Par Horvātijas Republikas prezidenta valstsvizīti Latvijas Republikā

No 1. līdz 3.aprīlim Latvijā valstsvizītē uzturas Horvātijas Republikas prezidents Ivo Josipovičs, kuru 2.aprīlī pie Rīgas pils svinīgi sagaidīja Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš un godasardze (attēlā). 2.aprīlī augs­tais viesis kopā ar Latvijas Valsts prezidentu nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā un piedalījās valsts vakariņās, bet šodien Latvijas Universitātē Ivo Josipovičs lasa vieslekciju "Horvātija Eiropas Savienībā un reģionā – vienas monētas divas puses", kā arī tiekas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Savukārt Andris Bērziņš, klātesot Ivo Josipovičam, 2.aprīlī parakstīja likumu (skat. 2.lpp. un 73.lpp.), kas apstiprina līguma par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai izsludināšanu Foto: VPK

No 1. līdz 3.aprīlim Latvijā valstsvizītē uzturas Horvātijas Republikas prezidents Ivo Josipovičs ar Tatjanu Josipovičas kundzi, kuri 2.aprīlī Rīgas pilī pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Daci Seisumas kundzi (attēlā pa kreisi); pēc tam notika abu prezidentu divpusējās sarunas, un Andris Bērziņš, klātesot Ivo Josipovičam, parakstīja likumu (attēlā pa labi; likumu skat. 2.lpp.), kas apstiprina līguma par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai izsludināšanu Foto: VPK

Abu valstu – Latvijas un Horvātijas – prezidenti 2.aprīlī oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā pie Rīgas pils (attēlā pa labi) un kopā ar dzīvesbiedrēm ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā (attēlā pa kreisi) Foto: VPK

2.aprīlī Horvātijas Republikas prezidenta Ivo Josipoviča valstsvizītes Latvijā laikā Rīgas pilī notika Horvātijas prezidenta un Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, kā arī abu valstu oficiālo delegāciju sarunas. To laikā tika pārrunāti jautājumi par valstu divpusējām attiecībām, sadarbība starptautiskajās organizācijās, reģionālajā līmenī, kā arī turpmākās valstu ekonomiskās sadarbības paplašināšana, ņemot vērā Eiropā un Eiropas Savienībā esošo būtiskāko jautājumu ietekmi uz valstu ekonomikām.

Sarunu sākumā Horvātijas prezidents pateicās A.Bērziņam par vizītes laikā parakstīto likumu, ar kuru tika juridiski apstiprināta Saeimā pieņemtā Horvātijas pievienošanās ES ratifikācijas procedūra. "Esmu pārliecināts, ka ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai mūsu attiecības kļūs vēl ciešākas," uzsvēra Valsts prezidents, vienlaikus akcentējot, ka Latvija un Horvātija ir sabiedrotās NATO ietvaros. Šajā aspektā prezidenti pārrunāja jautājumus, kas skar gaidāmo NATO samitu Čikāgā, kā arī abu valstu militāro spēku klātbūtni Afganistānā un pakāpenisku to izvešanu, drošības uzturēšanas funkciju nododot Afganistānas spēkiem līdz 2014.gada beigām. Sarunas gaitā abas puses atzina, ka šajā jautājumā pārstāv vienotu viedokli gan attiecībā uz akcentu maiņu turpmākajā sabiedroto spēku līdzdalībā Afganistānā, kas paredz samazināt militāro sadarbības daļu, vienlaikus turpinot sniegt tehniskā atbalsta funkcijas Afganistānas militārajiem spēkiem, kā arī humāno palīdzību. Attiecībā uz vienu no NATO samita sarunu jautājumiem, kas skar gaisa telpas patrulēšanu Baltijā, arī Horvātijas prezidents atzina, ka Horvātijai kā mazai NATO dalībvalstij šis jautājums ir labi izprotams un aktuāls.

Pārrunājot divpusējās attiecības, I.Josipovičs un A.Berziņš īpaši akcentēja iespēju paplašināt sadarbību gan abu valstu uzņēmēju līmenī, kam būtisks ir pozitīvs signāls par izcilām divpusējām attiecībām starp Latviju un Horvātiju, kā arī plašās sadarbības iespējas izglītības un kultūras jomā, īpaši pievēršoties studentu apmaiņas programmām. Vienlaikus A.Bērziņš uzsvēra 2014.gada nozīmi Latvijai un Eiropas Savienībai kultūras jomā, jo Rīga minētajā gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pārrunājot abu valstu ekonomisko situāciju, prezidenti īpašu uzmanību veltīja bezdarba jautājumu risināšanai, kā arī iedzīvotāju emigrācijas problēmām, kas skar abas valstis. Šai sakarībā A.Bērziņš īpaši uzsvēra nepieciešamību risināt nodarbinātības jautājumus Latvijas reģionos un lauku apvidos, kā arī pierobežā, kur jau šobrīd iedzīvotāju skaits ir ievērojami sarucis.

Atbildot uz Horvātijas prezidenta jautājumu par situācijas vērtējumu Eiropas Savienībā šobrīd, A.Bērziņš atzina, ka šis ir ļoti komplicēts jautājums, kas jārisina pēc iespējas ātrāk un iespējami plašākas pilnvaras finanšu un monetārās politikas jautājumu risināšanā Eiropas Savienībā būtu jāpiešķir Eiropas institūcijām. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija konsekventi turpinās virzību uz eirozonu, kas pašreizējā situācijā mūsu valstij ir vienīgais pamatotais risinājums.

Horvātijas prezidents I.Josipovičs sarunas gaitā pieskārās arī reģionālajai sadarbībai Baltijas un Balkānu valstu reģionos, īpaši uzsverot, ka Baltijas valstu sadarbība ir labs piemērs tam, kā Balkānu valstīm būtu jāveido attiecības, pēc kā tiecas arī Horvātija.

Valsts prezidenta preses dienests