Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 15.martā

LM: Par darba aizsardzības prasību atcelšanu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē

Labklājības ministrija (LM) rosina atcelt no 2012.gada 30.aprīļa paredzēto darba aizsardzības prasību ieviešanu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku, tādējādi izvairoties no pārāk stingru prasību ieviešanas darba aizsardzībā.

Neatceļot tās, mūsu valstī būs noteiktas stingrākas prasības, nekā to paredz Eiropas Savienības (ES) tiesību akti. Turklāt ir konstatēts, ka šīs prasības ir nesamērīgas un var kavēt dažādu iekārtu, tajā skaitā magnētiskās rezonanses iekārtu, izmantošanu medicīnā.

Iepriekšminēto paredz LM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par “Darba aizsardzības prasību nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē” atcelšanu. Izmaiņas 15.martā izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Šāds priekšlikums ir saistīts ar to, ka šobrīd Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi par 18 mēnešiem (līdz 2013.gada 31.oktobrim) pagarināt Direktīvas 2004/40/EK pārņemšanas termiņu. Vienlaikus jau šobrīd ir izstrādāts priekšlikums jaunai direktīvai, kas aizstās iepriekšminēto un noteiks jaunas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku. Pēc tam šīs prasības pārņems Latvijā, izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus.

LM atgādina, ka saskaņā ar darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem darba devējam jau šobrīd ir pienākums veikt riska novērtēšanu uzņēmumā, kā arī veikt pasākumus riska samazināšanai, nodrošinot nodarbinātajiem pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012.–2014.gadam

15.martā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīts Veselības ministrijas izstrādātais Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012.–2014.gadam.

Plāna mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselību (tai skaitā samazināt perinatālo mirstību un mātes mirstību), nodrošinot plānotu un koordinētu pasākumu veikšanu trīs virzienos: mātes un bērna veselības uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā.

Plāns paredz papildu izmeklēšanas metožu ieviešanu grūtniecēm, lai mazinātu iedzimto anomāliju attīstību jaundzimušajiem, privāti praktizējošu ginekologu un citu speciālistu iesaisti valsts finansētajā grūtnieču aprūpē, īstenojot principu “nauda seko grūtniecei” ieviešanu, kā arī plašāku ģimenes ārsta komandu iesaisti ģimenes plānošanas un reproduktīvās veselības veicināšanā.

Tāpat plānots izveidot uzraudzības un analīzes sistēmas, lai būtu iespējams operatīvi ieviest nepieciešamās izmaiņas perinatālās aprūpes sistēmā valstī un auditētu gadījumus, kuros māte mirusi.

Grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, kā arī bērniem līdz divu gadu vecumam paredzēts kompensēt nepieciešamos recepšu medikamentus 25% apmērā. Tāpat plāna iekļauta brīvprātīga valsts apmaksāta grūtnieču vakcinācija pret gripu.

Plānots nodrošināt topošo vecāku bezmaksas apmācības procesu pirmsdzemdību aprūpes laikā un veicināt zīdaiņu zīdīšanu, atkārtoti izdodot informatīvo materiālu “Zīdīšanas ABC” un atjaunojot Mazulim draudzīgas slimnīcas iniciatīvu.

Neauglības problēmas risināšanai iecerēts izveidot valstī centralizētu reģistru, kurā tiks ietverta informācija par personām, kurām nepieciešama valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai. Plānots arī izveidot centralizētu spermas banku, iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai un iekļaut neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumus sarakstā.

VM: Par Baltijas valstu partnerības līgumu par kopīgu zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem

15.martā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts Latvijas Republikas Veselības ministrijas, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas un Lietuvas Republikas Veselības ministrijas partnerības līgums par vienotiem zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču aizdošanu.

Partnerības līguma mērķis ir veicināt vienotus zāļu un medicīnas ierīču iepirkumus, kā rezultātā valstīm varētu būt finansiāli izdevīgāki piedāvājumi. Veicot kopīgus zāļu iepirkumus, palielinātos iepirkumu apjoms, kas vienlaikus radītu lielāku konkurenci potenciālo piegādātāju vidū un gala rezultātā būtu iespējams iepirkumu veikt pa zemāku cenu.

Tāpat līgums nodrošinātu centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamības nepārtrauktību.

Partnerības līgumu paredzēts noslēgt uz nenoteiktu laiku, un līgumam var pievienoties arī citas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

2010.gada rudenī Baltijas valstu premjerministru sanāksmē tika nolemts izveidot Veselības jautājumu darba grupu, kurā ir pārstāvētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas intereses veselības jautājumu koordinācijas jomā. Viens no risināmajiem jautājumiem bija vienotas valstu apmaksāto medikamentu un medicīnisko preču iepirkumu sistēmas izveide, kas ļautu panākt finansiāli izdevīgākus nosacījumus. Darba grupa vienojās, ka būtu jānoslēdz Partnerības līgums starp valstu atbildīgajām ministrijām, kurā tiktu atrunāta kārtība, kādā valstis vienojas par kopīgiem iepirkumiem.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par pārtikas paku satura papildināšanu vistrūcīgākajām personām

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 8.decembra noteikumos Nr.1415 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”, ko 15.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd kārtība paredz, ka programmas ietvaros vienai personai 2012.gadā paredzēti ne vairāk kā seši pārtikas produktu komplekti, kurā ietilpst 0,4 kilogrami pilnpiena pulvera un viens kilograms makaronu. Izmaiņas noteikumos paredz, ka 2012.gada programmas īstenošanai papildus šobrīd paredzētajam pārtikas komplektam izvēlēti arī šādi produkti: auzu pārslu biezputra ar upenēm – 0,14 kilogrami, pankūku milti – 0,4 kilogrami, kartupeļu biezputra ar pienu – 0,2 kilogrami, griķi – 0,3 kilogrami, manna – 0,5 kilogrami, kviešu milti (augstākā labuma) – viens kilograms un sautēta cūkgaļa – 0,25 kilogrami. Tāpat noteikumos ietverti ražošanas un kvalitātes kritēriji šiem papildus paredzētajiem pārtikas produktiem.

Izmaiņas noteikumos izstrādātas, ņemot vērā Vispārējās tiesas spriedumu lietā par pārtikas iepirkumiem Eiropas Savienības (ES) tirgū programmas īstenošanai, kā arī pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2011.gada 7.jūlija rezolūciju, kurā Eiropas Komisija un Eiropas Padome tika aicinātas rast pagaidu risinājumu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas atlikušajiem gadiem un nepieļaut krasu pārtikas atbalsta samazināšanu, ko izraisītu finansējuma samazinājums no 500 miljoniem eiro līdz 113 miljoniem eiro.

Saskaņā ar 2012.gada 15.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES), ar ko Padomes Regulas (EK) groza attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākām personām Eiropas Savienībā, Latvijai 2012.gada programmas īstenošanai papildus piešķirti 2 626 004 lati. Eiropas Komisijas programma vistrūcīgākajām personām tiek finansēta no ES budžeta Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļiem.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa