Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 27.martā

ĀM: Par nacionālo tiesu darbības nepilnībām, kas novedušas pie sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Ministru kabinetā 27.martā tika izskatīti Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas sagatavotie ziņojumi “Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas izskatītajām lietām pret Latviju, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir bijušas nacionālo tiesu darbības nepilnības” un “Par Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatīšanas procesā esošajām lietām pret Latviju, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir bijušas nacionālo tiesu darbības nepilnības”.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa) var vērsties personas, kas uzskata, ka ir pārkāptas viņu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (Konvencija) garantētās tiesības, pēc tam, kad ir izmantoti visi iespējamie nacionālie tiesību aizsardzības mehānismi. Ziņojumos ir apkopota informācija par tiem iesniegumiem Tiesā, kuros iekļauto sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem pamatā nacionālo tiesu un tiesnešu pieejas un attieksmes problēma, nevis Latvijas tiesību aktu nepilnības.

Ziņojumos ir apkopota informācija par tiem Tiesas nolēmumiem pret Latviju, kuri jau ir stājušies spēkā, kā arī par tām tiesvedības procesā esošajām lietām, kurās vēl nav pasludināts Tiesas spriedums vai arī kuru pamatā esošajām tiesu darbības nepilnībām Tiesa spriedumā nav pievērsusies.

Ziņojumu mērķis ir pievērst uzmanību pastāvošai problēmai un rosināt aktīvu diskusiju par nepieciešamajām reformām tiesu sistēmā, lai nepieļautu turpmāku pret Latviju iesniegto pieteikumu skaita pieaugumu, kuros ir ietvertas pamatotas sūdzības par Latvijas tiesu nekvalitatīvo lietu izskatīšanu.

Laika posmā no 1997.gada 27.jūnija, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz Latviju, līdz 2012.gada 29.februārim Tiesa ir pasludinājusi nolēmumus 145 lietās pret Latviju, no tiem 52 spriedumus, 20 lēmumus par mierizlīguma noslēgšanu un 15 lēmumus par lietu svītrošanu pēc tam, kad pieņemta valdības vienpusējā deklarācija. Pārējās 58 lietās Tiesa ir pasludinājusi lēmumu par pilnīgu vai daļēju lietas noraidīšanu vai svītrošanu. Izskatīšanas procesā Tiesā šobrīd ir 107 lietas pret Latviju.

Biroja statistika liecina, ka pēdējos gados pieaug sūdzību skaits par iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem nacionālajā tiesvedībā (aptuveni 30% (36 lietas) no izskatīšanas procesā Tiesā esošajām lietām pret Latviju ir saistītas ar sūdzībām par cilvēktiesību pārkāpumiem nacionālajās tiesās dažādās procesa stadijās). No tām 30% (11) lietās iesniedzēji sūdzas par pieļautajiem Konvencijas pārkāpumiem Augstākajā tiesā.

ĀM: Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildi lietā “Čerņikovs pret Latviju”

Ministru kabinets 27.martā apstiprināja ziņojumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) 2011.gada 31.maijā trīs tiesnešu komitejā pasludinātā sprieduma lietā “Čerņikovs pret Latviju” izpildi. Šī ir pirmā lieta pret Latviju, kurā Tiesas spriedums tika pieņemts trīs tiesnešu komitejā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 28.panta 2.punktu šāds spriedums ir galīgs un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Spriedumā tika konstatēts Konvencijas 5.panta 3.punkta (pirmstiesas apcietinājuma ilgums) pārkāpums un Konvencijas 6.panta 1.punkta (kopējais kriminālprocesa ilgums) daļējs pārkāpums. Citas iesniedzēja sūdzības par Konvencijas 6.panta 1.punkta iespējamo pārkāpumu attiecībā uz civilprocesa ilgumu Tiesa noraidīja kā acīmredzami nepamatotas, savukārt sūdzību par Konvencijas 8.panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) iespējamo pārkāpumu Tiesa atzina par nepieņemamu izskatīšanai procesuālu iemeslu dēļ. Šajā lietā kompensācija iesniedzējam netika piespriesta.

Ņemot vērā, ka Tiesas spriedumā konstatēto pārkāpumu pamatā bija spēku zaudējušā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normu piemērošana Latvijas tiesās, ziņojumā tika sniegts pārskats par paveiktajiem un plānotajiem uzlabojumiem pirmstiesas apcietinājuma piemērošanā un izpildē, kā arī pašreizējiem lietu izskatīšanas termiņiem Latvijas tiesās, kopš spēkā ir stājies Kriminālprocesa likums.

Pēc apstiprināšanas Ministru kabineta sēdē rīcības ziņojums par sprieduma izpildi tiks iesniegts Eiropas Padomes Ministru komitejā, kas veic uzraudzību pār Tiesas nolēmumu izpildi.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

FM: Par finanšu ministra priekšlikumiem Fiskālās disciplīnas likumprojekta otrajam lasījumam Saeimā

27.martā Ministru kabinets (MK) izskatīja informatīvo ziņojumu par finanšu ministra priekšlikumiem Fiskālās disciplīnas likumprojekta (FDL) otrajam lasījumam Saeimā. Priekšlikumu iesniegšanas laiks 2.lasījumam ir 2.aprīlis.

Pēc tam, kad FDL tika pieņemts 1.lasījumā Saeimā šā gada 12.janvārī, Latvija 2.martā parakstīja Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Fiskālo līgumu), kas Eiropas Savienības (ES) līmenī nostiprināja fiskālās disciplīnas principus. Tādējādi tika noteikti konkrēti fiskālie nosacījumi, ko līgumu parakstījušās valstis apņēmās iestrādāt nacionālajos fiskālo disciplīnu regulējošajos normatīvajos aktos.

Tā kā FDL ir lietderīgi jau šajā posmā saskaņot ar Fiskālā līguma nosacījumiem, nevis to pieņemt esošajā redakcijā un pēc tam grozīt saskaņā ar parakstīto līgumu, finanšu ministrs 2.lasījumam piedāvā priekšlikumus, kas FDL iestrādātu Fiskālā līguma nosacījumus. Tādējādi Latvija šobrīd ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas savā nacionālajā likumdošanā jau iestrādā Fiskālā līguma normas.

Viens no priekšlikumiem, kas ir saistīts ar Fiskālā līguma nosacījumu iestrādi, ir bilances formulas maiņa. Lai arī FDL 1.lasījumā paredz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu un fiskālā līgumā tiek noteikts tas pats princips, metodoloģijas šā nosacījuma piemērošanās atšķiras. Tādējādi priekšlikums 2.lasījumam paredz saskaņot FDL lietoto metodoloģiju ar Fiskālajā līgumā lietoto metodoloģiju, kas noteiks, ka fiskālo disciplīnu var nodrošināt tikai un vienīgi ar ilgtspējīgiem risinājumiem ieņēmumu un izdevumu daļā, nevis ar vienreizējiem pasākumiem.

Cits priekšlikums ir izdevumu pieauguma tempa nosacījuma ieviešana. Papildus Fiskālā līguma noteiktajam, ka tiek ierobežots strukturālais deficīts, tas paredz, ka arī izdevumi, izslēdzot IKP deflatoru (inflāciju), nedrīkst augt ātrāk nekā potenciālā IKP pieaugums. FDL 2.lasījuma priekšlikumi paredz analoga nosacījuma iestrādāšanu FDL.

Tāpat tiek paredzēta automātiskā korekcijas mehānisma ieviešana. FDL 1.lasījumā paredzēja, ka plānotās vispārējās valdības bilances nosacījums ir jānodrošina, nosakot, ka faktiskā bilance nedrīkst būt sliktāka par plānoto, izņemot dabas katastrofas un avārijas gadījumus. Savukārt fiskālais līgums paredz elastīgāku pieeju – ja budžeta izpildes gaitā strukturālā bilance pasliktinās pret plānoto vairāk nekā par noteiktu lielumu, turpmākajos gados tiek noteikta korekcija, kas šo novirzi novērš. 2.lasījuma priekšlikumi ietver šāda mehānisma iestrādi FDL un detalizēti nosaka gadījumus, kad šādas novirzes ir pieļaujamas.

Priekšlikumi saistīti arī ar strukturālā deficīta pieļaušanu produktīvo investīciju projektiem. 1.lasījumā pieņemtais FDL paredz stingri sabalansētu budžetu, t.i., vidēji ekonomiskā cikla laikā bilance ir nulle. Savukārt Fiskālais līgums paredz to, ka ir pieļaujams strukturālais deficīts, bet ne vairāk kā 0,5% no IKP. FDL 2.lasījuma priekšlikums kā pamatnosacījumu paredz saglabāt 0% strukturālo bilanci, tomēr kā izņēmuma gadījumu pieļauj atkāpi no šā nosacījuma, lai īstenotu produktīvās investīcijas. Vidējā atkāpe četros gados nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP.

Tiek piedāvāti arī priekšlikumi, kas saistīti ar Fiskālā ietvara direktīvas ieviešanu. Viens no priekšlikumiem ir Fiskālā padome. Fiskālā ietvara direktīvas punkts un Fiskālais līgums paredz, ka dalībvalstis nodrošina no budžeta veidošanā iesaistīto institūciju neatkarīgu fiskālās disciplīnas normu ievērošanas uzraudzību. Savukārt FDL 1.lasījumā neparedzēja šādu nosacījumu un noteica, ka fiskālās disciplīnas normu ievērošanu nodrošina MK. Priekšlikumi 2.lasījumam paredz Fiskālās padomes izveidošanu ar mērķi nodrošināt neatkarīgu fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Iecerēts, ka Fiskālā padome darbosies septiņu cilvēku sastāvā un uzraudzīs, vai valsts budžets tiek izstrādāts un īstenots atbilstoši FDL noteiktajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Tāpat ziņojumā ir iekļauts priekšlikums par fiskālajiem riskiem. Fiskālā ietvara direktīvas pants paredz nosacījumu, ka dalībvalstis identificē un publicē iespējamās saistības. Šis nosacījums ir jāskata plašākā kontekstā ar pasaulē vērojamo tendenci par fiskālo risku vadību ar mērķi mazināt šādu risku negatīvo ietekmi uz budžeta fiskālo rādītāju stabilitāti. Tādējādi finanšu ministra priekšlikums paredz fiskālo risku vispārējās vadības sistēmas izveidi, nosakot, ka fiskālā nodrošinājuma rezerves lielums, kas 1.lasījumā tika noteikts 0,5% no IKP, tagad tiek aprēķināts atbilstoši identificētajiem riskiem. Tas nozīmē, ka ir jāprognozē neplānotu notikumu iestāšanā varbūtības un jau iepriekš jāveido attiecīgi uzkrājumi – fiskālā nodrošinājuma rezerve, kas “amortizētu” šādus izdevumus un novērstu vai vismaz samazinātu atkāpšanos no fiskālās disciplīnas.

FM: Par grozījumiem grāmatvedības kārtošanas un organizācijas noteikumos

27.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, par reliģisko organizāciju gada pārskatiem un par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. Grozījumi ir veikti, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme grāmatvedību reglamentējošajos aktos attiecībā pret biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām.

Turpmāk biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu, grāmatvedību varēs kārtot arī vienkāršā ieraksta sistēmā. Tādējādi šīm organizācijām samazināsies administratīvais slogs, jo būs mazākas grāmatvedības kārtošanas un gada pārskata sagatavošanas izmaksas. Biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kas saņem valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu, ir noteiktas papildu prasības – jānorāda kontā saņemtais finansējums, kā arī jāsniedz ziņas par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu.

Ar grozījumiem noteikumos ir precizēts, ka reliģiskām organizācijām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu, kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā nav obligāta prasība, bet viņu izvēles iespēja.

Lai noteikumus saskaņotu ar likumu “Par grāmatvedību”, ar grozījumiem ir paredzēts noteikt prasības grāmatvedības reģistriem, ja biedrība, nodibinājums, arodbiedrība vai reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kā arī atbrīvot biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību vai reliģisko organizāciju, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas.

Tāpat ar grozījumiem tiek noteikti gadījumi, kad par naudas izdevumu apliecinošu dokumentu var izmantot kases čeku, kā arī skaidrots, pie kādiem nosacījumiem kases čeku var pievienot attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās un bezskaidrās naudas avansa izlietojumu.

FM: Par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanas gaitu

Ministru kabinets 27.martā uzklausīja konsultanta “SEB Enskilda” sniegto informāciju par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanas gaitu un potenciālo investoru iesniegtajiem piedāvājumiem.

Ņemot vērā konsultanta izvērtējumu un ieteikumus, valdība uzdeva turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem, kas iesnieguši vislabākos piedāvājumus. Turpmākajos sarunu posmos tiks diskutēts par konkrētām piedāvājuma detaļām.

Šobrīd, kā arī visā pārveides procesa gaitā Hipotēku banka turpina strādāt stabili un droši, nodrošinot klientiem pakalpojumus gan komercsegmentā, gan realizējot valsts attīstības programmas. Hipotēku banka ir gatava realizēt komercdaļas pārdošanas procesu, nodrošinot visu līgumsaistību izpildi un pakalpojumu pieejamību klientiem.

Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaikus nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību. Pārveides procesa gaitā Hipotēku bankas darbība tiek fokusēta uz tautsaimniecībai būtiskiem virzieniem – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu, infrastruktūras attīstīšanu un citiem nacionālās attīstības projektiem MK apstiprinātu programmu ietvaros. Tā kā attīstības bankai/institūcijai galvenokārt ir papildinoša loma un tai nav jākonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, Hipotēku bankas daļai, kas nav tieši saistīta ar attīstības funkciju veikšanu, t.i., komercdaļai, tiks nodrošinātas attīstības iespējas privātajā sektorā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu kompensācijai cietušajam 1997.gada nelaimes gadījumā Talsos

27.martā Ministru kabinets (MK) atbalstīja rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas paredz piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) 50 000 latu.

Piešķirtos līdzekļus izmaksās, izpildot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2012.gada 20.janvāra spriedumu. Līdzekļi paredzēti kompensācijai cietušajam par morālo kaitējumu saistībā ar nelaimes gadījumu Talsos 1997.gadā ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā.

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punktu darbības turpināšanai Gruzijā un Baltkrievijā

27.martā Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) 81 233 latus.

Līdzekļi paredzēti Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punktu darbības turpināšanai Gruzijā un Baltkrievijā no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 31.decembrim.

Šobrīd Valsts robežsardzes sakaru virsnieki Gruzijā un Baltkrievijā atrodas Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas programmas 2007.–2013.gadam Eiropas Ārējo robežu fonda projekta “Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas imigrācijas sakaru virsnieku punkta attīstības turpināšana Baltkrievijas Republikā un Gruzijā” ietvaros, taču sakaru punkti savu darbību beidz šā gada 30.martā. Savukārt jaunais projekts, kurš tika iesniegts Eiropas Komisijai jaunu projektu pieteikumu konkursam, vēl tiks vērtēts, līdz ar to tā realizācija sāksies ne ātrāk kā 2013.gada janvārī.

Valsts robežsardzes sakaru virsnieku darbības mērķis ir cīņa ar nelegālo imigrāciju, Eiropas Savienības ārējās robežas kontroles stiprināšana un efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība atbilstoši Šengenas acquis (normatīvo aktu kopuma) prasībām, turklāt pašlaik uz trīspusējā memoranda pamata Latvijas Imigrācijas sakaru virsnieki veic pienākumus arī Lietuvas un Igaunijas labā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

KM: Par Latvijas pārstāvjiem Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdē

Valdība 27.martā izvirzījusi kandidātus ievēlēšanai Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūras valdē. Informācija par jaunajiem ekspertiem Latvijai jāpaziņo aģentūrai līdz 1.aprīlim.

Lai nodrošinātu ES Pamattiesību aģentūras darbību, katrai dalībvalstij ir jāizvirza viens pārstāvis – neatkarīgs eksperts, kurš veic atbildīga līmeņa pienākumus cilvēktiesību jomā nacionālā līmenī, kā arī katrai dalībvalstij jānodrošina šā pārstāvja aizstājējs. Pašreizējā Latvijas neatkarīgā pārstāvja valdē un viņa aizstājēja pilnvaras beigsies jūlijā, tāpēc Kultūras ministrijas izveidotā konkursa atlases komisija atklātā konkursa kārtībā ievēlēšanai ES Pamattiesību aģentūras valdē izvirzīja Aneti Erdmani, bet aizstājēja ievēlēšanai – Solvitu Olsenu.

Izvēloties kandidātus, tiek vērtēta šādi kritēriji: pieredze valsts vai privātā sektora organizāciju vadības jomā; zināšanas un pieredze pamattiesībās; atbildīga līmeņa pienākumi valsts līmeņa neatkarīgā cilvēktiesību iestādē vai kādā citā valsts vai privātā sektora organizācijā. Saskaņā ar attiecīgo Eiropas Padomes regulu nominēto pārstāvju pilnvaru termiņš būs pieci gadi.

ES Pamattiesību aģentūra nodarbojas ar informācijas un datu vākšanu un analīzi par pamattiesībām dalībvalstīs. Aģentūra konsultē un sniedz atzinumus un veicina sadarbību ar pilsonisko sabiedrību pamattiesību jomā.

Annija Senakola, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Izmaiņas 27.martā apstiprinātas valdībā.

Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši, sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i., 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i., 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c.

Tāpat plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.

Tāpat arī no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tas ir saistīts ar to, ka no 2012.gada 1.janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par izmaiņām uzturlīdzekļu maksāšanas kārtībā

27.martā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus MK noteikumos “Kārtība, kādā uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izskata iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu un tam pievienotos dokumentus, kā arī izmaksā uzturlīdzekļus” un “Noteikumi par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem”. Grozījumi paredz izmaiņas iesniegumā par uzturlīdzekļu izmaksu un no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) maksāto uzturlīdzekļu izmaksas kārtībā. Izmaiņas stāsies spēkā 1.aprīlī.

No 1.aprīļa uzturlīdzekļus no UGF izmaksās par iepriekšējo mēnesi, nevis kā pašreiz – par esošo. Taču tām personām, kurām uzturlīdzekļu izmaksa no UGF ir sākta līdz 31.martam, būs pārejas periods līdz 2013.gada 30.aprīlim. Tajā minētajām personām uzturlīdzekļus izmaksās katru mēnesi par dažām dienām vēlāk nekā iepriekšējā mēnesī, līdz 2013.gada aprīlī visām personām uzturlīdzekļus izmaksās par iepriekšējo mēnesi.

Savukārt personām, kurām uzturlīdzekļu izmaksu sāks pēc šā gada 1.aprīļa, tos uzreiz izmaksās pēc jaunās kārtības, proti, par iepriekšējo mēnesi, un uz šīm personām minētais pārejas periods neattieksies.

Šāda kārtība mazinās tādu gadījumu skaitu, kad uzturlīdzekļus izmaksā nepamatoti, un tādējādi personas atbrīvos no sloga, kāds rastos, atmaksājot nepamatoti saņemtos uzturlīdzekļus.

Grozījumi arī paredz papildināt MK noteikumus ar kārtību, kādā izmaksā iesniedzējam aprēķinātos, bet vēl neizmaksātos uzturlīdzekļus bērna aizbildnim, kurš iecelts iesniedzēja nāves dēļ. Tas neietekmē citu valsts pabalstu saņemšanu, uz kuriem bērna aizbildnim ir tiesības pretendēt saistībā ar aizbildņa pienākumu uzņemšanos.

Iesniegumā par uzturlīdzekļu izmaksu precizēta informatīvā daļa, proti, ka persona ir informēta, kādos gadījumos viņai ir jāziņo UGF administrācijai par apstākļiem, kas ietekmē tās tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Tāpat veidlapā papildinātas ietvertās piezīmes ar norādi, kādi rekvizīti nav aizpildāmi, ja persona iesniegumu iesniedz, izmantojot elektronisko pakalpojumu valsts portālā www.latvija.lv.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā

27.martā Ministru kabineta sēdē atbalstīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.

Grozījumi izstrādāti, lai pēc 2012.gada 1.aprīļa, kad Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) funkcijas un pārvaldes uzdevumi tiks nodoti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, iedzīvotājiem varētu nodrošināt no LIC pārņemtos veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz ar grozījumiem tiks noregulēta šo pakalpojumu sniegšanas un apmaksas kārtība stacionāra un ambulatorajiem pakalpojumiem, kā arī specifisko laboratorisko izmeklējumu veikšana un specifisku medikamentu nodrošināšana pacientiem ar tuberkulozes, HIV infekcijas un citām infekcijas slimībām.

Tāpat grozījumos precizēta kārtība, kādā ieslodzījumu vietā esoša persona var saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Grozījumi paredz, ka ģimenes ārsts sniegs nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, ja pie viņa ieradīsies ieslodzījumu vietā esoša persona un tai būs ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījums. Šādā gadījumā minētai personai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzskaite tiks veikta kā īslaicīgam pacientam, kurš nav reģistrēts ģimenes ārsta praksē.

Grozījumi paredz, ka arī pēc 2012.gada 1.aprīļa gan stacionārajā, gan ambulatorajā aprūpē (dienas stacionārā) no valsts budžeta līdzekļiem tiks apmaksāta kardioloģisko pacientu ārstēšana, koronārajā angioplastijā izmantojot gan parastos, gan ar zālēm pildītos stentus. Noteikumos precizēts, kādos gadījumos pacientiem tiks nodrošināti ar zālēm pildītie stenti.

Tāpat paplašināts to ārstu speciālistu loks, kuri var nosūtīt uz specifiskiem izmeklējumiem. Paredzēts, ka turpmāk bērni ar alerģiskām patoloģijām noteiktus valsts apmaksātos laboratoriskos izmeklējumus varēs saņemt arī ar bērnu gastroenterologa vai pediatra nosūtījumu.

VM: Par pasākumiem legionelozes izplatības ierobežošanai

27.martā valdības sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais MK atbildes projekts tiesībsargam par pasākumiem legionelozes izplatības ierobežošanai.

Atbildes vēstulē norādīts, ka 2011.gadā Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) epidemiologi apmeklējuši 106 objektus, no kuriem paņemti 214 ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai uz legionellu klātbūtni. Šogad ir reģistrēti 14 legionelozes gadījumi no tiem Rīgā – 9, Liepājā – 3 un pa vienam gadījumam Baložos un Baldonē. Saistībā ar šiem gadījumiem LIC speciālisti, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir apsekojuši 33 objektus (dzīvesvietas, darba vietas, sporta zāles), no tiem 11 objektos ir konstatēta legionellu klātbūtne. No izmeklētajiem 64 ūdens paraugiem legionella konstatēta 22 paraugos, 53% gadījumu tie ir karstā ūdens paraugi un 10,3% gadījumu – aukstā ūdens paraugi.

Lai informētu legionelozes skarto māju iedzīvotājus par situāciju un profilakses pasākumiem, LIC epidemiologi katru reizi izplata īpašu informācijas lapu, kurā minēti dzeramā ūdens testēšanas rezultāti, kas norāda uz legionellu klātbūtni, kā arī nepieciešamie profilakses pasākumi. 2011.gada decembrī Veselības ministrija kopā ar LIC sagatavoja informatīvu materiālu iedzīvotājiem par legionelozes profilaksi un nosūtīja Rīgas domei izvietošanai daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās. Kopumā 2011.gadā dažādām institūcijām saistībā ar legionelozes izplatīšanos un nepieciešamajiem profilakses pasākumiem LIC speciālisti ir nosūtījuši 140 vēstules. Tāpat par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem sabiedrība regulāri tiek informēta ar mediju starpniecību.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, ūdensapgādes sistēmā konstatējot infekcijas slimības perēkli, tiek veikti dezinfekcijas darbi. Vienlaikus jāsaprot, ka ūdensvadu dezinfekcija un skalošana ir sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs tehniskais process, kam ir nepieciešams speciāls aprīkojums un sagatavots tehniskais personāls. Vienreizēja ūdensvadu dezinfekcija gan nenodrošina ilglaicīgu efektu un faktiski vienīgais risinājums ir ūdensapgādes sistēmas uzturēšana tādā veidā, lai izslēgtu atkārtotu kolonizāciju ar legionellām. To var panākt pastāvīgi nodrošinot karstā ūdens temperatūru virs +50°C.

Vēstulē norādīts, ka karstā ūdens temperatūra, ko saņem iedzīvotāji, un tās režīmi ir ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) pārziņā, bet karstā ūdens temperatūras regulējums – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku ziņā. Vienlaikus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas īpašnieks (arī dzīvokļa īpašnieki) ir atbildīgi par mājas pārvaldīšanas veikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp arī nepieļaujot personu veselības apdraudējumu.

Vēstulē uzsvērts, ka kompetentās institūcijas – Veselības inspekcija un LIC – veic nepieciešamos pasākumus infekcijas slimības izplatīšanās apturēšanai, gan nodrošinot epidemioloģisko uzraudzību, gan veicot pretepidēmijas pasākumus, tostarp informējot par veicamajiem pasākumiem infekcijas izplatīšanās novēršanai. Vienlaikus Veselības ministrija uzskata, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra izveides, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt valstiski svarīgas funkcijas – slimību profilakses – mērķtiecīga īstenošana, situācija infekciju slimību jomā, tai skaitā arī legionelozes izplatībā, uzlabosies.

VM: Par priekšlikumiem kapitālsabiedrību menedžmenta modeļa uzlabošanai

27.martā Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem veselības nozares kapitālsabiedrību menedžmenta modelim, kas nodrošinātu darbības efektivitātes uzlabošanos.

Ziņojumā norādīts: lai sabalansētu kapitālsabiedrību budžeta plānošanu un veicinātu darbības efektivitātes uzlabošanos, VM kapitālsabiedrībās no 2011.gadā jau ieviesa vienotu budžeta plānošanas, finanšu pārskatu un budžeta atskaišu iesniegšanas kārtību un stingru plānoto investīciju kontroli.

Savukārt 2012.gadā Veselības ministrija plāno ieviest papildu pasākumus, kas uzlabotu kapitālsabiedrību pārvaldību, to darbības efektivitāti un novērstu zaudējumu rašanos. Kapitālsabiedrībās plānots attīstīt un uzlabot pacientu klīnikas darbību, kas ietver neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu šķirošanu un observāciju. (Pie uzņemšanas klīnikas tiktu izveidotas observācijas gultas, lai pēc pacientam nepieciešamo izmeklējumu veikšanas un pacienta novērošanas līdz 24 stundām būtu iespējams lemt par atbilstošāko ārstēšanas veidu – ambulatori vai stacionāri.) Tādējādi stacionāro pacientu plūsmu varētu samazināt par 20%, kā rezultātā būtisks ambulatori ārstēto un izmeklēto pacientu skaits netiktu stacionēts, kā arī vienlaikus tiktu nodrošināta efektīvāka personāla izvietošana stratēģiski svarīgos punktos.

Tāpat slimnīcās būtu jāstiprina iekšējā kontrole pār izmantoto un norakstīto medikamentu daudzumu – gan veicot stingrāku kontroli attiecībā uz krājumu uzskaiti un izlietojumu, gan arī ieviešot papildu finanšu analīzes (piemēram, medikamentu izlietojums uz vienu pacientu sadalījumā pa diagnožu veidiem).

VM rosina arī nodrošināt vienkāršāku algu aprēķina procedūru (mazinot algas mainīgo daļu un proporcionāli palielinot algas pastāvīgo daļu) un efektīvāku kontroli pār laika uzskaites tabulās uzrādītājām darba stundām (piemēram, automatizēta darba laika uzskaite).

Tāpat kapitālsabiedrībās jāveic padziļinātāks sniegto pakalpojumu rentabilitātes un lietderīguma izvērtējums un jāorganizē centralizēti iepirkumi. Kapitālsabiedrībās arī jāievieš nepārtrauktā uzlabojumu sistēma (Continuous improvement process), kas sekmēs pastāvīgu pakalpojumu un procesu attīstību, kā arī esošo informācijas sistēmu uzlabošana un jaunu ieviešana.

VM rosina arī ieviest papildu procedūras un kontroles veselības aprūpes maksas pakalpojumu saņēmēju maksātspējas pārbaudei, noteikt skaidras naudas turēšanas limitus un veikt pasākumus, attīstot esošos un ieviešot jaunus maksas pakalpojumus. Tāpat kapitālsabiedrībām būs jāizstrādā biznesa plāni turpmākajiem trim līdz pieciem gadiem, kuros jāiekļauj informācija par plānoto budžetu un projektiem.

Veselības ministrija norāda, ka saskaņā ar apstiprinātajiem budžeta plāniem 2011.gadā kopējie zaudējumi kapitālsabiedrībām tika plānoti 12 miljonu latu apmērā. Lai turpmāk nodrošinātu bezdeficīta budžetus, ministrija paredz divus iespējamos rīcības modeļus: samazināt kapitālsabiedrību izdevumu daļu par 12 miljoniem latu vai arī palielināt ieņēmumu daļu par attiecīgo summu.

Lai nodrošinātu, ka šogad kapitālsabiedrībās ievieš iepriekš minētos pasākumus, ministrija turpinās 2011.gadā sākto vienotās budžeta plānošanas un atskaišu sistēmu, investīciju kontroli, noteiks termiņus papildu pasākumu ieviešanai un reizi gadā pēc apstiprinātā gada pārskata iesniegšanas vērtēs valdes darbības rezultātus atbilstoši noteiktajiem ekonomiskajiem, kā arī specifiskajiem nozares politikas mērķiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par informācijas tehnoloģiju pārvaldības, infrastruktūras un informācijas sistēmu attīstības optimizāciju valsts pārvaldē

27.martā Ministru kabineta sēdē izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par informācijas tehnoloģiju pārvaldības, infrastruktūras un informācijas sistēmu attīstības optimizāciju valsts pārvaldē”.

Simboliski, ka ziņojums valdībā tika iesniegts laikā, kad visā Latvijā norisinās e-prasmju nedēļa – pasākums, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju integrāciju informācijas sabiedrībā. E-prasmes ir viens no stūrakmeņiem konkurētspējīgas, informētas un mobilas personības izaugsmē, kā arī priekšnosacījums izglītotas, prasmīgas un mūsdienīgas Latvijas sabiedrības un valsts attīstībai.

Ministrs Edmunds Sprūdžs norāda, ka šobrīd informācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanu sabiedrībā un dažādās nozarēs Latvijā raksturo ļoti atšķirīgs kompetences līmenis. Tas ir arī viens no būtiskiem iemesliem, kas rada nevienmērīgu IT iespēju izmantošanu nozarēs un galvenais – pārnozaru sadarbībā.

VARAM atbilstoši savai kompetencei izstrādājusi priekšlikumus, kas paredz valstī ieviest ilgtermiņa IT ieviešanas, uzturēšanas un pārvaldības politiku. Ziņojumā noteikti vairāki strukturāli pasākumi, kas sekmēs valsts IT infrastruktūras un IT projektu pārvaldības pilnveidošanu – efektīvas valsts IT pārvaldības organizatoriskā modeļa izstrādāšana, koplietošanas IT pakalpojumu centra izveidošana, kā arī valsts informācijas sistēmu attīstības projektu pārvaldības centralizācija.

Sagatavotā plāna mērķis ir sekmēt IT iespēju izmantošanu publiskās pārvaldes procesos, veicinot valsts IT resursu koplietošanu un ieviešot standartizētus IT pārvaldības procesus, kas ļaus noteikt skaidrus un saprotamus kritērijus valsts iekšējo resursu vai ārpakalpojumu izmantošanai. Savukārt viena no plāna prioritātēm paredz valsts pārvaldei kā būtiskam IT nozares pasūtītājam sekmēt standartizētu un eksportspējīgu produktu radīšanu un sniegt mērķtiecīgu atbalstu šādu produktu virzīšanai eksporta tirgos.

Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas VARAM, sadarbojoties ar nozares asociācijām, strādās pie detalizēta un izvērsta IT pārvaldības modeļa izveidošanas.

Inese Auniņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece

VARAM: Par grozījumiem konkursā par sabiedrības izpratnes attīstīšanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām

27.martā valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.789 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu (KPFI) atklāta konkursa “Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām” nolikums””.

Noteikumu projekts paredz no aktivitātes par radoša konkursa rīkošanu par labākajām publikācijām laikrakstos, žurnālos un tīmekļa vietnēs pāri palikušā KPFI finansējuma 84 672 latu novirzīšanu aktivitātei par Latvijā reģistrētām elektroniskajām raidorganizācijām – raidījumu veidošanai par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, īstenojot energotaupības pasākumus vai izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Pieteikumu iesniedzēji var būt Latvijā reģistrētas raidorganizācijas vai iestādes, kā arī privātpersonas, kurām uz projekta īstenošanai nepieciešamo laiku ir līgums par ētera laika izmantošanu ar Latvijā reģistrētu raidorganizāciju.

Atbilstoši grozījumiem konkursa organizēšanu veic VARAM. Konkursu plānots izsludināt līdz 16.aprīlim; apstiprinātie projekti jāīsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā

27.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā.

Grozījumi pilnvaros valdību noteiktā termiņā pieņemt ģenētiski modificēto (ĢM), konvencionālo un bioloģisko kultūraugu līdzāspastāvēšanas prasības un precizēt kompetento iestāžu atbildības jomas, pamatojoties uz koncepciju “Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē”.

Pašvaldības var noteikt attiecīgus pasākumus teritorijā, lai konvencionālajos un bioloģiskajos kultūraugos vai biškopības produktos izvairītos no ģenētiski modificētu organismu klātbūtnes bez nodoma. Izmaiņas likumā ļaus nepieciešamās darbības veikt, kā arī precizēs kompetento iestāžu uzraudzības un kontroles funkcijas.

Grozījumi likumā arī skaidri norādīs, ka “Ģenētiski modificēto organismu aprites likums” neattiecas uz tādu zāļu izplatīšanu vidē izmēģinājumiem, kas satur ĢM organismus (ĢMO) vai iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ĢMO apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību un arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ĢMO apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

Grozījumi arī precizē organisma, mikroorganisma un ĢM mikroorganisma definējumu un vairākas likumā noteiktās definīcijas atbilstoši Eiropas Komisijas izteiktajiem priekšlikumiem, piemēram, definīciju par ĢMO izplatīšanu vidē izmēģinājumiem un kultūraugu līdzāspastāvēšanas definīciju.

Latvijā patlaban nav saņemts neviens iesniegums par vēlēšanos audzēt ĢM kultūraugus.

ZM: Par izmaiņām bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtībā

27.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 26.maija noteikumos Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”.

Grozījumi uzlabos Bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēmu, ko uztur Lauksaimniecības datu centrs, un bioloģiskās lauksaimniecības produktu izsekojamību, nodrošinot nacionālās vajadzības bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzībā, vienlaikus izpildot Eiropas Komisijas prasības bioloģiskās lauksaimniecības statistikai.

Grozījumi precizē kontroles iestādēm iesniedzamo pārskatu par saimniecību un kārtību, kādā iesniedz informāciju par katru importēto vai noraidīto bioloģiskās lauksaimniecības produktus saturošu kravu, kā arī ievieš nosacījumu ražotājam katru gadu līdz 1.februārim iesniegt kontroles iestādēm informāciju par saražotās produkcijas atlikumu iepriekšējā kalendārā gada 31.decembrī.

Savukārt kontroles iestādēm un Lauksaimniecības datu centram lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā, kas ir valsts informācijas sistēmas “Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma” sastāvdaļa, turpmāk būs jāievada informācija par individuāli apzīmējamā lauksaimniecības dzīvnieka vai lauksaimniecības dzīvnieku grupas atbilstību regulu noteiktajām prasībām.

ZM: Par efektīvāku Eiropas Savienības publiskā finansējuma apgūšanu

27.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par virssaistību uzņemšanos Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumos 2007.–2013.gada plānošanas periodā”. Informatīvais ziņojums izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) un Rīcības programmas (RP) Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam (EZF) pilnīgāku un efektīvāku publiskā finansējuma apgūšanu.

Īstenojot LAP un EZF atbalsta ieviešanu, Zemkopības ministrija secinājusi, ka vairākos pasākumos ir vērojama liela projektu iesniedzēju interese un šobrīd pieejamais finansējums lielākajā daļā pasākumu jau ir rezervēts, kā rezultātā liela daļa kvalitatīvu projektu tiek noraidīti. Pieņemot lēmumu par virssaistību uzņemšanos, tika ņemti vērā arī fakti par šobrīd realizācijā esošajiem projektiem.

Lielai daļai projektu pēc to īstenošanas samazinās reālās izmaksas, vairākos projektos tiek konstatēti neatbilstoši veiktie izdevumi, kā arī atbalsta pretendenti pārtrauc saistības, nespējot nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību projekta īstenošanas laikā. Izvērtējot iepriekš minēto un programmu realizāciju šobrīd, svarīgi ir uzņemties saistības tām programmām, kam ir pieprasījums un kas nodrošina ekonomisko aktivitāti.

Lai nodrošinātu Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības rīcības programmas pasākumu pilnīgu un efektīvu publiskā finansējuma apgūšanu, Zemkopības ministrija ierosina uzņemties virssaistības 48 143 711 latu apmērā šādos Lauku attīstības programmas pasākumos: lauku saimniecību modernizācija, lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu, atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai, tūrisma aktivitāšu veicināšana. Tāpat informatīvais ziņojums paredz arī uzņemties virssaistības 5 852 220 latu apmērā šādos Zivsaimniecības rīcības programmas pasākumos: investīcijas akvakultūras uzņēmumos un zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings. Kopējais nepieciešamais virssaistību apjoms abu programmu ietvaros ir 53 995 931 lats.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa