Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs R.Ķīlis

Uz jaut. nr.6/J11 – dok. nr.757

Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir izskatījusi Ministru prezidenta 16.03.2012. uzdevumu Nr.45/SAN-568 "Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi" un sniedz ar Labklājības ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu saskaņotu atbildi uz Saeimas deputātu jautājumiem par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi.

1. Kāpēc šogad ir nozīmīgi samazināts valsts budžeta finansējums NVA programmas kursiem salīdzinājumā ar 2010.gadu, ja programma ir tik pieprasīta bezdarbnieku vidū?

Labklājības ministrija informē, ka bezdarbnieku atbalsta pasākumiem 2011.gadā tika samazināts finansējums, jo salīdzinot ar 2010.gadu bija samazinājies bezdarba līmenis un līdz ar to arī plānotais pasākumos iesaistāmo bezdarbnieku skaits. Valsts valodas apguve bezdarbniekiem ir viens no bezdarbnieku atbalsta pasākumiem, kas tiek finansēts no nodarbinātības speciālā budžeta. Valsts valodas apguves laikā bezdarbnieks saņem 70 LVL stipendiju mēnesī. Atbilstoši likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 4.panta otrajā daļā noteiktajam ne vairāk kā 10% apmērā no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra tiek novirzīti aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu finansēšanai, kā arī stipendijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā.

2012.gadā no nodarbinātības speciālā budžeta paredzēts finansēt šādus svarīgus aktīvās darba tirgus politikas pasākumus:

– konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi;

– neformālās izglītības programmas (t.sk. programma "Valsts valodas apguve");

– apmācība pie darba devēja;

– profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana;

– pasākums komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai;

– pasākumi noteiktām personu grupām;

– subsidētās darba vietas jauniešiem;

– atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam;

– darbnīcas jauniešiem.

Tādējādi valsts valodas apguve ir tikai viens no atbalsta pasākumiem reģistrētajiem bezdarbniekiem un Nodarbinātības valsts aģentūra sniedz pakalpojumus atbilstoši valsts ikgadēji piešķirtā budžeta iespējām, lai bezdarbniekus un darba meklētājus atgrieztu darba tirgū pēc iespējas ātrāk.

2. Kāpēc 2004.gadā tika pārtraukta LAT2 kursu īstenošana profesionālajām grupām? Vai plānots to atjaunot?

Latviešu valodas aģentūra (no 1995.gada līdz 2004.gadam – "Latviešu valodas apguves valsts programma" – turpmāk – LVAVP), izmantojot ārvalstu, t.i., ANO Attīstības programmas, PHARE un Eiropas Kopienas Ārējās palīdzības programmas un Latvijas valsts budžeta resursus laika posmā līdz 2004.gadam atbilstoši LVAVP mērķim nodrošināt latviešu valodas apguvi skolotājiem un skolēniem apmācīja ap 47 tūkst. cilvēku, t.sk. arī dažādu citu profesionālo un sociālo grupu pārstāvjus, piem., policistus, medicīnas darbiniekus.

No 2004.gada, ņemot vērā finansējuma samazinājumu (tika pārtraukta ārvalstu līdzekļu saņemšana, jo tā bija paredzēta LVAVP īstenošanai uz 10 gadiem), īpaša vērība tika veltīta citai plašai mērķauditorijai – mazākumtautību skolu skolēnu vecākiem, ņemot vērā to, ka liela daļa no šīs mērķauditorijas latviešu valodu nav apguvusi formālajā izglītības sistēmā. Šie kursi ir ļoti pieprasīti joprojām, jo tie ne tikai palīdz apgūt latviešu valodu, bet arī sniedz vecākiem daudz lielāku izpratni par valstī īstenoto izglītības reformu, tuvina viņus skolai un arī saviem bērniem, kuriem jau ir salīdzinoši labas latviešu valodas zināšanas.

IZM atbilstoši Ministru prezidenta 2012.gada 21.februāra rezolūcijai Nr.111-1/20 ir izvērtējusi iespējas izveidot un ieviest kvalitatīvu, profesionālu un ilgtspējīgu latviešu valodas apguves programmu izstrādes, valodas apguves organizēšanas un valodas prasmes pārbaudes modeli, nodrošinot valsts dotāciju piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem, t.sk. mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, efektīvai latviešu valodas apguvei. Šāda modeļa plānotā mērķa grupa būtu pieaugušie Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji, kuri latviešu valodu nav apguvuši formālajā izglītības sistēmā (IZM 2012.gada 12.marta vēstule Ministru prezidentam Nr.01-05/1211 un Pārresoru koordinācijas centram).

Šobrīd IZM un tās padotības iestāžu LVA un VISC rīcībā nav finanšu resursu, lai izveidotu un ieviestu šādu modeli/mehānismu. Tāpēc nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, kā arī atsevišķu IZM padotības iestādēm LVA un VISC, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūrai deleģēto funkciju un tām piešķirtā finansējuma pārdale, izvērtējot iespēju funkcijas un finansējuma sadali pārstrukturēt. Galvenais princips/pamatnostādnes šāda modeļa īstenošanai ir koncentrēt nepieciešamos cilvēkresursus, funkcijas un finansējumu vienas valsts iestādes pārziņā, stiprinot tās kapacitāti. Šīs iestādes administratīvajā pārziņā tiktu izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma "Latviešu valodas apguves programma pieaugušajiem", kas nodrošinātu valsts dotāciju piešķiršanu latviešu valodas apguves programmu organizēšanai mazākumtautībām atkarībā no rezultātu efektivitātes.

IZM ir izstrādājusi priekšlikumu pasākumiem (soļiem) šāda modeļa izstrādei un ieviešanai, apzinājusi nepieciešamos pasākumus un finansējuma apjomu. Lai nodrošinātu latviešu valodas apguves programmu īstenošanas efektivitāti, veicami šādi pasākumi:

1) Pasākumi, kas īstenojami ilglaicīgi un regulāri.

2) Vienreizēji pasākumi, kas īstenojami divu gadu laikā no mehānisma ieviešanas brīža, ir svarīgi un neatliekami:

· Latviešu valodas prasmes trīs līmeņu (pamata, vidējā un augstākā) aprakstu izveide, lai, pamatojoties uz līmeņu aprakstiem, varētu nodrošināt mācību resursu bāzi (izstrādāt mācību metodiskos līdzekļus gan pedagogiem, gan valodas apguvējiem, latviešu valodas apguves programmu paraugus) – 36 000 LVL

· 4.2.2. Vismaz viena mācību metodisko līdzekļu komplekta izstrāde katram no trim valodas prasmes līmeņiem (mācību grāmata, skolotāja grāmata, disks) – 130 000 LVL.

3. Kāpēc pēdējos gados ir piešķirts tik mazs finansējums mazākumtautību skolēnu vecākiem LAT2 programmā?

Kopš 2008.gada Latviešu valodas aģentūras kopējais budžets, ņemot vērā valsts budžeta konsolidāciju, tika samazināts par 52%. Ņemot vērā LVA budžeta samazinājumu un funkciju daudzveidību, proporcionāli tika samazināts pasākumu apjoms, t.sk. latviešu valodas apguves kursu skaits mazākumtautību skolēnu vecākiem. No 2005. līdz 2012.gadam izglītoto pedagogu skaits ir 3329, izglītoto vecāku skaits – 6815.

4. Kāpēc netika piešķirts valsts budžeta finansējums Sabiedrības integrācijas fondam, kas īstenoja latviešu valodas prasmju attīstību cittautiešu vidū?

Sabiedrības integrācijas fonds laika posmā no 2003.gada līdz 2009.gadam īstenoja valsts budžeta finansēto programmu "Latviešu valodas apguve pieaugušajiem", kuras ietvaros izglītības iestādes varēja saņemt finansējumu latviešu valodas kursu rīkošanai iedzīvotājiem, kuri vēlas apgūt valsts valodu. Programma radīja iespēju ikvienam pieaugušajam Latvijas iedzīvotājam pretendēt uz valsts atbalstu kvalitatīvu latviešu valodas kursu apmeklēšanai, lai apgūtu latviešu valodu līdz valsts valodas 2B prasmes līmenim. Programmas ietvaros pavisam tika atbalstīti 170 projekti par kopējo summu 1 271 167 LVL, sniedzot iespēju latviešu valodas kursus apmeklēt vairāk nekā 17 000 interesentu. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei un ar to saistītajai valsts budžeta konsolidācijai, kā rezultātā tika būtiski samazināts Sabiedrības integrācijas fondam piešķirtais valsts budžeta dotāciju apjoms, 2009.gadā programmas īstenošana tika pārtraukta nepietiekama finansējuma dēļ.

2011.gada 14.februārī Sabiedrības integrācijas fondā viesojās EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks. Viens no jautājumiem, kam tika pievērsta īpaša uzmanība, bija etnisko minoritāšu tiesību ievērošana, nepilsoņu naturalizācijas procesa veicināšana un latviešu valodas apguves iespējas. Vizītes laikā tika izteikts aicinājums atjaunot latviešu valodas apguves kursus mazākumtautību pārstāvjiem un nepilsoņiem.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam noteiktais otrais rīcības virziens "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa" paredz nostiprināt latviešu valodas prasmes mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem un ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Šī uzdevuma īstenošanai paredzēti tādi pasākumi kā latviešu valodas apmācības dažādām mērķa grupām (mazākumtautību un trešo valstu pilsoņu pirmsskolas un skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem, nepilsoņiem, augstskolu akadēmiskajam personālam, publiskās pārvaldes darbiniekiem, personām brīvības atņemšanas vietās u.c.), kā arī latviešu valodas runātāju klubu izveides veicināšana, vasaras skolas programmu atbalstīšana, brīvprātīgo latviešu valodas skolotāju tīkla attīstība, inovatīvu mācību metožu attīstība, metodisko un mācību materiālu izstrāde. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija. Plānotie finansējuma avoti šo pasākumu īstenošanai ir Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un valsts budžets. Sabiedrības integrācijas fonds 2012.gada otrajā pusgadā uzsāks īstenot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmu "NVO fonds", kuras ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu starpkultūru dialogam un nacionālo minoritāšu integrācijai, tai skaitā atbalstīt informatīvas un izglītojošas aktivitātes pilsonības jautājumu aktualizēšanai un valodas apmācības aktivitātes. Šim mērķim atvēlēti 10% no kopējā projektiem pieejamā finansējuma jeb 884 202 EUR. Projektus varēs īstenot laika posmā no 2013.gada līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānā noteiktajiem uzdevumiem ir paredzēts sekmēt latviešu valodas – nacionālās valsts identitātes pamata – saglabāšanu un izplatību, nodrošināt latviešu valodas kā nacionālās bagātības, garīgā mantojuma un demokrātiskās līdzdalības valodas popularizēšanu un prestiža celšanu. Valdības rīcības plānā iekļautie pasākumi paredz atjaunot latviešu valodas programmu pieaugušajiem ar mērķi veicināt latviešu valodas apguvi, tādējādi paaugstinot valodas zināšanu pakāpi un iespēju naturalizēties (pasākums Nr.139.7.; atbildīgā institūcija: SIF), kā arī nodrošināt valsts valodas prasmju apguvi un pilnveidi pieaugušajiem/integrācijas politikas mērķgrupām, lai veicinātu integrāciju un nodarbinātību (pasākums Nr.140.2.; atbildīgā institūcija IZM & SIF). Plānots, ka, sākot no 2013.gada, Sabiedrības integrācijas fonda finansētajos latviešu valodas kursos tiks apmācītas 2000 personas gadā.

5. Cik liels budžeta finansējums valsts valodas apguvei plānots uz 2013.gadu? Kāda būs proporcionalitāte valsts budžeta pieejamībai valsts reģionos? Kāda šī finansējuma daļa tiks piešķirta Latgales novadam? Kādām mērķgrupām valsts nodrošinās bezmaksas kursus latviešu valodas apguvei?

2013.gadam plānotais finansējuma apjoms IZM budžeta apakšprogrammā "Valsts valodas politika un pārvalde" ir 531 447 LVL, t.sk. 411 447 LVL dotācija no valsts budžeta. IZM plāno izstrādāt un iesniegt Finanšu ministrijai papildu finanšu pieprasījumu no 2012.gada 5.aprīļa. Ņemot vērā LVA kā budžeta programmas īstenotāju ilggadējās saistības, arī 2013.gadam plānots novirzīt pedagogu darba apmaksai diasporā vismaz 19 tūkst. LVL un ārvalstu augstskolu atbalstam – vismaz 43 tūkst. LVL.

Latviešu valodas apguves virzienā IZM plāno galveno vērību veltīt pieaugušajiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem, kuri latviešu valodu nav apguvuši formālajā izglītības sistēmā.

6. Vai valdības plānos ir veikt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida apmācību?

IZM Rīcības plāna sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.–2014.gadam projektā, kas pašlaik nodots sabiedrības apspriešanai (http://politika.lv/article/cetri-gavilu-saucieni-saliedetibai), iekļauti atbalsta pasākumi latgaliešu kultūrvides un valodas nostiprināšanai, tostarp atbalsta programma latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures apguvei Latgales izglītības iestādēs: skolotāju darbs un bilingvāli mācību un metodiskie materiāli (latviešu un latgaliešu) mācību procesa nodrošināšanai, tostarp tiešsaistē (nepieciešamais finansējums no valsts budžeta 248 tūkst. LVL); Atbalsta pasākumu komplekss latgaliešu kopienas iniciatīvām savas identitātes un kultūrtelpas uzturēšanā formālajā un neformālajā izglītībā: skolās, muzejos, daudzfunkcionālos un jaunatnes centros (projektu konkurss, olimpiāde "Latgaliešu valoda, literatūra, kultūrvēsture", latgaliešu valodas, literatūras, kultūrvēstures standarta un paraugprogrammas izstrāde) ( nepieciešamais finansējums no valsts budžeta 106 tūkst. LVL).

Ministrs R.Ķīlis

Rīgā 2012.gada 22.martā