Ministru prezidents:

— iknedēļas preses īssaietā vakar, 24. maijā

Vispirms vēlreiz par valsts budžetu. Tiekoties ar Starptautisko valūtas fondu, mums bija noruna, ka augustā, kad misija būs Rīgā, mēs vēlreiz pārrunāsim situāciju. Tātad mums vēl ir laiks, lai rīkotos tālāk. Es esmu piesardzīgs optimists. Esmu uzdevis finansu ministram gatavot iespējamos budžeta grozījumus budžeta izdevumu samazināšanai. Vēl es gribētu runāt par valsts parādzīmju likmēm. Pēc pagājušā gada augusta krīzes ir vērojams procentu pieaugums, taču pēc budžeta pieņemšanas visu veidu parādzīmju likmes ir kritušās un kritīsies arī turpmāk. Tātad mūsu izvēlētā valdības stratēģija ir pareiza.

Par zemniekiem un potenciālajiem nemieriem. Masu mediji nemitīgi ziņo, ka šajā nedēļā izšķirsies — būt vai nebūt nemieriem. Manā uztverē nemieriem nav pamata. Nav nekā tāda, ko mēs nebūtu izdarījuši. Tik subsīdiju, cik mums ir, mēs varam atvēlēt. Kas attiecas uz iekšējā tirgus aizsardzību, valdība par to lems un sagatavos grozījumus otrajam lasījumam likumā par cūkgaļas tirgus iekšējo aizsardzību. Es domāju, ka mēs visu izdarīsim pareizi. Rīt uz Briseli dodas mūsu delegācija, lai veiktu konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Mani mazliet pārsteidz tas, ka mūsu cūkgaļas pārstrāde ir krietni vien atpalikusi no ražošanas. SIA "Druvas Unguri" atbilst Eiropas kritērijiem, bet mums nav nevienas Eiropas līmenim atbilstošas kautuves, nav neviena uzņēmuma, kas eksportētu cūkgaļu uz Eiropas Savienību. Bez eksporta, laba konkurētspējīga eksporta, mēs neglābsim vietējo cūkaudzētāju. Tas ir tas, kas nekavējoties ir jādara Cūkaudzētāju asociācijai, pārstrādātājiem kopā ar ministriju. Citu ceļu es neredzu, mēs nevaram tikai runāt par iekšējā tirgus aizsardzību.

Kas attiecas uz koalīciju — trešdien koalīcijas padomē tiks izveidota pastāvīgā revīzijas komisija, kas strādās ar koalīcijas līgumu un to pilnveidos.

Par mediķu strīdu. Es redzu, ka pamazām tam tuvojas atrisinājums. Esmu gandarīts, ka pēc Ministru kabineta lēmuma Saeima atlika Medicīnas universitātes satversmes apstiprināšanu, kamēr Stradiņa un Bērnu slimnīca tiks pārveidotas par akciju sabiedrībām, līdzīgi kā tas ir ar gandrīz 200 citām ārstniecības iestādēm.

Es šodien esmu parakstījis rezolūciju un uzdevis ekonomikas ministrei Ingrīdai Ūdrei līdz 15. jūnijam sagatavot kritērijus un priekšlikumus, kādiem kritērijiem jāatbilst valsts daļas pārvaldošajiem pilnvarniekiem. Pārāk liela ažiotāža un pārāk daudz dažādu publikāciju un rakstu ir par atsevišķām personām. Kritēriji varētu būt nevainojama reputācija, pieredze uzņēmuma vadībā, nepiedalīšanās politisko partiju vadošajos pārvaldes amatos.

Es esmu uzdevis iekšlietu ministram līdz 15. jūnijam sagatavot Ministru kabineta sēdei informāciju par austrumu robežas izbūvi. Arī par šo jautājumu ir pietiekami daudz dažādu viedokļu. Austrumu robeža ir viens no stūrakmeņiem mūsu integrācijā Eiropas Savienībā, un robeža ir jāsaved kārtībā atbilstošos termiņos un kvalitātē.

Esmu lūdzis Valsts kontroli un Valsts ieņēmumu dienestu veikt pārbaudi Valsts informācijas tīkla aģentūrā. Mani kā valdības vadītāju neapmierina tempi, kādos Valsts ieņēmumu dienests un arī citas valdības institūcijas tiek saslēgtas vienotā datu pārraides tīklā. Man ir arī dažādas ziņas par to, ka valsts budžeta līdzekļi ne vienmēr tiek izmantoti lietderīgi un uzņēmums, manuprāt, netiek vadīts tādā līmenī, kā tas ir nepieciešams.

Par administratīvi teritoriālo reformu. Arī šajā jautājumā ir ļoti daudz dažādu viedokļu. Es jūs lūdzu tomēr mēģināt iedziļināties lietas būtībā. Un lietas būtība ir tāda — šī valdība ir paātrinājusi un devusi zināmu grūdienu, lai 2001. gadā notiktu otrā līmeņa reģionālo pašvaldību vēlēšanas. Man ir gandarījums, ka arī pilsētu apvienība ir izteikusi atbalstu manai iniciatīvai un atbalsta to, ka šī reforma jāpaātrina. Esmu gandarīts, ka ir akceptēts īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs, kuram esmu parakstījis rezolūciju nekavējoties sagatavot normatīvos aktus, lai viņa pārraudzībā nonāktu Valsts pārvaldes reformu birojs un Pašvaldību lietu pārvalde. Es ceru, ka Bunkša kungs, ņemot vērā savu pieredzi, pietiekami labi tiks ar to galā.

Pēdējā laikā daudz runā par tā saukto īpašuma legalizāciju. Godīgi sakot, man nav skaidra šī filozofija. Es uzskatu, ka tā ir diezgan ciniska pieeja — kas nu tagad ir privatizēts, to pienācis laiks legalizēt. Te zināmā mērā tiek jauktas kopā gan amatpersonu deklarācijas, gan ienākumi, gan mantiskais stāvoklis. Zināmā mērā es jūtos personīgi aizskarts, jo neesmu piedalījies nekādās privatizācijās. Man pieder uzņēmumu akcijas, kurām ir jau vairāk nekā desmit gadu, un uzņēmumus es dibināju ilgi pirms ienākšanas politikā. Un tagad mani salīdzina ar tādiem, kas masveidā nodarbojušies ar privatizāciju un tagad kļuvuši par miljonāriem.

Es arī neizprotu dažu masu mediju nostāju. Esmu paudis un vēlreiz paužu publiski savu viedokli — ja mediju redaktori mani uzaicina vai uzaicinās uz interviju, es labprāt ieradīšos. Divu lielāko avīžu redaktori laikam nevar nolaisties līdz Ministru prezidenta līmenim, jo es tādu uzaicinājumu neesmu saņēmis.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— lauku apmeklējumā

Ministru prezidents Vilis Krištopans, piektdien, 21.maijā apmeklēja saimniecību "Druvas Unguri", kas ir viena no lielākajām Latvijas cūku audzēšanas nozares saimniecībām. Pēc saimniecības apmeklējuma un iepazīšanās ar tās darbu, V.Krištopans ir gandarīts par saimniecības augstajiem sasniegumiem, ko tā uzrāda gaļas iznākuma un cūku nobarošanas ātruma rādītājos. Ministru prezidents uzskata, ka šāda līmeņa cūkgaļas ražotājiem Latvijā ir jāpastāv un valdībai jādara viss, lai cūkgaļas ražotāji, kuri spēj strādāt mūsdienu tirgus prasībām atbilstošā līmenī, varētu turpināt aizsākto darbu un konkurēt iekšējā tirgū.

Vienlaikus V.Krištopans ir pārliecināts, ka Latvijas cūkgaļas pārstrādātājiem un ražotājiem jau šobrīd būtu daudz lielākas tirgus iespējas, ja valstī darbotos vismaz viena ES standartiem atbilstoša kautuve. Kamēr tās nav, cūkgaļas ražotāji un pārstrādātāji ir ierobežoti tikai iekšējā tirgū, kurā jau sāk zaudēt pozīcijas, atšķirībā no piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri jau šobrīd eksportē savu produkciju uz ES valstīm.

— izdodot rīkojumus

Par Eiropas integrācijas padomi

22.maijā Ministru prezidents parakstījis rīkojumu par Eiropas integrācijas padomes izveidošanu. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Ministru prezidenta biedrs ES lietās, par padomes priekšsēdētāja vietnieku — ārlietu ministrs. Eiropas integrācijas padomes sastāvā ir ekonomikas, finansu, iekšlietu, labklājības, satiksmes, tieslietu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, zemkopības ministrs, kā arī īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām.

Līdz ar šo rīkojumu tiek atzīts par spēku zaudējušu Ministru prezidenta 1996.gada 21.februāra rīkojums Nr.43 "Par Eiropas integrācijas padomes sastāvu".

 

Par valsts un pašvaldību mantas lietošanu

Lai izstrādātu normatīvo aktu projektus, kuri reglamentē kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts un pašvaldību mantu, 21.maijā ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa. Darba grupu vada Edīte Strazdiņa, Finansu ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja. Darba grupai uzdots izstrādāt un finansu ministram līdz 1999.gada 21.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus.

Par fiskālo deficītu

Balstoties uz sarunām ar SVF un fonda iesniegtajām rekomendācijām par fiskālā deficīta samazināšanu 1999.gada valsts budžetā, Ministru prezidents V.Krištopans ir uzdevis finansu ministram I.Godmanim izskatīt iespējamās pozīcijas 1999.gada valsts budžetā, kurās varētu veikt izdevumu samazinājumu.

Valdības preses departaments