Turpinājums

no 1.lpp.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pēc šādas pieprasījuma motivētas izskatīšanas, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojuma saņemšanas faktiski pieprasījuma iesniedzējiem vairs nebija jautājumu.

Mūsu komisijai nāktos reaģēt tajos gadījumos, ja mēs patiešām konstatētu likumu pārkāpumus. Proti, ja kāda ministrija nebūtu veikusi savus likumā noteiktos pienākumus. Tad nāktu stingrāki lēmumi. Paldies Dievam vai paldies valdībai, līdz šim šādu gadījumu nav bijis.

— Lai gan Pieprasījumu komisija sagatavo savus atzinumus, galavārds tomēr ir Saeimai?

— Jā, jo komisijas viedokļiem ir tikai rekomendējoša nozīme. Taču komisijā ir vairāk iespēju iepazīties ar vajadzīgajiem dokumentiem un uzklausīt ar pieprasījuma būtību saistītās amatpersonas. Informētības līmenis mums ir augstāks — tā tam jābūt.

Bet mums nav tikai pasīva loma, iedziļinoties dažādos jautājumos. Kārtības rullis dod mums arī iespēju modificēt pieprasījumu un ieteikt Saeimai, piemēram, pārveidot to par jautājumu. Dažkārt rodas neizpratne par to, kas Saeimā ir pieprasījums un kas — jautājums. Ar deputātu parakstītajiem jautājumiem mūsu komisija nenodarbojas. Jautājumi faktiski ir saistāmi ar informācijas iegūšanu. Taču pieprasījuma gadījumā ne vien saņemama atbilde attiecībā uz stāvokli tajā vai citā jomā, bet mums ir arī tiesības sagatavot Saeimas lēmuma projektu. Piemēram, pēc 20.janvārī izskatītā Tautas partijas deputātu pieprasījuma par "Lattelekom" tarifiem sekoja lēmuma projekts, kas noteica, ka Saeimā izveidojama īpaša izmeklēšanas komisija un šis jautājums izpētāms vēl rūpīgāk.

— Vai 7.Saeimas Pieprasījumu komisijai ir daudz darba?

— Varu teikt, ka līdz šim darba nav bijis pārāk daudz. 7.Saeimas darbības laikā ir bijuši pieci pieprasījumi, no kuriem viens uzskatīts par steidzamu un līdz ar to apspriests tūdaļ — nenodot to izskatīšanai Pieprasījumu komisijā.

Bet, lai noskaidrotu valsts pārvaldes institūciju kompetences un iespējas, mēs, komisijas locekļi, esam arī regulāri iepazinušies ar ministriju darbu. Jau esam apmeklējuši gandrīz visas ministrijas. Komisijas sēdēs uzklausījām ministriju augstākās amatpersonas. Parasti tas notiek katru trešdienu pirms komisijas kārtējās sēdes. Jāsaka, ka šīm sarunām ir ne vien informatīvs un izglītojošs, bet arī profilaktisks raksturs. Daudzkārt šīs tikšanās ar ministriju pārstāvjiem ir līdzējušas rast atbildes uz iespējamajiem pieprasījumiem. Varu minēt kaut vai tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, kur bija runa par skolotāju algu izmaksas aizkavēšanos. Varēja sekot pieprasījums ministram, bet tā tomēr nebija.

Tātad mūsu sēdēm ir arī profilakses nozīme.

— Kas Saeimā parasti iesniedz pieprasījumus?

— Protams, gandrīz vienmēr tos iesniedz parlamenta opozīcijas pārstāvji. Atceros, ka 6.Saeimas laikā, kad tur bija arī tā sauktās Zīgerista partijas opozicionārā frakcija, pieprasījumu bija ļoti daudz, jo sevišķi beigās, kad tuvojās nākamās Saeimas vēlēšanas. Tagad, 7.Saeimas darbības laikā, kad varbūt deputāti vēl tā īsti nav apzinājušies savas tiesības un opozīcija pagaidām ieņēmusi nogaidošu nostāju, pieprasījumu ir kļuvis mazāk. Kā jau teicu, komisijā saņemti tikai četri.

Saprotams, ka pozīcijas deputātiem ir vairāk iespēju iegūt informāciju un tikties ar valdības pārstāvjiem, piemēram, savu frakciju sēdēs. Bet, tā kā opozīcija valdībā nav pārstāvēta, pieprasījumu iesniegšana tai ir viena no iespējām noskaidrot vai atrisināt tos vai citus jautājumus.

— Cik bieži notiek komisijas sēdes?

— Vienu reizi nedēļā — trešdienās. Tajās ne tikai izskatām pieprasījumus, bet, kā jau teicu, arī iegūstam informāciju par ministriju darbu.

— Kādus pieprasījumus 7.Saeimas laikā jums ir nācies izskatīt?

— Jau minētais steidzamais pieprasījums Ministru prezidentam un satiksmes ministram, ko iesniedza janvārī, bija saistīts ar "Lattelekom" un Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu paaugstināt telekomunikāciju tarifus. Tas bija pirmais pieprasījums šīs Saeimas laikā. Tad februārī bija pieprasījums finansu ministram Ivaram Godmanim— par mērķaizņēmuma obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem. Tās bija tās mērķaizņēmuma obligācijas, kas tika izplatītas vēl PSRS laikā. Summa nav visai liela — nedaudz vairāk par 250 tūkstošiem latu. Bet, protams, jāņem vērā gan mūsu pašreizējā ekonomiskā situācija, gan princips, ka Latvijai nebūtu jāatbild par saistībām, ko uzņēmušās citas valstis. Tādēļ šis pieprasījums komisijā tika noraidīts, un Saeima pret to neiebilda. Pēc tam bija pieprasījums ekonomikas ministram Aināram Šleseram sakarā ar nelikumīgu rīcību ar "Latvijas kuģniecības" pamatlīdzekļiem. Izklausās jau diezgan skaļi, taču nelikumīgu rīcību mēs neatklājām. Arī politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvju iesniegto pieprasījumu par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanu noraidījām, izskaidrojot naturalizācijas jautājumu risināšanu. Pēc tam iebildumu no pieprasījuma iesniedzēju puses nebija. Pēdējais pieprasījums, kas Saeimas plenārsēdē tika nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijai, adresēts Ministru prezidentam un zemkopības ministram. Tas ir par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību un pašreizējo situāciju lauksaimniecībā. Šo pieprasījumu mēs izskatīsim trešdien, 19.maijā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors