21.martā zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar žurnālistiem no ES dalībvalstīm. Ministre skaidroja ārvalstu žurnālistiem atšķirību starp dažādu ES valstu lauksaimnieku saņemto tiešmaksājumu apmēru un šīs nevienlīdzības rašanās iemeslus. Ministre uzsvēra, ka šāda, pat vairākkārtēja atšķirība lauksaimnieku platības maksājumos valstīs, kuras darbojas vienotā tirgū, ir konkurences kropļojums.

L.Straujuma teica, ka Latvija nepiekrīt EK priekšlikumam par platības maksājumu 54% no ES vidējā maksājuma apmēra no 2017.gada, bet uzskata, ka tiešmaksājumiem jau 2014.gadā jābūt aptuveni 80% no platībmaksājumu vidējā apmēra ES. Par to ir vienojušies un uz to pastāv visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri un lauksaimnieki.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ārvalstu žurnalistiem norādīja: “Es ļoti labi saprotu citu valstu lauksaimniecības ministrus, jo samazināt tiešmaksājumus ikvienai valstij ir ļoti sāpīgi, bet cita ceļa, kā maksājumus ES līmenī izlīdzināt, nav. Es saprotu arī situāciju ES budžetā kopumā un to, ka situācija katrā no ES dalībvalstīm nav tā labākā. Bet, neskatoties uz visiem šiem apstākļiem, Latvija nevar samierināties ar tik lielu atšķirību tiešmaksājumos.”

ES valstu žurnālisti izrādīja interesi par Latvijai sāpīgo situāciju ar platības maksājumiem un aktīvi uzdeva jautājumus. Viņi rosināja Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamo naudu meklēt citos atbalsta maksājumos, piemēram, no maksājumiem lauku attīstībai. Ministre teica, ka par to ir spriests. “Vienalga, kur, bet šī summa – 80% no ES vidējā tiešmaksājuma – mums ir vajadzīga,” teica L.Straujuma. “Turklāt, ja Latvijā un pārējās Baltijas valstīs lauksaimnieki saņem piecas reizes zemākus platības maksājumus, kā tad lai konkurē un progresē?”

Vaicāta par tā dēvēto vides maksājumu – zaļo komponenti, L.Straujuma uzsvēra, ka Latvija ar tās ieviešanu nevar būt apmierināta, jo no jau tā zemajiem tiešajiem maksājumiem vēl 30% jāatvēl tai. Bet, ļoti ceram, ka kompromiss starp dalībvalstīm tiks atrasts, uzskata ministre, jo Latvija nav vienīgā dalībvalsts, kas nav apmierināta ar šādu piedāvājumu.

Uz dāņu žurnālista jautājumu par to, vai Latvija atbalstītu pilnīgu atteikšanos no atbalsta maksājumiem visā ES, ministre teica: “Nedomāju, ka ES jebkad varētu tikt pieņemts šāds risinājums. To esam pārrunājuši ar mūsu zemniekiem. Jā, viņi šādu scenāriju varētu atbalstīt, jo arī šādā veidā mēs varētu izvairīties no konkurences kropļojumiem dalībvalstu starpā.”

ES valstu žurnālistus interesēja Krievijas lēmums par dzīvu dzīvnieku ievešanas pārtraukšanu no ES, tostarp dzīvu cūku imports Krievijā no Latvijas. Latvija cer, ka jau vistuvākajā laikā Eiropas Komisija šo jautājumu risinās politiskā līmenī.

Ar zemkopības ministri tikās žurnālisti no Francijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Luksemburgas, Polijas, Vācijas, Dānijas un Beļģijas. Žurnālisti apmeklēja Ādažu novada piena lopkopības saimniecību “Eimuri”, Smiltenes novada graudaugu saimniecību “Vecvindas” un piena pārstrādes uzņēmumu, akciju sabiedrību “Trikātas siers”. 22.martā ES žurnālisti dodas uz Igauniju, lai iepazītos ar situāciju mūsu ziemeļu kaimiņvalsts lauksaimniecībā.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa