no 1.lpp.

Vineta Muižniece, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Mandātu un iesniegumu komisija ir tā komisija, uz kuru attiecināmi visvairāk Saeimas Kārtības ruļļa pantu. Nevienai citai komisijai nav piemērojamas tik daudzas Kārtības ruļļa normas. Jau Kārtības ruļļa 2.pantā ir noteikts, ka šī ir komisija, ko Saeima ievēlē, tikko uzsākusi darbu, jo Mandātu un iesniegumu komisijai jāpārbauda vēlēšanu materiāli, saņemtās sūdzības par vēlēšanu norisi, deputātu pilnvaras.

Te gan jāsaka, ka Mandātu un iesniegumu komisija nav tā instance, kas izskata visus jautājumus, pieņemot politiskus jautājumus pēc būtības. Taču komisija iepazīstas ar visiem materiāliem un par konstatētajām lietām ziņo Saeimai. Daudzos Kārtības ruļļa pantos ir norādes, ka Saeima lemj tikai pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma.

Vakar, 18.maijā, komisijas sēdē mums nācās izskatīt divus administratīvos protokolus attiecībā uz deputātiem, kuri nebija laikā iesnieguši amatpersonas deklarāciju, kas paredzēta korupcijas novēršanas likumā. Arī šādos gadījumos komisija iepazīstas ar saņemtajiem dokumentiem un sagatavo ziņojumu, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima, spriežot atļaut vai neatļaut sodīt deputātus par pārkāpumu.

— Vai līdz šim komisijā ir bijušas kādas neskaidrības vai domstarpības sakarā ar deputāta mandāta apstiprināšanas procedūru?

— Par domstarpībām nevar būt runa. Komisijā tika izskatīti visi dokumentārie materiāli, kas saistīti ar 7.Saeimas ievēlēšanu. Sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju ir konstatēts, ka visi deputāti ievēlēti atbilstoši likumam. Nekādus pārkāpumus mēs neatradām. Arī turpmākajā deputāta mandātu apstiprināšanas gaitā — kad daži deputāti uz laiku ir nolikuši mandātu un viņu vietā ir nākuši citi, — nav radušās nekādas problēmas, ko es varētu nosaukt par būtiskām.

— Vai ir paredzams, ka tuvākajā laikā vēl kādi deputāti varētu nolikt savu mandātu saskaņā ar Kārtības ruļļa 4.pantu?

— Katram deputātam ir tiesības to vai citu apstākļu dēļ, ja viņš uzskata par nepieciešamu, nolikt mandātu. Tomēr nav iespējams runāt par prognozēm. Jo lielākoties šīs mandāta nolikšanas uz amata pienākumu pildīšanas laiku ir saistītas ar darbu valdībā.

Taču šī mandāta nolikšana uz ministra darbības laiku nav obligāta deputātiem. Jo atbilstoši likumam Saeimas loceklis drīkst savienot deputāta un ministra pienākumus. Līdz ar to jebkurā gadījumā viss ir atkarīgs no konkrētās amatpersonas vēlmes un iespējām izpildīt divu amatu pienākumus. Mēs zinām, ka vairāku frakciju deputāti uzskata šādas pārgrozības par iespējamām un pat vēlamām. Citi savukārt tam nepiekrīt.

— Kā veidojas jūsu sadarbība ar Centrālo vēlēšanu komisiju, spriežot par deputāta mandātu apstiprināšanu?

— No Centrālās vēlēšanu komisijas Saeimā aizvien tiek prasīti dokumenti, kas precīzi nosaka , kāds ir nākamais deputāta pilnvaru kandidāts attiecīgajā vēlēšanu sarakstā, no kura nācis iepriekšējais mūsu parlamenta loceklis. Pēc tam ir nepieciešams konkrētās personas iesniegums, kas apliecina vēlēšanos un apņēmību pildīt deputāta pienākumus.

Mums ir bijušas arī tādas situācijas, ka vairāki nākamie kandidāti no saraksta atteikušies pildīt deputāta pienākumus. Nesen tā gadījās ar "Latvijas ceļa" sarakstu no Vidzemes vēlēšanu apgabala, runa ir par Ivaru Godmani un Marisu Andersonu. Bet šādas situācijas nav uzskatāmas par problemātiskām vai sarežģītām. Tās ir pilnīgi atbilstošas likumam.

— Kāda šobrīd ir situācija attiecībā uz Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu?

— Šī situācija patiešām ir mūsu komisijas kompetencē. Tajos gadījumos, ja tiek konstatēts, ka kāda persona kaut kādu apstākļu dēļ ir ievēlēta Saeimā neatbilstoši likuma prasībām, Mandātu un iesniegumu komisjai pēc tiesas sprieduma ir jāgatavo lēmums par attiecīgo faktu. Un tad Saeimai ir jālemj. Tādējādi Mandātu un iesniegumu komisija vienīgi ir interesējusies par attiecīgās lietas gaitu. Mums ir zināms, ka tiesvedība turpinās. Neatkarīgi no rezultāta mēs, protams, interesēsimies par notikušo, jo Jānis Ādamsons ir Saeimas deputāts, un jābūt pilnīgai skaidrībai par tiesas nolēmumu šajā lietā. Tiktāl tas ir mūsu kompetencē.

Mandātu un iesniegumu komisija saistībā ar Saeimas deputātiem tomēr lemj par diezgan daudzām lietām. Arī par Saeimas plenārsēžu apmeklētību. Katras Saeimas sesijas noslēgumā komisija iepazīstas ar kopsavilkumu, kā deputāti apmeklē sēdes, rūpējoties par to, lai nebūtu nepamatoto kavējumu.

Mandātu un iesniegumu komisija ir spiesta izskatīt arī jautājumus, kas saistīti ar korupcijas novēršanas likuma normu ievērošanu. Kā zināms, uz deputātiem ir attiecināti amatu ieņemšanas ierobežojumi. Arī šie jautājumi ir ļoti svarīgi. Tātad mums jābūt informētiem par to, vai deputāti ievēro likumus. Manuprāt, deputātiem vienmēr ir jābūt par paraugu, pildot pašu pieņemtos likumus.

— Komisijas kompetencē ir arī Saeimā ienākušie iesniegumi. Cik daudz tos Saeimā saņem, un kāds ir to saturs?

— Tā ir liela mūsu komisijas un arī Saeimas Kancelejas darba daļa. Saeima saņem diezgan daudz iesniegumu — vairākus simtus mēnesī. Zīmīgi, ka ir tendence palielināties iesniegumu skaitam. To, protams, var dažādi novērtēt. Mēs uzskatām, ka tas, no vienas puses, liecina par paaugstinājušos uzticību Saeimai, bet, no otras puses, acīmredzot cilvēki uzskata, ka pēdējā cerība ir — vērsties pie Saeimas dažādos jautājumos. Tas viss tomēr liecina par pieaugošu sabiedrības aktivitāti.

Iesniegumi tiek saņemti dažādos veidos — gan tos nosūtot pa pastu, gan cilvēkiem griežoties pie dažādiem deputātiem, gan arī nākot pieņemšanas laikā.

Saeimā ir savs iesniegumu birojs, kura darbību savukārt pārbauda Mandātu un iesniegumu komisija. Lielākā daļa no iesniegumiem tālāk virzās tieši caur iesniegumu biroju, kura uzdevums ir veicināt deputātu informētību par sabiedrības viedokļiem un noskaņojumu. Birojs arī veic saņemto vēstuļu uzskaiti un gādā par to apriti, raugoties, vai uz tām tiek atbildēts. Ar lielu prieku jākonstatē, ka uz vēstulēm, kas iet caur iesniegumu biroju, Saeimā patiešām tiek atbildēts.

Mandātu un iesniegumu komisija katra mēneša sākumā iepazīstas ar pārskatu par to, kādas vēstules kādā skaitā, par kādām tēmām un kā tiek virzītas un izskatītas. Šos pārskatus sēdē apstiprina, un tie ir pieejami visiem deputātiem. Mēs uzskatām, ka arī tie deputāti, kam nav adresētas vēstules, ir tiesīgi zināt par kādām problēmām tiek rakstīts uz Saeimu.

Jautājumi ir visdažādākie. Liela daļa ir ļoti pareizi adresēti Saeimai, jo tie skar nepieciešamos uzlabojumus un grozījumus likumos. Ir arī vēstules, kurās pilsoņi pauž savu attieksmi pret valstī notiekošajiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Viena daļa iesniegumu attiecināmi uz iedzīvotājiem īpaši sāpīgiem jautājumiem, piemēram, dažādiem tarifiem un maksājumiem, saimnieciskām lietām, valdības darbu. Ar gandarījumu jāatzīst, ka ļoti maz ir tādu iesniegumu, kas adresēti kļūdaini. Tie parasti saistīti ar specifiskām saimnieciskām lietām, ar ko Saeima nepavisam nenodarbojas. Tos nākas tālāk nosūtīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas varētu palīdzēt piloņiem risināt gluži praktiskus jautājumus.

Visi saņemtie iesniegumi tiek reģistrēti un pēc tam nodoti Saeimā adresātam. Bet ir arī tādas vēstules, kas atsūtītas izskatīšanai visām frakcijām vai visām komisijām.

— Vai uz visiem saņemtajiem iesniegumiem vai sūdzībām tiek arī atbildēts?

— Protams. Kā zināms, ir likums par sūdzību izskatīšanas kārtību, un tas attiecas uz visām iestādēm, tostarp Saeimu. Līdz ar to noteiktajā laikā ir jādod atbilde, ja nav bijis iespējams to izdarīt, jāinformē, kādu apstākļu dēļ radusies aizkavēšanās.

Protams, praksē atbildes tiek sniegtas visai dažādos veidos. Nereti deputāti sniedz atbildes vēlētājiem, ar tiem tieši tiekoties. Tad var pārrunāt daudzas lietas, un nav nepieciešama rakstiskā atbilde.

— Vai līdz šim 7.Saeimas deputāti ir bijuši pietiekami apzinīgi un akurāti, atbildot uz pieprasījumiem?

— Jā, ir bijuši. Man liels prieks par to, ka tikai dažos gadījumos ir konstatēts, ka mēneša laikā aizkavējušās ne vairāk kā pāris atbildes. Un arī tad tas noticis kaut kādu objektīvu apstākļu dēļ. Domāju, ka darbs ar iedzīvotāju iesniegumiem noris itin sekmīgi.

Deputāti līdz šim nav bijuši arī ļaunprātīgi Saeimas sēžu kavētāji. Tas arī ir ļoti labi. Līdz šim sarežģītākie jautājumi, kas tikuši izskatīti komisijā, bijuši saistīti ar deputātu sodīšanu par pārkāpumiem administratīvā kārtā. Šie gadījumi var būt visdažādākie. Taču Saeimas deputāts ir pasargāts no jebkura atbildības veida. Tādēļ, lai deputātu sodītu kaut vai ar naudas sodu, jebkurā gadījumā ir jāsaņem Saeimas atļauja.

Man šķiet, ka Mandātu un iesniegumu komisija strādā ļoti konstruktīvi, koleģiāli un draudzīgā gaisotnē. Mums nekad nav bijušas nevajadzīgi garas un neauglīgas debates vai kādas konfliktsituācijas. Nekad sēdēs nav bijis kvoruma trūkuma. Tāpēc esmu ļoti apmierināta ar kolēģu darbu šajā komisijā, kurā vienlīdzīgi pārstāvētas visas sešas frakcijas.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors