Par Latvijas un Vācijas drošu partnerību — politikā, ekonomikā, kultūrā

Šodien noslēdzas Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Romāna Hercoga divu dienu valsts vizīte

Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Romāns Hercogs un Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulamanis sarunās Rīgas pils Zelta zālē

Romāns Hercogs, parakstoties Rīgas pils viesu grāmatā

Kristiane Hercoga, parakstoties Rīgas pils viesu grāmatā

Guntis Ulmanis un Romāns Hercogs preses brīfingā

Romāns Hercogs un Guntis Ulamanis pie Brīvības pieminekļa

Abu prezidentu preses konferencē

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Vācijas prezidents Romāns Hercogs:

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem

— Mēs apsveicam mūsu vācu kolēģus un draugus ar veiksmīgo vizīti Baltijas valstīs šodien mūsu skaistajā galvaspilsētā Rīgā. Līdzās daudziem pragmatiskiem saimnieciskajiem jautājumiem mūsu attiecības saistās arī ar daudziem emocionāliem notikumiem. Mēs ar prezidenta kungu bijām vienisprātis, ka kultūrvēsturiskās tradīcijas, kultūrvēsturiskās saknes ir viens no būtiskākajiem momentiem, kas saista Vāciju un Latviju. Ne tikai pagātnē un šodienā, bet arī nākotnē. Man pašam ļoti simbolisks liekas fakts, ka pirms sešiem gadiem, kad es tikko biju ievēlēts par prezidentu, mana pirmā valsts vizīte bija Vācijā un tikos ar Vācijas prezidentu. Un šodien, kad mans prezidentūras laiks tuvojas beigām, man atkal ir tikšanās — valsts vizītes ietvaros — ar Vācijas prezidentu.

Šī vizīte ir arī apliecinājums Vācijas veiksmīgajai un efektīvajai politikai attiecībā uz Baltijas valstīm. Šī vizīte ir arī apliecinājums Vācijas pozitīvajai nostājai Eiropas integrācijas jautājumos. Vācija ir pierādījusi, ka tā skaidri apzinās pašreizējās starptautiskās situācijas izaicinājumus un ir gatava īstenot politiku, kas vērsta uz stabilitātes un sekmīgu attiecību nodrošināšanu. Sadarbība ar Vāciju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. To nosaka gan pagātne, gan arī šodiena, kad Latvijas iedzīvotājiem sakari ar Vāciju saistās ar modernās Eiropas izpratni. Mēs sagaidām, ka Vācijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā Ķelnē tiks dota skaidra perspektīva attiecībā uz ES paplašināšanos un ka ES Padomē Helsinkos tiks pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Latviju. Mēs ar Vācijas prezidentu pieskārāmies arī jautājumiem par integrācijas procesiem Eiropas Savienībā, kā arī par to, kā notiek sabiedrības integrācija Latvijā. Es saņēmu pilnīgu atbalstu un izpratni par to, ko Latvija darījusi savas sabiedrības integrēšanā, par attieksmi pret pilsonības likumu, pret pilsoņu loku un par Latvijas sabiedrības attīstības perspektīvām nākotnē. Mēs runājām par Vācijas un Latvijas lomu Baltijas reģionālajā attīstībā un, protams, par to, kādām jābūt mūsu attiecībām biznesa un finansu jomā, lai tās kļūtu vēl ciešākas un efektīvākas.

 

— Vispirms, Ulmaņa kungs, es gribu jums pateikties par sirsnīgo uzņemšanu, kas notiek, es teiktu, gandrīz vai ģimeniskā noskaņā. Ulmaņa kungs jau nosauca tēmas, par kurām mēs runājām, pa daļai zem četrām acīm, pa daļai plašākā lokā. Tur man vairs nav ko piebilst. Tikai vienu es gribu uzsvērt: ka Vācijas Federatīvās Republikas atbalsts Latvijai tās centienos kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti ir neierobežots. Mēs ceram, ka septembrī Helsinkos ES valstu galotņu tikšanās laikā Eiropas Komisija saņems ieteikumu sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Mēs Latviju atbalstām trīs iemeslu dēļ, kurus es arī gribētu nosaukt. Pirmkārt, Baltijas valstis un Latvija vienmēr ir piederējušas pie Eiropas, un no tā mums jāizdara gan organizatoriskas, institucionālas, gan ekonomiskas konsekvences.

Otrkārt, Vācija vienmēr bijusi pārliecināta, ka mums brīvajā pasaulē, kurā valda tirgus ekonomikas principi, sadarbību nepieciešams pārnest arī pēc iespējas tālāk uz austrumiem. Ir svarīgi, lai šajās valstīs, kas tikai pirms nepilniem desmit gadiem atbrīvojušās no Padomju savienības jūga, netiktu pieļauta nestabilitāte. Kā teicis Čehijas prezidents Vāclavs Havels: "Ir nepieciešams stabilizēt Austrumus, citādi Austrumi destabilizēs Rietumus." Tādēļ mēs atbalstām un atbalstīsim Baltijas valstis un īpaši Latviju tās ceļā uz Eiropas Savienību.

Treškārt, Vācijā ir daudz cilvēku, kuriem ir emocionāla sasaiste ar Baltijas valstīm, īpaši Latviju un Rīgu. Šī sasaiste ir daudz lielāka, nekā tas mēdz parasti būt, un tas nozīmē, ka mums šajā ziņā ir arī iekšpolitiskais atbalsts.

— Vācijas puses jautājums Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim: kā zināms, iekļaušanās Eiropas Savienībā saistīta arī ar minoritāšu jautājumu. Vai jūs sagaidāt, ka Latvijai iestāšanās laikā varētu rasties kādas problēmas, grūtības vai šķēršļi sakarā ar šejienes krievvalodīgo minoritāti?

G.Ulmanis:

— Paldies, ka jūs joprojām uzturat "labā temperatūrā" lietas, kas ir jau sakārtotas! Mana attieksme ir tāda, ka jautājums par minoritātēm Latvijā ir pilnīgi atrisināts. Katram Latvijas iedzīvotājam ir pilnīgi skaidra perspektīva. Ir pilnīgi skaidrs — Latvija ir valsts, kurā ciena visu nacionalitāšu iedzīvotājus, ka Latvija ciena gan savas vēsturiskās tradīcijas, gan arī savu nākotnes perspektīvu.

Pateicoties mūsu pagājušā gada referendumam, mūsu valsts demokrātiskajai attieksmei pret visām šīm problēmām, jautājums par minoritāšu stāvokli Latvijā ir viens no pozitīviem signāliem, kas ļauj Latvijai ar perspektīvu un pārliecību raudzīties uz savu tālāko gaitu. Es domāju, sabiedrības integrācija Latvijā varētu būt labs paraugs daudzām Eiropas valstīm.

— Līdzīgs jautājums Vācijas prezidentam: kā jūs vērtējat pašreizējo sabiedrības integrācijas procesu Latvijā?

R.Hercogs:

— Tas man ir grūts jautājums, jo cilvēkam no malas ir grūti spriest par stāvokli citas valsts sabiedrībā. Būtu arī netaktiski šajā ziņā dot kādus padomus.

Kā es redzu, Latvijas sabiedrībā šajā jomā ir divas galvenās problēmas. Viena ir šie krieviski runājošie iedzīvotāji. Mēs, kā jau prezidents Ulmanis teica, esam ļoti iespaidoti no pērn notikušā referenduma rezultātiem. Otrā — sabiedrības migrācija.

Mēs runājām arī par pilsētas un lauku problēmu, kas saistīta ar labklājības un sociālā stāvokļa atšķirībām. Vācijā pēc 1949. gada, kad mēs atkal atguvām savu valstisko patstāvību, šī problēma bija sakrājusies daudzu gadu garumā. Mēs to atrisinājām, eksplozīvi, jā, patiešām eksplozīvi attīstot savu tautsaimniecību. Un tiem zemniekiem, kuri nevarēja vairs ekonomiski pastāvēt laukos, tika nodrošinātas darbavietas citās tautas saimniecības nozarēs. Šie uzdevumi ir grūti. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā Latvijai izdosies sevi apliecināt saimnieciskajā jomā. Tas ir svarīgi arī Eiropas Savienības kontekstā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vācijas prezidents Romāns Hercogs ar kundzi Kristiani, apskatot Vecrīgu

Vācijas prezidenta preses konferencē

Vakar pēcpusdienā notika Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Romāna Hercoga preses konference.

Uzrunājot žurnālistus, augstais viesis uzsvēra, ka savas valsts vizītes Lietuvā un Latvijā apzināti atlicis uz savas prezidentūras beigām (Vācijas prezidenta pilnvaru laiks beidzas jūnijā). Pēc Romāna Hercoga domām, situācija Lietuvā un Latvijā ir "visnotaļ salīdzināma". Prezidents Hercogs arī uzsvēra Vācijas tuvību trim Baltijas valstīm — gan politiskā, gan arī garīgā un vēsturiskā kontekstā." Kad Vācijā runā par Latviju, cilvēku balsīs jūtams liels emocionāls tuvums," teica R.Hercogs, atzīstot, ka vāciešu interese par Latviju ir daudz lielāka nekā par daudzām citām valstīm.

Šādā — vēsturiskas un garīgas tuvības — kontekstā prezidents Hercogs aicināja vērtēt arī Vācijas nepārprotamo atbalstu Latvijas stratēģiskajam mērķim iestāties Eiropas Savienībā (ES).

Lielu iespaidu uz Vācijas prezidentu atstājusi Saeimā vērotā vienprātība jautājumā par Latvijas virzību uz ES.

Tālāk prezidents Hercogs atzīmēja pašas Vācijas ieinteresētību Eiropas Savienības paplašināšanā. "Pirmkārt, arī Vācija iegūs no tā, ka ES robeža pavirzīsies tālāk uz austrumiem. Tas būs izteikts pluss arī mūsu valsts drošības stratēģijā," teica prezidents Hercogs. "Otrkārt, valstīs ap Baltijas jūru dzīvo apmēram 100 miljoni cilvēku. Tas nozīmē 100 miljonus ražotāju un 100 miljonus pircēju. Mēs nevaram neievērot šo faktoru mums tik tuvā reģionā. Mēs redzam šo jaunā laikmeta izaicinājumu un gribam enerģiski pilnveidot mūsu attiecības, lai Eiropā nerastos jaunas robežšķirtnes ar Krieviju. Es domāju, jau septembrī mēs ES valstu sanāksmē Helsinkos dzirdēsim, ka Eiropas komisija tiek pilnvarota uzsākt iestāšanās sarunas ar Latviju."

Raksturojot savas vakar notikušās sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, Vācijas prezidents Hercogs īpaši atzīmēja abu pušu "vienādos akcentus" ekonomiskās sadarbības jautājumā. R.Hercogs uzsvēra, ka Vācija ir Latvijas lielākā ārējās tirdzniecības partnere. Taču, pēc prezidenta domām, šajā jomā vēl iespējams sasniegt krietni vairāk. "Īpašas potences ir vidējo uzņēmumu sadarbībai. Taču šī sadarbība ir īpaši jāsekmē. Jo lielie uzņēmumi, R.Hercoga ieskatā, sadarbības iespējas atrod paši.

Pēc tam Vācijas Federatīvās Republikas prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Prezidenta kungs, vai jūs ar Latvijas vadošajiem politiķiem pārrunājāt arī NATO paplašināšanas procesu? Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas perspektīvām šajā jomā?

R.Hercogs:

— Jā, protams, mēs savās sarunās skārām arī NATO paplašināšanas procesu. Kā zināms, Vašingtonas sanāksmē tika izteikts apliecinājums NATO paplašināšanas kontinuitātei. Tika vārdā nosauktas konkrētas NATO kandidātvalstis, starp tām arī Latvija, taču Eiropas Savienība mums pašlaik liekas Latvijai tuvāks mērķis, un mēs, atbalstot jūsu valsti ceļā uz integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, īpašu akcentu liekam uz Eiropas Savienību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Svinīgajās vakariņās Rīgas pilī

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā Hercogas kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es sirsnīgi sveicu jūs, Hercoga kungs, šeit Rīgā. Jūsu vizīte Latvijā liecina, ka mūsu valstu attiecības ir ciešas un patiesi draudzīgas.

Es labi atceros savu oficiālo vizīti Vācijā pirms vairāk nekā trim gadiem un arī sarunu ar jums, prezidenta kungs. Mēs toreiz uzsvērām Eiropas vienotības un paplašināšanās procesu. Mēs uzsvērām arī to, ka Vācijai un Latvijai ir senas kopējas kultūras saknes un ka tās mūs vieno arī šodien.

Rīgas Doms vai Vāgnera zāle, Melngalvju nams vai Hanzas tradīcijas — tās ir zīmes no Latvijas pagātnes. Tās atgādina ciešo saikni ar vācu kultūru.

Vācu kultūra Latvijā saistās ar Herderu un citām personībām, kas kādu savas dzīves posmu pavadīja Rīgā. Viņi gan pilnveidoja kultūras vidi, gan aiz sevis atstāja idejas ar ilglaicīgu ietekmi.

Arī baltvāciešu ieguldījums Latvijas kultūras un saimnieciskajā dzīvē ir ļoti nozīmīgs. Arhitekti, literāti, pilsētu galvas — viņi visi pieder pie manas zemes bagātības. Baltvācieši kā viena no Latvijā dzīvojušajām mazākumtautībām bija izveidojusi savu identitāti, kas tika saglabāta daudzās paaudzēs.

XX gadsimta totalitārie režīmi izlēma neatkarīgās Latvijas likteni, totalitārisms aprāva baltvācu kopienas dzīvi Latvijā. Tika šķirtas un pretnostatītas tautas, latvieši un vācieši sadūrās karos.

Latvijas un Vācijas draudzīgās attiecības šodien liecina par to, kā Eiropā lielas un mazas tautas pārvar negatīvo pagātni, veido ilglaicīgas, sirsnīgas un līdzsvarotas attiecības, kas vērstas nākotnē un ir simbols jaunajai vienotai Eiropai.

Prezidenta kungs!

Ciešā kultūras mijiedarbība, pēdējo gadu attīstītais politiskais dialogs un vienotā izpratne par jaunās Eiropas vērtībām ir tas pamats, kas mums ļauj veidot gan plašu divpusējo sadarbību, gan sadarbību visas Eiropas kontekstā. Latvija ir atvērta pasaulei un Eiropai. Šī atvērtība visauglīgāk realizējās attiecībās ar Vāciju. Tāpēc mēs redzam vēl daudzas iespējas abu valstu sadarbības tālākai nostiprināšanai.

Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem partneriem politikā, ekonomikā, un tā ir sniegusi ievērojamu atbalstu Latvijas valstisko institūciju veidošanā, tiesiskas valsts un labklājības stiprināšanā. Kopš neatkarības atgūšanas Vācija sniedz palīdzību, mums veidojot arī Eiropas integrācijas juridisko ietvaru. Dialogs ar Vāciju mums dod iespēju padziļināt izpratni par moderno Eiropu.

Par Vācijas klātbūtni Latvijā liecina vārdi "Ruhrgas", "Vereinsbank", "Siemens". Tas ir bagātinājums mūsu ekonomiskajai izaugsmei, tas vairo mūsu zināšanas par moderno uzņēmējdarbību.

Vācijai ir vadoša politiskā loma Eiropas apvienošanas procesā, un tā izpaužas arī tagad, kad Vācija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Vācijai tagad ir liels uzdevums, jo ir jāsaskaņo dalībvalstu viedokļi, lai sekmīgi īstenotu Eiropas Savienības iekšējās reformas. Tās nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu darbu Eiropas Savienībā arī turpmāk, kad tā apvienos vairāk nekā divdesmit valstu.

Vācijas iepriekšējās Eiropas Savienības prezidentūras laikā tika pieņemts lēmums par asociēto valstu statusa noteikšanu Baltijas valstīm. Tam bija izšķiroša loma mūsu valsts politiskajā virzībā. Tas deva papildu enerģiju mūsu reformu politikai.

Latvijā notikušas fundamentālas reformas ekonomikā, sociālajā jomā, valsts pārvaldē. Latvija sevi apliecina kā atvērta ekonomiskā telpa, piesaistot ārvalstu investīcijas, kļūstot par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībnieci. Eiropas Savienība ir kļuvusi par nozīmīgāko ārējās ekonomikas partneri.

Latvijā notiek fundamentālas pārmaiņas sabiedrībā. Mēs esam izstrādājuši sabiedrības integrācijas programmu, kas ir liels izaicinājums visai sabiedrībai. Apzinātas politikas rezultātā Latvijā nostiprinās latviešu valodas lietojums un zināšanas. Tas ir ikviena Latvijas iedzīvotāja interesēs.

Esmu pārliecināts, ka šībrīža politiskie strīdi par jauno valodu likumu ir vajadzīgi, jo tie ļaus mums pieņemt likumu, kas atbildīs mūsu interesēm un būs saskaņots ar Eiropas vērtībām un starptautiskajām normām.

Īsā laika posmā mums ir izdevies ieviest Eiropas vērtības savā sabiedrībā un likumdošanā. Mums ir vitāli svarīgi, ka Eiropas Savienības valstis pienācīgi novērtē mūsu devumu stabilas un harmoniskas Eiropas nākotnes veidošanā. Latvija ir gatava uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Prezidenta kungs!

Vācija un Latvija aktīvi atbalsta sadarbību Baltijas jūras reģionā. Mūsdienu Eiropas panākumu stāsts ir saskatāms tieši Baltijā. Tā ir gan Latvijas un Baltijas valstu reformu filozofija, gan visa reģiona sadarbības perspektīva.

Latvija veiksmīgi turpina arī integrāciju transatlantiskajā telpā. Vašingtonas sanāksmes lēmumi ir būtiski mūsu virzībai uz NATO.

Latvija ir gatava dalībai NATO. Šo gatavību esam sākuši apliecināt, palielinot izdevumus aizsardzībai un modernizējot bruņotos spēkus. Latvija devusi savu ieguldījumu krīžu novēršanā bijušās Dienvidslāvijas teritorijā, nosūtot gan militāras, gan medicīniskas vienības.

Krīzes bijušās Dienvidslāvijas teritorijā ir liels izaicinājums visiem. Tās liek daudz nopietnāk raudzīties uz Eiropas vienotības procesu. Eiropas Savienībai ir jāakcentē integrācijas un sadarbības pozitīvā ietekme. Arī daudz cietušajam Balkānu reģionam nepieciešama integrācijas perspektīva Eiropā.

Prezidenta kungs!

Jaunā vienotā Eiropa — tās ir labas kaimiņattiecības. Tā ir savstarpējā cieņa un uzticēšanās. Tas ir vienots nākotnes redzējums. Tas ir kopējs darbs mūsu tautu interesēs.

Es uzsaucu šo tostu par jums, godātais Hercoga kungs, un par jums, cienītā Hercogas kundze.

Es uzsaucu šo tostu par Eiropas vienotības ideju. Par Latvijas un Vācijas attiecību nākotni.

Uzruna Rīgas pilī svinīgajās vakariņās par godu VFR federālajam prezidentam Romānam Hercogam 1999.gada 20.maijā.

Vācijas prezidents Romāns Hercogs:

Prezidenta kungs! Cenījamās dāmas un godātie kungi!

Mana kundze un es esam ļoti pateicīgi par šo ielūgumu. Viesmīlība, ar kādu jūs uzņēmāt mūs un mūsu delegāciju, ir saviļņojoša. Un sarunas, kuras es šodien risināju ar jums, valdības locekļiem un parlamentāriešiem, atspoguļoja Latvijas un Vācijas savstarpējo uzticību.

Ceļojums uz brīvo un neatkarīgo Latviju ar tās seno un tomēr tik jauneklīgo galvaspilsētu Rīgu piepilda mani ar prieku un iekšēju aizkustinājumu. Jo šīs pilsētas un šīs zemes elpā jūtama vēsture, arī it īpaši cieši mūs saistošā Hanzas vēsture. Atbraucis uz šejieni, ikviens vācietis sastopas arī ar savu vēsturi. Apskatot pilsētu, es visur jutu darbīgu noskaņojumu un dinamiku. Es redzēju savām acīm , cik aptveroši un iedarbīgi laiku maiņa ir veicinājusi valsts attīstību.

Kopš neatkarības atgūšanas notikusi elpu aizraujoša politiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves renesanse. Liekas, ka tieši jaunāko gadagājumu cilvēki, par spīti visām grūtībām, izmanto iespējas, liekas, ka viņi uzdrošinās, ka viņi dara, ka viņi saka jā nākotnei. Pagātne nav aizmirsta, bet tā nemaina rītdienas redzējumu. Tiesa, ir svarīgi, lai mēs pagātni neizstumtu. Pie mūsu vēstures grāmatas tumšākajām lappusēm pieder Molotova — Ribentropa pakts un viss, kas tam sekoja. Hitlera nodevība pret Baltijas valstīm un viņa noziegumus vācu okupācijas laikā mēs nekad neaizmirsīsim. Bet mūsu vēstures grāmatā ir arī nodaļas, kuras stāsta par spožumu un kopējiem panākumiem. Kopš Brēmenes bīskaps Alberts 1201.gadā nodibināja Rīgu, latviešu un vācu tautas ir nogājušas kopā garu ceļu astoņsmit gadus ilgajā un mainīgajā vēsturē.

Ar šo ceļu ir saistīti daudzi vārdi un notikumi. Latviešu valodas attīstību un kopšanu XVII un XVIII gadsimtā atbalstīja vācu mācītāji laukos, vispirms jau Ernests Gliks ar savu 1689.gada Bībeles tulkojumu. Vācu zinātnieki un mākslinieki ar Rīgu bija saistīti īpaši — Rihards Vāgners darbojās kā Rīgas teātra direktors, rakstnieks Verners Bergengrīns ir cēlies no šejienes. Bet sevišķu vietu ieņem Johans Gotfrīds Herders.

Nodarbošanās ar latviešu tautas kultūru, strādājot Rīgā par skolotāju Doma baznīcas mācītāju, deva svarīgu ierosmi viņa darbiem, kas ieņēma tik nozīmīgu vietu Eiropas gara vēsturē. Viņš rakstīja: "Es Vidzemē mācīju, dzīvoju, darbojos tik brīvi, tik nesaistīti, kā es varbūt nekad vairs nevarēšu dzīvot, mācīt un darboties."

Kopš 1991.gada Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju simbolizē veiksmīgu mēģinājumu izveidot atklātu sabiedrību, ilgstoši nostiprināt demokrātiju, cilvēktiesības un tirgus ekonomiku. Lūdzu, vērtējiet manu Latvijas apmeklējumu, kas man ir pēdējā ārzemju vizīte šajā amatā, arī kā manas valsts apņēmības izpausmi būtiski un ilgstoši atbalstīt Latvijas iekšējās reformas. Mēs to darām ar vēl jo lielāku pārliecību, redzot, ka Latvija ir nešaubīgi un mērķtiecīgi ķērusies pie nepieciešamās sabiedrības pamatu pārveides. Man nav palikuši nepamanīti Latvijas upuri šajā ceļā. No mūsu pašu federālo zemju pieredzes valsts austrumos mēs, vācieši, ļoti labi zinām, cik grūti īstenot šādas reformas. Bet gūtie panākumi apliecina, ka jums ir taisnība: Latvija ir ceļā atpakaļ uz Eiropu.

Protams, tā ir tikai līdzība, kas izsaka vēlmi pārvarēt Eiropas sašķeltību. Patiesībā Latvija Eiropu nekad nav atstājusi. Te viesis uzreiz sajūt pazīstamu kultūrvidi, no pirmā acu uzmetiena viņš redz, ka atrodas gadsimtiem ilgi kopā saaugušās mūsu Eiropas vēstures daļā. Protams, piecus gadu desmitus Baltijas telpa bija atbīdīta nomaļus.

Tomēr, atrodoties uz jaunā gadsimta sliekšņa, tā atkal strādā, lai ieņemtu savu seno vietu Eiropā un uzņemtos starpreģionālo lomu kā politiskās, kultūras un saimnieciskās attīstības saskarsmes punkts un tilts uz Krieviju. Par demokrātijas, brīvības, cilvēktiesību un tiesiskas valsts apliecinājumu arī latvieši daudzus gadus ir sāpīgi cietuši. Savienība Eiropā bez viņiem būtu salīdzināma ar torsu.

Īpaši svarīga atgūtās brīvības sastāvdaļa ir iespēja brīvi ceļot. Tāpēc es kopā ar jums priecājos par progresu, ko mēs sasniedzām, atceļot starp mūsu valstīm pastāvošo vīzu režīmu, kam jau sen bija laiks. Es vēlu daudziem cilvēkiem no Latvijas iegūt pieredzi, kā brīviem pilsoņiem pārvietojoties pa Eiropu, un vērtīgas atziņas, tiekoties ar citiem eiropiešiem. Tāpēc arī mēs, vācieši, gribam pēc iespējas ātrāk sveikt Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Sarunu uzsākšanas laiks ir pienācis tuvāk. Ievērojamie sasniegumi, par kuriem es runāju, stiprina Latvijas izredzes.

Arī ar pilsonības likuma reformu Latvija ir nojaukusi būtisku šķērsli ceļā uz Eiropas Savienību. Pagājušā rudens referenduma rezultāti liecina par politisko briedumu un tālredzību. Krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijā visi var un visiem ir nepieciešams dot savu ieguldījumu: ne vien latviešiem, bet arī pašiem minoritāšu pārstāvjiem, tiecoties iemācīties valsts valodu, kā arī Krievijai, kam vajadzētu rosināt krievvalodīgos iedzīvotājus uz integrāciju. Mana valsts saprot arī Latvijas vēlmi integrēties eiroatlantiskajās struktūrās.

Tāpēc es pozitīvi vērtēju faktu, ka aprīļa beigās Vašingtonā notikušās NATO galotņu tikšanās laikā tika apstiprināta atvērto durvju politika. Es to jau teicu Lietuvā un vēlētos atkārtot arī šeit: es personīgi esmu pārliecināts, ka vissvarīgākā ir faktiskā iesaistes pakāpe. Tas ir svarīgāk nekā formāla piederība kādai savienībai.

Baltijas jūra ir Eiropas jūra, tāpat kā Vidusjūra, Baltijas jūras telpai ar tās aptuveni 100 miljoniem iedzīvotāju piemīt liels politiskais, ekonomiskais un kultūras potenciāls. Tātad šeit tiek veidota nākotne, un tā saistās ar Baltijas jūras valstu padomi. Tajā Hanzas savienība ir atradusi savu pēctecību.

Tas gan neattiecas uz Hanzas tiekšanos pēc varas — tā pieder vēsturei —, bet gan uz civilizācijas impulsu, drosmi, gatavību riskēt un uzņēmējdarbības vīziju, — tā ir nākotne. Nākotne ir būtiski atkarīga arī no Krievijas iesaistes sadarbībā ar Baltijas jūras reģionu. Tāpēc Vācija saskata plaukstošā un kooperatīvā Latvijas un Krievijas attiecību attīstībā svarīgu visas Eiropas stabilitātes elementu. Agrāk drošība bija atkarīga no spēku līdzsvara starp blokiem. Šodien izšķirošā loma ir stabilitātei Eiropas lielajos reģionos — viss kopumā būs tik stabils, cik stabila būs katra sastāvdaļa. Tās atslēga rodama kooperācijā pie Baltijas jūras.

Latvija arī šajā ziņā atrodas uz pareiza ceļa: gan Latvijas un Krievijas infrastruktūru sasaistes politikas turpinājums, gan arī saistījums tirdzniecības un tranzīta jomā, manuprāt, ir pareizie meti. Tas ir ceļš uz pozitīvu mijiedarbību, kas veido jebkuru savstarpēji izdevīgu attiecību būtību.

Ņemot vērā mūsu zemju un tautu ilggadējo saskarsmi, nav nejaušība, ka mūsu attiecības kultūras jomā atkal ir rosīgas un tām piemīt īpašs dziļums. Tāpēc man ir liels gandarījums par iespēju rīt kopā ar jums, prezidenta kungs, nodot plašāku un skaistāku Gētes institūtu tā jaunajai sūtībai.

Pēdējos gados Latvija ir ieguvusi svaru un formu kā Vācijas ekonomiskā partnere. Lai arī bilance ir pozitīva, Latvijas un Vācijas attiecības saimnieciskajā jomā ir iespējams izvērst. Arī manai vizītei šim nolūkam ir jādod impulsi.

Latvijai un Vācijai ir vislabākie priekšnoteikumi, lai kopīgi veicinātu Eiropas atjaunošanu mūsu valsts labklājībai, mūsu kaimiņu labklājībai, Eiropas labklājībai.

Es gribētu uzsaukt tostu par mūsu valstu un tautu plaukstošo nākotni par jūsu personīgo un jūsu ģimenes labklājību.

Uzruna Rīgas pilī svinīgajās vakariņās par godu VFR federālajam prezidentam Romānam Hercogam 1999.gada 20.maijā.