Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs R.Ķīlis

Uz jaut. nr.7/J11 – dok.nr.758

Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir iepazinusies ar 11.Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam (2012.gada 14.marta vēstule Nr.8/1-2-90-11/12) un sniedz atbildes uz doto jautājumu secībā.

1. Kurā likumā ir paredzēta tiesību uz izglītību atņemšana vai ierobežošana?

Izglītojamā atskaitīšana no izglītības iestādes Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi" (turpmāk – noteikumi Nr.149) minētajos gadījumos nav uzskatāma par Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā noteikto tiesību uz izglītību atņemšanu vai ierobežošanu. Izglītojamajam, kurš ir atskaitīts no izglītības iestādes, ir tiesības turpināt mācības citā izglītības iestādē. Turklāt normatīvie akti arī neaizliedz izglītojamajam atkārtoti iestāties izglītības iestādē, no kuras viņš ir atskaitīts.

Lūdzam arī ņemt vērā, ka atbilstoši Izglītības likuma 4.pantā ietvertajam regulējumam attiecībā uz obligātu pamatizglītības iegūšanas turpināšanu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai saskaņā ar noteikumu Nr.149 42.punktu no vispārējās pamatizglītības programmas apguves var atskaitīt tikai pilngadīgu izglītojamo.

2. Kāds ir šo tiesību ierobežošanas leģitīmais mērķis un vai šo mērķi nevar sasniegt ar citām pedagoģiskām metodēm?

Izglītojamā atskaitīšana no izglītības iestādes ir nepieciešama arī, lai nodrošinātu citu izglītojamo tiesības uz izglītības ieguvi, dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem. Lūdzam ņemt vērā, ka noteikumi Nr.149 nosaka izglītības iestādes tiesības, nevis pienākumu atskaitīt izglītojamo par izglītojamā pienākumu neievērošanu. Turklāt atskaitīšana ir paredzēta tikai gadījumos, ja konstatēti atkārtoti pārkāpumi izglītojamā rīcībā. Tādējādi izglītojamā atskaitīšana pieļaujama gadījumos, ja citi pedagoģiskās audzināšanas līdzekļi nav devuši rezultātus.

3. Kādā veidā tiks fiksēts izglītojamā pārkāpums? Kurš pieņems lēmumu par izglītojamā atskaitīšanu?

Ievērojot Izglītības likuma 54.panta uzskaitījumu, nav iespējams noteikt izsmeļošu veidu, kādā tiks fiksēti izglītojamā pārkāpumi. Piemēram, izglītojamā pārkāpums var būt fiksēts medicīniskās pārbaudes protokolā, ar liecinieku liecībām. Lēmumu par izglītojamā atskaitīšanu no izglītības iestādes pieņem izglītības iestādes vadītājs.

4. Kā notiks samērīguma izvērtēšana? Kādas ir lēmuma par atskaitīšanu pārsūdzēšanas iespējas?

Izglītojamā audzināšanas līdzekļu samērīguma izvērtēšana ir izglītojamā pedagogu un izglītības iestādes vadītāja pienākums. Pieņemot lēmumu par izglītojamā atskaitīšanu, izglītības iestādei atbilstoši Administratīvā procesa likuma regulējumam, ir jāapsver šāda lēmuma izdošanas lietderība, tai skaitā ir jāizvērtē šāda lēmuma atbilstība, salīdzinot izglītojamā tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu.

Lēmumu par atskaitīšanu var apstrīdēt padotības kārtībā izglītības iestādes augstākā iestādē Administratīvā procesa likuma 76.pantā noteiktajā kārtībā. Ja šādas iestādes nav, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Ja personu neapmierina augstākās iestādes lēmums, to var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Lūdzam ņemt vērā, ka izglītības iestādes nolikumā jābūt noteiktai iestādei vai amatpersonai, kurai administratīvo aktu var apstrīdēt.

5. Kā tiks interpretēts tiesību jēdziens "cieņa pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu"? Lūdzam sniegt ministrijas viedokli par šī jēdziena saturu, kā arī, kādi pasākumi tiks veikti šīs normas vienveidīgas piemērošanas nodrošināšanai.

Vēršam uzmanību, ka ministrija nav tiesīga dot saistošu likuma normas skaidrojumu iestādēm, kas nav tās padotībā. Ievērojot minēto, ministrija nav plānojusi veikt pasākumus Izglītības likuma 54.panta 3.punkta vienveidīgai piemērošanai. Ministrija arī uzskata, ka katrs gadījums ir individuāli izvērtējams, tai skaitā vērtējot izglītojamā rīcības mērķi, sekas, kas radušās šīs rīcības rezultātā.

6. Kuras izglītības iestādes bija vērsušās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu paredzēt normatīvajos dokumentos punktus, pamatojoties, uz kuriem var izdot rīkojumu par atskaitīšanu un vai tās tika minējušas, par kādu pārkāpumu izdarīšanu varētu izglītojamos atskaitīt?

Informāciju par nepieciešamību pēc normatīvā regulējuma, kas noteiktu konkrētu pamatu izglītojamā atskaitīšanai no izglītības iestādes sistemātisku izglītojamā pienākumu nepildīšanas un pedagoģiskās disciplīnas pārkāpumu gadījumos, ministrijas darbinieki ir ieguvuši konsultatīva rakstura sarunās ar izglītības iestāžu vadītājiem, vadītāju vietniekiem un skolotājiem, kuri pauduši nožēlu par attiecīgā juridiskā pamatojuma trūkumu. Šāda normatīvā regulējuma nepieciešamību ir atbalstījusi arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, noteikumu projekta izstrādes laikā tika saņemti 25 novadu un pilsētu izglītības pārvalžu, izglītības speciālistu un izglītības iestāžu vadītāju atzinumi un priekšlikumi.

7. Vai tika vērtēta minēto Ministru kabineta noteikumu satura atbilstība likumā noteikto pilnvaru apjomam?

Noteikumu Nr.149, tāpat kā ikvienu Ministru kabineta noteikumu, satura atbilstība likumā noteiktajam pilnvarojumam tika vērtēta noteikumu projekta izstrādes, tā saskaņošanas ar ministrijām, citām institūcijām un tā apstiprināšanas laikā. Lūdzam ņemt vērā, ka ar likumdevēja pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķi.

8. Vai tika vērtēta iespēja paredzēt likumā gadījumus, kādos izglītojamais atskaitāms no izglītības iestādes? Ja tika vērtēta, kādi bija argumenti neiekļaut šo regulējumu likumā?

Iespēja paredzēt likumā gadījumus, kādos izglītojamais atskaitāms no izglītības iestādes, ministrijā ir vērtēta. Ievērojot, ka lēmums par izglītojamo atskaitīšanu neierobežo personas tiesības iegūt izglītību, ministrija uzskata, ka jautājums ir piekritīgs Ministru kabinetam.

Ministrs R.Ķīlis

Rīgā 2012.gada 22.martā