Par Satversmes grozījumiem (deputātu imunitātes ierobežošanai)

Saeimas Juridiskā komisija 20.martā nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Satversmes grozījumus, kas paredz ierobežot Saeimas deputātu neaizskaramības apjomu un atteikties no aizklātas balsošanas procedūras, ievēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus.

Komisijas izveidotās darba grupas izstrādātie Satversmes grozījumi paredz atteikties no deputātu administratīvās imunitātes, izņemot gadījumus, kad administratīvais sods saistīts ar personas brīvības ierobežojumiem. Tādējādi, lai, piemēram, deputātam piemērotu naudas sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vairs nebūs nepieciešama Saeimas piekrišana.

No Satversmes plānots svītrot normu, kas nosaka, ka pie Saeimas deputāta bez parlamenta piekrišanas nevar izdarīt kratīšanu. Piedāvātā Satversmes grozījumu redakcija paredz saglabāt parlamenta deputāta neaizskaramību, nosakot, ka Saeimas locekli nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar uzsākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima. Tāpat kā līdz šim deputātu varēs apcietināt un ierobežot viņa personas brīvību, ja to notver pie noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas.

Likumprojekta autori norāda, ka patlaban deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas nepieciešams parlamenta aizsardzībai, un nonāk pretrunā ar vienlīdzīguma principu. Grozījumu mērķis ir panākt, lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama ar objektīvi pamatotu nepieciešamību. Deputāta imunitātes noteikšana attaisnojama vienīgi, lai aizsargātu parlamenta locekļus no politiski motivētām vajāšanām, kā arī nodrošinātu netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību.

Piedāvātajam imunitātes ierobežojumu apmēram komisijas sēdē iebilda deputāts Andrejs Elksniņš, uzsverot, ka šādā redakcijā deputāta imunitātes institūtam zūd jēga un līdzsvars. Deputāts pauda, ka, samazinot deputātu neaizskaramības apjomu, vienlaikus būtu jāpārskata arī tiesnešu, prokuroru, drošības iestāžu darbinieku un citu amatpersonu imunitātes apjoms.

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot grozījumu nozīmīgumu, aicināja sākt ar sevi un atbalstīt piedāvāto pamatlikuma grozījumu redakciju. Viņa uzsvēra, ka šis ir procesa sākums un nākotnē būtu jāpārskata imunitāte arī amatpersonām citos varas atzaros.

Satversmes grozījumi paredz arī atteikties no aizklātas Valsts prezidenta ievēlēšanas un Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanas, tādējādi ieviešot vienotu regulējumu attiecībā uz amatpersonu apstiprināšanu un atsakoties no aizklātas ievēlēšanas.

Satversmes grozījumu autori aizklāto balsojumu atcelšanu pamato ar parlamentārās demokrātijas tautas pārstāvības virsprincipu: vēlētājiem ir jābūt informētiem par viņu ievēlēto tautas pārstāvju viedokli un rīcību, turklāt šai rīcībai būtu jābūt pārbaudāmai, ko var nodrošināt tikai atklāta balsošana. Līdz ar to atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem un pienākumu pamatot katru savu lēmumu.

Nesenie aizklātie balsojumi Saeimas praksē apliecina, ka aizklātā balsošana arī mazina sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām. Turklāt aizklātie balsojumi radījuši praktiskas grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Savas nozares atzīti profesionāļi atsakās kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā.

Saeima janvārī jau grozījusi Saeimas kārtības rulli, atsakoties no iepriekšējās prakses amatpersonas ievēlēt aizklāti. Saskaņā ar likuma grozījumiem atklātā procedūrā ievēl Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un vairākas citas likumos noteiktas amatpersonas. 

Saeima otrajā lasījumā jau pieņēmusi grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”, kas paredz atklātā procedūrā ievēlēt arī Latvijas Bankas prezidentu, bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus.

Darba grupā, kas izstrādāja Satversmes grozījumus, strādāja deputāti no visām Saeimas frakcijām, kā arī Augstākās tiesas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Juristu biedrības, advokatūras un akadēmisko aprindu pārstāvji.

Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Saeimas preses dienests