Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 22. marta sēdes

V.Agešins (SC):

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija uzskata par nepieļaujamiem grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kuri pilnībā atbrīvo valsti no pienākuma piešķirt finansējumu renovācijas un rekonstrukcijas darbiem dzīvojamām mājām, kas cietušas stihiskā nelaimē, katastrofā, avārijā vai terora aktā. Šis likumprojekts, maigi sakot, ir bīstams signāls sabiedrībai, jo pēc būtības valsts vēlas distancēties no palīdzības sniegšanas saviem iedzīvotājiem.

Es nebrīnos, ka attiecīgos grozījumus Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, jo, kā visi ļoti labi atceras, Dombrovska kunga vadītā valdība novilcināja jautājumu par palīdzības sniegšanu mājas iedzīvotājiem Mālpilī, kad pērn, 2011.gada 16.novembrī, ēka daļēji sabruka. Jau tad valdība ciniski demonstrēja savu nevēlēšanos piešķirt līdzekļus mājas renovācijai, aizbildinoties ar to, ka valstij nav naudas. Tomēr likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" bija un ir – pagaidām vismaz! – normas, kas uzliek valdībai pienākumu palīdzēt cilvēkiem šādās situācijās.

Tagad Ministru kabinets nolēmis izslēgt no likuma šīs neērtās normas un distancēties no problēmas risināšanas. Valsts vēlas iegūt tiesības atteikties palīdzēt cilvēkiem, kuri ne jau savas vainas dēļ nonākuši nelaimē. Tāpēc "Saskaņas Centrs" šodien aicināja visus Saeimas deputātus balsot pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" pieņemšanu izskatīšanai.

Vēl vairāk! Šie grozījumi paredz arī to, ka no likuma tiks izslēgtas normas, kas valdībai uzliek par pienākumu piešķirt līdzekļus par arhitektūras pieminekļiem atzīto dzīvojamo māju restaurācijai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvo aktu noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai un veselībai.

Tāpat valdība nedomā turpmāk piedalīties dzīvojamo ēku energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu finansēšanā.

Tajā pašā laikā likumā tiek saglabāta norma, ka tiesības sniegt palīdzību dzīvojamo māju rekonstrukcijai un renovācijai visos minētajos gadījumos, ieskaitot ēku remontu pēc avārijas vai stihiskas nelaimes, būs pašvaldībām. Valsts, mūsu skatījumā, vienkārši pārliek visu atbildību uz vietējo varu, nenodrošinot tam atbilstošu finansējumu. Likumprojekta autori anotācijā pat neslēpj, ka Latvijā vairs netiks uzlabota Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte.

Diemžēl VIENOTĪBA, ZRP un "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" šodien nobalsoja par šo bīstamo likumprojektu, un līdz ar to šis likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Ar nožēlu jākonstatē, ka bārstīties ar kailiem saukļiem – tas ir viens, bet domāt par vienkāršo iedzīvotāju interesēm – pavisam kas cits.

D.Reizniece-Ozola (ZZS):

Šodien Saeimas sēdē mēs ievēlējām Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un locekļus, un ZZS frakcijas vārdā vēlu viņiem veiksmi turpmākajā darbā.

Es vēlos pievērst uzmanību likumprojektam, kurš paredz grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" un kuru mēs skatīsim nākamajā nedēļā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Zem lozungiem, ka demokrātijai jāspēj sevi aizstāvēt, VIENOTĪBAS deputāti sagatavojuši priekšlikumus, kas faktiski ļoti sarežģī iespēju tautai ierosināt jebkāda veida referendumus. Manuprāt, šis ir viens no piemēriem, pēc kuriem varam vērtēt tiesiskuma koalīcijas duālo dabu. Drīz pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kā mēs atceramies, tika daudz runāts un lemts par iespēju pilsoņiem dot tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas, savācot 10 tūkstošus parakstu elektroniskajā vidē, un vēl par dažādiem citiem variantiem, kā to padarīt pieejamāku, bet pēc valodas referenduma tiek runāts par pretējo – tieši otrādi! – par to, kā paaugstināt slieksni cilvēku līdzdalībai politikā. Jautājums – vai tās ir bailes no atkārtotas Saeimas atbrīvošanas?

Paskaidrošu jums, kāds ir VIENOTĪBAS deputātu priekšlikums.

Pašreizējā situācija ir tāda: jebkurai likumdošanas iniciatīvai vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc ne mazāk kā 10 tūkstoši notariāli parakstītu balsstiesīgo pilsoņu parakstu, un otro kārtu, kurā būtu jāsavāc viena desmitā daļa vēlētāju parakstu, apmaksā valsts. Turpretim šobrīd iesniegtais VIENOTĪBAS priekšlikums paredz, ka notiktu tikai viena kārta un būtu jāsavāc vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju, kas ir vairāk nekā 150 tūkstoši, notariāli parakstīti vai elektroniski iesniegti iesniegumi, un turklāt, lai vāktu parakstus, jāveido iniciatīvas grupa politiskās partijas vai apvienības formā vai 10–15 vēlētāju formā.

Kas ir būtiski? VIENOTĪBAS priekšlikums paredz, ka visus ar to saistītos izdevumus sedz šīs iniciatīvas iniciatori. Mūsu aprēķini rāda, ka viena šāda iniciatīva maksātu vairāk nekā 300 tūkstošus latu.

VIENOTĪBAS deputātu arguments ir, ka katrs pensionārs, kurš vēlētos piedalīties šādā iniciatīvā, var krāt santīmu pie santīma un gada laikā jau nepieciešamos divus latus, kas ir vajadzīgi notariālā paraksta nodrošināšanai, sakrāšot.

Bet, mūsuprāt, tā ir netaisnīga pieeja, jo pensionāriem nedz šobrīd ir vieglas dienas, nedz arī turpmāk viņi varēs krāt šādi santīmu pie santīma, un faktiski šī lielā summa, kas ir iniciatoriem jāsavāc, liedz iespēju praktiski veikt šādas iniciatīvas. Papildu nosacījums ir, ka Saeimai pēc šāda likumprojekta saņemšanas ir vēl jālemj par šādas iniciatīvas nodošanu tautas nobalsošanai. Turklāt Satversmes tiesai jālemj par likumprojektu vai Satversmes grozījumu atbilstību Satversmei. Nu visi šie milzīgie ierobežojumi faktiski novedīs pie tā, ka referendumu tuvākajā laikā mūsu valstī nebūs.

Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā, ka jāskatās varbūt uz kādu alternatīvu risinājumu, kas, protams, vienlaikus būtu stipri draudzīgāks vēlētājiem. Šveice tiek minēta kā viena no tādām paraugvalstīm, kur referendumi notiek gana bieži, un arī tur noteiktie kritēriji ir tādi, ka konstitūcijas grozījumus un likumdošanas iniciatīvas var ierosināt 100 tūkstoši balsstiesīgo jeb 2 procenti no kopējā balsstiesīgo skaita, savukārt fakultatīvos referendumus var ierosināt uz pusi mazāk jeb viens procents no balsstiesīgajiem. Latvijas kontekstā tas būtu nedaudz vairāk par 30 tūkstošiem konstitūcijas un likumdošanas iniciatīvām un nedaudz vairāk par 15 tūkstošiem – fakultatīvajiem referendumiem. Tāds ir mūsu priekšlikums salīdzinājumā ar VIENOTĪBAS priekšlikumu, kurš pēc būtības apdraud demokrātiju. Un, ja mēs sakām, ka demokrātijai jāspēj sevi aizstāvēt, tas nav arguments. Demokrātiju apdraud tās ierobežošana.

I.Čaklais (VIENOTĪBA):

Sākšu ar to, ka valdība ir uzsākusi aktīvu darbu pie Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020.gadam. Tā vadmotīvs ir "Ekonomikas izrāviens", un tas nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā. Tātad, izstrādājot NAP 2014.–2020.gadam, nemainīgi tiek izvirzītas trīs prioritātes – "Cilvēka drošumspēja", "Tautas saimniecības izaugsme" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas".

Attīstības kontekstā jāmin arī aktīvi uzsākts darbs pie Latvijas reģionu, īpaši Latgales, attīstības plāniem. Šodien, lai runātu par Latgales attīstību, par plāniem un iespējām, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir devies uz tikšanos ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest tā dēvēto uzticamo uzņēmumu sarakstu. Likumprojekts paredz izveidot uzticamo uzņēmumu sarakstu, ar kuru padziļinātas sadarbības programmā plānots īstenot ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātājiem un Valsts ieņēmumu dienestu, atvieglojot administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī uzlabojot uzņēmēju savstarpējo sadarbību.

Saeimā norit aktīvs darbs pie tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanas jautājumiem. Tā, piemēram, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ, otrdien, konceptuāli atbalstīja priekšlikumus attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kuri paredz aizliegt administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Deputātu un ministru amata kandidātiem paredzēts būtiski ierobežot priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas valsts un pašvaldību un ar to uzņēmumiem saistītos preses izdevumos, kā arī aizliegt publicēt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus tajos.

Saeimas Juridiskā komisija jau drīzumā virzīs izskatīšanai Saeimā Satversmes grozījumus, kas paredz ierobežot Saeimas deputātu neaizskaramības apjomu un atteikties no aizklātas balsošanas procedūras, ievēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus. Komisijas izveidotās darba grupas izstrādātie Satversmes grozījumi paredz atteikties no deputātu administratīvās imunitātes, izņemot gadījumus, kad administratīvais sods saistīts ar personas brīvības ierobežojumiem. Tā, piemēram, lai deputātam piemērotu naudas sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vairs nebūs nepieciešama Saeimas piekrišana.

Plānots no Satversmes svītrot arī normu, kas nosaka, ka pie Saeimas deputāta bez parlamenta piekrišanas nevar izdarīt kratīšanu. Piedāvātā Satversmes grozījumu redakcija paredz saglabāt parlamenta deputāta neaizskaramību, nosakot, ka Saeimas locekli nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar uzsākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima. Protams, izņēmuma gadījumi paliek spēkā.

Patlaban deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas ir nepieciešams parlamenta aizsardzībai, un nonāk pretrunā ar vienlīdzīguma principu. Tāpēc notiek šīs izmaiņas.

Mēs rosinām arī pilnveidot un padarīt saprotamāku tautas nobalsošanas ierosināšanas procedūru, par kuru tikko runāja kolēģe, nodrošināt augstāku tautas nobalsošanas rosināšanai nepieciešamo sabiedrības atbalstu, kā arī atteikties no valsts budžeta līdzekļu tērēšanas parakstu vākšanai par tautas nobalsošanas ierosināšanu. Un es kā galveno lietu uzsveru to, nevis daudzas tās lietas, ko minēja tikko kolēģe.

Tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs sabiedrības politiskās līdzdalības elements, kura mērķis un uzdevums ir sabiedrības interešu pārstāvība. Taču aizvadītais referendums skaidri parādīja tā nepilnības, pieļaujot situāciju, ka sabiedrības mazākums var diktēt dienaskārtību un noteikumus vairākumam. Tas nav pieļaujams! VIENOTĪBA rosina atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kuru apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, nosakot, ka visi paraksti – ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti – par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno Centrālā vēlēšanu komisija, reģistrēta iniciatīvas grupa, politiska partija, partiju apvienība vai arī 10–15 vēlētāju.

VIENOTĪBA paredz noteikt arī to, ka vēlētāju parakstu vākšana un tautas nobalsošanas konstitucionalitāte ir apstrīdama Satversmes tiesā. Tātad gribam būtiski izslēgt iespēju izmantot to valstij neizdevīgā variantā.

Un visbeidzot pēdējā tēma, ko es gribu šodien atgādināt. Es gribu pateikt paldies visiem Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputātiem par darbu apakškomisijā. Mēs ļoti aktīvi strādājam pie tā, lai likums tiešām tiktu pieņemts tāds, kuru nevajadzētu atkal mainīt tuvākajos gados, lai tas būtu ar skatu uz visu 21.gadsimtu, visa gadsimta perspektīvā, Latvijai un latviešiem izdevīgu likumu skaitā.

Paldies visiem, kas palīdzēja organizēt starptautisko konferenci, kura bija šajā sakarā, un paldies visiem medijiem, kas palīdz šobrīd sabiedrībai skaidrot šī likuma pamatizmaiņas, motīvus, likuma iespējas un līdz ar to arī iesaista sabiedrību visplašākajā mērogā debatēs.

J.Ozoliņš (ZRP):

Mūsuprāt, galvenais jautājums šodien bija likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Mums izdevās apstiprināt likuma izmaiņas, kuras paredz labvēlīgu režīmu tā sauktajiem uzticamajiem uzņēmumiem.

Kāda ir esošā situācija?

Šobrīd Latvijā gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu, gan uz atskaišu iesniegšanu, gan uz sodu piemērošanu, gan valsts kopējā attieksmē pret uzņēmumu pastāv pilnīgi vienāda pieeja visiem komersantiem. Neliela nošķiršana nodokļu piemērošanā attiecībā uz nelieliem komersantiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, bet, piemēram, soda sankcijas par pārkāpumiem tiek piemērotas, neņemot vērā ne komersanta lielumu, ne pārkāpuma smagumu, ne arī to, vai pārkāpumu izdarīšana ir konkrētā komersanta ikdienas parādība, vai šie pārkāpumi izdarīti ar nolūku, vai arī tas ir tikai negadījums, kas radies, piemēram, normatīvo aktu neizpratnes dēļ.

Arī valsts, kad slēdz sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersantu kopējo praktisko darbību ilgākā laika posmā. Tā rezultātā veidojas situācija, kurā uzņēmumi, kas pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, attiecībās ar valsti nonāk vienlīdzīgā situācijā un bieži pat zaudē salīdzinājumā ar tiem komersantiem, kuri neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi.

Lūk, šo pieņemto izmaiņu mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību.

Īsos vārdos par to, kādam ir jābūt uzņēmumam, lai tas varētu pretendēt uz iekļaušanu uzticamo uzņēmumu sarakstā. Ir ļoti precīzi šajā brīdī noteikti tie rādītāji. Tie ir šādi:

neto apgrozījumam iepriekšējā taksācijas gadā jāpārsniedz 3 miljonus latu;

budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 500 tūkstošus latu, un vidējam darbinieku skaitam 6 mēnešos ir jābūt vismaz 25;

bruto samaksa uzņēmuma darbības pēdējos sešos mēnešos nedrīkst būt mazāka par 600 latiem, un vidējiem darba ienākumiem nozarē jāatbilst NACE-2 klasifikatoram;

saimnieciskajai darbībai ir jābūt veiktai ilgāk par trim gadiem;

uzņēmumam nedrīkst būt nodokļu parādu, nedrīkst būt uzsākts maksātspējas vai tiesiskās aizsardzības process, un saistībā ar nodokļu maksātāja darbību nedrīkst būt uzsākts kriminālprocess pret uzņēmuma amatpersonām.

Ko šādi uzņēmumi iegūst? Šādi uzņēmumi iegūst pievienotās vērtības nodokļa atmaksu trīs dienu laikā, iegūst vienkāršotas muitas procedūras, individuālu Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu un arī savlaicīgu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem nākotnē. Ir arī – apsvēršanas posmā – priekšrocības publisko iepirkumu konkursu sakarā... tā teikt, tehnisko un profesionālo spēju pierādīšanai; ir paredzēta arī retāka nepieciešamo licenču un atļauju pagarināšana vai atjaunošana, informatīvo pārskatu retāka iesniegšana, atbrīvojums no muitas vai akcīzes galvojumiem, un komersanti, kuri atrodas uzticamo uzņēmumu sarakstā, piedaloties publiskajos iepirkumu konkursos, varēs neiesniegt Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu parāda neesamību.

Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, šīs likuma izmaiņas ir ļoti svarīgas, lai Latvijas godprātīgie uzņēmēji varētu sekmīgi konkurēt ar ēnu ekonomikas atbalstītājiem un tiem cilvēkiem, kas nemaksā nodokļus. Šīs manis minētās normas stāsies spēkā ar šī gada vidu. Un tagad sekosim līdzi, kā Ministru kabinets izstrādās atbalstošos noteikumus.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK):

Nacionālās apvienības frakcija savā sēdē arī izskatīja jautājumus par referendumu ierosināšanu, un mēs bijām uzaicinājuši šī priekšlikuma autori Čepānes kundzi. Es domāju, ka šī saruna bija ļoti vērtīga, un mēs faktiski radām tādu kopīgu viedokli par to, ka pāreja uz viena līmeņa parakstu vākšanu ir iespējama un tā nebūt neapgrūtinās ļoti būtiski referenduma norisi, bet ļaus ietaupīt līdzekļus. Proti, tomēr ir jānodrošina tas, ka, vācot šo vienu desmito daļu, ir iespēja parakstīties bez maksas visās bāriņtiesās. Un arīdzan ir paredzēts, ka būs iespējams to darīt ar e-balsojumu. Un, ja šie nosacījumi tiek ievēroti, tad arī netiek ierobežota demokrātija un arī netiek nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi.

Tomēr, mūsuprāt, šobrīd svarīgākie jautājumi ir ekonomiskajā jomā. Nacionālās apvienības frakciju uztrauc šī brīža inflācijas pieaugums, ko rada degvielas cenu celšanās un citi faktori, un mēs pie šiem jautājumiem ļoti aktīvi strādāsim tuvākajā laikā, domāsim par to, kā tomēr regulēt, lai monopolcenas nepieaug. Varbūt ir jāveic kādi grozījumi nodokļu likumdošanā; par to jau ir runājis Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs.

Un viens no šādiem pasākumiem, kas faktiski būtu ļāvis arī ierobežot inflāciju, ir mūsu iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā, kurus koalīcija diemžēl šodien neatbalstīja un arī pārējie partneri neatbalstīja un kuri paredzēja iespēju atteikties no uzturēšanās atļauju piešķiršanas par nekustamā īpašuma iegādi, tātad no šo atļauju tirdzniecības faktiski par naudu.

Jāpiezīmē, ka mūsu frakcija neierosināja atteikties no šādām uzturēšanās atļaujām tiem investoriem, kas iegulda ražošanas uzņēmumos. Un tas ir ļoti būtiski, jo tieši investīcijas patēriņā – nevis ražojošajā sektorā! – bija tas faktors, kas palīdzēja uzpūst nekustamā īpašuma burbuli, un tāpēc krīze Latvijā bija īpaši smaga. Un šobrīd mēs gribam atkārtot tieši to pašu kļūdu – attīstīt tieši nekustamo īpašumu sektoru, nevis ražojošo sfēru! Un pie tam vēl tas ir balstīts uz diezgan vāji kontrolētu imigrāciju, kas nebūtu īsti pieņemami.

Šo jautājumu atrisināšanu šodien mums neizdevās panākt, bet ekonomiskie jautājumi būs mūsu redzeslokā.

Un gribu teikt, ka – atšķirībā no tā, ko runāja Agešina kungs, – valdības uzdevums būs ļoti rūpīgi domāt par līdzekļu piesaisti ēku energoefektivitātei, rodot ne tikai Eiropas naudu, ne tikai tā dēvēto klimata finansējumu, bet arī domājot par privātā finansējuma energoservisa kompāniju iesaisti. Un tieši šodien notiek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā konference par šo tēmu, kas, es ceru, dos rezultātus, un varbūt pirmie pilotprojekti varētu būt tieši Latgales reģionā.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā