Darbaspēka nodokļu reforma ir ļoti svarīga uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai, sniedzot iespējas pakāpeniski un atbilstoši produktivitātei palielināt darbinieku algas, veikt jaunas investīcijas uzņēmumu attīstībā, attiecīgi kāpināt izlaides apjomu, uzlabot darbības rādītājus, kā arī samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

“Zemāki darbaspēka nodokļi nav tikai uzņēmēju, bet ikviena esošā un topošā darba ņēmēja interesēs. Turklāt tas veicinātu uzņēmēju iespējas investēt attīstībā – tātad radītu jaunas darba vietas, kas augstā bezdarba līmeņa apstākļos ir ļoti nepieciešamas. Jaunas darba vietas savukārt ir veids, kā samazināt slodzi uz sociālo budžetu, kas jau tagad atrodas kritiskā situācijā un ilgtermiņā nav dzīvotspējīgs. Tāpat jāierobežo ēnu ekonomikas izplatība, mazinot nodokļu slogu tiem uzņēmējiem, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, kā arī veicinot nemaksātāju atgriešanos legālajā ekonomikā. Patlaban ēnu ekonomikas lielais īpatsvars rada būtiskus godīgas konkurences kropļojumus. Tāpēc valdībai darbaspēka nodokļu samazināšanā ir jābūt izlēmīgai, neatkāpjoties no iepriekš dotajiem solījumiem. Protams, ir jāsaglabā fiskālā piesardzība un rūpīgi jāizvērtē šāda soļa ietekme uz valsts budžetu, bet vienlaikus jāapzinās arī pozitīvie efekti visai ekonomikai kopumā. Latvijas darbaspēka nodokļi ir augstāki nekā valstīs, ar kurām jau tagad konkurējam par mūsu iedzīvotāju darbaspēku, tāpēc darba nodokļu reforma ir iespēja piebremzēt straujo emigrācijas plūsmu un veiksmes gadījumā pat atgriezt Latvijā daļu no aizbraukušajiem,” 19.martā pēc Tautsaimniecības padomes sēdes uzsvēra D.Pavļuts.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka, realizējoties pašreizējām budžeta prognozēm, darbaspēka nodokļu samazināšana ir jāveic jau no 2013.gada, turklāt veidā, kas sniegtu uzņēmumiem jūtamu pozitīvu efektu. Sākotnējais solis būtu darba nodokļu slogu samazināt vismaz par 2 procentpunktiem 2013.gadā, bet nākamajos divos gados vēl kopumā vismaz par 7 procentpunktiem. Tādējādi trīs gadu laikā darba nodokļu slogs tiktu samazināts par 9 procentpunktiem, kā to savā programmā apņēmusies arī Zatlera reformu partija. Lai kompensētu šos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām nozaru ministrijām un arī konsultācijās ar uzņēmēju organizācijām un, pašvaldībām jārod tādi risinājumi, kas iespējami mazāk ietekmētu mazāk nodrošinātās iedzīvotāju grupas, neveicinātu inflācijas kāpumu un nepasliktinātu situāciju pašvaldību budžetos. Nepieciešamības gadījumā ir jādomā par kompensējošiem mehānismiem. Darbaspēka nodokļu samazināšanai jābūt iestrādātai 2013.gada valsts budžetā, kas nozīmē, ka ar šiem priekšlikumiem jāvirzās saskaņoti ar budžeta izstrādes grafiku.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks uzsver: “Mums ir pārliecinoši jāvirzās uz darbaspēka nodokļu samazināšanu jau no 2013.gada, vienlaikus domājot par kompensējošiem mehānismiem valsts budžetā, bet neaiztiekot PVN samazināto likmju atcelšanu. Nevaram aizmirst, ka darbaspēka nodokļu samazināšana ir kritiski svarīga visai valsts ekonomikai, tāpēc visi papildu ieņēmumi šā gada valsts budžetā būtu jānovirza šīs reformas īstenošanai.”

Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka: “Darbaspēka nodokļu samazinājumam ir jābūt pietiekami straujam un pārliecinošam. Savukārt kompensējošiem mehānismiem ir jābūt pārdomātiem un izdiskutētiem, lai tie neradītu jaunus nepatīkamus pārsteigumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Patlaban Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sāktais virziens ir apsveicams, un ceram uz produktīvu virzību arī turpmāk, lai jau 2013.gada budžetā tiktu iestrādāts jūtams darbaspēka nodokļu samazinājums. Ja šogad ekonomikas izaugsme būs devusi uzkrājumu valsts budžetā, šos līdzekļus nedrīkst apēst un vieglprātīgi iztērēt, bet tie jānovirza darbaspēka nodokļu samazinājumam.”

Darba nodokļu slogu Latvijā patlaban veido divi nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kas patlaban ir 25%, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), kuras likme ir 36,09%, no kuras darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 11%.

Efektīvo nodokļu likmi ietekmē atvieglojumi – nepaliekamais minimums (45 lati mēnesī), atvieglojums par apgādājamiem (70 lati mēnesī) u.c. 19.martā Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē tika prezentēti sākotnējie piedāvājumi darbaspēka nodokļu reformai, par kuru diskusijas tiks turpinātas gan starp ministrijām, gan arī ar uzņēmēju organizācijām.

Finanšu ministrijas viens no darba nodokļu sloga samazināšanas sākotnēji izstrādātajiem scenārijiem paredz neapliekamā minimuma paaugstināšanu trīs gadu periodā līdz 90 latiem jeb par 15 latiem ik gadu, IIN likmi samazināt līdz 21% (2013.gadā – līdz 24%, 2014.gadā – līdz 23%, 2015.gadā – līdz 21%), bet atvieglojumus par apgādājamiem 2014.gadā paaugstināt līdz 75 latiem un 2015.gadā – līdz 90 latiem. Otrajā scenārijā trīs gadu periodā tiek piedāvāts neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 120 latiem, IIN samazināt līdz 23%, bet atvieglojumus par apgādājamiem līdz 85 latiem. Šajā variantā 2013.gadā neapliekamais minimums tiktu paaugstināts līdz 75 latiem, 2014.gadā – līdz 90 latiem, bet 2015.gadā – līdz 120 latiem. Savukārt IIN likme 2013.gadā saglabātos nemainīga, 2014.gadā tiktu samazināta līdz 24%, bet 2015.gadā – līdz 23%. Atvieglojumi par apgādājamiem 2013.gadā saglabātos 70 latu apmērā, bet 2014.gadā tiktu paaugstināti līdz 80 latiem un 2015.gadā līdz 85 latiem. Trešā sākotnēji piedāvātā alternatīva paredzētu IIN likmi trīs gadu laikā samazināt līdz 20% (2013.gadā līdz 23%, 2014.gadā – 22%, bet 2015.gadā – 20%), neapliekamo minimumu saglabāt nemainīgu 45 latu apmērām, bet atvieglojumus par apgādājamiem palielināt līdz 100 latiem jeb par desmit latiem katru gadu.

Ekonomikas ministrija pagājušajā nedēļā aicinājusi lielāko uzņēmēju organizāciju biedrus piedalīties aptaujā par izstrādātajiem scenārijiem, sniedzot arī aplēses par iespējamo ietekmi uz uzņēmumu darbību, kā arī papildu motivācijām, ko šāds solis no valsts puses radītu gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem. Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas tiks veikti aprēķini par to, cik liela varētu būt darbaspēka nodokļu samazināšanas pozitīvā ietekme uz ekonomiku. Ekonomikas ministrija uzsver, ka darba nodokļi ietekmē gan darbaspēka pieprasījumu piedāvājumu, gan arī iedzīvotāju labklājību, jo ietekmē minimālo darba algu, bezdarba un sociālo apdrošināšanu, pabalstu sistēmu, darba likumdošanu u.c.

Daiga Grūbe,
ekonomikas ministra preses sekretāre