Rīgā 2012.gada 27.martā (prot. Nr.17 14.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību
 Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 6.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma);

1.2. inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības;

1.3. ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) un Kioto protokola prasībām, tai skaitā ziņojuma sagatavošanas, izvērtēšanas, apstiprināšanas un nosūtīšanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. darbību dati – dati par darbībām, kas rada emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);

2.2. emisijas faktors – lielums, kas nosaka emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;

2.3. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par antropogēnajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

2.4. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķiniem, to neprecizitātēm, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;

2.5. neprecizitāte (precizitāte) – zināšanu trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;

2.6. pamatavoti – inventarizācijas nacionālās sistēmas prioritārā kategorija, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste no meža zemēm, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas). Pamatavoti tiek izteikti ar emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes absolūtajiem lielumiem, laika rindām vai neprecizitātēm.

II. Inventarizācijas nacionālā sistēma

3. Inventarizācijas nacionālo sistēmu veido:

3.1. atbildīgās ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija;

3.2. institūcijas, kuras sniedz darbību datus, – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs), Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Zāļu valsts aģentūra, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un komersanti, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rūpnieciskās produkcijas kodiem (turpmāk – PRODCOM kodi);

3.3. institūcijas, kuras aprēķina emisijas, – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

4.1. pilnveido inventarizācijas nacionālo sistēmu un koordinē šo noteikumu 3.punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā;

4.2. apkopo valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

4.3. apkopo valsts nacionālo inventarizācijas ziņojumu saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11, 15CMP/1 un Kioto protokolu. Saskaņā ar šiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem nacionālo inventarizācijas ziņojumu sagatavo angļu valodā. Tajā ietver:

4.3.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās;

4.3.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem;

4.3.3. pamatavotu aprakstu;

4.3.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem;

4.3.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;

4.3.6. inventarizācijas nacionālās sistēmas aprakstu un tās izmaiņu aprakstu;

4.3.7. informāciju par Kioto protokola 3.panta 14.punktā, 6., 12. un 17.pantā noteiktajām darbībām;

4.4. apkopo informāciju par prioritārajiem rādītājiem un prioritārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai;

4.5. sagatavo un apkopo inventarizācijas uzlabojumu plānu, ievērojot veikto pārbaužu rezultātus un inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju un konvencijas sekretariāta ekspertu grupas ieteikumus un priekšlikumus, kā arī izsūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai inventarizācijā iesaistītajām institūcijām;

4.6. izveido centralizētu informācijas novietni dokumentācijai, kā arī kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbībām;

4.7. arhivē nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus;

4.8. pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā. 

5. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei līdz katra gada 1.decembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniedz:

5.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (vadlīnijas elektroniski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē):

5.1.1. 1996.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes uzlabotajām vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai (turpmāk – 1996 KPSP);

5.1.2. 2000.gada Labas prakses un neprecizitāšu aprēķinu vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai (turpmāk – 2000 LPV);

5.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju datus saistībā ar enerģētikas, rūpniecisko procesu, šķīdinātāju un citu produktu lietošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoriem, apkopotus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

5.3. nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā saistībā ar enerģētikas, rūpniecisko procesu, šķīdinātāju un citu produktu lietošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoriem saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11 un Kioto protokolu, tajā ietverot:

5.3.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās;

5.3.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisijas;

5.3.3. pamatavotu aprakstu;

5.3.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem darbību datiem un izmantotajiem emisiju faktoriem;

5.3.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;

5.3.6. informāciju no siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra par izmaiņām tā infrastruktūrā, par nesakritībām ar Starptautiskās emisiju tirdzniecības centrālo serveri, par darbībām ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, par konvencijas sekretariāta paziņojumiem un brīdinājumiem, par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību aizstāšanu un saistību perioda rezerves aprēķiniem;

5.4. informāciju par prioritārajiem rādītājiem un prioritārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai. 

6. Katru gadu šo noteikumu 5.2. un 5.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iesniedz šādu informāciju:

6.1.  līdz kārtējā gada 1.oktobrim Centrālā statistikas pārvalde iesniedz:

6.1.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto informāciju par darbību datiem un to aprakstus;

6.1.2. energobilanci, kura sagatavota atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja izstrādātajai ziņošanas anketas formai;

6.2. līdz kārtējā gada 1.oktobrim komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (PRODCOM 2007 kods 26.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (PRODCOM 2007 kods 27.10), dabasgāzes importēšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un realizāciju, biogāzes ražošanu un izmantošanu un elektroenerģijas apgādi, iesniedz šo noteikumu 1.pielikumā minēto informāciju par:

6.2.1. darbību datiem;

6.2.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus;

6.3. līdz kārtējā gada 1.decembrim komersanti, kuri importē, transportē, uzglabā un realizē dabasgāzi, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3. un 4.tabulu iesniedz kārtējā gada 11 mēnešu vidējos datus;

6.4. līdz kārtējā gada 1.oktobrim Veselības ministrija sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru iesniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteikto informāciju par darbību datiem.

7. Katru gadu līdz 1.decembrim šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniedz šādu informāciju:

7.1. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", elektroniski saskaņojot ar Zemkopības ministriju, iesniedz:

7.1.1. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minēto informāciju un 2003.gada Labas prakses vadlīnijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektorā (turpmāk – LPV ZIZIMM 2003) atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors);

7.1.2. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā minēto informāciju, ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinājušas ar lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 un Kioto protokolu (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors);

7.1.3. informāciju par Kioto protokola 3.panta 3. un 4.punktā noteiktajām darbībām, ņemot vērā LPV ZIZIMM 2003 un Kioto protokola atsauces vadlīnijas par emisiju un noteiktā daudzuma uzskaiti un apkopojot informāciju kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu konferenču apstiprinātajiem lēmumiem 15/CP.10, 16/CMP.1, 17/CMP.1, 15/CMP.1, 6/CMP.3;

7.2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, elektroniski saskaņojot ar Zemkopības ministriju, iesniedz:

7.2.1. aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju un 1996 KPSP, 2000 LPV, LPV ZIZIMM 2003 vadlīnijas. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences lēmumam 18/CP.8 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 4.sektors);

7.2.2. emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu konference apstiprinājusi ar lēmumu 18/CP.8;

7.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 5(V) sadaļā minēto informāciju par darbību datiem;

7.4. šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētās institūcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei iesniedz informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju iespējamām neprecizitātēm (procentos).

III. Inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības

8. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma (4.pielikums) nodrošina inventarizācijas atbilstību konvencijas kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētajām institūcijām.

9. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma ietver informāciju par:

9.1. inventarizācijai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;

9.2. konkrētu darbu veikšanu;

9.3. kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas plānu, kurā iekļauj:

9.3.1. kvalitātes kontroles procedūras;

9.3.2. kvalitātes nodrošināšanas procedūras;

9.3.3. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras;

9.3.4. atbildības un laika grafiku kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru ieviešanai;

9.3.5. inventarizācijas uzlabošanas plānu, kurā iekļauj:

9.3.5.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu;

9.3.5.2. iekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu;

9.3.5.3. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru rezultātiem;

9.3.5.4. informāciju par konvencijas sekretariāta veikto pārbaužu rezultātiem.

10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados.

11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, inventarizācijas nacionālās sistēmas darbību un tās efektivitāti.

12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām katru gadu līdz 30.jūnijam rīko sanāksmi par inventarizācijas norisi, kurā analizē problēmas, aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, nepieciešamos uzlabojumus un citus jautājumus.

13. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un tiešā un netiešā siltumnīcefekta gāzu emisiju datu (kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.pielikumā minētajām procedūrām.

IV. Ziņošanas kārtība saskaņā ar konvencijas un Kioto protokola prasībām

14. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.janvārim elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē (un par to informē Eiropas Komisiju):

14.1. sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu konferenču lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

14.2. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2).

15. Divu darbdienu laikā pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma par siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to elektroniski nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma uzlabošanai.

16. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas (nacionālā inventarizācijas ziņojuma un emisiju datu) saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveido uzraudzības komiteju, iekļaujot tajā pārstāvjus no šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām.

17. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30.janvārim nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas uzraudzības komitejai nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas uzraudzības komiteja 20 dienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu.

18. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par tiešajiem un netiešajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 15. un 17.punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.

19. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.martam iesniedz Eiropas Komisijā nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kā arī elektroniski paziņo Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

20.  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 15.aprīlim elektroniski ievieto siltumnīcefekta gāzu emisiju datus Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus konvencijas sekretariātam un paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

21. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 14 dienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā.

22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju datu gala versiju ministrijas tīmekļa vietnē.

V. Noslēguma jautājums

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumus Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 30.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 27.marta
noteikumiem Nr.217

Komersantu iesniedzamie dati

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 27.marta
noteikumiem Nr.217

1.tabula

Ikgadējai siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai nepieciešamie dati par x – 2 gadu un vēsturiskajiem gadiem saistībā ar izmaiņām datos un institūcijas, kas atbildīgas par datu sagatavošanu un sniegšanu

*Pētījums – ja nav publicētu datu.

2.tabula

Ikgadējo rādītāju saraksts Lēmuma 280/2004/EK ietvaros Latvijas Republikas Centrālajai statistikas pārvaldei ziņošanai par x – 2 gadu un vēsturiskajiem gadiem saistībā ar izmaiņām datos

(1)  Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.

(2)  Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.

(3)  Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz IPCC (1996.gads) Izskatītās 1996.gada IPCC vadlīnijas attiecībā uz nacionālajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 27.marta
noteikumiem Nr.217

I. Dati par anestēzijas vajadzībām paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N₂O) apriti

1.tabula

II. Fluorēto siltumnīcefekta gāzu (HFC-134a) emisijas no medicīnisko preparātu importētāju medicīniskajiem inhalatoriem

2.tabula

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 27.marta
noteikumiem Nr.217

1. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas mērķi

1. Mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, caurskatāmu un ticamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes inventarizāciju, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas (pārbaudes procedūru plānota sistēma, kuru veic persona, kas nav tieši iesaistīta inventarizācijas sagatavošanas procesā (trešā persona)) un kvalitātes kontroles (pēc vienota parauga noteiktu procedūru un darbību sistēma, kuras veic inventarizācijas sagatavotājs, lai novērtētu un kontrolētu inventarizācijas kvalitāti un tās attīstību) procedūras emisiju inventarizācijas sagatavošanas un attīstības procesā, tai skaitā novērtējot emisiju neprecizitātes. Kvalitātes kontroles procedūras un darbības ietver datu ieguves un aprēķinu precizitātes pārbaudes, emisiju aprēķinu un mērījumu precizitātes pārbaudes, neprecizitāšu noteikšanu, informācijas arhivēšanu un ziņošanu. Kvalitātes kontroles darbības ietver arī pamatavotu, darbības datu, emisiju faktoru un metožu tehniskās pārbaudes.

2. Kvalitātes mērķi atbilst inventarizācijas principiem par pārskatāmību, pilnību, saskaņotību, salīdzināmību, precizitāti un savlaicīgumu. Kvalitātes mērķi ir konkrēti un izmērāmi. Šos mērķus var mainīt katru gadu. Konkrēti mērķi tiek noteikti ikgadējā nozaru ekspertu sanāksmē.

1.1. Mērķi saistībā ar pārskatāmību

3. Lai nodrošinātu pārskatāmību:

3.1. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā iekļauj pārskatāmu informāciju;

3.2. informāciju iekļauj kopējā standartizētā ziņošanas formātā ar datu tabulām (tabulās ietverot informāciju par lietoto metodoloģiju, aktīvajiem datiem un emisijām);

3.3. atslēgvārdus, indikatorus vai apzīmējumus lieto saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām;

3.4. iespēju robežās ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) sekretariāta inventarizācijas pārbaužu ieteikumus par pārskatāmību;

3.5. norāda dokumentāciju par kvalitātes pārbaudes procedūrām un to ievērošanu kvalitātes kontroles laikā;

3.6. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām kopš pēdējās inventarizācijas saistībā ar pārskatāmību.

1.2. Mērķi saistībā ar pabeigtību

4. Lai nodrošinātu pabeigtību:

4.1. aprēķina emisijas no visiem iespējamiem avotiem par oglekļa dioksīda (CO₂) piesaisti un visām gāzēm, kas iekļautas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajās vadlīnijās;

4.2. iespēju robežās ņem vērā konvencijas inventarizācijas pārbaudītāju – starptautisko ekspertu – ieteikumus par uzlabojumiem;

4.3. norāda visas kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu tabulas (gan kopsavilkuma, gan nozaru datu tabulas), trūkstošo datu vietās lietojot vadlīnijās noteiktos apzīmējumus;

4.4. ievēro un pārbauda laikrindu secīgumu un pēctecību;

4.5. nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par šo kvalitātes kritēriju;

4.6. norāda visus pārrēķinu iemeslus un iemeslus, kāpēc datu vietā lietots apzīmējums NE (nav novērtēts) un IE (ietverts citur);

4.7. nosaka un analizē to emisiju avotus, kuru dati nav aprēķināti (lietots apzīmējums NE), un norāda neaprēķināšanas iemeslus, kā arī norāda turpmākās darbības pabeigtības uzlabošanai.

1.3. Mērķi saistībā ar saskaņotību

5. Lai nodrošinātu saskaņotību:

5.1. izveido saskaņotas emisiju un piesaistes laikrindas;

5.2. pēc izvērtēšanas iespēju robežās ņem vērā konvencijas sekretariāta inventarizācijas pārbaudēs saņemtos ieteikumus par saskaņotību;

5.3. nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par saskaņotību un pārrēķiniem;

5.4. analizē saskaņotību, ja bijušas izmaiņas laikrindās;

5.5. sniedz skaidrojumu laikrindu emisiju kritumiem vai pieaugumiem.

1.4. Mērķi saistībā ar salīdzināmību

6. Lai nodrošinātu salīdzināmību:

6.1. emisiju aprēķināšanai lieto metodoloģijas un formātus saskaņā ar konvenciju un Kioto protokolu;

6.2. emisiju un CO₂ piesaisti lokalizē un sadala saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām.

1.5. Mērķi saistībā ar precizitāti

7. Lai nodrošinātu precizitāti:

7.1. kvantitatīvi aprēķina emisiju neprecizitātes;

7.2. iespēju robežās galvenajiem avotiem izmanto Tier 2 vai augstāku metodi;

7.3. aprēķina neprecizitātes un sniedz par tām informāciju nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;

7.4. nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām neprecizitātēs un uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo inventarizāciju.

1.6. Mērķis saistībā ar savlaicīgumu

8. Eiropas Komisijā katru gadu iesniedz:

8.1. līdz 15.janvārim – emisiju datus (kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu Excel tabulās), datus par X – 2 gadu un vēsturisko gadu datu pārrēķinus (XML formātā), īsu ziņojumu par izmaiņām saistībā ar iepriekšējo inventarizāciju;

8.2. līdz 15.martam – nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.

9. Konvencijas sekretariātā katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz inventarizāciju, kas ietver datus (kopējā standartizētā ziņošanas formātā un XML formātā) un ziņojumu.

2. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns

10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns (turpmāk – KN/KK plāns) nosaka kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības (turpmāk – KN/KK darbības). KN/KK plāns ir iekšējs inventarizācijas dokuments, ar kuru plāno, organizē un ievieš visas KN/KK darbības. KN/KK plāns ir pieejams starptautiskajiem ekspertiem un trešajām personām.

11. Kvalitātes kontroles darbības veic atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju (LPV 2000) vispārējai metodei (Tier 1) un atbilstoši avotu (nozaru) kategorijām (Tier 2). Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā kvalitātes kontroles darbības veic atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram (LPV ZIZIMM 2003).

12. Kvalitātes kontroli veic divos posmos:

12.1. inventarizācijas sagatavotāji ievēro Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijās (LPV 2000) un LPV ZIZIMM 2003 noteiktās kvalitātes kontroles darbības un procedūras (3.tabula), dokumentējot tās saskaņā ar 4.tabulu (kuru nosūta inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai), kā arī aprakstot nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;

12.2. inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses eksperti pilnīgi vai daļēji pārbauda inventarizāciju saskaņā ar minētajām vadlīnijām, aizpildot un nosūtot šo noteikumu 5.pielikumā noteikto veidlapu inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai.

13. Trešās puses eksperti veic pārbaudi pabeigtai inventarizācijai, novērtējot kvalitātes kontroles procedūru ieviešanu. Pārbaude apstiprina, ka datu kvalitātes mērķis ir sasniegts, un garantē, ka inventarizācija attēlo labākos iespējamos emisiju un piesaistes aprēķinus, ņemot vērā zināšanu un datu pieejamību un atbalsta kvalitātes kontroles programmas efektivitāti. Trešās puses eksperti veic pārbaudi un tās rezultātus (5.pielikums) iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gala inventarizācijas apkopotājam un attiecīgās nozares ekspertam, lai izdarītu lēmumu pieņemšanai nepieciešamās izmaiņas.

14. Šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minētās institūcijas nodrošina iekšējās (institūciju ietvaros) kvalitātes kontroles funkcijas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (LPV 2000), lai atvieglotu darbu aprēķinu pārbaudītājiem, kā arī nodrošinātu informācijas saglabāšanu un pēctecību un aprēķinu pārskatāmību. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO₂ piesaistes inventarizācijas (aprēķinu un apraksta) sagatavošanā iekļauj šādu informāciju:

14.1. datu ieguves mehānisms;

14.2. datu atrašanās vietas apraksts;

14.3.  emisiju aprēķiniem lietotās metodes;

14.4.  emisiju aprēķiniem lietotie pieņēmumi;

14.5. izmantotie emisiju faktori;

14.6. emisiju aprēķinu datubāzes apraksts;

14.7. datubāzes atrašanās vietas apraksts;

14.8. KN/KK darbību pārbaudes procedūras.

15. Ja, aprēķinot emisijas, ir mainīta metode, emisiju faktori vai cita informācija, šā pielikuma 14.punktā minēto aprakstu aktualizē. Aktualizēto aprakstu nosūta gala inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai. 

2.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO₂ piesaistes inventarizācija (aprēķini un ziņojums)

1.tabula

2.2. Vispārējs KK/KN darbību ieviešanas grafiks

2.tabula

2.3. Plānotās kvalitātes kontroles darbības un procedūras

16. Plānotās kvalitātes kontroles darbības ietver kvalitātes pārbaudi saistībā ar aprēķiniem, datu apstrādi, informācijas un datu pabeigtību (pilnīgumu) un dokumentēšanu, kas ir lietota visām inventarizācijas kategorijām.

17. Kvalitātes kontroles darbības (3.tabula) ir jāievēro un jāizpilda gan inventarizācijas sagatavotājiem nozaru griezumā, gan inventarizācijas apkopotājam, lai inventarizācijas gatavošanā neiesaistītā trešā puse varētu pilnvērtīgi pārbaudīt to atbilstību, izmantojot 5.pielikuma veidlapas.

3.tabula

Vispārējās (Tier 1) un avotu (nozaru) kategoriju (Tier 2) inventarizācijas kvalitātes kontroles procedūras saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2000 LPV 8.nodaļu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV ZIZIMM 2003

18. Pārbaudes rezultātus šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto institūciju nozaru eksperti un gala inventarizācijas apkopotājs dokumentē (apraksta nacionālajā inventarizācijas ziņojumā) atbilstoši 2000 LPV vadlīniju 8.10.1.punktā minētajiem nosacījumiem un šā pielikuma 4.tabulai. Šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto institūciju nozaru eksperti veic kvalitātes kontroles pārbaudi vismaz galvenajiem avotiem, izmantojot šā pielikuma 3. tabulu.

19. Kvalitātes kontroles prasības un procedūras (3.tabula) ievēro un dokumentē arī komersanti, konsultanti vai eksperti, kuri piedalās aprēķinu sagatavošanā saskaņā ar šā pielikuma 4.tabulu, nosūtot to inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai.

2.4. Plānotās kvalitātes nodrošināšanas darbības

20. Ikgadējo inventarizācijas kvalitāti nodrošina:

20.1. Eksperti sava sektora ietvaros veic vispārējo pārbaudi katru gadu pirms inventarizācijas nosūtīšanas:

20.1.1. ieviešot kvalitātes nodrošināšanas procedūras pēc kārtas katrā sektorā, sākot ar prioritāro sektoru un prioritārā sektora pamatavotu;

20.1.2. aptverot kvalitātes nodrošināšanas darbības visā laikrindā kopš 1990.gada;

20.2. Starptautisko ekspertu inventarizācijas pārbaužu rezultāti;

20.3. Inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses pārbaužu rezultāti.

 4.tabula

Kvalitātes kontroles pārbaudes formas par galvenajām SEG emisiju/piesaistes kategorijām (saskaņā ar kopējo atskaites formātu)

A. Uzlabojumi

B. Caurredzamība

C. Saskaņotība

D. Salīdzināmība

E. Pabeigtība

F. Precizitāte

G. Termiņu ievērošana

2.5. Dokumentēšana un arhivēšana

21. Dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu inventarizācijas pēctecību, kā arī lai varētu sniegt šo informāciju inventarizācijas pārbaudītājiem. KK/KN procedūru arhivēšana nodrošina nepieciešamo uzlabojumu iestrādi turpmākajās inventarizācijās.

22. Lai sagatavotu inventarizāciju, katrs nozares eksperts katru gadu dokumentē un arhivē informāciju par savu nozari saskaņā ar 2000 LPV vadlīniju 8.10.1.punktā minētajiem nosacījumiem un iesniedz inventarizācijas apkopotājam elektroniski.

23. Inventarizācijas apkopotājs apkopo no nozaru ekspertiem saņemto informāciju un uzkrāj to elektroniskajā datu nesējā (kompaktdiskā).

24. Dokumentē pietiekamu informāciju, lai varētu sniegt atsauces par visiem aktīvajiem datiem, emisiju faktoriem, neprecizitāšu aprēķiniem, ekspertu atzinumiem un KN/KK darbībām, reproducēt datus un izsekot to radīšanai un virzībai līdz pat datu avotam.

25. Katru gadu pēc inventarizācijas pabeigšanas atbilstošā dokumentācija kļūst par arhīva daļu. Papīra formā (nacionālais inventarizācijas ziņojums) inventarizācijas dokumentācija tiek uzglabāta VARAM arhīvā. Dokumentācija ietver:

25.1. nacionālā inventarizācijas ziņojuma kopiju (papīra formā un elektroniski);

25.2. visu datu tabulu (kopējā standartizētā ziņošanas formātā) elektroniskas kopijas inventarizācijas apkopotāja datorā un elektroniskajā informācijas nesējā (kompaktdiskā);

25.3. paskaidrojumus par saikni starp datu tabulām un inventarizācijas dokumentiem katram avotam un visai inventarizācijai kopumā – aprakstus, kurus sagatavo šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakšpunktā minēto institūciju attiecīgie eksperti (apraksti var būt vienreiz sagatavoti un atjaunināti pēc nozares ekspertu iniciatīvas);

25.4. visu veikto pārbaužu veidlapu, ziņojumu un citu KN/KK darbību aprakstu kopijas.

2.6. Inventarizācijas uzlabošanas plāns

26. KN/KK darbību koordinators (vai inventarizācijas apkopotājs) pārbauda un dokumentē, vai kvalitātes mērķi ir sasniegti. Šo novērtējumu izmanto inventarizācijas uzlabošanas plānā, kuru izstrādā, pamatojoties uz starptautisko ekspertu un nozaru ekspertu sagatavoto novērtējumu, ieteikumiem vai komentāriem.

27. Inventarizācijas uzlabošanas plānu izstrādā, pamatojoties uz:

27.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu;

27.2. iepriekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu;

27.3. KN/KK darbību rezultātiem;

27.4. konvencijas pārbaužu rezultātiem.

28. Katru gadu līdz maija vidum visas šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minētās institūcijas sagatavo nepieciešamās izmaiņas nākamā gada inventarizācijā un nosūta inventarizācijas apkopotājam.

29. Inventarizācijas uzlabošanas plāna sākotnējo variantu apspriež un izvērtē ikgadējā sanāksmē jūnijā un līdz augustam sagatavo uzlabojumu plāna galīgo variantu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 27.marta
noteikumiem Nr.217

(aizpilda inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītā trešā puse)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs