Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 22.martā

AM: Par pabalstu un kompensāciju apmēriem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību

22.martā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumos Nr.602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību””.

Projekts paredz, ka algas pabalsts par dienestu ārvalstī karavīram, kas nosūtīts dienēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās, šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kas, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, izmaksājams līdz 50 procentu apmēram atkarībā no ģimenes locekļu skaita, kuri uzturas karavīra dienesta vietā ārvalstīs.

Vienlaikus projekts paredz precizēt dzīvokļa īres un ar īres līguma slēgšanu saistīto izdevumu kompensēšanas kārtību, nosakot mēbeļu īres izdevumu kompensēšanu un nodalot ar īres līguma slēgšanu saistītos izdevumus no depozīta iemaksām. Tāpat plānots noteikt pabalstu un kompensāciju apmērus kareivju sastāva karavīram, kā arī precizēt pabalstu apmēru mājsaimniecības inventāra iegādei jaunāko virsnieku sastāva karavīram.

AM: Par deklarētās dzīvesvietas adreses norādīšanu karavīru, zemessargu un mobilizējamo personu dokumentācijā

22.martā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki Aizsardzības ministrijas sagatavotie noteikumu projekti, kuros paredzēts noteikt, ka pastāvīgās dzīvesvietas vai dzīvesvietas adreses vietā turpmāk būs jānorāda deklarētās dzīvesvietas adrese.

Turpmāk termini “dzīvesvieta”, “faktiskā dzīvesvieta”, “dzīvesvietas adrese” un “pastāvīgā dzīvesvieta” tiek aizstāti ar terminu “deklarētās dzīvesvietas adrese”, tādējādi nodrošinot Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķa sasniegšanu, proti, veicinot situāciju, ka personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir tā adrese, kurā persona ir sasniedzama un dzīvo.

Ar šo Ministru kabineta noteikumu projektu spēkā stāšanos karavīriem un zemessargiem neiestāsies tūlītējs pienākums informēt iestādi (NBS vai AM) par savu deklarēto adresi, bet turpmāk, iesniedzot iesniegumus vai sniedzot ziņas par sevi, būs nepieciešams iestādei norādīt tikai savu deklarēto adresi.

Pēc noteikumu spēkā stāšanās mainīsies situācija sociālo garantiju un kompensāciju saņemšanas procesā, piemēram, ceļa izdevumi par nokļūšanu ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē no aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem tiks kompensēti par ceļu no deklarētās dzīvesvietas līdz minētajai iestādei, nevis no kādas citas vietas Latvijas teritorijā. Tāpat šie noteikumu projekti būtiski ietekmēs rezerves karavīru un rezervistu uzskaiti.

Lai nodrošinātu šīs izmaiņas, tiks veikti grozījumi vairākos noteikumos: “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām”, “Noteikumi par mobilizācijas plāniem”, “Kārtība, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas”, “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem”, “Noteikumi par karavīru sociālajām garantijām” un “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē”.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

SM: Par priekšlikumiem autoostu darbības pilnveidošanai

Lai veicinātu autoostu darbības efektivitāti, Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) izstrādājusi priekšlikumus to darbības sakārtošanai.

SM un ATD piedāvā noteikt kritērijus autoostas statusa saglabāšanai. Pašlaik valstī tas piešķirts 35 pasažieru apmaiņas vietām, taču tās atšķiras gan pēc lieluma, gan apkalpoto reisu skaita, sniedzamo pakalpojumu apjoma, personāla skaita u.c.

Tāpat jānoregulē autobusu iebraukšanas maksas autoostās, kas pašlaik svārstās no nepilna lata līdz astoņiem latiem par vienu iebraukšanas reizi, kā arī jānosaka no valsts budžeta apmaksātie minimālie pakalpojumi, tie varētu būt perona izmantošana pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no autobusa, informācijas sniegšana par autobusu pienākšanas un atiešanas laikiem.

Pašlaik autoostas pakalpojumu izmantošanas maksa tiek noteikta atsevišķi par autobusu iebraukšanu autoostās (obligāta) un par biļešu tirdzniecību (pārvadātājs no tās var atteikties). Autoostas sniegto pakalpojumu maksas aprēķinā tiek iekļautas arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku algošanu, sociālās, kā arī infrastruktūras uzturēšanas u.c. izmaksas, kas nodrošina autoostas kā infrastruktūras objekta pastāvēšanu ar iespēju gūt nepamatoti augstu peļņu, nevis ietver tieši pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Lai gan SM un ATD ir tikušās ar autoostām, lai rastu iespējas samazināt autoostu iebraukšanas maksas, tās atsevišķos gadījumos joprojām ir nesamērīgi augstas.

Autoostu darbības sistēmas sakārtošanā būtu jāiesaista arī pašvaldības, kā arī jāizstrādā nepieciešamā finansējuma aprēķināšanas un sadales starp pašvaldībām metodika.

Satiksmes ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par līdzšinējās autoostu darbības pilnveidošanu, lai veicinātu efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu” 22.martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. To vēl skatīs valdība.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par kompleksiem risinājumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansēto projektu konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai” nolikumu.

To paredz 22.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais VARAM izstrādātais noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikums”.

Konkursa īstenošanas mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no fosilo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti.

Vienam projektam pieejamais maksimālais KPFI finansējums ir Ls 200 000.

Izstrādātie noteikumi paredz atbalstīt projektus, kuriem ir augsta gatavības pakāpe un kuru aktivitāšu īstenošanai ir būvvaldē akceptēts tehniskais projekts vai vienkāršotā renovācijas karte. Atbilstoši konkursa nosacījumiem projektu iesniedzēji var būt Latvijā reģistrēti komersanti.

VARAM: Par finansējumu elektromobiļu iegādei un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi kārtību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma saņemšanai elektromobiļu iegādei un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai Latvijā.  

To paredz 22.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai” nolikums”.

Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atbalstot elektromobiļu iegādi un ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu uzlādes staciju izveidi.  

Kopumā KPFI pieejamais finansējums ir Ls 3 522 621; no tiem Ls 1 761 310 plānots novirzīt elektromobiļu ieviešanai, bet Ls 1 761 311 – elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai.

Atbilstoši konkursa nosacījumiem projekta pieteikumus var iesniegt tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas, Latvijā reģistrēti komersanti un fiziskas personas.

VARAM: Par finansējuma pārdali starp Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi grozījumus par finansējuma pārdali no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursiem “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās” un “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” uz KPFI konkursu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” finansējumam (konkurss).

To paredz 22.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie tiesību aktu projekti “Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos Nr.417 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās” nolikums”” un “Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.521 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” nolikums””.

KPFI atklātajam konkursam “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” tiks novirzīts finansējums, kas radies konkursa īstenošanas laikā, pirmkārt, pārtraucot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, otrkārt, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgtā projekta līgumu, samazināta šā projekta līguma laikā pieejamā finansējuma summa, treškārt, kad pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas konstatē, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu finansējumu projekta laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa