Par inovācijām kā konkurētspējīga eksporta pamatu

“Mūsdienās, pastāvot straujam tehnoloģiju attīstības tempam un asai konkurencei, būtiski pieaug uzņēmumu loma inovācijās,” šādu uzskatu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā “Priekšnoteikumi radošumam un inovācijai uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē”, kas notika 22.martā.

Premjers uzsvēra, ka Latvija uzskatāma par labvēlīgu vidi gan investīcijām, gan inovācijai – Latvijas eksporta pievienotās vērtības pieaugums ir pierādījums tam, ka mūsu valsts uzņēmumos saražotā produkcija ir konkurētspējīga. Viņš arī minēja vairākus piemērus ar Latvijas uzņēmumiem, kas ieviesuši inovatīvus risinājumus: “Uzņēmums “Grosglass” sadarbībā ar Cietvielu fizikas institūtu radis risinājumu, kā dzidrināt stiklu, un šobrīd ražo augstvērtīgas lielizmēra stikla loksnes. “Real Sound Lab” radīto tehnoloģiju izmanto tādi giganti kā “Kenwood”, “Panasonic” un “Hitachi”. Bet “Dendrolight”, sīvā konkurencē izcīnot tiesības ražot unikālu produktu, ir pirmā un vienīgā ražotne pasaulē, kas sākusi masīvkoka šūnmateriāla paneļu ražošanu.”

SKDS veikts pētījums liecina, ka puse no aptaujātajiem uzņēmumiem piecu gadu laikā izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunus produktus, bet nedaudz vairāk kā pusei ir plāni ieviest kādu jaunu produktu. Īpaši aktīvi komersanti inovatīvu risinājumu ieviešanā ir vidēji lieli vai lieli uzņēmumi.

Premjers uzsver: “Valdības darba uzmanības centrā turpmāk būs inovatīvi uzņēmumi. Jau šobrīd esam izstrādājuši tādas Eiropas Savienības fondu programmas, kas vērstas uz inovāciju un augstas pievienotās vērtības ražošanu.”

Attiecībā uz inovācijām valsts pārvaldē premjers norādīja, ka, viņaprāt, tās iespējamas trīs aspektos. Pirmkārt, tas ir veids, kādā tiek sniegti publiskie pakalpojumi, nodrošināta to kvalitāte un pieejamība. Piemēram, “vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts pārvaldē.

Otrkārt, inovācija nepieciešama, lai samazinātu valsts pārvaldes izdevumus un celtu tās efektivitāti. “Pēdējos gadus bija jāsamazina valsts budžeta izdevumi. Lai to panāktu, bija jāveic vairāki inovatīvi risinājumi – valsts aģentūru apvienošana, funkciju deleģēšana, atbalsta funkciju centralizēšana. Mērķis bija ar mazākiem līdzekļiem uzturēt to pašu pakalpojumu līmeni,” norādīja V.Dombrovskis. Inovatīvas valdības darbības rezultātā no 18% IKP krituma 2009.gadā Latvijas tautsaimniecības rādītāji pakāpušies līdz 5,5% izaugsmes pērn.

Kā trešo aspektu premjers norādīja inovāciju attiecībā uz politikas veidošanu – pieprasījumu pēc caurspīdīga un atklāta valdības darba. Krīzes laikā radītais dialogs starp valdību un tās partneriem bija jauns risinājums problēmu pārvarēšanai. “Uzskatu, ka inovācija valsts pārvaldē ir liels, bet bieži nerealizēts potenciāls,” norādīja V.Dombrovskis.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments