Sēlijas 1. kongresā Aknīstē un Viesītē 1999. gada 20., 21. un 22. maijā

Sēlijas karogu Sunākstes baznīcā iesvēta pastor loci Juris Saivars

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Jānis Stradiņš, Zinātņu akadēmijas prezidents, Sēlijas asociācijas prezidents:

— Mīļie Sēlijas kongresa dalībnieki, mīļie Sēlijas cilvēki un Sēlijas viesi šodien!

Šis ir dziļi saviļņojošs mirklis tagad, kad paceļas šis karogs. Tas ir tā, kā kad Pelnrušķīte gāja uz balli, atrada kurpītes un kļuva par princesi. Sēlija Latvijā ilgu laiku ir bijusi, varētu teikt, tā kā Latvijas pameita, tā kā Pelnrušķīte. Visi viņu atzina, bet ne īpaši godāja. Bet tagad tai ir savs karogs! Un šis karogs paceļas starp Eiropas karogu, Latvijas karogu un Lietuvas jeb, runājot mazliet plašāk, varētu teikt — Baltijas karogiem.

Es domāju, ka tas ir ļoti jauns mirklis, bet tas uzliek arī lielākus pienākumus katram no mums, kas dzīvo šajā reģionā. Pirmkārt, pienākumus pret novadu.

Uzruna Sēlijas 1. kongresā Viesītē 1999.gada 22.maijā

Ilma Svilāne, Viesītes vidusskolas skolotāja:

Uzruna Sēlijas 1. kongresā Viesītē 1999.gada 22.maijā

— Cienījamie pirmā Sēlijas kongresa dalībnieki! Karogs ir oficiāls organizācijas simbols. Pirmie karogi esot radušies jau 22.gadsimtā pirms Kristus. Karogi ir bijuši pilsētām, cietokšņiem, cunftēm, brālībām, dzimtām. Nu tāds simbols ir sēļu zemei, tās cilvēkiem. Šis karogs ir mūsu pastāvēšanas un apzināšanās zīme.

Karoga krāsas rāda, ka tā ir starpnacionāla zīme. Te ir Latvijas sarkanais un Lietuvas zaļais tonis, ko apvieno balts brīvības, neatkarības un nākotnes kopības ceļš. Tas ir viens no Eiropas karogiem.

Karogs ir apvienošanās zīme, vienotības simbols. Latvieši ir izsenis pazīstami ar to, ka spējuši apvienoties un vienoties tikai pašos nozīmīgākajos un kritiskākajos brīžos. Nu apvienojas sēļu cilts zem sava karoga, ar to paziņojot visiem par savu pastāvēšanu, gribu rīkoties vēstures un nākotnes labā. Un tā ir atbildība.