Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu 2012. gada 15. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumu, uz kuru tiks sniegta atbilde 2012.gada 15.martā pulksten 17.00:

Deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, V.Agešina, V.Orlova, I.Zujeva, M.Zemļinska, I.Meļņikova, S.Potapkina, N.Kabanova un R.Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.5/J11)

"Par Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtajām un izskatītajām lietām".

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

Rīgā 2012.gada 12.martā          Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Pielikums

Par Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtajām un izskatītajām lietām

1959.gadā tika izveidota Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa). Visā šajā laikā tā darbojās kā viens Eiropas Cilvēktiesību konvencijas īstenošanas mehānismam līdztekus 1954.gadā izveidotajai Eiropas Cilvēktiesību komisijai.

Latvijas Republika Eiropas Cilvēktiesību konvencijai pievienojās 1997.gadā.

1998.gada 1.novembrī spēkā stājās konvencijas vienpadsmitais protokols, kas paredzēja būtiskas izmaiņas tiesas darba organizācijā. Tika likvidēta Eiropas Cilvēktiesību komisija, un tiesa tika izveidota kā patstāvīgi funkcionējoša institūcija, kurā tieši var vērsties visu konvenciju dalībvalstu privātpersonas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas mērķis ir nodrošināt Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzēto dalībvalstu starptautisko saistību izpildi cilvēktiesību jomā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi veido Eiropas kopējo cilvēktiesību standartu, kas ietekmē gan Eiropas Padomes dalībvalstu likumdošanu un tiesu praksi, gan Eiropas Savienības institūciju rīcības brīvību un arī ikviena Eiropas iedzīvotāja tiesības.

Pēdējos gados īpaši pieaugošais lietu skaits acīmredzami pārslogo Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbu, mazina tās efektivitāti un iespējas īsā laika periodā sniegt adekvātu pamattiesību aizsardzību. Cilvēktiesību situācijas novērtēšana, balstoties tikai uz tiesā izskatītajām lietām, var būt nepilnīga. Arī sūdzību no Latvijas iedzīvotājiem vienā vai otrā jautājumā neesamība nenozīmē, ka cilvēktiesības netiek pārkāptas.

Joprojām visās konvencijas dalībvalstīs, tai skaitā vecajās demokrātijās Rietumeiropā, ir gadījumi, kad varas pārstāvji necilvēcīgi izturas pret ieslodzītajiem – cilvēki tiek spīdzināti policijas iecirkņos, cietumos. Tiek ignorētas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, atbilstošu īpašuma tiesisko aizsardzību, netiek respektētas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz brīvību un drošību u.c.

Konstatējot konvencijas vai tās protokolu pārkāpumu, ja nepieciešams, cietušajai pusei tiek piešķirta atlīdzība, kas izmaksājama no konvencijas dalībvalsts budžeta, un tas ir nopietns iemesls aizdomāties par līgumslēdzējas dalībvalsts regulējumu, kad iekšējās tiesību normas paredz tikai daļēju šī pārkāpuma seku novēršanu. Sūdzību īpatsvars un nemainīgs priekšmets liecina savukārt par novēlotiem situācijas risinājumiem, kad no valsts tiek prasīts gan laiks, gan ievērojami naudas līdzekļi.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā tika ierosinātas pret Latvijas Republiku līdz šim brīdim?

2. Cik daudz sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latvijas Republiku tika iesniegtas un lietas netika ierosinātas?

3. Kāds ir minēto lietu īpatsvars (procentuāli) attiecībā uz konkrētiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu (arī Protokolu) pārkāpumiem? Lūdzam atbildi sniegt vispārīga pārskata veidā, atreferējot sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latviju priekšmetu.

4. Kādās lietās pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina pamattiesību pārkāpumu?

5. Kāda apmēra kompensācijas Latvijas Republikai bija nepieciešams izmaksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietvedībā iztiesāto konkrēto lietu sakarā? Kāds ir izmaksāto kompensāciju apmērs?

6. Kāda apmēra kompensācijas Latvijas Republikai bija nepieciešams izmaksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietvedībā esošajās lietās sakarā ar panākto izlīgumu, vienošanos u.c.?

7. Kā izpaužas Latvijas pozīcijas izstrāde un sagatavošana saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā ierosināto lietu pret Latviju? Vai tiek piesaistīti akadēmisko aprindu speciālisti un citi eksperti tiesvedības gaitā? Kas, kādā veidā un apmērā sniedz šo speciālistu izdevumu apmaksu?

8. Cik vidēji izmaksā viena tiesvedība Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latviju?

9. Cik liela nozīme Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir tulkošanas procesa ilgumam no latviešu uz angļu vai franču valodām? Lūdzam sniegt vispusīgu šī tulkojuma procesa skaidrojumu.

10. Cik aktīvi Latvijas valsts izmanto iespējas panākt vienošanos par izlīgumu pamattiesību pārkāpuma gadījumā?

11. Kādus ierosinājumus, atzinumus un rekomendācijas nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir sniedzis sakarā ar tiesvedībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latviju?

12. Kādi ir tie iemesli, sakarā ar kuriem iesniedzēji zaudē interesi vai vairs nevēlas uzturēt savas sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā?

13. Kāds ir lietu izskatīšanas vidējais termiņš Eiropas Cilvēktiesību tiesā un kādi ir tie kritēriji, kas liedz lietas skatīt īsākos laika posmos?

Rīgā 2012.gada 7.martā      11.Saeimas deputāti: A.Elksniņš, Ņ.Ņikiforovs, V.Agešins, V.Orlovs, I.Zujevs, M.Zemļinskis, I.Meļņikovs, S.Potapkins, N.Kabanovs, R.Rubiks