Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2012. gada 22. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2012.gada 22.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu D.Rodionova, J.Tutina, A.Jakimova, V.Nikonova, I.Meļņikova, A.Elksniņa, J.Lazarevas, A.Rubika, R.Rubika un I.Ribakova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.6/J11)

“Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu V.Agešina, I.Ribakova, J.Urbanoviča, V.Orlova, M.Zemļinska, I.Zujeva, R.Rubika, I.Cvetkovas, S.Potapkina un J.Tutina jautājums izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (jautājumu reģistra Nr.7/J11)

“Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2012.gada 19.martā

Pielikums

Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, neformālās izglītības programmas “Valsts valodas apguve” valsts budžeta finansējums 2008.gadā bija 242 343 lati, 2009.gadā – 425 064 lati, 2010.gadā - 2 395 259 lati, bet 2011.gadā - 1359 083 lati.

2012. gadā finansējums valsts valodas apguvei sastāda 1679 995 latus. Šogad ir reģistrējušies 9484 bezdarbnieki, taču plānots iesaistīt valsts valodas apguvē tikai 4525 cilvēkus. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem bezdarbnieku vidū 2012.gadā ir 2,1 reizes lielāks, nekā spēj finansēt valsts, bet tieši valsts budžeta finansējums 2012.gadā ir samazinājies 1,4 reizes, salīdzinot ar 2010.gadu.

No 1996.gada līdz 2004.gadam Latviešu valodas aģentūra ir organizējusi Latviešu valodas kā otrās valodas apguves (LAT2) kursus dažādām profesionālajām grupām, piemēram, skolu administratīvajam personālam, skolotājiem, pašvaldību darbiniekiem, iekšlietu sistēmas un medicīnas darbiniekiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, dzelzceļniekiem, jaunkareivjiem u.c.

Kopš 2004. gada minētās aģentūras organizēto kursu mērķauditorija ir pirmsskolas un mazākumtautību skolēnu vecāki. Šajā kontekstā latviešu valodas prasmes paaugstināšana ir integrācijas līdzeklis, kas uzlabo saziņu un sadarbību starp skolu un vecākiem.

2010.gadā organizēti LAT2 kursi mazākumtautību skolu skolēnu vecākiem (60 stundas), kuros izglītots 101 cilvēks, 2011.gadā organizēti 7 kursi 60 stundu apjomā, kuros izglītoti 109 cilvēki.

No 2002.gada līdz 2009.gadam Sabiedrības integrācijas fonds īstenoja programmu “Latviešu valodas apguve pieaugušajiem”. Šīs programmas mērķis bija uzlabot latviešu valodas prasmes cittautiešu, kas dzīvo Latvijā, vidū. Gan izglītības iestāžu, gan mācīties gribētāju atsaucība bijusi liela un augusi ar katru gadu. Programmas ietvaros veikta vairāk nekā 17 000 cilvēku apmācība. Vislielākais pieprasījums pēc latviešu valodas apmācībām bija Rīgā un Daugavpilī. 2009.gadā programma tiks slēgta finansējuma trūkuma dēļ.

“Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005.-2014.gadam” (5.sadaļas 5.2.apakš­-­punkts) paredzēts:

“Veicināt ikviena Latvijas iedzīvotāja multilingvismu, pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu un valodu daudzveidību. Popularizēt valsts valodas zināšanu nepieciešamību, lai sabiedrība spētu integrēties uz valsts valodas pamata un visi vispārējo un profesionālo vidējo izglītības iestāžu absolventi varētu iegūt augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību valsts valodā vai sekmīgi konkurēt darba tirgū.”

Valdības rīcības plānā ir ierakstīts, ka no 2013.gada ir iecerēts atjaunot latviešu valodas apguves programmu pieaugušajiem, lai veicinātu latviešu valodas apguvi, tādējādi paaugstinot valodas zināšanu pakāpi un iespēju naturalizēties. Plānots, ka no 2013.gada latviešu valodu gadā apgūs 2000 personu.

Pamatojoties uz minēto, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc šogad ir nozīmīgi samazināts valsts budžeta finansējums NVA programmas kursiem salīdzinājumā ar 2010.gadu, ja programma ir tik pieprasīta bezdarbnieku vidū?

2. Kāpēc 2004.gadā tika pārtraukta LAT2 kursu īstenošana profesionālajām grupām? Vai plānots to atjaunot?

3. Kāpēc pēdējos gados ir piešķirts tik mazs valsts budžeta finansējums mazākumtautību skolēnu vecākiem LAT2 programmā?

4. Kāpēc netika piešķirts valsts budžeta finansējums Sabiedrības integrācijas fondam., kas īstenoja latviešu valodas prasmju attīstību cittautiešu vidū?

5. Cik liels valsts budžeta finansējums valsts valodas apguvei plānots uz 2013.gadu? Kāda būs proporcionalitāte valsts budžeta finansējuma pieejamībai valsts reģionos? Kāda šī finansējuma daļa tiks piešķirta Latgales novadam? Kādām mērķgrupām valsts nodrošinās bezmaksas kursus latviešu valodas apguvei?

6. Vai valdības plānos ir veikt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida apmācību?

11. Saeimas deputāti: D.Rodionovs, J.Tutins, A.Jakimovs,
V.Nikonovs, I.Meļņikovs, A.Elksniņš, J.Lazareva,
 A.Rubiks, R.Rubiks, I.Ribakovs

Rīgā 2012.gada 14.martā

Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam

2012.gada 28.februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.149 “Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi”.

Minētie Ministru kabineta noteikumi izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 18.punktu, kas paredz Ministru kabinetam šādu deleģējumu – noteikt kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes), un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi. Atbilstoši “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatai” (V.Krūmiņa, V.Skujiņa, Rīga, 2002) pilnvarojums noteikt kārtību nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jānosaka attiecīgās darbības process.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 42.punktam pilngadīgu izglītojamo ir tiesības atskaitīt no izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības programmas, ja izglītojamais pārtrauc mācības pēc paša vēlēšanās vai gadījumā, ja izglītojamais atkārtoti neievēro Izglītības likumā noteiktos izglītojamā pienākumus, bet atbilstoši šo noteikumu 44.punktam izglītojamo ir tiesības atskaitīt no izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamais atkārtoti neievēro Izglītības likumā noteiktos izglītojamā pienākumus.

Izglītības likuma 54.pants savukārt paredz, ka izglītojamajam ir šādi pienākumi:

1) apgūt pamatizglītības programmu;

2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;

3) ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;

4) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;

5) nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;

6) neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;

7) būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;

8) atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā;

9) piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.

No minētā uzskaitījuma ir redzams, ka vairāku izglītojamā pienākumu ievērošana vai neievērošana ir vērtējams jautājums, kura kritēriji nav skaidri un var būt subjektīvi un dažādi interpretējami.

Kā motivācija šādas normas paredzēšanai minēta izglītības iestāžu vairākkārtēja vēršanās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu paredzēt normatīvajos dokumentos punktus, pamatojoties uz kuriem var izdot rīkojumu par atskaitīšanu.

Cilvēka tiesības uz izglītību ir garantētas Satversmes 112.pantā. Savukārt minēto Ministru kabineta noteikumu 42.punktā paredzētā atskaitīšana no skolas ir šo tiesību ierobežojums. Saskaņā ar Satversmes tiesas judikatūru pamattiesību ierobežojumam ir jābūt noteiktam ar likumu, tam ir jābūt leģitīmam mērķim un tam jāatbilst samērīguma principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.2007-01-01 22. punktu). Šo noteikumu 42.pantā paredzētajai atskaitīšanai no skolas ir soda funkcija attiecībā uz izglītojamā pienākumu nepildīšanu.

Demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā soda uzlikšanai ir jānotiek saskaņā ar stingru procedūru, šāda procedūra ir noteikta piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Administratīvā procesa likumā. Atskaitīšana no skolas, nenoliedzami, ir administratīvais akts, kā tas ir definēts Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā – uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu, izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības.

Līdz ar to personai ir jāgarantē lietas taisnīga izskatīšana, pierādījumu vispusēja izvērtēšana un pārsūdzēšanas iespēja.

Jēdziens “cieņa pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu” ir nenoteikts tiesību jēdziens un likuma vienveidīgai piemērošanai ir nepieciešama šī jēdziena interpretācija un piepildīšana ar konkrētu saturu, lai izslēgtu subjektīvu attieksmi un ievērotu izglītojamā tiesības uz uzskatu un vārda brīvību.

Debatējot par grozījumiem Izglītības likumā un nosakot izglītojamā pienākumus, likumdevējs noraidīja deputāta K.Šadurska piedāvātos sodus par izglītojamā pienākumu nepildīšanu, saskaņā ar kuriem netika paredzēta izglītojamā atskaitīšana (skat. Saeimas plenārsēžu stenogrammas).

Pamatojoties uz minēto, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kurā likumā ir paredzēta tiesību uz izglītību atņemšana vai ierobežošana?

2. Kāds ir šo tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis un vai šo mērķi nevar sasniegt ar citām pedagoģiskām metodēm?

3. Kādā veidā tiks fiksēts izglītojamā pārkāpums? Kurš pieņems lēmumu par izglītojamā atskaitīšanu?

4. Kā notiks samērīguma izvērtēšana? Kādas ir lēmuma par atskaitīšanu pārsūdzības iespējas?

5. Kā tiks interpretēts tiesību jēdziens “cieņa pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu”? Lūdzam sniegt ministrijas viedokli par šī jēdziena saturu, kā arī informēt, kādi pasākumi tiks veikti šīs normas vienveidīgas piemērošanas nodrošināšanai?

6. Kuras izglītības iestādes bija vērsušās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu paredzēt normatīvajos dokumentos punktus, pamatojoties uz kuriem var izdot rīkojumu par atskaitīšanu un vai tās tika minējušas, par kādu pārkāpumu izdarīšanu varētu izglītojamos atskaitīt?

7. Vai tika vērtēta minēto Ministru kabineta noteikumu satura atbilstība likumā noteiktajam pilnvaru apjomam?

8. Vai tika vērtēta iespēja paredzēt likumā gadījumus, kādos izglītojamais atskaitāms no izglītības iestādes? Ja tika vērtēta, kādi bija argumenti neiekļaut šo regulējumu likumā?

11. Saeimas deputāti: V.Agešins, I.Ribakovs, J.Urbanovičs,
V.Orlovs, M.Zemļinskis, I.Zujevs, R.Rubiks,
 I.Cvetkova, S.Potapkins, J.Tutins

Rīgā 2012.gada 14.martā