Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam

23.martā Eiropas Komisija izdeva paziņojumu par savu pirmo no makroreģionālajām stratēģijām – Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (EUSBSR), izklāstot priekšlikumus, kā pastiprināt sadarbību starp dalības valstīm. Stratēģijas mērķis ir palielināt ES finansējuma ietekmi kopējo mērķu sasniegšanā, piemēram, ūdens kvalitātes uzlabošanā visā reģionā. Paziņojumā ir noteikti trīs jauni sadarbības virzieni: "Saudzēt jūru", "Apvienot reģionu" un "Celt labklājību". Šo uzdevumu izpildei ir noteikti stratēģiskie mērķi un rādītāji un ierosināts izvirzīt papildu mērķus katrā nozarē. Paziņojumā ir arī paskaidrots, kā visi dalībnieki var uzlabot kopējo sniegumu, labāk saskaņojot stratēģiskos lēmumus un pieejamos līdzekļus. Tur ir arī aprakstītas visu dalībnieku funkcijas un pienākumi, lai stratēģijai būtu stabils pamats un varētu veikt priekšdarbus 2014.–2020.gada plānošanas periodam.

Reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns norādīja: "ES stratēģija Baltijas jūras reģionam ne tikai dod rezultātus, bet šī novatoriskā makroreģionālā stratēģija arī mums izkristalizē vērtīgas mācības nākotnei. Dalībvalstis aicināja Komisiju izstrādāt ieteikumus, kā palielināt stratēģijas ietekmi, tāpēc ir tapis šodienas paziņojums. It īpaši prieks par to, ka dalības valstis ir nolēmušas sev izvirzīt kopējus skaidrus mērķus un rādītājus, un es esmu pārliecināts, ka tas palīdzēs plānot turpmākos pasākumus."

23.marta paziņojums ir turpinājums pirmajam Komisijas ziņojumam par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kas izdots pagājušajā vasarā, un Padomes 2011.gada 15.novembra secinājumiem. Dalībvalstis un Komisija ir vienisprātis, ka rādītāji un mērķi ir vajadzīgi, lai labāk koncentrētos uz prioritātēm un lai turpmāk izvērtētu un iepazīstinātu ar stratēģiju. Turpinājumā minētie rādītāji ir piemēri tam, kas ir izvirzīts katram no stratēģijas trijiem mērķiem.

• "Saudzēt jūru"

Tīra kuģošana, proti, nelegālas noplūdes novēršana līdz 2020.gadam.

Droša kuģošana, proti, avāriju skaita samazināšana par 20% līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2010.gadu.

Ciešāka jūras uzraudzības iestāžu sadarbība, lai līdz 2015.gadam palielinātu informētību un efektivitāti uz jūras.

• "Apvienot reģionu"

Līdz 2015.gadam videi draudzīgā veidā pilnībā savienot Baltijas jūras valstu gāzes un elektroenerģijas tirgus atbilstīgi Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānam.

• "Celt labklājību"

Līdz 2020.gadam par 15% palielināt tirdzniecību reģionā un pārrobežu pakalpojumu apjomu.

Ieskats vēsturē

Kopš stratēģijas īstenošanas sākuma 2009.gadā astoņas dalībvalstis, kas ir iesaistītas ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam, un to partnervalstis, kas nav ES dalībvalstis, ir izstrādājušas jaunus ciešākus sadarbības veidus, lai risinātu daudzus jautājumus, piemēram, Baltijas jūras ūdens kvalitāte un inovācijas sekmēšana reģionā.

Stratēģija veicina jaunus projektus un piešķir spraigumu jau esošajiem. Tās integrētā pieeja veicina labāku politikas izstrādi un finansējuma un resursu saskaņošanu, tā panākot ES stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu labāku īstenošanu.

Visām ES programmām, kas tiek īstenotas šajā reģionā, būtu jāsekmē šī stratēģija, pieskaņojot to prioritātes, projektus un finansējumu. Līdz šim Baltijas jūras stratēģijas galvenais finansējuma avots bija Baltijas jūras reģiona programma 2007.–2013.gadam. Ar stratēģiju bija saistīta gandrīz puse no programmas budžeta (88 miljoni eiro) un projektiem (31): 13 no tiem ir stratēģijas paraugprojekti, 18 projekti veicina tās īstenošanu. Svarīgi, lai aizvien biežāk visi pieejamie finansējuma avoti tiktu izmantoti stratēģijas uzdevumu izpildei.

Eiropas Komisijas pirmo ziņojumu par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam publicēja 2011.gada vasarā, un tam sekoja Padomes secinājumi. Pēc Eiropadomes pieprasījuma 2013.gadā Komisija izvērtēs šīs makroreģionālās pieejas pievienoto vērtību.

Daži piemēri, kādi darbi

tiek veikti stratēģijas ietvaros

Projekta "Baltic Deal" mērķis ir samazināt barības vielu izmešanu Baltijas jūrā lauksaimnieciskās ražošanas laikā. Lauksaimnieku federācijas šo projektu sāka kā atbildes reakciju uz pieaugošo Baltijas jūras eitrofikāciju. Tagad šis unikālais projekts ceļ tiltus starp vides vajadzībām un lauksaimniecības problēmām un darbojas līdztekus tiem stratēģijas projektiem, kuru mērķis ir paaugstināt reģiona labklājības līmeni, lai panāktu pēc iespējas lielāku ietekmi uz dažādām nozarēm.

"BaltAdapt" ir pats pirmais makroreģionālās pielāgošanas plāns, un tas sniedzas tālāk par pieejām, kas klimata pārmaiņu jautājumu risina tikai no valstu skatpunkta. Ar Zviedriju priekšgalā projekta dalībnieki cenšas izveidot operatīvo bāzi, lai viss Baltijas jūras reģions spētu pielāgoties klimata pārmaiņām un lai ietekmētu politiku, programmas un noteikumus. Projekta dalībnieki cenšas arī izveidot sava veida zināšanu biržas sistēmu starp politisko lēmumu pieņēmējiem un pētniekiem, ar kuras palīdzību uzlabotos institucionālā spēja.

Projekta "Baltic Science Link" degpunktā ir pētniecības infrastruktūra un inovācija. Šī infrastruktūra jāizmanto optimāli, lai kāpinātu zinātnisko jaudu un konkurētspēju, kā arī reģiona pievilcību. To var sasniegt, izveidojot spēcīgu reģiona universitāšu, pētniecības institūtu un nozaru tīklu, t.i., Baltijas zinātnes saiti. Izpētes jomas, kas reģionā ir jau labi attīstītas, – biozinātnes un materiālu tehnoloģijas – ir šo zinātnisko kopu centrālais elements. Šis projekts, kuram jau tiek izstrādāti vairāki apakšprojekti, pašlaik izpaužas kā sadarbība starp "DESY" (Hamburgā) un Zviedrijas Pētniecības padomi.

"Baltfish" ir forums, kas izveidots, lai sekmētu sadarbību starp Baltijas jūras dalībvalstīm, kas būs pirmais solis pretī zivsaimniecības pārvaldības turpmākai reģionalizācijai. Forumu vada Zviedrija, un tajā strādā attiecīgās Baltijas jūras organizācijas, arī Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome un Helsinku komisija (HELCOM), lai pastiprinātu politikas īstenošanu un attiecīgo dalībnieku iesaistīšanu zivsaimniecības pārvaldībā. Foruma centrā ir augsta līmeņa grupa, kurā strādā attiecīgo Baltijas jūras valstu zivsaimniecības padomju direktori un direktors, kas par Baltijas jūras zivsaimniecību atbild Eiropas Komisijā.

"COHIBA" ir projekts, kurā tiek apzināti un mērīti vislielākie 11 bīstamu vielu avoti, lai izstrādātu rentablas pārvaldības alternatīvas noplūžu samazināšanai. Projektā tiek arī sekmēta paraugprakses izplatīšana un jaudas palielināšana. Projektu vada Somijas Vides institūts, un tam ir piesaistīti 22 partneri no astoņām valstīm. Darbs ir sadalīts pa sešām svarīgākajām jomām, kuras uzrauga kompetentie valstu institūti un aģentūras Somijā, Zviedrijā, Latvijā un Vācijā, kā arī Helsinku komisija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa