Eiropas Parlaments:
Par pārrobežu mantošanas gadījumu ērtāku kārtošanu

Latvijas iedzīvotājs, kas precējies ar vācieti un dzīvo, piemēram, Beļģijā varēs izvēlēties, vai mantojumu kārtot saskaņā ar Latvijas vai Beļģijas likumiem. To nosaka Parlamenta 13.martā apstiprinātā regula.

Regulu deputāti apstiprināja ar 589 balsīm par, 21 pret un 79 atturoties. Jaunie noteikumi paredzēti, lai novērstu juridiskus konfliktus mantošanas gadījumos. Paredzēta iespēja piemērot likumu no dzimtās jeb izcelsmes valsts vai mītnes valsts.

Jaunās regulas mērķis ir padarīt mantošanas procesu vieglāku un samazināt strīdus par mantojumu un testamentu, kas rodas, ja gadījums ir vairāku dalībvalstu jurisdikcijā.

Deputāts Kurts Lehners, atbildīgais par jautājuma virzību Parlamentā, norādīja, ka pārrobežu mantojumi veido 10% no visiem ES mantošanas gadījumiem, kas ir apmēram 450 000 gadījumu gadā par kopējo summu 123 miljardi eiro.

Paredzams, ka ES vienveidīgi saistoši kritēriji palīdzēs precizēt, kuras dalībvalsts jurisdikcijas sistēma risinās gadījumu, kad mantošanas gadījums ir strīdīgs un uz to varētu attiecināt vairāku dalībvalstu likumus, tādējādi samazinot juridiskos strīdus un to izmaksas mantiniekiem.

Divu jaunu noteikumu izvēle

Regula ieviesīs divus jaunus principus.

Pirmais: ja mantojuma atstājējs mirst dalībvalstī, kas nav viņa dzimtā jeb izcelsmes valsts, mantojuma kopumam ir piemērojami tās dalībvalsts tiesību akti jeb likumi, kura bija mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī. Šis princips palīdzēs izvairīties no konfliktiem, jo citādi dažādu dalībvalstu tiesas varētu tikt iesaistītas un uzskatītas par kompetentām risināt mantošanas gadījuma strīdu.

Otrais princips: persona var paziņot savas pēdējās gribas rīkojuma veidā un izvēlēties tās valsts tiesības aktus, kuras valstspiederīgais ir šī persona. Tas paredz ES pilsoņiem jaunas tiesības, kuras EP deputāti uzskata par svarīgu uzlabojumu, jo šis princips ļauj jebkuram citā ES dalībvalstī dzīvojošam cilvēkam saglabāt ciešu saikni ar savu dzimto valsti un nodrošina, ka tiek ievēroti specifiski nacionālās likumdošanas aspekti, piemēram, attiecībā uz dāvinājumiem.

Piemērā par Latvijas iedzīvotāju, kas apprec vācieti un dzīvo Beļģijā, pēdējā no uzskaitītām valstīm, visticamāk, varētu būt vistiešāk iesaistīta interešu risināšanā. Taču bez jaunās regulas potenciāli varētu būt konflikts starp tiesvedību dzimtajā jeb izcelsmes valstī (Latvija), mantinieka valstī (Vācija) un valstī, kur atrodas īpašums (Beļģija).

Eiropas mantojuma apliecība

Ātrs, vienkāršs un efektīvs izlīgums mantošanas lietās ar pārrobežu aspektiem Savienības robežās nozīmē, ka mantiniekiem, legatāriem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma administratoriem vajadzētu spēt vienkārši apliecināt savu statusu un/vai tiesības un pilnvaras citā dalībvalstī, piemēram, dalībvalstī, kurā atrodas mantojuma īpašums. Lai dotu viņiem iespēju to darīt, ar šo regulu paredz vienotas formas Eiropas mantojuma apliecības izveidošanu. To izveido ar mērķi nodrošināt, lai mantinieki, kreditori un atbildīgās institūcijas piemēro mantošanas nosacījumus tiešā veidā, izmantojot pēc iespējas juridiski vieglākās un lētākās procedūras.

Apliecības izmantošana nebūs obligāta.

Regulai nav ietekmes uz nacionāliem likumiem

Jaunajai regulai nav ietekmes uz situācijām, ja cilvēks visu savu dzīvi dzīvojis dzimtajā valstī. Līdz ar to regula neparedz nekādu nacionālo likumu harmonizāciju šādiem gadījumiem, izmaiņas mantošanas likumos nacionālā līmenī, tai skaitā attiecībā uz īpašumu vai nodokļiem.

Regula neattieksies uz Apvienoto Karalisti un Īriju, kā arī uz Dāniju.

Turpmākie soļi

Parlaments un Padome neformāli ir panākuši vienošanos par tekstu, kas vēl formāli jāapstiprina, lai regula stātos spēkā.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā