Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 22.martā

FM: Par grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"

22.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (NĪN), nosakot vienotus principus, kuri pašvaldībām jāievēro, īstenojot tām ar likumu deleģētās tiesības noteikt NĪN likmi vai likmes.

Šobrīd likumā ir noteikts, ka ar 2013.gada janvāri pašvaldībām būs tiesības lemt par piemērojamo nekustamā īpašuma nodokļa likmi noteiktā likmes intervāla robežās – no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Pašvaldība savas tiesības nodokļa likmes noteikšanā varēs īstenot, līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim izdodot saistošos noteikumus.

Lai neradītu nesamērīgu nodokļa sloga pieaugumu, kad pašvaldības nosaka pārāk augstu nodokļa likmi, grozījumi paredz pašvaldībām tiesības pamatā noteikt maksimālo likmi līdz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt virs 1,5% tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Likumprojekts paredz četrus principus, kuri jāievēro visām pašvaldībām:

• nodokļa objektu objektīva grupējuma principu,

• efektivitātes principu,

• atbildīgas budžeta plānošanas principu,

• prognozējamības un stabilitātes principu.

Tāpat tiek paredzēti trīs principi, kurus pašvaldība var piemērot vai nepiemērot pēc saviem ieskatiem:

• uzņēmējdarbības atbalsta princips,

• sociālās atbildības princips,

• teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips.

Grozījumi arī paredz nodokļa atvieglojumu 50% apmērā personām, kurām ir trīs vai vairāk bērnu, ar kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta – par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi.

Vēl grozījumi paredz, ka nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi nepiemēro, ja taksācijas gada laikā ir mainījies zemes īpašnieks. 

Situācijā, kad pašvaldība līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim nebūs izdevusi (publicējusi) saistošos noteikumus, tad nākamajā taksācijas gadā tā piemēros tādas pašas nodokļa likmes kā 2012.gadā, proti, tās, kas pašreiz noteiktas likumā.

Tā kā nav prognozējams, kāds skaits pašvaldību izvēlēsies ar saistošiem noteikumiem noteikt atšķirīgu nodokļa likmi vai likmes no pašreiz spēkā esošajām, šobrīd nav iespējams novērtēt tiesiskā regulējuma finansiālo ietekmi.

Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.

FM: Par Latvijas un Norvēģijas konvencijas par nodokļu dubulto uzlikšanu papildināšanu

22.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts par protokolu, ar ko groza Norvēģijas Karalistes un Latvijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Protokols ir sagatavots, jo ar Norvēģijas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus.

Ar grozījumiem ir paredzēts precizēt Latvijas un Norvēģijas nodokļu sarakstu, uz kuriem konvencija attiecas.

Grozījumu projekts paredz samazināt maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes dividendēm to izcelsmes valstī no 5% uz 0%, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir uzņēmums, kam pieder vismaz 10% no izmaksātājas sabiedrības kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, un samazināt nodokļa likmi no 15% uz 10% visos pārējos gadījumos. Vienlaikus ir plānots noteikt, ka procentiem, ko izmaksā uzņēmumam, kas ir īstenais šo procentu īpašnieks un kam pieder vismaz 25% no izmaksājošā uzņēmuma kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām, nodokli uzliek tikai saņēmēja rezidences valstī.

Turpmāk paredzēts noteikt arī maksimāli pieļaujamo nodokļa likmi, pēc kādas nodoklis var tikt ieturēts no pensijām, tai skaitā sociālā nodrošinājuma maksājumiem un ikgadējiem maksājumiem to izcelsmes valstī.

Līdz šim konvencijā tika paredzēts, ka šādiem maksājumiem nodoklis tiek uzlikts atbilstoši saņēmējas valsts nodokļu likmēm.

Jaunajā konvencijas redakcijā ir paredzēts paplašināt arī informācijas apmaiņas noteikumus un izteikt tos atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas paraugkonvencijai, kas paredz ievērojami paplašināt pušu pienākumu sniegt informāciju nodokļu uzlikšanas vajadzībām, it īpaši attiecībā uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju. Paredzams, ka plašāks informācijas apmaiņas pienākums veicinās abu valstu nodokļu administrāciju sadarbību un aktualizēs līgumu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajiem standartiem nodokļu informācijas apmaiņas jomā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par veselības pārbaudēm ar jonizējošā starojuma avotiem strādājošiem cilvēkiem

Labklājības ministrija (LM) plāno atvieglot veselības pārbaužu veikšanu tiem cilvēkiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude", kas 22.martā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka turpmāk jebkurš arodslimību ārsts varēs veikt veselības pārbaudi arī tiem nodarbinātajiem, kuri darbojas ar jonizējošā starojuma avotiem, izņemot nodarbinātos, kas atbilst A kategorijai (apstarojums pārsniedz sešus milizīvertus). Šobrīd pārbaudi var veikt tikai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā.

Tomēr, lai arī turpmāk vienā iestādē saglabātu strādājošo veselības pārbaužu datus (noderīgi, ja cilvēkiem gadu gaitā attīstīsies arodslimība), arodslimību ārstiem informācija par veselības pārbaudi būs jānosūta uz Aroda un radiācijas medicīnas centru.

Vienlaikus precizēts periods, kādā darbiniekam būs jāveic periodiskās un ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes. Darba devējs obligātās veselības pārbaudes veikšanai varēs noteikt laiku, kas nebūs īsāks par trīs nedēļām un ilgāks par trīs mēnešiem. Šobrīd darba devēji noteikumos minēto prasību interpretē dažādi, nenorādot darbiniekiem, cik ilgā laikā pārbaude ir jāveic. Tādējādi ir bijuši gadījumi, kad reāli pārbaude nav veikta pat gada garumā un iespējamie veselības traucējumi netiek laikus konstatēti.

Atbilstoši paredzamajai apstarošanas dozai darbiniekus iedala divās kategorijās:

• A kategorija – paredzamā efektīvā doza pārsniedz 6 mSv (milizīvertus) gadā;

• B kategorija – paredzamā efektīvā doza nepārsniedz 6 mSv gadā.

B kategorijas darbiniekiem obligātā veselības pārbaude jāveic reizi divos gados, savukārt A kategorijai – reizi gadā.

Ar jonizējošā starojuma avotiem pēc Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra datiem saskaras 2559 cilvēki (A un B kategorija). No tiem 712 ir zobārsti, 31 veterinārārsts, 986 medicīnas darbinieki, 830 pārējie.

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta ietvaros 2010.gadā veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā" rezultāti parāda, ka tikai 64,3% nodarbināto atzinuši, ka pēdējo trīs gadu laikā viņi ir veikuši veselības pārbaudi, savukārt 46,2% darba devēju atzīmēja, ka nav izmantojuši obligātās veselības pārbaudes.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa