Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Māris Brizgo. Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss

Jau kopš 2004.gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem ES struktūrfondiem, piemēram, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos ES ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem ES, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies. Pašlaik ne tiesību zinātnē, ne praksē juristu starpā nav vienprātības par to, vai līgums par ES struktūrfondu finansējuma saņemšanu, ja tas noslēgts ar privātpersonu, pieskaitāms publisko tiesību vai privāto tiesību līgumiem.

• Aleksandrs Berezins. Apcietinājuma institūta teorētiskās un praktiskās problēmas

Apcietinājums ir visbargākais piespiedu līdzeklis, kādu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam kriminālprocesā. Tas aizskar vienu no galvenajām cilvēka pamattiesībām – tiesību uz brīvību. Tieši šā iemesla dēļ apcietinājuma piemērošanas tiesiskā regulējuma izstrādē likumdevējam būtu jāievēro īpaša rūpība, ar likuma burtu nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā. Diskusijas nepieciešamību par apcietinājuma tiesiskās reglamentācijas problēmām nosaka ne tikai neviennozīmīgi vērtējams pastāvošais apcietinājuma institūta tiesiskais regulējums, bet arī pēdējos gados vērojamā tendence arvien vairāk paplašināt apcietinājuma piemērošanas iespējas. Tā, piemēram, izstrādes stadijā atrodas KPL kārtējie grozījumi, ar kuriem plānots noteikt, ka par pamatu apcietinājuma piemērošanai var būt jebkuras instances tiesas notiesājošs spriedums, ar kuru piemērots brīvības atņemšanas sods.

• Evija Novicāne, Kaspars Novicāns. Maksātnespējas likumu eklektika

Tieslietu ministrija kopš 2011.gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu un iespējamās problēmas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā. Ministrija ir secinājusi, ka viena no būtiskākajām problēmām maksātnespējas jomā ir trīs maksātnespējas likumi, kas regulē maksātnespējas procesu norisi (atkarībā no maksātnespējas procesa uzsākšanas tā norisi šobrīd regulē likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likums un 2010.gada 26.jūlija Maksātnespējas likums). TM ieskatā, visiem maksātnespējas procesiem jāpiemēro viens likums – jaunais Maksātnespējas likums, un tā nodrošināšanai jāparedz pārejas periods. Pašlaik jau ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kurā noteikts regulējums pārejai uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv