Izglītības un zinātnes ministrija:
Par sporta finansēšanas sistēmu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) viens no darba virzieniem ir sporta finansēšanas jautājumu risināšana. Diemžēl ir izveidojusies situācija – Latvijas sportisti bieži uzrāda lieliskus rezultātus starptautiskās sacensībās, bet Latvijā tiek regulāri apšaubīta sportam atvēlēto līdzekļu izlietošanas caurspīdība un efektivitāte. Lai risinātu šīs problēmas, IZM strādā gan pie sporta centru un infrastruktūras finansēšanas programmas, kurai plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, gan pie skaidriem un caurspīdīgiem kritērijiem valsts finansējuma piešķiršanai sportam, gan citiem jautājumiem.

Minētie jautājumi patlaban tiek aktīvi virzīti vairākās IZM darba grupās, kuras ir izveidojis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Darba grupās “Augstu sasniegumu sports”, “Bērnu un jauniešu sports”, “Sports visiem, veterāni, studenti” un “Sportisti ar invaliditāti un sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” strādā vairāk nekā 60 speciālistu, kas pārstāv sporta organizācijas, augstskolas, dažādas ministrijas un iestādes.

20.martā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāku finansēšanu. Šis jautājums jau ilgstoši bija atstāts bez virzības, tādējādi nenodrošinot atbalstu augstas klases sasniegumu sportam, piemēram, bobsleja un kamaniņu trasei “Sigulda”, kurā 2015.gadā plānots Pasaules čempionāts kamaniņu sportā, kā arī sportistiem atbilstošu mūsdienīgu rehabilitācijas apstākļu nodrošināšanai sporta centrā “Mežaparks” un citiem. Līdz 1.augustam ministrijai kopā ar sporta sabiedrību jāizstrādā un Ministru kabinetā jāiesniedz valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija, nosakot kritērijus valsts finansējuma piešķiršanai.

Saskaņā ar valdības lēmumu sporta infrastruktūras attīstībai nākamajā plānošanas periodā (no 2014. līdz 2020.gadam) plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Lai gan gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēta ministrijas valsts budžeta programma “Sports”, valsts investīcijas līdz šim ir ieguldītas olimpisko sporta centru izveidei reģionos, kamēr valsts sporta bāzes nav attīstītas. Nepastāvot alternatīviem veidiem, kā IZM finansēt sporta centrus un līdzīgus projektus, līdz šim vienīgais iespējamais atbalsta veids bija neefektīvais valsts galvojuma mehānisms. Plānots, ka turpmāk sporta infrastruktūras attīstība tiks risināta, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus un arī privāto kapitālu.

Savukārt, lai noteiktu skaidrus un caurskatāmus valsts finansējuma piešķiršanas kritērijus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, ir pieņemti Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”. Minētie noteikumi ne tikai nodrošina līdztiesīgas iespējas sporta izglītības iestādēm pretendēt uz valsts finansējumu, bet arī nosaka skaidri definētus kritērijus un formulas, pēc kurām tiek aprēķināts piešķiramā valsts līdzfinansējuma apmērs. Šobrīd 64 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs 1035 treneru vadībā trenējās 27 017 audzēkņi.

Lai sagatavotu priekšlikumus par 2012.gada valsts budžeta apakšprogrammās “Sporta būves”, “Sporta federācijas un sporta pasākumi” un “Augstas klases sasniegumu sports” paredzēto līdzekļu sadali, ir izveidota jauna finanšu piešķiršanas sportam komisija 13 personu sastāvā. Pirmo reizi komisijas sastāvā IZM pārstāvji ir vairākumā, kas mazina lobija ietekmi finansējuma piešķiršanā.

Finansējuma caurspīdības palielināšanai IZM ir noteikusi, ka biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome” (kura apvieno 86 Latvijā atzītās sporta federācijas) piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadale sporta federācijām turpmāk notiks tikai pēc IZM apstiprinātiem kritērijiem. Tāpat federāciju padome pēc IZM apstiprinātiem kritērijiem sadalīs piešķirtos valsts budžeta līdzekļus Latvijā organizēto starptautisko sporta sacensību (t.sk. Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīru) organizatorisko izdevumu segšanai.

Lai precizētu kārtību un kritērijus, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru, sadarbībā ar nevalstiskajām sporta organizācijām izstrādāti un spēkā ir stājušies Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumi Nr.26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru”.

Inita Blačforda, izglītības un zinātnes ministra padomniece