— Pieprasījumu komisija salīdzinājumā ar citām Saeimas pastāvošajām komisijām skaitliski ir diezgan liela — 16 deputātu. Pēc kādiem principiem tā veidojusies?

— Pašlaik, izņemot mani, Pieprasījumu komisijā ir arī Gundars Bērziņš no Tautas partijas frakcijas — komisijas priekšsēdētāja biedrs, Pēteris Tabūns no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — komisijas sekretārs, Dzintars Ābiķis, Kārlis Greiškalns un Aivars Tiesnesis no Tautas partijas, Oļegs Deņisovs un Miroslavs Mitrofanovs no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Ilmārs Geige, Antons Seiksts, Helēna Soldatjonoka, Jānis Vētra un Monika Zīle no "Latvijas ceļa", Jānis Leja no Latvijas sociāldemokrātu apvienības un Jevgenija Stalidzāne no Jaunās partijas. Runājot par šīs komisijas locekļu diezgan lielo skaitu, manuprāt, ir jāņem vērā tās darba specifika. Komisijā taču jāizskata visai nopietnas pretenzijas pret valdības locekļiem. Tādēļ saprotama tik liela interese par līdzdalību tās darbā.

— Kādas ir Pieprasījumu komisijas funkcijas un pienākumi? Kā tiek organizēts tās darbs?

— Komisijai nākas strādāt ļoti operatīvi. Ja kāds deputātu pieprasījums Saeimas plenārsēdē, ceturtdienā, nav uzskatīts par steidzamu un tiek nodots komisijai, tas mums jāizskata jau nākamās nedēļas trešdienā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 126.pantu komisijai divu nedēļu laikā jāizskata pieprasījums un jāiesniedz atzinums par to Saeimas Prezidijam. Bet Saeima, saņēmusi mūsu komisijas atzinumu, vēlreiz lemj par tā pieņemšanu.

Līdz šim 7.Saeimas deputāti vienmēr ir atbalstījuši komisijas viedokli. Tikai viens pieprasījums no pieciem ir uzskatīts par steidzamu un tūdaļ apspriests Saeimas sēdē. Pārējie četri ir izskatīti Pieprasījumu komisijā.

Ja pieprasījums ir steidzams — piemēram, minētais bija attiecināts uz "Lattelekom" pakalpojumu tarifiem — to nosūta mūsu komisijai informēšanas nolūkā. Bet arī tādā gadījumā mēs paužam savu viedokli, lai gan tas Saeimai nav saistošs.

Komisijas darba nopietnība izpaužas tādējādi, ka faktiski pēc jebkura pieprasījuma, kas saistīts ar valdības locekļu darbību, var sekot pieprasījums izteikt neuzticību Ministru kabinetam kopumā vai atsevišķiem tā locekļiem. Tātad tās ir ļoti nopietnas lietas.

Būdams Pieprasījumu komisijas loceklis gan šajā, gan iepriekšējā Saeimā, esmu pārliecinājies, ka deputāti lielākoties iesniedz pieprasījumus vai uzdod jautājumus, līdz galam neiedziļinoties lietas būtībā. Parasti jūtama vien vēlme iegūt plašāku un sīkāku informāciju par interesējošajiem jautājumiem.

Piemēram, šogad bija saņemts pieprasījums par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanu. Protams, izdarot grozījumus Pilsonības likumā un atceļot tā sauktos naturalizācijas logus, radās diezgan saspringta situācija lielākajās pilsētās. Jo pieplūdums izrādījās visai liels. Tas izraisīja dažu deputātu interesi par notiekošo, par to, kāpēc veidojas naturalizēties gribētāju rindas. Bet komisijā mēs noskaidrojām, ka faktiski nekādi likumi netiek pārkāpti. Patiesībā likumu izpilde rada atvieglinājumus pilsonības pretendentiem, iesniedzot dokumentus un ievērojot Valsts valodas likumu.