Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 22.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas darba kārtībā.

Desmit deputāti – Latkovskis, Cilinskis, Upenieks, Dzintars, Lībiņa-Egnere un citi – ir lūguši izdarīt izmaiņas 22.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11) otrajam lasījumam” līdz 2012.gada 17.aprīlim. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Vēl bez tam es vēlos jūs informēt, ka ir iesniegts pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm”. Tātad saskaņā ar desmit deputātu – Elksniņa, Potapkina, Ņikiforova, Tutina, Lazarevas un citu – lūgumu šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Politiskās apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija uzskata par nepieļaujamiem grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas pilnībā atbrīvo valsti no pienākuma piešķirt finansējumu renovācijas un rekonstrukcijas darbiem dzīvojamām mājām, kuras cietušas stihiskā nelaimē, katastrofā, avārijā vai terora aktā.

Šis likumprojekts, maigi sakot, ir bīstams signāls sabiedrībai, jo pēc būtības valsts vēlas distancēties no palīdzības sniegšanas saviem iedzīvotājiem. Es nebrīnos, ka atbilstošos grozījumus Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, jo visi atceras, ka Dombrovska kunga vadītā valdība novilcināja jautājumu par palīdzības sniegšanu mājas iedzīvotājiem Mālpilī, kad pērn – 2011.gada 16.novembrī – ēka daļēji sabruka. Jau tad valdība ciniski demonstrēja savu nevēlēšanos piešķirt līdzekļus mājas renovācijai, aizbildinoties ar to, ka valstij nav naudas. Tomēr likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija un ir normas, kas uzliek valdībai par pienākumu palīdzēt cilvēkiem šādā situācijā.

Tagad Ministru kabinets ir nolēmis izslēgt no likuma šīs neērtās normas un distancēties no problēmas risināšanas. Ja Ekonomikas ministrijā sagatavotos grozījumus Saeimas vairākums atbalstīs, tad valsts iegūs tiesības atteikties palīdzēt cilvēkiem, kuri ne jau savas vainas dēļ nonākuši nelaimē.

Tāpēc „Saskaņas Centrs” aicina visus Saeimas deputātus balsot „pret” grozījumiem likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Vēl vairāk! Grozījumi arī paredz, ka no likuma tiks izslēgtas normas, kas valdībai uzliek par pienākumu piešķirt līdzekļus par arhitektūras pieminekļiem atzīto dzīvojamo māju restaurācijai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvo aktu noteiktajā kārtībā ir atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai un veselībai.

Tāpat valdība turpmāk nedomā piedalīties dzīvojamo ēku energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu finansēšanā, bet tajā pašā laikā likumā tiek saglabāta norma, ka tiesības sniegt palīdzību dzīvojamo māju rekonstrukcijai un renovācijai visos minētajos gadījumos, ieskaitot ēku remontu pēc avārijas vai stihiskas nelaimes, būs pašvaldībām. Valsts vienkārši pārliek visu atbildību uz vietējās varas pleciem, nenodrošinot tam atbilstošu finansējumu. Likumprojekta autori anotācijā pat neslēpj, ka Latvijā vairs netiks uzlabota Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte.

Likumprojekta mērķauditorija ir dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieki. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem statistikas datiem 2010.gadā Latvijā bija 352 414 dzīvojamās mājas. Līdz ar to šis likumprojekts skar visus.

Bet valdība ir citās domās un uzskata, ka nav nepieciešams nodrošināt sabiedrības līdzdalību pat likumprojekta apspriešanā.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ar nožēlu un vilšanos man jāatzīst, ka likumprojekta iesniedzēji ir spēruši kārtējo populistisko soli, lai vairotu savas partijas reitingus, nevis lai aizsargātu valsts intereses (Starpsauciens no SC frakcijas: „Kauns!”), kā viņi minējuši anotācijā.

Es atļaujos to apgalvot, jo kopā ar šiem likumprojekta iesniedzējiem vienā no nesenajām koalīcijas sēdēm bija vienošanās par to, ka vispār, pirms domāt par jelkādu Imigrācijas likuma grozījumu iesniegšanu, tiks sagaidīts ikgadējais ziņojums par noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un tas tiks iesniegts Saeimai kopējai izvērtēšanai. Diemžēl šī pragmatiskā un loģiskā vienošanās, kā mēs redzam, ir pārkāpta un grozījumi ir iesniegti pirms ikgadējā ziņojuma.

Es atgriežos pie pievienotās anotācijas un argumentācijas, kāpēc es tā domāju.

Pirmkārt. Iesniedzēji norāda, ka esošais Imigrācijas likums ekonomikai labumu nenes. Nepiekrītu, jo esošā kārtība rada darba vietas, tiek nomaksāti nodokļi, kas palīdz Latvijas ekonomikai. Jūrmalā vien dažādās attīstības stadijās ir vismaz 500 dzīvokļi jaunos projektos. Kopējā projektu investīciju summa šajos dzīvokļos vien pārsniedz 60 miljonus latu. Tiek nodrošināts darbs arhitektiem, būvniekiem, ir darbs attīstītājiem, kas riskē ar kapitālu, kurš citādi varētu atrasties banku kontos vai vērtspapīros ārzemēs. Bankām ir procentu ienākumi no projektu finansēšanas, tie ļauj ātrāk segt iepriekšējo gadu zaudējumus. Ir pasūtījumi vietējiem apstrādes, rūpniecības un būvmateriālu uzņēmumiem, to skaitā karjeru izstrādātājiem, cementa un betona ražotājiem, ģipškartona maisījuma ražotājiem, krāsu ražotājiem, logu un durvju ražotājiem, kokzāģētavām. Šie materiāli tiek iegādāti arī no tirgotājiem, vietējiem uzņēmumiem un no veikaliem un veikalu tīkliem. Neapšaubāmi šīs lietas nes labumu Latvijas ekonomikai.

Tālāk. Iesniedzēji argumentē, ka esošā kārtība mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas un tas noved pie tā, ka Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par jaunu nekustamo īpašumu iegādi. Šis apgalvojums nav precīzs jeb ir nepilnīgs, jo nerezidentus interesē galvenokārt Jūrmala un Rīgas klusais centrs. Izņēmumi ir, bet to ir maz.

Nerezidentu tirgus ir specifisks: tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no cenām un situācijas veco dzīvokļu, ekonomiskās un vidējās klases jauno projektu un privātmāju tirgos. Nerezidentus neinteresē zeme Rīgas tipiskajos privātmāju rajonos un Pierīgā. Lielākoties viņus interesē dārgi un luksusa klases nekustamie īpašumi, un tāpēc vidējā Latvijas Republikas pilsoņa, iedzīvotāja, intereses tiešā veidā netiek aizskartas.

Nekustamo īpašumu cenas netiek uzpūstas. Nerezidenti pērk dārgos dzīvokļus labākajās vietās, un tas neietekmē pārējos tirgus segmentus. Latvijas pilsoņu intereses ir jāaizstāv ar pareizu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Zemes kadastrālās vērtības pārskatīšana dos daudz labāku šī jautājuma risinājumu ilgtermiņā.

Iesniedzēji min, ka esošās normas atbalsta vienas šauras grupas – nekustamo īpašumu spekulantu – intereses. Ieguvējus es iepriekš jau minēju, bet vēlos papildināt, ka daļa no darījumiem notiek ar jau uzbūvētiem un lietotiem īpašumiem. To īpašnieki tiek pie naudas, kas visa lielākoties paliek Latvijā. Tie tiek izīrēti, tiek dzēsti kredīti, tiek nomaksāti nodokļi, to skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un valsts nodevas. Attiecīgi arī šī naudas daļa veicina vispārējo ekonomisko aktivitāti un ekonomika straujāk atkopjas pēc krīzes.

Vairākums pārdevēju nav spekulanti, bet ir mūsu pašu normāli līdzpilsoņi, kas pirms krīzes pelnīja vairāk un ņēma kredītus, kurus tagad nevar atļauties atmaksāt. Tagad šie cilvēki spēj atgriezties aktīvajā ekonomikā, jo var pārdot īpašumus un dzēst kredītsaistības. Pārdevēji ir arī attīstītāji, kas spēj apmaksāt celtnieku darbu, segt iekrātos parādus. Pārdevēji ir arī banku meitasuzņēmumi, kuri tādā veidā attīra savas bilances un kuru mātesbankām pieaug līdzekļu apjoms, ko iespējams izmantot kreditēšanā.

Iesniedzēji apgalvo, ka investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti notiek darījumi ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko. Arī šis apgalvojums ir nekorekts, jo darījumi, kas notiek ārvalstnieku starpā, ir zem 5 procentiem no kopējiem darījumiem.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ozoliņš. Man vajag vēl vienu minūti... (No zāles: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, lūdzu! Deputāti atļauj jums runāt. Lūdzu!

J.Ozoliņš. Iesniedzēji uzskata, ka esošo normu atcelšana uzlabos tautsaimniecības attīstību, kas, maigi izsakoties, ir jocīgs apgalvojums. Ja šī norma tiktu atcelta, tad tautsaimniecības attīstību tas ietekmētu negatīvi, jo tiktu apturētas vismaz no 200 līdz pat 500 miljoniem latu investīcijas nākošo divu vai trīs gadu laikā.

Par kapitālu. Grozījumu piekritēji mēģina mūs pārliecināt, ka ieguldītajam kapitālam ir neskaidra naudas izcelsme. Šis nav apšaubāmas izcelsmes kapitāls! Šie nerezidenti, lai varētu nekustamo īpašumu nopirkt, atver kontus Latvijas bankās, un tur viņi iziet rūpīgas akceptēšanas procedūras. Kapitāla izcelsme un ienākumi pie šiem darījumiem ir jāpierāda.

Tāpēc aicinu visus kolēģus pragmatiski pieiet šim jautājumam un šodien balsot „pret”. Ja būs vajadzība veikt jelkādas izmaiņas šajā likumā, tad no sākuma ir jāsagaida ikgadējais ziņojums.

Nobeidzot savu uzstāšanos, prātā nāk sens, bet ļoti precīzs latviešu tautas teiciens: „Septiņas reizes nomēri, pirms nogriez.”

Paldies. Aicinu balsot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es šeit laika trūkuma dēļ nerunāšu par tiem morālajiem argumentiem un drošības aspektiem, kurus veicina šāda veida imigrācija. Šobrīd es nepieskaršos arī tam, ka īstenībā mēs nekādi neierobežojam to, ka šī imigrācija var tikt... ka šādā veidā uzturēšanās atļauju var iegūt cilvēki, kuri iegulda savu finansējumu ražošanā un tādējādi veicina Latvijas ekonomiku. Tātad tas, ko mēs šobrīd ierosinām, ir tikai vēlme ierobežot šo nekustamo īpašumu nekontrolējamu pirkšanu.

Šeit es gribētu atgriezties dažus gadus atpakaļ un citēt jums Roberta Zīles ekonomisko programmu, kas nāca klajā tajā laikā. Tad visi šausmīgi priecājās par treknajiem gadiem un par Kalvīša valdības milzīgajiem sasniegumiem saistībā ar IKP pieaugumu. Tauta gan īpaši nepriecājās un prasīja Kalvīša atkāpšanos, bet, protams, ekonomisti, eksperti un nekustamā īpašuma spekulanti bija ļoti priecīgi. Roberta Zīles ekonomiskajā programmā toreiz bija rakstīts: „Savukārt nekustamā īpašuma tirgus bezzobainais regulējums ir ļāvis ieplūst Latvijā milzīgam neskaidras izcelsmes naudas daudzumam, kas ne vien nesamērīgi uzpūta zemes un mājokļu cenas, bet arī devis prāvu ieguldījumu inflācijas pieaugumā. Šim procesam netraucēti turpinoties, daudzi mājokļi paliks neapdzīvoti vai arī tie par nesamērīgi augstām cenām nonāks vidusšķiras ģimeņu rokās, piespiežot tās atteikties no citiem svarīgiem tēriņiem par izglītību un veselības aprūpi. Turklāt, dominējot spekulatīvajam pieprasījumam, cieš attīstāmo nekustamo īpašumu kvalitāte, kas fundamentāli nerūp nedz attīstītājam, nedz arī pārpircējam.”

Īstenībā visi, protams, teica, ka gan jau kaut kāda taisnība tur ir, bet ka mums vajag attīstīt ekonomiku. Nu, visu to Ozoliņa kungs ļoti labi pateica. Toreiz visi to tieši tāpat runāja, neko nerealizēja, un tā mēs nonācām tur, kur mēs nonācām.

Un tāpēc mums ir ļoti būtiski šobrīd tomēr pateikt no tribīnes... Un arī jūs varēsiet ar savu balsojumu apliecināt, vai jūs vēlaties sākt uzpūst jaunu nekustamā īpašuma burbuli vai tomēr mazliet apstāties un virzīt ekonomiku citā, produktīvā, virzienā.

Nacionālās attīstības plāns, kas tiek izstrādāts, virza par Latvijas attīstības vadmotīvu ražošanas attīstību. Un visi tam piekrīt, un tā droši vien būs, un visi priecīgi to apstiprinās. Tajā pašā laikā reālā politika virzās pavisam citā virzienā.

Jūs varētu teikt: „Nu, kas tas tur ir – 100 miljoni, 500 miljoni... Tas jau tikai tāds viens segments maziņš, un neko tas neietekmē.” Redziet, 2010.gadā, kad ēku renovācijas sektorā ieplūda ļoti lielas investīcijas gan no Ekonomikas ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) fondiem – un šīs investīcijas bija nedaudz lielākas par 100 miljoniem! –, jau šo investīciju apjoms vien ļoti būtiski pacēla būvniecības cenas. Šeit mēs runājam par vēl daudz lielāku investīciju apjomu. Tātad faktiski šis investīciju apjoms pirmām kārtām jau noņem resursus kaut vai no tā paša ēku renovācijas sektora, kas Latvijai būtu ļoti būtisks nākošajos gados, un noņem finansējumu arī no produktīvās ražošanas attīstības. Un kāpēc? Tāpēc, ka... Ļoti elementāri! Šajā jomā kredītus uzņēmēji, nekustamā īpašuma spekulanti, var atdot daudz ātrāk, nekā to visu ieguldot ražošanā. Tādēļ arī viņiem ir daudz vieglāk saņemt banku kredītus. Un faktiski mēs attīstām atkal šo pašu sektoru, kur mēs jau esam apdedzinājušies vienreiz, kur ir jau apdedzinājusies Spānija un daudzas citas Eiropas valstis, veidojot nekustamā īpašuma burbuli. Arī Spānija to veidoja uz ārzemnieku pamata.

Un visbeidzot. Šāda veida pieeja būtiski paceļ inflāciju. Un tieši šobrīd mums jau ir jādomā par inflācijas samazināšanas pasākumiem, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus. Un, protams, tanī brīdī, kad mēs neizpildīsim Māstrihtas kritērijus, kad pārsprāgs nākamais nekustamā īpašuma burbulis, jūs visi teiksiet: „Kas gan to visu varēja paredzēt!” Tāpat kā iepriekšējā reizē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 64, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viktora Valaiņa lūgumu atļaut ziņot par balsošanas motīviem par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” pēc balsošanas rezultātu paziņošanas.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamais Saeimas Prezidij! Labdien, kolēģi!

Es vēlos uzsvērt, ka mēs esam Eiropas Savienības valsts un ka Eiropas Savienībā jau šobrīd pastāv valstis, kurās darbojas tādas normas, kas paredz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām valsts tautsaimniecībā. No tā izriet: ja kādas trešās valsts pilsonis vēlēsies uzturēties Latvijā, viņš šīs investīcijas droši varēs veikt kādā citā Eiropas Savienības valstī un brīvi uzturēties Latvijā.

Mums jāsaprot, ka mēs dzīvojam 21.gadsimtā – globalizācijas laikmetā. Spilgti piemēri pilsētu globalizācijai ir Londona, Dubaija, kur liela daļa iedzīvotāju ir tiešie investori attiecīgajā valstī, kas šādā veidā ieguvuši uzturēšanās atļaujas. Tāpat – vēlreiz gribu uzsvērt! – ar savām termiņuzturēšanās atļaujām mēs konkurējam ar citām Eiropas Savienības valstīm, kas piedāvā līdzīgus nosacījumus.

Šī likuma norma nepiedāvā nopirkt Latvijas pilsonību, bet gan nekustamo īpašumu, apmaiņā piešķirot uzturēšanās atļauju, kas ir terminēta uz pieciem gadiem. Ja kāds vēlas to iegādāties tieši Latvijā, tad šāda iespēja ir jāpiedāvā, citādi šīs investīcijas, kas mērāmas gandrīz simts miljonu latu apmērā gadā, nonāks kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kura piedāvā šādu iespēju.

Komentējot izskanējušo argumentāciju, ka šīs atļaujas apdraud Latvijas nacionālo drošību, gribētu teikt, ka tas ir tieši tiesībsargājošo iestāžu uzdevums – kontrolēt Latvijai nevēlamu personu neielaišanu valstī un uzturēšanās atļauju nepiešķiršanu. Šajā sakarā, manuprāt, spilgts piemērs ir uzturēšanās atļaujas nepiešķiršana Lužkova kungam, kas pierāda, ka šīs iestādes savu darbu dara pietiekami labi. Ja gadījumā no tiesībsargājošajām iestādēm būs ziņojums, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana kaut kādā mērā apdraud nacionālo drošību, tad nekavējoties arī būs jārīkojas. Šobrīd tādu ziņu īsti nav.

Un nu par apgalvojumu, ka Latvijas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana trešo valstu pilsoņiem mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, tāpēc vietējie uzņēmumi ir spiesti celt darbinieku algas, kļūstot konkurēt nespējīgi, bet savukārt Latvijas iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu. Tas ir, maigi sakot, ne īsti korekts apgalvojums, un šajā sakarā es gribētu piedāvāt jums apskatīties nekustamo īpašumu tirgu no mazliet citādāka skatpunkta un saprast, vai šie minētie trešo valstu pilsoņi, kas iegādājas šeit nekustamo īpašumu... viņi būtībā ir nesaistīti investori... daudzi, bet tomēr nesaistīti investori, tad kā viņi varētu izdarīt spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu Latvijā? Nu, salīdzināsim, ko spēj izdarīt šie nesaistītie investori un ko spētu izdarīt, pieņemsim, Latvijas komercbankas un to meitasuzņēmumi, ja tie sāktu manipulēt ar viņiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā. Es domāju, te sekas būtu diezgan graujošas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.martā, ko Saeimas Prezidijs ir arī izdarījis un par ko jūs tiekat informēti.

Savukārt Saeimas deputāts Edvards Smiltēns lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.martā, par ko mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 23.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

Tāpat neapmaksātu atvaļinājumu lūdz piešķirt deputāte Inguna Rībena šā gada 29.martā. Tātad arī par to mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 29.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Tātad sesija tiks slēgta 4.aprīlī un darbu Saeima atsāks 13.aprīlī.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Centrālās vēlēšanu komisijas galvenais pienākums ir nodrošināt vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas, un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars godam ir veicis šo pienākumu.

Bet, neskatoties uz to, ka atjaunotā Latvijas valsts ir neatkarīga un demokrātiska jau 22 gadus, mums visiem vēl ir jāmācās, kā pilnvērtīgi darboties pilsoniskā sabiedrībā. Tādēļ vēlos aicināt Centrālo vēlēšanu komisiju pievērst lielāku vērību nākamajā pilnvaru termiņā Latvijas iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai par vēlēšanām, par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas kārtību, kā arī to norisi. Aicinu Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju aktīvāk līdzdarboties elektroniskās balsošanas ieviešanā, jo kavēties mēs vairs nedrīkstam.

Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienības valstīs, it īpaši Latvijā, vismazāk aktīvā vēlētāju daļa ir tieši jaunieši. Manuprāt, ieviešot elektronisko balsošanas sistēmu, jaunu cilvēku līdzdalība vēlēšanās un referendumos pieaugs.

Centrālās vēlēšanu komisijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt demokrātiskos procesus valstī, un tāpēc, lai vēl vairāk stiprinātu šo mērķi, aicinu uzlabot sadarbību arī ar nevalstiskajām organizācijām.

Godājamie kolēģi! Es atbalstīšu piedāvāto kandidatūru un aicinu pārējos kolēģus darīt to pašu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es šodien vēlos izteikt atbalstu Cimdara kunga pārvēlēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā un aicinu savus kolēģus balsot „par”.

Savu nostāju es varu pamatot ar vienu argumentu: Cimdara kungs ir pierādījis sevi kā pragmatisku vadītāju, kas ir gatavs ieklausīties arī citu viedoklī, un šis īpašību salikums, mūsuprāt, ir svarīgs CVK vadītājam. Vēlos atgādināt gadījumu ar nesen tik aktuālo valodas referendumu: CVK sākotnēji bija noformulējusi sabiedrībai ļoti nesaprotamu referenduma jautājumu, taču pēc mūsu iniciatīvas Cimdara kungs ieklausījās un reaģēja – mainīja referenduma jautājuma formulējumu. Uzskatu, ka šis gadījums arī raksturo Cimdara kungu: viņš ir spējīgs atzīt savas kļūdas, no tām mācīties un tās neatkārtot.

Cimdara kungu gaida smags pārbaudījums – elektronisko vēlēšanu ieviešana, kas, mūsu skatījumā, lielā mērā raksturos un veidos Latvijas nākotnes sabiedrību. Cimdara kungs ir solījis, ka šo uzdevumu var paveikt, un viņa pārvēlēšanas gadījumā sekosim līdzi viņa darbam, kā sokas ar e-vēlēšanu ieviešanu. Ceram, ka jau tuvākajā laikā redzēsim pirmās iestrādes, lai jau nākamajās vēlēšanās valsts iedzīvotāji varētu balsot arī elektroniski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēde! Kolēģi! Es gribu teikt to, ka es esmu jau vairākus gadus sadarbojies ar Arni Cimdaru un varu par viņu teikt tikai to labāko. Arnis Cimdars ir tāds, kas uzklausa citu cilvēku domas, viņš tās izvērtē. Viņš nepārsteidzas. Un tas ir ļoti svarīgi, kad mēs runājam par tādām... tik svarīgām lietām kā vēlēšanas, kur mūs visus ievēlē, kur mums ir labi jāstrādā un kur tautai ir jāuzticas mums. Un viens no pamatnoteikumiem, lai mums uzticētos, ir tāds, ka mums ir godīgas un atklātas vēlēšanas. Un Centrālā vēlēšanu komisija, ko tagad jau vairākus gadus vada Arnis Cimdars, ir dabūjusi vienu no visaugstākajiem novērtējumiem Latvijā par to, ka tā veicina atklātu sabiedrību, atklātas debates, atklātu runu.

Otrs arguments ir tāds, ka arī EDSO ir novērtējusi Latvijas vēlēšanas kā caurspīdīgas un godīgas jau vairākus gadus. Un tādā ziņā mēs esam paraugs daudzām citām valstīm, un arī es pats varu liecināt par to. Es esmu novērojis vēlēšanas Krievijā un Kazahstānā. Un tiešām – mēs spīdam!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Apsveicam Arni Cimdaru ar ievēlēšanu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Tātad ir sagatavots lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu” un saskaņā ar Kārtības rulli par katru no šiem locekļiem mums ir jābalso atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aleksandru Maļcevu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ritvaru Eglāju ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Dzintru Kusiņu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav un atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Loretu Skabursku ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ievu Gruziņu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Kārli Kamradzi ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sniedzi Sproģi ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi ir ievēlēti.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 22.laidienā