Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 29.martā

EM: Par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus

Līdzšinējā atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), bijusi neilgtspējīga, no izmaksu viedokļa nekontrolējama un nereti radījusi arī nepareizas motivācijas pašiem "zaļās" enerģijas ražotājiem, informatīvajā ziņojumā valdībai secinājusi Ekonomikas ministrija. Ziņojumam pievienotajā protokollēmumā paredzēts valdības uzdevums Ekonomikas ministrijai līdz 1.septembrim izstrādāt priekšlikumus atbalsta mehānisma izveidei, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti.

"AER jomā Latvijā ir ļoti liels potenciāls, kura mērķtiecīga, efektīva un ilgtermiņā prognozējama izmantošana ir mūsu visu interesēs. AER ir nozīmīgs resurss, lai stiprinātu Latvijas energoresursu pašnodrošinājumu, samazinot atkarību no importētiem resursiem un ar to saistītos riskus. Tomēr arī valsts izveidotajai atbalsta sistēmai elektroenerģijas ražošanai no AER ir jābūt atbildīgai gan pret elektroenerģijas patērētājiem, gan ekonomikas konkurētspēju kopumā. Patlaban izveidotā atbalsta sistēma paredz, ka visas izmaksas, kas rodas publiskajam tirgotājam, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem, sedz elektroenerģijas galalietotāji. Diemžēl līdz šim šis atbalsts nav bijis konsekventi ierobežots ne laikā, ne apjomā, radot nesamērīgus elektrības tarifa pieauguma riskus ikvienam patērētājam. Lai to nepieļautu, jāievieš tāds atbalsta mehānisms, kura izmaksas elektroenerģijas galapatērētājiem var kontrolēt un prognozēt ilgtermiņā," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam, no potenciālo izmaksu viedokļa ilgtermiņā prognozējamam, tehnoloģiski neitrālam un mazāk devīgam, lai "zaļās" enerģijas ražotājiem neradītu aplamas un tirgus mehānismus kropļojošas motivācijas.

Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina: lai Latvijas kopējā enerģijas galapatēriņā 2020.gadā sasniegtu 40% īpatsvaru no AER ražotai enerģijai, papildu 2011.gadā saražotajam elektroenerģijas apjomam būtu jāsaražo un jāpatērē ap 2036 GWh elektroenerģijas, neņemot vērā prognozēto siltumenerģijas daļu. Lielāko daļu no šā apjoma varētu nodrošināt jau attīstībā esošie projekti, kas obligātā iepirkuma tiesības jau ir saņēmuši. Tiesa, līdzšinējā pieredze liecina, ka projektu attīstība nenoris plānotajā laikā un šobrīd tiek saražoti tikai 10,23% no ministrijas izsniegtajās atļaujās plānotā elektroenerģijas apjoma, lai arī kopējā vienam projektam pieejamā atbalsta intensitāte, ko sniedz obligātais elektroenerģijas iepirkums, ir ievērojami augstāka nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 miljonus latu. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, var būtiski pieaugt. Lai arī, visticamāk, daļa no tehniskajām jaudām tā arī netiks realizētas, ir jāizstrādā jauns ilgtspējīgs atbalsta mehānisms, bet jau esošajos mehānismos jānosaka stingrāki nosacījumi un uzraudzība.

Ja visi pieņemtie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražotu elektroenerģiju obligātajā iepirkumā tiek īstenoti pilnā apmērā, t.i., neviens no lēmumiem netiek atcelts, visi projekti tiek īstenoti un elektroenerģiju komersanti pārdod maksimālajā atļautajā apjomā, tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielināsies no 0,0023 Ls/kWh uz 0,0264 Ls/kWh. Tāpat, ja visi izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros koģenerācijas stacijām (koģenerācija – tehnoloģisks process, kurā vienlaikus tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija), kas izmanto dabasgāzi un vēl nav uzsākušas ražot elektroenerģiju, tiek īstenoti pilnā apmērā, tad ietekme uz elektroenerģijas gala tarifu provizoriski sastādītu vēl 0,00691 Ls/kWh. Tāpēc jāparedz stingrāki nosacījumi un uzraudzība jau esošajos mehānismos, kā arī jārada jauns mazāk devīgs, no izmaksu viedokļa prognozējams ilgtermiņa regulējums, kas būtu nostiprināms arī likumdošanā.

29.marta valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvā ziņojuma projekts par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, lai informētu sabiedrību par līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī faktisko un potenciālo šādas elektroenerģijas ietekmi uz elektroenerģijas galapatērētāju. Informatīvā ziņojuma projektā tiek apskatīti esošā atbalsta mehānisma un tiesiskā regulējuma trūkumi, sniedzot priekšlikumus situācijas risinājumam, lai ilgtspējīgi un pamatoti veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER.

Informatīvajam ziņojumam klāt pievienotais protokollēmuma projekts paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt normatīvo regulējumu mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites nodrošināšanai, lai nodrošinātu mājsaimniecību no AER saražotās elektroenerģijas, galvenokārt savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ, kā arī priekšlikumus atbalsta mehānisma izveidei, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti.

Kopā ar informatīvā ziņojuma projektu par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir izsludināti arī Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", kuros ietverti konkrēti priekšlikumi, lai veicinātu ilgtspējīgu un pamatotu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, izmantojot AER, kā arī grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", kas paredz gan noteikt efektīvāku uzraudzības kontroli jau īstenotajiem projektiem, gan arī līdz 2016.gada 1.janvārim pagarināt pagaidu regulējuma darbību, kas cita starpā nosaka, ka Ekonomikas ministrija neorganizē konkursus jaunu tiesību iegūšanai pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā.

Minētie noteikumu projekti paredz ne tikai nodrošināt informācijas pieejamību par atbalsta saņēmējiem, padarot to sarakstu publisku, bet arī veicināt elektrostaciju būvju kvalitātes prasību ievērošanu atbilstoši attiecīgiem būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un uzstādīto iekārtu ekspluatācijas noteikumiem.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre

FM: Par normatīvo aktu sakārtošanu eiro ieviešanai Latvijā

29.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta koncepcija par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Koncepcijas mērķis ir noteikt vienotu kārtību attiecībā uz likumiem, Ministru kabineta (MK) noteikumiem, MK rīkojumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem un Latvijas Bankas (LB) noteikumiem, kā arī uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Attiecībā uz MK noteikumiem un rīkojumiem, FKTK un LB noteikumiem koncepcija paredz trīs normatīvo aktu grozīšanas variantus, no kuriem Finanšu ministrija ierosina atbalstīt B risinājuma variantu, kas paredz visus normatīvos aktus grozīt līdz eiro pieņemšanas dienai – 2014.gada 1.janvārim.

A variants paredz normatīvos aktus grozīt pakāpeniski, sākot ar brīdi, kad ir zināms Eiropas Savienības (ES) Padomes noteiktais valūtas maiņas kurss un trīs gadus pēc maiņas kursa noteikšanas.

B variants paredz grozīt visus normatīvos aktus līdz eiro ieviešanas dienai. Atbildīgajām institūcijām normatīvo aktu grozījumi jāsagatavo līdz brīdim, kad ir zināms ES Padomes noteiktais valūtas maiņas kurss, līdz 2013.gada 1.augustam vienotā likumprojektu paketē jāvirza apstiprināšanai sagatavotie normatīvie akti, kuros nav jāzina maiņas kurss un kas nav būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai, savukārt līdz 2013.gada 1.oktobrim – tie normatīvie akti, kuru grozījumu izstrādāšanai jāzina maiņas kurss un kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai un ērtai pārejai uz eiro.

C variants paredz grozīt normatīvos aktus, liekot uzsvaru uz tiesiskās nepārtrauktības nodrošināšanai būtiskiem normatīvajiem aktiem, t.i., līdz eiro ieviešanas dienai grozīt tos normatīvos aktus, kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai un ērtai pārejai uz eiro, un pārējos tiesību aktus grozīt trīs gadus pēc maiņas kursa noteikšanas.

Visu variantu paredzētie pasākumi tiks veikti atbilstošo institūciju esošo budžetu ietvaros – normatīvo aktu sakārtošanai netiks izdalīti speciāli finanšu līdzekļi.

Savukārt attiecībā uz pašvaldību saistošo noteikumu grozīšanu Finanšu ministrija ierosina atbalstīt C risinājuma variantu, kas paredz eiro ieviešanas likumā noteikt, ka pašvaldību saistošie noteikumi jāgroza līdz eiro ieviešanas dienai.

A variants paredz pašvaldību saistošos noteikumus grozīt pakāpeniski, sākot ar brīdi, kad ir zināms ES Padomes noteiktais valūtas maiņas kurss, un trīs gadus pēc maiņas kursa noteikšanas, bet B variants paredz, ka pašvaldības pašas sekotu līdzi eiro ieviešanas procesam un, ja nepieciešams, grozītu savus izdotos saistošos noteikumus.

FM: Par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2013.gadā būs atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem

29.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par biedrībām un nodibinājumiem, kurus 2013.gadā paredzēts atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm.

Noteikumu projektā iekļautas 25 biedrības un 2 nodibinājumi:

1. biedrība "Latvijas Komponistu savienība";

2. biedrība "1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība";

3. biedrība "Rīgas Ebreju kopiena";

4. biedrība "Latvijas Arhitektu savienība";

5. biedrība "Latvijas biedrība "Glābiet bērnus"";

6. biedrība "Latvijas Igauņu biedrība";

7. biedrība "Latvijas Neredzīgo biedrība";

8. biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība";

9. biedrība "Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija";

10. nodibinājums "Pasaules Dabas fonds";

11. biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība";

12. biedrība "Latvijas Teātra darbinieku savienība";

13. biedrība "Dunduriņš";

14. biedrība "Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija";

15. biedrība "Invalīdu biedrība "Aplis"";

16. nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds";

17. biedrība "Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība";

18. biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts";

19. biedrība "Auces latviešu biedrības krīzes centrs "Namiņš"";

20. biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība";

21. biedrība "Tautas deju un mūzikas klubs "Liesma"";

22. biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā";

23. biedrība "Cerība bērniem";

24. biedrība "Fraternitas Livonica Filistru biedrība";

25. biedrība "Kultūras un izglītības biedrība (KIB)";

26. biedrība "Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība";

27. biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna".

Noteikumu projektā iekļautās biedrības un nodibinājumi atbilst šādiem kritērijiem:

• īpašumtiesības uz ēkām un inženierbūvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas un inženierbūves pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas un inženierbūves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Katru gadu Finanšu ministrija līdz taksācijas gada 15.februārim apkopo no biedrībām un nodibinājumiem saņemtos dokumentus un pēc tam noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no NĪN maksājumiem par tām piederošajām ēkām un inženierbūvēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par invaliditātes ekspertīzes atvieglošanu

Labklājības ministrija (LM) plāno atvieglot invaliditātes ekspertīzes veikšanu, paredzot, ka invaliditāti bez atkārtota ekspertīzes termiņa varēs noteikt arī cilvēkiem ar neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta "Noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", kas 29.martā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Grozījumi atvieglos dzīvi cilvēkiem, kuriem neatgriezenisku veselības bojājumu dēļ piešķirtā invaliditātes grupa bija regulāri jāpārskata. Tas nozīmē, ka invaliditāti uz mūžu bez atkārtotas ekspertīzes varēs noteikt gadījumā, ja cilvēkam piecu gadu laikā konstatēs neatgriezeniskus funkcionēšanas jeb veselības traucējumus. Pašlaik invaliditāti uz mūžu var noteikt tikai cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem, piemēram, plaukstas vai pirkstu trūkumu, kājas vai pēdu amputāciju, pilnīgu vai praktisku aklumu vienā vai abās acīs, kurlmēmumu, abpusēju kurlumu.

Lai atvieglotu smagi slimu bērnu nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju un samazinātu vecāku izdevumus, pietiks ar sertificēta bērnu slimību speciālista slēdzienu, nevis ārstu konsīlija apstiprinājumu. Medicīnas dokumentāciju komisijai varēs nosūtīt ģimenes vai ārstējošais ārsts, tai skaitā elektroniska dokumenta formā.

Tāpat precizēs invaliditātes cēloņa "invaliditāte no bērnības" noteikšanas kritērijus. Invaliditāti noteiks, pamatojoties uz medicīnas dokumentiem, kas apliecinās, ka cilvēkam ir bijusi invaliditāte, vai viņš varēja būt atzīts par bērnu invalīdu (ja veiktu invaliditātes ekspertīzi). Pašlaik invaliditātes cēloni "invaliditāte no bērnības" nosaka, ja dokumenti apliecina bērna invalīda statusu vai invaliditāti izraisījušās slimības iestāšanos līdz 18 gadu vecumam.

Vienlaikus precizēta kārtība, kādā ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūtīs strādājošu un nestrādājošu cilvēku prognozējamās invaliditātes ekspertīzes vai invaliditātes ekspertīzes veikšanai. To varēs darīt, ja cilvēks vismaz pēdējos sešus mēnešus būs nepārtraukti ārstējies, nevis tikai atradies ārsta uzraudzībā, un to apliecinās medicīniskie dokumenti. Šāda kārtība nodrošinās vienādus nosacījumus strādājošajiem un nestrādājošajiem.

Labklājības ministrijas apkopotā statistika liecina, ka atkārtotu invaliditātes ekspertīzi vidēji veic nepilniem 30 tūkstošiem cilvēku gadā. 2011.gadā invaliditāte tika noteikta 29 251 cilvēkam, no viņiem katram ceturtajam – uz mūžu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par civilās aviācijas navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku

Lai nodrošinātu maksimālu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošību, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par aizsargjoslu noteikšanu ap civilās aviācijas navigācijas tehniskajiem līdzekļiem jeb aeronavigācijas iekārtām.

"Noteikumi par civilās aviācijas navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku" paredzēs konkrētas aeronavigācijas iekārtas, ap kurām nepieciešama noteiktas platības aizsargjosla, tādējādi garantējot to netraucētu un drošu ekspluatāciju.

Šobrīd nav nacionālā tiesiskā regulējuma, kas paredzētu obligātu aizsargjoslu noteikšanu ap aeronavigācijas iekārtām. Līdz šim aeronavigācijas iekārtu īpašnieki, lai nodrošinātu katras aeronavigācijas iekārtas drošu ekspluatāciju, slēdza līgumu ar zemes īpašniekiem, uz kuru īpašuma tika izvietota attiecīgā aeronavigācijas iekārta.

Ņemot vērā, ka aizsargjoslu noteikšana ap aeronavigācijas iekārtām skar sabiedrības drošības intereses, ir nepieciešams tiesiskais regulējums nacionālā līmenī, kas paredzētu obligātu aizsargjoslu noteikšanu ap aeronavigācijas iekārtām.

Aizsargjoslu ap aeronavigācijas iekārtām aizsardzības prasību ievērošanu uzraudzīs valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra". Izstrādātie MK noteikumi vēl jāpieņem valdībā.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā

29.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par cilvēku tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un cietušo aizsardzību.

Direktīvas pārņemšanas termiņš ir 2013.gada 6.aprīlis.

Izmaiņas noteiks vienotus aizsardzības minimālos standartus gan pieaugušajiem, gan bērniem un atsevišķus prevencijas pasākumus, lai efektīvāk varētu cīnīties pret cilvēku tirdzniecību Eiropas Savienībā.

"Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt garāku noilguma termiņu smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību. Tie būs divdesmit gadi no iepriekšminētā nozieguma izdarīšanas dienas. Šādu termiņu uzskata par pietiekami ilgu, lai persona izlemtu, vai viņa vēlas ziņot par noziegumu tiesību aizsardzības iestādēm," izstrādātos grozījumus raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Tāpat izmaiņas paredz iespēju atbrīvot no kriminālatbildības cilvēku tirdzniecībā cietušo, ja persona ir piespiesta izdarīt noziedzīgo nodarījumu.

"Minētā regulējuma mērķis ir aizsargāt cietušo personu cilvēktiesības, nepieļaut viņu atkārtotu pakļaušanu noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī mudināt iesaistīties kriminālprocesā kā lieciniekiem pret nodarījumu izdarītājiem," uzsver tieslietu ministrs.

Grozījumos Kriminālprocesa likumā noteikts, ka nepilngadīgos, kas cietuši cilvēku tirdzniecībā, vajadzības gadījumā varēs pratināt, piemēram, ar videokonferences vai psihologa starpniecību.

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijas īpaši izveidotajā darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no Prokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Labklājības ministrijas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas zvērinātu advokātu padomes, Juridiskās palīdzības administrācijas, biedrības "Patvērums "Droša Māja"", Resursu centra sievietēm "Marta". Darba grupas sagatavotie grozījumi izskatīti un atbalstīti arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma darba grupās.

Grozījumi likumos vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

TM: Par Civillikuma mantojuma tiesību daļas modernizāciju

29.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civillikumā un ar to saistītajos likumos, kas paredz uzlabot un modernizēt mantojuma tiesības.

Pašreizējais Civillikums ir pieņemts 1937.gadā, un eksperti secinājuši, ka tas vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Izstrādātie grozījumi paredz gan esošo tiesību institūtu modernizāciju, gan Civillikuma terminoloģijas precizēšanu.

Grozījumi paredz izmaiņas privāta testamenta institūtā. Mantojuma atstājējam tas būs jāsagatavo rakstiski, pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot. Izmaiņas paredz atteikties arī no priviliģētajiem testamentiem, mutiskajiem testamentiem un lieciniekiem publiska testamenta sagatavošanā.

Pašlaik Civillikumā ietvertā prasība pēc obligātas liecinieku klātbūtnes publiska testamenta sagatavošanā vispārējos gadījumos ir lieka un testamenta sastādīšanai šī prasība ir apgrūtinoša.

"Grozījumi Civillikumā paredz nodot mantojuma aizgādnības nodibināšanas funkciju zvērinātiem notāriem. Pašreiz tiesiskais regulējums paredz, ka minētā funkcija ir tiesas kompetencē, tomēr tas ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas nenodrošina mantojuma aizgādnības nodibināšanas galveno funkciju – operatīvu rīcību," grozījumu būtību skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Nododot zvērinātu notāru kompetencē mantojuma aizgādnības nodibināšanas funkciju, ir būtiski risināt jautājumu par laulātā daļas izdali kopmantas gadījumā. Minētais pamatojams ar faktu, ka zvērināts notārs neveic pierādījumu izvērtēšanu un nelemj par īpašuma tiesību priekšmetu piederību, līdz ar to zvērināta notāra kompetencē nevar būt jautājums par laulātā daļas izdali kopmantas gadījumā.

Tādēļ grozījumi paredz, ka mantojumā ietilpstošās kopmantas, kas nav reģistrēta kā laulāto kopmanta, sadale notiek prasības kārtībā.

Tāpat izmaiņas paplašinās mantinieku uzskaitījumu, to tieši attiecinot arī uz pusbrāļiem, pusmāsām vai to bērniem.

Testamenti, kas sagatavoti līdz šiem grozījumiem, paliek spēkā neatkarīgi no mantojuma saņemšanas laika. Ja pastāv šaubas, ka testaments ir viltots, tas pierādāms tiesā.

Grozījumi likumos vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

TM: Par kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs piegādās tiesas pavēstes un citus dokumentus

29.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādāto kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc personu lūguma piegādās tiesas pavēstes un citus dokumentus fiziskām un juridiskām personām.

Personai, kura minētajā veidā vēlēsies veikt dokumentu piegādi, būs jāvēršas ar iesniegumu pie zvērināta tiesu izpildītāja. Iesnieguma saturs un tam pievienojamie dokumenti skaidri noteikti noteikumu projektā. Dokumentu piegādi īstenos personīgi, nodrošinot tiešu kontaktu ar adresātu.

Juridiskajai personai dokumentus piegādās tās juridiskajā adresē, bet fiziskai personai dokumentus piegādās adresē, kuru savā iesniegumā norādījis iesniedzējs.

Noteikumu projekts paredz, ja dokumentus piegādes adresē zvērināts tiesu izpildītājs nevar ne izsniegt adresātam, ne nodot pilnvarotai personai, viņš atstāj paziņojumu un uzaicinājumu septiņu dienu laikā ierasties zvērināta tiesu izpildītāja birojā saņemt dokumentu.

Noteikumu projekts paredz, ka dokumentu uzskata par piegādātu ar brīdi, kad to izsniedz pašam adresātam vai nodod citai norādītajai personai. Tāpat, ja adresāts atteicies dokumentu pieņemt, ar nosacījumu, ka zvērināts tiesu izpildītājs to ir personīgi informējis par piegādājamā dokumenta veidu un izskaidrojis, ka atteikums nav šķērslis, lai dokumentu uzskatītu par piegādātu.

Pašlaik Tiesu izpildītāju likums jau paredz tiesas pavēstu un citu dokumentu piegādi. Taču minētās zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības realizēšanas kārtību neregulē neviens normatīvais akts. Šāda normatīvā regulējuma iztrūkums būtiski kavē zvērinātu tiesu izpildītāju piedāvātā pakalpojuma izmantošanu.

Kārtība vēl jāatbalsta valdībai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par finansējuma palielināšanu meliorācijas sistēmu uzturēšanai

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmas 26.00.00 "Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana" nodrošināšanai 2012.gadā un turpmākajos gados, ko 29.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Stihiski ūdens uzplūdi vētrā un palos ir pierādījuši, ka meliorācijas sistēmu uzturēšanai jāatvēl lielāki resursi. Tā kā valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanai un ekspluatācijai līdz šim piešķirtais finansējums nav bijis pietiekams, 2011.gada rudens plūdu un palielinātu nokrišņu dēļ aizsargdambjos izveidojušās avārijas situācijas, kas rada applūšanas draudus arī apdzīvotām vietām un infrastruktūrai, tostarp ceļiem.

ZM pēdējos gados (arī 2012.gadā) lūgusi Ministru kabinetu rast līdzekļus no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai segtu valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdevumus, saistītus ar pavasara palu izraisīto valsts hidrotehnisko būvju avārijām un elektroenerģijas pārtēriņu pavasara un rudens plūdos.

Līdz šim līdzekļi ir piešķirti, taču saprātīgāk būtu šādus līdzekļus nevis ik gadu lūgt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", bet gan laikus ieplānot un paredzēt pamatbudžetā, lai efektīvāk saplānotu un veiktu neatliekamos pasākumus valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā.

Lai 2012.gadā un turpmāk nodrošinātu valsts deleģēto funkciju izpildi, jāpalielina bāzes izdevumi 2012.gadam un turpmākajiem gadiem līdz 1 500 000 latu valsts pamatbudžeta programmas 26.00.00 "Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 26.02.00. "Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana".

Ministru kabineta 2011.gada 4.novembrā sēdē nolēma atbalstīt ZM pieprasījumu un palielināt izdevumus 2012.–2014.gadam ik gadu par 500 000 latu Meliorācijas likumā deleģēto funkciju izpildei. Lai gan papildu līdzekļi ir piešķirti, finansējums 2012.gadā un turpmākajos gados vēl jāpalielina par 572 884 latiem, lai sasniegtu iepriekšējo trīs gadu vidējo finansējuma līmeni, kas nodrošinātu minimālo funkciju veikšanu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

VZD: Par jaunu kadastrālās vērtēšanas koncepciju

29.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts zemes dienesta izstrādātais koncepcijas projekts "Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija", kurā apskatītas četras galvenās procesa problēmas un piedāvāti to risinājuma varianti.

Koncepcijas mērķis ir piedāvāt konstatēto kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmu risinājumus, lai ar racionāli un sabalansēti ieguldītiem resursiem iegūtu kvalitatīvus kadastrālās vērtēšanas datus un panāktu kvalitatīvākas, nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošākas un sabiedrībai izprotamākas kadastrālās vērtības.

Lai uzlabotu būvju vērtību atbilstību situācijai dabā un būtu iespējas turpmāk pilnveidot vērtēšanas modeļus, jāuzlabo būvju datu ieguve un aktualizācija. Koncepcijā piedāvāts būvju datu ieguvei un aktualizācijai kā avotu izmantot Būvniecības informācijas sistēmu, ko patlaban veido Ekonomikas ministrija. Kā arī papildus būvniecības procesā iegūtajiem datiem tiek piedāvāts ieviest būvju deklarācijas, ar kurām īpašnieki varēs paziņot par izmaiņām savā nekustamajā īpašumā, savukārt datu pārbaudi izlases formā veiks pašvaldību būvvaldes.

Kā otra problēma identificēta zemes izmantošanas veida noteikšana, ko līdz šim veica pašvaldības, pieņemot lēmumus par zemes lietošanas mērķa noteikšanu. Nevienveidīgā lietošanas mērķu piemērošanas prakse dažādās pašvaldībās, kā arī smagnējā un neefektīvā aktualizācija šobrīd rada būtisku kadastrālo vērtību neatbilstību nekustamā īpašuma tirgus situācijai. Apstiprināšanai piedāvātajā variantā paredzēts, ka turpmāk zemes izmantošanu noteiks Valsts zemes dienestam no Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datiem, katrai zemes vienībai fiksējot teritorijas plānojumā (detālplānojumā) noteikto atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu.

Kā vēl viena problēma kadastrālajā vērtēšanā koncepcijā minēta komerciālo un ražošanas objektu salīdzinoši mazais darījumu apjoms tirgū, kas ne vienmēr sniedz objektīvu priekšstatu par tendencēm. Kā risinājums nomas informācijas uzkrāšanai tiek piedāvāts ieviest nomas tirgus novērošanas un analīzes sistēmu (monitoringu), nomas informācijas apzināšanā iesaistot nekustamā īpašuma vērtētājus, tirgotājus un pārvaldniekus.

Lai nodrošinātu sabiedrību ar izvērstu informāciju, novērtētu kadastrālo vērtību atbilstību tirgus situācijai, koncepcijā tiek piedāvāti būtiski vērtēšanas procesa pilnveidojumi:

• uzsākt pāreju uz vienota īpašuma vērtēšanu;

• mainīt kadastrālo vērtību aktualizācijas ciklu – paredzot vērtību pārskatīšanu veikt katru otro gadu visām nekustamā īpašuma grupām vienlaikus;

• noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību zemākam tirgus līmenim – kadastrālās vērtības noteikt 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa;

• izveidot procedūru, lai pirms vērtību bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā būtu iespējams plaši skaidrot vērtību izmaiņas un izvērtēt iedzīvotāju un pašvaldību viedokļus;

• pirms vērtību bāzes apstiprināšanas publicēt prognozētās vērtības visiem reģistrētajiem īpašumiem, kā arī vērtību bāzi publicēt gan dalījumā pa objektiem (zeme, ēka), gan vienotam īpašumam.

Valsts zemes dienesta informācija