Valmieras pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.121

Valmierā 2011.gada 29.decembrī

Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā

Apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes
29.12.2011. sēdes lēmumu Nr.432
(prot. Nr.17, 22.§)

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6.panta otro daļu, 7.panta sesto daļu,
14.panta septīto daļu, 15. un 24.pantu

Noteikumos lietotie termini

Dzīvokļu komisija – Valmieras pilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisija

Noteikumi – Valmieras pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā"

Palīdzība – Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtā palīdzība dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, izīrējot Pašvaldībai piederošās vai uz likumīgā pamata lietojumā esošās dzīvojamās telpas

Palīdzības likums – likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"

Pašvaldība – Valmieras pilsētas pašvaldība

Pašvaldības iedzīvotājs – Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā dzīves vietu deklarējusi persona

Pašvaldības iestādes – Valmieras pilsētas pašvaldība, tās iestādes, struktūrvienības un kapitālsabiedrības

Pašvaldības teritorija – Valmieras pilsētas administratīvā teritorija

Persona ar sevišķiem nopelniem – persona, kura devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Valmieras pilsētas labā un par sasniegumiem saņēmusi pašvaldības, valsts vai starptautisku apbalvojumu

Sociālais dienests – Valmieras pilsētas pašvaldības iestāde "Valmieras Sociālais dienests"

Vardarbība ģimenē – fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas tiek izmantots pret ģimenes locekli (laulāto, bērnu, vecāku, vecvecāku, adoptētāju vai adoptēto, brāli vai māsu) ar mērķi iegūt pār viņu kontroli un varu

VDEĀK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek sniegta Pašvaldības palīdzība dzīvojamo telpu (dzīvokļu) jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā deklarētiem iedzīvotājiem.

2. Pašvaldība sniedz Palīdzību atbilstoši likumam "Par dzīvojamo telpu īri", likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", citiem normatīvajiem aktiem un Noteikumiem.

3. Dzīvokļu komisija 1 (viena) mēneša laikā izskata personu iesniegumus un dokumentus par Palīdzības sniegšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Noteikumiem un sagatavo vienu no šādiem dokumentiem:

3.1. atzinumu par Palīdzības sniegšanu un dzīvojamās telpas piešķiršanu, par kura apstiprināšanu lemj Pašvaldības dome;

3.2. lēmumu par atteikumu sniegt personai Palīdzību, kuru Dzīvokļu komisija pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu komisija ir tiesīga lemt par jautājuma izskatīšanas atlikšanu līdz visu nepieciešamo dokumentu saņemšanai, lai nodrošinātu pilnīgu situācijas izvērtējumu un Palīdzības sniegšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Noteikumiem.

Dzīvokļu komisija ir tiesīga atcelt tās pieņemto atzinumu un Pašvaldības dome ir tiesīga atcelt tās pieņemto lēmumu par Palīdzības sniegšanu, ja papildu konstatēti fakti, kas liedz Palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumos. Šādā gadījumā Dzīvokļu komisija gatavo lēmumu par atzinuma atcelšanu vai Pašvaldības dome gatavo lēmumu par iepriekšējā lēmuma atcelšanu un atteikumu sniegt personai Palīdzību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Noteikumi nosaka:

4.1. personu kategorijas, kurām Pašvaldība neatliekami sniedz Palīdzību;

4.2. personu kategorijas, kurām Pašvaldība sniedz Palīdzību pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

4.3. nosacījumus personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt Palīdzību;

4.4. personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;

4.5. kārtību Palīdzības saņemšanai, tajā skaitā, ziņas, kuras iegūstamas, iesniedzot Palīdzības likuma 6.panta pirmajā daļā minētos dokumentus;

4.6. pieteikšanās kārtību, lai saņemtu Palīdzību izīrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

4.7. gadījumus, kuros Dzīvokļu komisija atsaka vai ir tiesīga atteikt personai Palīdzības sniegšanu.

5. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras īpašumā nav dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa, izņemot Noteikumu 9., 11.4., 11.5., 11.7., 12.6. un 13.punktā noteiktajos gadījumos.

6. Ja spēku zaudējis kāds no Noteikumu 3.sadaļā uzskaitītajiem dokumentiem, kas apliecināja personas tiesības saņemt Palīdzību, tad personai ir pienākums 1 (viena) mēneša laikā iesniegt Pašvaldībā spēkā esoša dokumenta kopiju, vienlaicīgi uzrādot šī dokumenta oriģinālu.

7. Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu komisija vai Pašvaldības speciālists mājokļu jautājumos atbilstoši Pašvaldībā noteiktajai dokumentu aprites kārtībai ir tiesīgi pieprasīt iesniedzējam (Palīdzības prasītājam), valsts vai pašvaldības institūcijai papildu dokumentus informācijas precizēšanai.

8. Pašvaldība līdz 10 (desmit) procentiem no Pašvaldībai piederošā vai uz likumīgā pamata lietojumā esošā brīvā dzīvojamā fonda var rezervēt neatliekamas Palīdzības sniegšanai, dienesta dzīvojamo telpu izīrēšanai u.c.

II. Personu kategorijas, kurām Pašvaldība sniedz Palīdzību

9. Pašvaldības dome neatliekami sniedz Palīdzību personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā (tas ir, īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama vai daļēji sagruvusi un ir atjaunojama), ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai Pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

10. Pašvaldība neatliekami sniedz Palīdzību šādā kārtībā:

10.1. Palīdzības saņemšanai persona iesniedz Pašvaldībā iesniegumu un dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas esamību (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.), ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas;

10.2. pēc personas iesnieguma saņemšanas Pašvaldības:

10.2.1. izpilddirektors ne ilgāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

10.2.2. dome Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

10.2.2.1. lēmumu par Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

10.2.2.2. lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama.

11. Pašvaldība pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošina:

11.1. personas, kurām saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

11.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;

11.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

11.2. politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.² panta pirmajā daļā, 28.³ panta pirmajā daļā vai 28.⁴ panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

11.3. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja tās ir:

11.3.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;

11.3.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

11.3.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

11.4. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

11.5. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

11.6. maznodrošinātas politiski represētās personas;

11.7. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

11.8. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un uz to ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

11.8.1. dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts, pamatojoties uz minētās mājas īpašnieka (izīrētāja) lēmumu veikt šīs mājas kapitālo remontu un remonta veikšana nav iespējama, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, un kopš īpašuma tiesību atjaunošanas ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kā arī dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) nav paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (nedzīvojamo telpu);

11.8.2. mājas īpašnieks nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības, un tā ir:

11.8.2.1. maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

11.8.2.2. persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir nestrādājošs invalīds un kurai nav likumīgo apgādnieku;

11.8.2.3. ģimene, kurā visi ģimenes locekļi sasnieguši pensijas vecumu vai ir nestrādājoši invalīdi un kuriem nav likumīgo apgādnieku.

11.9. Noteikumu 11.4. un 11.7.punktā minētās personas Pašvaldība ar dzīvojamo telpu nodrošina tikai tad, ja tās iesniegušas iesniegumu Pašvaldībā šāda veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

12. Ja ar dzīvojamo telpu ir nodrošinātas visas Noteikumu 9. un 11.punktā minētās personas, ņemot vērā Noteikumu 8.punktā noteikto, Pašvaldība ir tiesīga sniegt Palīdzību vispārējā kārtībā šādām personām:

12.1. maznodrošinātām personām, kuras cietušas no vardarbības ģimenē, un ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

12.2. personām, kuras īrētās dzīvojamās telpas, kuras atrodas Valmieras pilsētā un kurās persona nodzīvojis ne mazāk kā piecus gadus, ar sertificēta būvinženiera atzinumu ir atzītas par dzīvošanai nederīgām, ja tās ir:

12.2.1. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

12.2.2. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns invalīds;

12.2.3. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

12.3. personām, kuras, pamatojoties uz tiesas lēmumu, kas stājies spēkā pēc Noteikumu spēkā stāšanās, ir izliktas no tām piederoša dzīvokļa Valmieras pilsētā par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz 100 000 latu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja tās ir:

12.3.1. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

12.3.2. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns invalīds;

12.3.3. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni.

12.4. pensionāriem, 1.grupas vai 2.grupas invalīdiem, kuriem nav apgādnieku;

12.5. maznodrošinātām personām ar sevišķiem nopelniem, kuras zaudējušas dzīvojamo platību;

12.6. valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem un uzaicinātiem speciālistiem uz darba vai mācību laiku.

13. Pašvaldības institūciju darbinieki var tikt nodrošināti ar dienesta dzīvojamo telpu normatīvajos aktos un Noteikumos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Pašvaldības domes lēmumu.

III. Pieteikšanās kārtība Palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā saņemšanai

14. Persona, kura vēlas saņemt Palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, Pašvaldībā iesniedz rakstveida iesniegumu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un Sociālā dienesta izziņu (tās kopiju) par maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusa piešķiršanu (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem un Noteikumiem Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzama maznodrošinātai personai), kā arī personas rakstveidā sniegtu apliecinājumu, ka šai personai nepieder kāda dzīvojamā ēka vai telpa (Noteikumu 12.6. punktā noteiktajā gadījumā – nepieder kāda dzīvojamā ēka vai telpa Valmieras pilsētā). Ja personas rīcībā nav dienesta izziņa (tās kopiju) par maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusa piešķiršanu, Dzīvokļu komisija veic minētās informācijas pieprasījumu.

15. Papildus Noteikumu 14.punktā noteiktajiem dokumentiem, tiesības saņemt Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā persona apliecina, iesniedzot šādu dokumentu kopijas, vienlaicīgi uzrādot attiecīgā dokumenta oriģinālu:

15.1. Noteikumu 11.1.1. un 11.3.1.apakšpunktā minētās personas:

15.1.1. atbilstoša tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju;

15.1.2. pensionāra apliecības kopija vai VDEĀK izziņu,

15.2. Noteikumu 11.1.2. un 11.3.2.apakšpunktā minētās personas:

15.2.1. atbilstoša tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju;

15.2.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju, bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un par aizbildņa iecelšanu vai tiesas sprieduma par aizgādnības nodibināšanu un bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu kopiju vai pensionāra apliecības kopija vai VDEĀK izziņu.

15.3. Noteikumu 11.2.punktā un 11.3.3.apakšpunktā minētās personas:

15.3.1. atbilstoša tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju;

15.3.2. Noteikumu 11.2.punktā noteiktajām personām – atbilstoši likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.³ panta trešajā daļā un 28.⁴ panta trešajā un ceturtajā daļā norādīto dokumentu kopijas;

15.3.3. politiski represētas personas apliecības kopiju.

15.4. Noteikumu 11.4.punktā minētās personas:

15.4.1. Valmieras bāriņtiesas lēmuma par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu vai tiesas sprieduma par aizgādību tiesību atņemšanu, kopiju;

15.4.2. dzimšanas apliecības kopiju.

15.5. Noteikumu 11.5.punktā minētās personas:

15.5.1. repatrianta izziņas kopiju;

15.5.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas.

15.6. Noteikumu 11.6.punktā minētās personas – politiski represētas personas apliecības kopiju.

15.7. Noteikumu 11.7.punktā minētās personas – izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopiju.

15.8. Noteikumu 11.8.punktā minētās personas:

15.8.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

15.8.2. lēmuma kopiju par namīpašuma denacionalizāciju vai atdošanu likumīgajam īpašniekam vai tiesas sprieduma kopiju par īpašuma tiesību atjaunošanu (iesniedz mājas īpašnieks);

15.8.3. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.⁴ panta trešajā daļā norādīto dokumentu kopijas.

15.9. Noteikumu 12.1.punktā minētās personas:

15.9.1. valsts policijas sastādītu aktu vai Sociālā dienesta vai Valmieras bāriņtiesas atzinumu par vardarbības fakta konstatēšanu;

15.9.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju.

15.10. Noteikumu 12.2.punktā minētās personas:

15.10.1. sertificēta būvinženiera atzinumu;

15.10.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju;

15.10.3. Noteikumu 12.2.2.apakšpunktā noteiktajā gadījumā – VDEĀK izziņas kopiju.

15.11. Noteikumu 12.3.punktā minētās personas:

15.11.1. tiesas lēmuma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju;

15.11.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju;

15.11.3. Noteikumu 12.3.2.apakšpunktā noteiktajā gadījumā – bērna VDEĀK izziņas kopiju.

15.12. Noteikumu 12.4.punktā minētās personas – pensionāra apliecības vai VDEĀK izziņas kopiju.

15.13. Noteikumu 12.5.punktā minētās personas – nopelnus apliecinoša dokumenta (atzinības raksta, pateicības u.tml.) kopiju.

15.14. Noteikumu 12.6.punktā minētās personas – attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegums, kurā izteikta nepieciešamība tās amatpersonu, darbinieku vai uzaicināto speciālistu nodrošināt ar dzīvojamo telpu uz darba vai mācību laiku".

16. Noteikumu 13.punktā noteiktajā gadījumā dienesta dzīvojamā telpa tiek piešķirta, pamatojoties uz attiecīgās Pašvaldības institūcijas, kuras darbinieks ir palīdzības prasītājs, iesnieguma pamata vai darbinieka iesnieguma, kurš saskaņots ar darba devēju, pamata.

17. Par personai izīrējamo dzīvojamo telpu, tās platību, istabu skaitu, īres līguma termiņu, labiekārtotības pakāpi un citiem nosacījumiem tiek lemts atbilstoši Palīdzības likumam.

IV. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

18. Persona, kura īrē Pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, var īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:

18.1. pret lielāku vai labiekārtotāku neapdzīvotu dzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem, ja personai par dzīvojamo telpu nav īres un komunālo maksājumu parāda;

18.2. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu, ja personai par dzīvojamo telpu ir īres un komunālo maksājumu parāds un persona piekrīt noslēgt vienošanos par parāda apmaksu;

18.3. pret citu piemērotāku neapdzīvotu dzīvojamo telpu pēc ģimenes ārsta atzinuma;

18.4. pret citu īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, Pašvaldības izīrēto telpu īrniekiem par to savstarpēji rakstveidā vienojoties, ja personām par dzīvojamām telpām nav īres un komunālo maksājumu parāda.

19. Noteikumu 18.punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.

20. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, dzīvojamās telpas īres līgumu un izziņu, ka nav īres un komunālo maksājumu parāda par īrēto dzīvojamo telpu.

21. Lēmumu par dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, pamatojoties uz Dzīvokļu komisijas atzinumu, apstiprina Pašvaldības dome.

V. Par Palīdzības atteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanā

22. Papildus Palīdzības likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam, Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt Palīdzības likuma 3.panta 1.punktā noteikto palīdzību, ja persona pirms Palīdzības lūgšanas apzināti ar savu rīcību pasliktinājusi savus no Pašvaldības īrētā dzīvokļa apstākļus, proti, ne senāk kā pirms pieciem gadiem:

22.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

22.2. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts sakarā ar īres maksas un maksas par pakalpojumiem parādu, lai gan persona varēja neuzkrāt parādu, jo personas ģimenes pilngadīgo ģimenes locekļu ienākumi uz katru no tiem īres līguma darbības laikā nebija zemāki par attiecīgajā mēnesī valstī noteikto viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību latos;

22.3. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts sakarā ar to, ka persona nelikumīgi iemitināja īrētajā dzīvojamā telpā citas personas, tādējādi pārkāpjot mājas iekšējās kārtības un ar personu noslēgtā īres līguma noteikumus;

23. Papildus Noteikumu 22.punktā noteiktajam, Pašvaldības dome vai Dzīvokļu komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu atteikt Palīdzību, vienlaicīgi atceļot arī iepriekš pieņemto atzinumu vai lēmumu par Palīdzības sniegšanu, šādos gadījumos:

23.1. ja persona atsakās no Palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu;

23.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu Palīdzības sniegšanai;

23.3. zuduši apstākļi, kas bijuši par pamatu Palīdzības sniegšanai šai personai;

23.4. persona pēc Pašvaldības pieprasījuma nav iesniegusi dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt Noteikumos noteikto palīdzību;

23.5. personai sniegta Palīdzība, bet persona novilcina Palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trim dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem;

23.6. ja personai pieder cits nekustamais īpašums, no kura var gūt ikmēneša ienākumus;

23.7. ja darba spējīga persona pirms Palīdzības lūgšanas ilgāk kā deviņus mēnešus nestrādā algotu darbu un nav reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā.

VI. Lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

24. Dzīvokļu komisijas lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā var apstrīdēt Pašvaldības domē.

25. Pašvaldības domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

VII. Noteikumu spēkā stāšanās kārtība

26. Saistošie noteikumi publicējami un tie stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" 45.pantā noteiktajā kārtībā.

27. Ar šo Saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem Pašvaldības Saistošos noteikumus Nr.32 "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā", kas apstiprināti ar Pašvaldības domes 19.04.2007. sēdes lēmumu Nr.217 (protokols Nr.6, §3).

Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs I.Boķis

Valmieras pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.121 "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā"
paskaidrojuma raksts

Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs I.Boķis