Zemkopības ministre: Par finansiālo atbalstu uzņēmumu radīšanai laukos

28.martā zemkopības ministre Laimdota Straujuma piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, kurā tikās ar novada domju vadītājiem, lai spriestu par nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstīšanu laukos un informētu par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu šā uzņēmējdarbības veida attīstībai.

Zemkopības ministre novada domju vadītājus informēja par iespējām lauku iedzīvotājiem ar ES finansiālo atbalstu dibināt mikrouzņēmumus, kā arī attīstīt esošos uzņēmumus. No ES fondu līdzekļiem 23 miljoni latu ir paredzēti Lauku attīstības programmas pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”.

“Tikšanās laikā aicināju pašvaldību vadītājus aktīvi informēt savu pašvaldību iedzīvotājus par piedāvātajām iespējām uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijās. Uzskatu, ka pašvaldības, jo īpaši lauku, ir vietējais dzinējspēks, ar kura palīdzību ir jāmeklē risinājumi, kā pašvaldības varētu vairāk atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanu savās teritorijās. Jāaktivizē visi esošie resursi – novadu lauku speciālisti, novadu uzņēmējdarbības konsultanti, biznesa inkubatori – visi, kuri var sniegt palīdzību jaunu darba vietu radīšanai lauku teritorijās,” informēja L.Straujuma.

20.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)””, kas paredz, ka atbalsta pretendentam ir jāpieder 51 procentam jaundibinātā mikrouzņēmuma kapitāldaļu ne tikai mikrouzņēmuma dibināšanas brīdī, bet visu projekta uzraudzības periodu, tādējādi nodrošinot izšķirošu ietekmi dibinātajā uzņēmumā. Paredzēta iespēja atbalstu saņemt arī individuālajiem komersantiem. Papildus iekļauta pārtikas ražošanas aktivitāte. Noteikti atviegloti nosacījumi projektiem, kas nepārsniedz 35 000 latu. Papildus atbalsta pretendentiem jānodrošina trešajā gadā pēc projekta realizācijas 20 procentu apgrozījums no projektu investīcijām. Atbalsta pretendentam šāda norma ir vieglāk izpildāma nekā visas darbības, kas saistītas ar prasībām projekta iesniegumā par finanšu rādītājiem, naudas plūsmām pa pozīcijām u.c. Atbalsta pretendentam nav jāiesniedz tie dokumenti, kurus Lauku atbalsta dienests var iegūt no citām valsts iestādēm un to reģistriem, šādi mazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējam. Projektiem ir noteikta lielāka atbalsta intensitāte – līdz 70 procentiem no kopējās attiecināmo izmaksu kopsummas. Tomēr atbalsta intensitāte līdz 40 procentiem turpmāk būs samazināta tiem mikrouzņēmumu radīšanas projektiem, kuri saistīti ar kurināmā ražošanu un kravas transporta iegādi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa