Par Eiropas Savienības reģionālās politikas komisāra darba vizīti Latvijā

30.martā Latvijā vizītē uzturējās Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns, kurš tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (attēlā), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, finanšu ministru Andri Vilku (skat. blakus) un vairākiem ministriem, kuru pārziņā ir Eiropas Savienības atbalstīto programmu izpilde Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja

Vizītes laikā tika pārrunāta Latvijas nostāja starpvaldību sarunās, kas notiek saistībā ar Komisijas priekšlikumiem par turpmāko reģionālo politiku pēc 2013.gada. Prioritāte ir turpmāko ieguldījumu pēc iespējas ciešāka saskaņošana ar stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktajiem konkrētajiem mērķiem. Tika pārrunāta arī ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam (skat. zemāk) efektīva īstenošana un Eiropas teritoriālās sadarbības ar kaimiņu dalībvalstīm un Krieviju lielā nozīme tādās jomās kā pētniecība un inovācija, transports, enerģētika un veselība.

Komisārs J.Hāns pirms vizītes teica: "Krīzes laikā reģionālā politika ir efektīva attīstības un ieguldījumu politika. Ticu, ka Latvijas iestādes pēc iespējas optimāli izmantos ES finansējumu reģionāliem ieguldījumiem, lai atbalstītu jaunu darba vietu izveidi un sekmētu izaugsmi veicinošas nozares."

Pašreizējā finanšu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam Latvija izmanto ES struktūrfondu ieguldījumus 4,5 miljardu eiro apmērā. 2011.gadā ES fondu līdzekļu īpatsvars Latvijas valsts budžetā bija 12%. Viens no projektiem, kur ieguldīta ES fondu nauda, ir lidosta "Rīga", ko pagājušā gada jūlijā apstiprināja kā "nozīmīgu projektu", kuram piešķīra 71,4 miljonus eiro Kohēzijas fonda finansējuma, lai palielinātu lidostas kapacitāti un uzlabotu drošību un darbību vides aizsardzības aspektā. Vēl viens tāds projekts ir "Piesārņoto vietu attīrīšana Inčukalnā", kam piešķirti 22 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vēsturiski piesārņoto vietu attīrīšanai 0,025km² platībā Latvijā.

EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē 2012.gada 30.janvārī nāca klajā ar steidzamu aicinājumu rīkoties. Latviju aicināja nekavējoties rīkoties un iesniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā risināt jauniešu bezdarba problēmu un atbalstīt MVU.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Tiekoties ar finanšu ministru:

30.martā finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu, lai runātu par ES fondu ieviešanu Latvijā pēc 2013.gada un atkārtoti paustu, ka Latvija nav mierā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ierobežot ES fondu finansējuma jeb Kohēzijas politikas griestus, kas Latvijai nozīmētu gandrīz viena miljarda eiro samazinājumu.

"Latvija ir paveikusi milzīgu darbu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, kas atspoguļojas arī IKP rādītājos un prognozēs. Taču vienlaikus Latvijas attīstības līmenis ir 51% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja, un Latvija ierindojas mazāk attīstīto ES reģionu kategorijā, kas ir Kohēzijas politikas galvenā mērķauditorija," uzsvēra finanšu ministrs A.Vilks.

A.Vilks pauž, ka EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas jeb ES fondu griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm) ir netaisns pret Latviju (būtiski mazāks nekā 3,7% no IKP, ko Latvija saņem pašreizējā periodā), jo ES fondu finansējums vismaz līdzšinējā perioda apmērā Latvijai ir vitāli nepieciešams arī nākamajā 2014.–2020.gadā.

J.Hāns norādīja, ka EK priekšlikuma diskusija jāturpina ar ES dalībvalstīm, atceroties, ka vienošanās būs jāpanāk arī ar Eiropas Parlamentu.

Reģionālās politikas komisārs atzinīgi novērtēja Latvijas patstāvīgo rīcību ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā, atzīstot, ka Latvijai ir pamatoti argumenti sarunās par Latvijai pieejamo finansējumu nākamajam plānošanas periodam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru:

30.martā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar ES reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu. Tikšanās laikā pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska amatpersonas pārrunāja aktualitātes reģionālās attīstības un kohēzijas politikas jomā.

E.Sprūdžs informēja J.Hānu par sekmīgi iesākto darbu pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes 2014.–2020.gadam (NAP) un šobrīd panākto vienošanos – par vienu no vidējā termiņa prioritātēm noteikt reģionālo attīstību. Ministrs ir pārliecināts, ka NAP izdosies sasaistīt ar ES struktūrfondu apguves programmām un budžeta līdzekļu plānošanu.

Puses pārrunāja Latvijas atbalstu priekšlikumam daļu ES fondu finansējuma novirzīt pilsētu attīstības jautājumu risināšanai. Vienlaikus E.Sprūdžs pauda bažas par EK ierosinājumu deleģēt pilsētām arī ES fondu administrēšanas funkcijas, uzsverot, ka pieejas izvēle šajā jautājumā būtu jāatstāj katras dalībvalsts ziņā.

J.Hāns, atbildot uz ministra pausto nostāju par ES fondu administrēšanas deleģēšanu pilsētām, vērsa uzmanību uz šādas pieejas iespējamo piemērošanu lielajām pilsētām – atbilstoši EK redzējumam tās ir pilsētas ar iedzīvotāju skaitu ne mazāku par 200 000. Tomēr komisārs piekrita, ka šajā jautājumā noteikti jāvērtē katras ES dalībvalsts specifiskā situācija.

Pārrunājot teritoriālās sadarbības īstenošanu, E.Sprūdžs atzina, ka Latvijas prioritāte ir pārrobežu kontaktu veicināšana, tāpēc šim mērķim būtu jānovirza vismaz 75% no teritoriālās sadarbības mērķa budžeta. Komisārs pauda gandarījumu par Latvijas atbalstu šai jomai un atzīmēja, ka diemžēl citās dalībvalstīs izpratne par šā jautājuma svarīgumu nav tik viennozīmīga.

Detalizētāk pārrunājot EK piedāvājumu noteikt vienotu līdzfinansējuma likmi 75% apmērā (šobrīd tā ir 85%) teritoriālās sadarbības programmām, ministrs uzsvēra, ka Latvija neatbalsta šādu pieeju, jo tas var radīt papildu slogu dalībvalstu nacionālajiem budžetiem un būtiski samazināt potenciālo atbalsta saņēmēju skaitu. Savukārt komisārs vērsa ministra uzmanību uz kopējā finansējuma teritoriālajai sadarbībai nākamajam periodam apjoma pieaugumu no 8,6 līdz 13 miljardiem eiro. Tādējādi EK piedāvātā likme jau ir kompromiss, un šobrīd ir svarīgi reaģēt uz ierobežotāku resursu pieejamību, nodrošinot adekvātu dalībvalstu līdzdalību un atbildību par rezultātiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa