Par Krievijas noteikto dzīvnieku importa aizliegumu

Kāda ir situācija pašlaik?

Kopš 20.marta Krievijā ir aizliegts dzīvu mājlopu (cūku, liellopu, kazu un aitu) imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vissmagāk no šā lēmuma cieš Baltijas valstis, arī Latvija, kuru eksporta apjoms veido lauvas tiesu (80%) no aizlieguma skartajiem 75 miljoniem eiro gadā. Krievija uzskata, ka ES valstīs dzīvnieku eksports netiek pienācīgi kontrolēts, eksportam paredzēto dzīvnieku dokumenti ir nepilnīgi, turklāt no Igaunijas ievestās cūkās atklātas salmenolozi izraisošas baktērijas. Tāpat ES nedarot pietiekami, lai novērstu ar Šmalenbergas vīrusu (jauns, iepriekš nereģistrēts vīruss, kas skar govis, aitas un kazas, bet ne cūkas; nav pazīmju, ka ar to inficēties varētu arī cilvēki) inficētu dzīvnieku nonākšanu Krievijā.

Kāda ir ES nostāja?

ES uzskata, ka importa aizliegums ir nesamērīgs un nekavējoties jāatceļ. Trūkumi, uz kuriem norādījusi Krievija, attiecas uz 0,6% pagājušā gada eksporta apjoma. Turklāt nepilnības dokumentos pašas par sevi nenozīmē risku valstij, kurā nonāk dzīvnieki. Saskaņā ar starptautiski pieņemto praksi varas iestādes pašas veic kļūdu labojumus nepareizi aizpildītos dokumentos, tāpat valstij, kurā atklāti pārkāpumi, parasti tiek ļauts sniegt savus paskaidrojumus. Krievijas noteikais aizliegums šos principus ignorē. Turklāt tas ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kurus Krievija apņēmusies ievērot. Šmalenbergas vīruss, uz kuru norāda Krievija, neskar ne cūkas, ne cūkgaļu.

Kas noticis līdz šim? Kas notiks tālāk?

2.marts. Eiropas Komisija (EK) saņem Krievijas veterinārā dienesta paziņojumu par dzīvnieku importa aizliegumu, kas stāsies spēkā 20.martā. Kā iemesls šādam lēmumam vēstulē minēti 128 Krievijas veterināro normu pārkāpumi, kas pagājušajā gadā atklāti pārbaudēs uz Krievijas un ES robežas; nepietiekama ES rīcība, lai novērstu cūku krišanu transportēšanas laikā; kādas Igaunijā veiktas pārbaudes rezultāti un salmonelozi izraisošās baktērijas no Igaunijas eksportētajās cūkās; tāpat ES nedarot pietiekami daudz, lai novērstu Šmalenbergas vīrusa izplatību.

9.–16.marts. Gan EK ierēdņi, gan komisāri vairākās vēstulēs un telefonsarunās skaidro EK pozīciju Krievijas amatpersonām.

15.–16.marts. Tehniskas tikšanās laikā ES un Krievijas pārstāvji vienojas organizēt kopīgu darba sanāksmi par dzīvnieku labturības jautājumiem, taču Krievija atsakās atcelt aizliegumu, pirms tiks ievērojami uzlabota no ES importēto dzīvnieku atbilstība Krievijas normām.

20.marts. Pēc Latvijas ierosinājuma jautājums tiek izskatīts ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē. Ar kopēju paziņojumu nāk klajā ES tirdzniecības komisārs Karels de Gihts un veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli, nosodot Krievijas rīcību, prasot aizliegumu nekavējoties atcelt un norādot uz šādas rīcības neatbilstību PTO saistībām, kuras Krievija kā kandidāte uzņemšanai organizācijā apņēmusies ievērot. EK uzskata, ka Krievija, ņemot vērā tās nepabeigto iestāšanās procesu PTO, saviem starptautiskās tirdzniecības partneriem sūta negatīvu signālu par savu attieksmi pret organizāciju.

Tagad ES turpina divpusējas sarunas ar Krieviju, lai pēc iespējas ātrāk panāktu aizlieguma atcelšanu un novērstu cūkgaļas importa aizliegumu no ES valstīm – tā gada apjoms ir vairāk nekā 1,3 miljardi eiro, un tas skartu daudzas ES valstis.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Par Eiropas Komisijas vēstuli

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) veselības un patērētāju aizsardzības komisāra Džona Dalli vēstuli, kas nosūtīta Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, par Krievijas aizliegumu importēt dzīvus lauksaimniecības dzīvniekus, tajā skaitā dzīvas cūkas, un dzīvnieku produktus no ES dalībvalstīm.

Komisārs vēstulē vērš dalībvalstu lauksaimniecības ministru uzmanību uz nepieciešamību saglabāt kopējo ES pozīciju saistībā ar trešo valstu uzliktajiem tirdzniecības ierobežojumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Šmalenbergas vīrusa izplatību ES. Dž.Dalli uzsver, ka ES dalībvalstīm ir jānodrošina saskaņota un vienota pieeja šajā jautājumā, lai sniegtu pārliecību par ES produktu drošumu trešo valstu tirdzniecības partneriem.

Kā norādīts vēstulē, kopumā Krievijas pieņemtais importa aizliegums ir nesamērīgs un nepamatots un Krievijas atzītajām Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistībām vajadzētu novērst šādu prasību piemērošanu, kaut arī vēl šobrīd Krievijai tās nav juridiski saistošas.

Apzinoties jautājuma svarīgumu, Dž.Dalli kopā ar EK attiecīgajiem dienestiem apņēmies aktīvi sadarboties ar Krievijas atbildīgajām iestādēm un meklēt risinājumus, lai Krievijas uzliktais importa aizliegums tiktu atcelts. Tāpat šo jautājumu apņemies risināts arī EK tirdzniecības komisārs Karels de Guhts kopā ar Krievijas kolēģiem, uzsverot importa aizlieguma nopietnību Krievijas akceptēto PTO saistību kontekstā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa