maksājumu sadalīšana vairākās komponentēs novestu pie nepārskatāmības un sarežģītības. Tāpat Latvija uzskata, ka arī lauku attīstības politikā pēc 2013.gada ir nepieciešama būtiska vienkāršošana, lai ES finansējums nonāktu lauksaimnieku rīcībā attiecīgo mērķu sasniegšanai pēc iespējas vienkāršākā veidā, izslēdzot pārlieku lielu birokrātiju.
“Mūsuprāt, tiešo maksājumu sistēma, kādu to šobrīd piedāvā Eiropas Komisija, būs lauksaimniekiem kā atbalsta saņēmējiem grūti izprotama un nepārskatāma, kas varētu paaugstināt kļūdu skaitu atbalsta iesniegumos un rezultātā novedīs pie atbalsta samazinājuma. Šāda sistēma būs sarežģīti administrējama un prasīs arī papildu izdevumus pašreizējās sistēmas pārveidošanai un pielāgošanai jaunajām prasībām. Varētu pieaugt administratīvo pārbaužu un kontroļu uz vietas skaits, kas savukārt radīs papildu administratīvo slogu arī lauksaimniekiem. Kopējā lauksaimniecības politika ir jāpadara vienkāršāka ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstīm,” norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Latvija uzskata, ka tā sauktās zaļās vai ekoloģiskās komponentes ieviešana tiešo maksājumu sistēmā ievērojami sarežģīs situāciju. Šīs komponentes administratīvais slogs galvenokārt gulsies uz ražojošo lauksaimnieku pleciem, kuri, lai saņemtu maksājumu, būs spiesti atteikties no lauksaimnieciskās ražošanas daļā aramzemes, lai ražošanas vietā pildītu kādus ar vidi saistītus pasākumus. Tādējādi tiks zaudēta daļa ienākumu, ko diez vai pilnībā kompensēs šai komponentei atvēlētie līdzekļi, īpaši tajās valstīs, kur maksājums uz hektāru ir ievērojami zemāks par ES vidējo. Turklāt līdz ar zaļās komponentes ieviešanu pieaugs administratīvais slogs dalībvalstu administrācijām, kam nāksies veikt papildu pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai un kā šīs prasības tiek ievērotas. Latvija aktīvi iesaistīsies diskusijās un sadarbībā ar citam ES dalībvalstīm, tajā skaitā Vāciju, Franciju, Igauniju, Lietuvu un citām, sniedzot konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām regulās.
Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa