20.martā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma tika izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar 20.martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopš 2008.gada Latvijā audzēto dzīvo cūku eksports uz Krieviju pieaudzis piecas reizes no 3,3 tūkstošiem tonnu 2008.gadā (3,3 miljoni latu) līdz 16,3 tūkstošiem tonnu 2011.gadā (14 miljoni latu).

“Krievijas pieņemtais lēmums apturēt dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku, it īpaši kaušanai paredzēto cūku, importu no Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijai rada lielas bažas. Mēs uzskatām šādu aizliegumu par neadekvātu. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Krievijas, netop skaidrs, kāds ir iemesls dzīvo cūku importa aizliegumam vienlaikus no visām dalībvalstīm, jo vēstulē attiecībā uz dzīvo cūku importu no Eiropas Savienības minēti tikai atsevišķi pārkāpumi atsevišķām kravām no atsevišķām dalībvalstīm. Dzīvo cūku importa aizliegums ļoti negatīvi ietekmēs Latvijas cūku audzētājus un eksportētājus, jo dzīvu cūku eksports no Latvijas uz Krieviju 2011.gadā veidoja 14 miljonus latu vai 77 procentus no kopējā dzīvo cūku eksporta apjoma. Es aicinu Eiropas Komisiju turpināt sniegt visas nepieciešamās garantijas un informāciju Krievijas pusei, kā arī nekavējoties rīkoties tehniskā un politiskā līmenī, lai atjaunotu tirdzniecību ar Krieviju, atceļot kaušanai paredzēto dzīvo cūku importa aizliegumu, kurš saskaņā ar Krievijas lēmumu ir spēkā no šodienas,” Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministriem norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Tā kā Krievija savu lēmumu aizliegt dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importu no ES izziņoja tikai 2012.gada 2.martā un tas jau ir stājies spēkā, šobrīd precīzi prognozēt dzīvo cūku cenas turpmāko attīstību nav iespējams, bet ar lielu varbūtību var secināt, ka Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras visbūtiskāk skāris Krievijas lēmums, cūkgaļas cenām būs tendence samazināties, jo pieaugs produkcijas piedāvājums un cūku audzētāji būs spiesti meklēt jaunu noieta tirgu.

Tāpēc jo īpaši svarīgi ES līmenī būtu sekot norisēm tirgū, cenu attīstībai un nepieciešamības gadījumā īstenot ES līmeņa tirgus pasākumus, lai mazinātu krīzes sekas līdz brīdim, kamēr jautājums par Krievijas importa aizliegumu tiks atrisināts.

Kā zināms, Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenbergas vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenbergas vīruss nav konstatēts. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, turklāt Latvija no Krievijas atbildīgajām iestādēm saņēmusi ziņas par dažiem nebūtiskiem pārkāpumiem pārtikas produktu eksporta jomā.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Ārlietu ministrija:

Ārlietu ministrija pauž bažas par Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta 20.martā spēkā stājušos lēmumu par pagaidu aizliegumu dzīvo cūku importam no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Uzskatām, ka Krievijas ieviestie dzīvnieku pagaidu importa aizliegumi ir nesamērīgi un neatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normām, kam Krievija pievienosies pēc iestāšanās PTO saistību ratifikācijas. Ārlietu ministrija jau ir vērsusi Krievijas puses uzmanību uz šā lēmuma iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas dzīvo cūku eksportētājiem. Ārlietu ministrija turpinās paust savu nostāju Krievijas pusei, izmantojot pieejamos divpusējos un ES formātus.

Krievijas aizliegums dzīvo cūku importam no visām ES dalībvalstīm tiek pamatots ar ES uzņēmēju eksporta/importa prasību pārkāpumiem. Latvijas dzīvo cūku eksportētājiem šādi pārkāpumi nav konstatēti. Krievija ir arī paplašinājusi aizliegumu attiecībā uz liellopu, aitu un kazu importu saistībā ar Šmalenbergas vīrusa izplatības draudiem, kas no 20.marta tiek attiecināti uz visām ES dalībvalstīm (iepriekš atsevišķus ierobežojumus Krievija bija noteikusi liellopu, aitu un kazu importam no tām ES dalībvalstīm, kurās konstatēti Šmalenbergas vīrusa saslimšanas gadījumi).

Krievijas pagaidu aizliegums dzīvo cūku importam no Eiropas Savienības dalībvalstīm būtiski ietekmēs Latvijas ekonomiskās intereses, jo dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas eksporta produkts uz Krieviju. 2011.gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

Ekonomikas ministrs:

Neskatoties uz augstu amatpersonu sarunām dažādos forumos Eiropas Komisijā un atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs, skaidrojot situāciju un piedāvājot risinājumus norādītajiem pārkāpumiem, Krievijas Federācija tomēr no 20.marta ieviesusi īslaicīgu dzīvo liellopu, mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importa no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm aizliegumu.

“Ekonomikas ministrija pauž nožēlu un neizpratni par šādu Krievijas lēmumu. Krievija nav ņēmusi vērā ne to, ka Šmalenbergas vīruss, kas tiek minēts kā viens no pamatojumiem, Latvijā nav konstatēts, ne to, ka nepilnības dokumentācijā konstatētas tikai atsevišķu ES dalībvalstu atsevišķos darījumos. Neiedziļinoties situācijā un neanalizējot ekonomisko sadarbību ar katru dalībvalsti, Krievija pieņēmusi lēmumu par importa aizliegumu ar 20.martu no visām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā Krievijas norādītos pārkāpumus, kas 97% gadījumu nemaz neattiecas uz dzīvo lopu importu, ir pamatotas bažas, ka šādu ierobežojumu noteikšana patiesībā ir mēģinājums īstenot pašmāju cūku audzētāju interešu aizsardzību,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka Latvija turpinās aktīvu darbu, lai iespējami ātrāk tiktu atcelti ierobežojumi vai mainīti to nosacījumi, neattiecinot uz visām ES dalībvalstīm.

Jau iepriekš Krievijas lauksaimnieki ir pauduši bažas par gaidāmo konkurences saasināšanos pēc Krievijas kļūšanas par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsti.

Visticamāk, šāda Krievijas politika tiek īstenota, lai palīdzētu pašmāju cūku audzētājiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, jo pēc pievienošanās PTO ievedmuita dzīvo cūku importam Krievijai būs jāsamazina no 40% līdz 5%.

Cūku importa aizliegumu Krievija pamato ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatības ES risku, nepietiekamas veterinārās kontroles un dzīvnieku veterinārās sertifikācijas nodrošināšanu un ES uzņēmēju pārkāpumiem importa/eksporta dokumentācijas aizpildīšanā. Attiecībā uz Latvijas uzņēmējiem šādi pārkāpumi nav konstatēti, un par Latvijas cūku eksportu 2011. un 2012.gadā nav bijis neviena aizrādījuma.

Šmalenbergas vīrusa izplatība konstatēta liellopiem, aitām un kazām, ko Latvijas lauksaimnieki uz Krieviju neeksportē. Krievijas lēmums attiecas uz Latvijas cūku audzētājiem, taču cūkas ar minēto vīrusu neslimo. Dzīvu cūku eksports no Latvijas uz Krieviju 2011.gadā veidoja 19,9 miljonus eiro jeb 77% no kopējā dzīvo cūku eksporta apjoma.

Tāpēc Latvija uzskata, ka šāda apmēra dzīvu cūku importa aizliegumu visām ES dalībvalstīm nav adekvāta Krievijas reakcija. Tāpat šāda Krievijas rīcība ir nesamērīga, nepamatota un arī pretrunā tās iestāšanās saistībām PTO, kas Krievijai būs saistošas pēc to ratifikācijas.

Latvijas atbildīgās institūcijas turpinās dialogu gan ar Eiropas Komisiju, gan nepieciešamības gadījumā ar Krieviju, lai šis aizliegums tiktu pēc iespējas drīzākā laikā atcelts.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra
preses sekretāre

Eiropas Komisija:

Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Karels de Gihts un veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli 20.martā izteikuši dziļu neapmierinātību ar Krievijas lēmumu aizliegt dzīvu dzīvnieku (cūku, liellopu, aitu un kazu) importu no ES. Abi komisāri raksturojuši aizliegumu kā nesamērīgu un nepamatotu, aicinot to nekavējoties atcelt.

Komisāri kopīgā paziņojumā norāda, ka dzīvu dzīvnieku tirdzniecība nekādā veidā neapdraud Krievijas Federācijas pilsoņu veselību, tādēļ šim aizliegumam nav zinātniski pamatotu iemeslu; tas ir nepieņemams un nesamērīgs. Krievija ieviesto aizliegumu galvenokārt pamato ar Šmalenbergas vīrusa un infekciozā katarālā drudža izplatības risku, taču šāds apgalvojums ir nepamatots, jo cūkas ar šīm slimībām neslimo.

EK uzskata, ka minētais aizliegums importēt dzīvniekus neatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un saistībām, kuras Krievija uzņēmusies sarunās par iestāšanos PTO. Tāpēc EK uzskata, ka Krievija, ņemot vērā tās nepabeigto iestāšanās procesu PTO, saviem starptautiskās tirdzniecības partneriem sūta negatīvu signālu par savu attieksmi pret organizāciju.

Krievijas pievienošanās PTO tika apstiprināta pērnā gada decembrī, un tā stāsies spēkā pēc tam, kad Krievijas parlaments būs pabeidzis PTO saistību ratifikāciju. Šim procesam jānoslēdzas ne vēlāk kā 2012.gada augustā. Komisāri K.de Gihts un Dž.Dalli ir nosūtījuši vēstules Krievijas atbildīgajām amatpersonām, norādot ES apsvērumus un aicinot Krieviju neieviest šādus nesamērīgus pasākumus.

Liegums importēt dzīvus dzīvniekus īpaši ietekmēs tās ES dalībvalstis, kurām preču piegāde uz Krieviju (it īpaši dzīvu cūku eksports) veido būtisku eksporta tirgus daļu, kā tas ir arī Latvijā. 2011.gadā ES kopējais dzīvo dzīvnieku (cūkas, liellopi, aitas un kazas) eksporta apjoms uz Krieviju bija 188 miljoni eiro, un aizliegums, kas 20.martā stājas spēkā, ietekmēs aptuveni 75 miljonus eiro šā apjoma.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa