Par Horvātijas prezidenta valstsvizīti Latvijā

Pirmdien, 2.aprīlī, Melngalvju namā Latvijas Valsts prezidents par godu Horvātijas prezidenta valstsvizītei Latvijā rīkoja valsts vakariņas, uz kurām lūgtos viesus, tostarp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, sagaidīja Valsts prezidents Andris Bērziņš ar kundzi Daci Seisumu un Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs ar kundzi Tatjanu Josipoviču (attēlā;). Kā ziņots, Horvātijas prezidenta vizīte aizsākās 2.aprīlī ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils (skat. "LV" Nr.53, 03.04.2012.). Savukārt vakar, pēdējā vizītes dienā, Latvijas Universitātes 90.jubilejas gadā iedibinātā lekciju cikla "Pasaules līderu lasījumi" ietvaros Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs universitātē nolasīja lekciju "Horvātija Eiropas Savienībā un reģionā – vienas monētas divas puses" ("Croatia in European Union and region – two sights of the same coin"). Noslēdzot vizīti, Horvātijas prezidents Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Ojāru Ēriku Kalniņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Foto: VPK

Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa tosts valsts vakariņās par godu Horvātijas prezidentam Ivo Josipovičam 2.aprīlī:

Augsti godājamais prezidenta kungs [Ivo Josipovičs]!

Ļoti cienījamā prezidenta kundze [Tatjana Josipoviča]!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks sveikt savu Horvātijas kolēģi Latvijā! Kopš Latvijas un Horvātijas diplomātisko attiecību dibināšanas brīža ir pagājuši tieši 20 gadi, un jūsu vizīte, prezidenta kungs, sniedz lielisku iespēju novērtēt jau paveikto, kā arī apzināt nākotnē realizējamo sadarbības potenciālu.

Gan Latvijai, gan Horvātijai ir nācies veikt sarežģītu ceļu, lai nostiprinātu savu valstiskumu un integrētos Rietumu struktūrās. Šī pieredze un līdzīgā valstu attīstības gaita pēdējo divdesmit gadu laikā palīdz labāk izprast otras valsts centienus. Tāpēc vēlreiz vēlos apliecināt, ka man bija patiess gods šodien parakstīt likumu par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā būs labākais apliecinājums tam, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process turpinās, kā arī tas kalpos kā svarīgs signāls pārējām Rietumbalkānu valstīm ceļā uz stabilitāti un labklājību.

Maijā apritēs astoņi gadi, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Labi atceramies, cik sarežģīts bija pievienošanās process. Tagad, kad Latvija pilnā mērā var izmantot Eiropas Savienības sniegtās iespējas, esam gatavi dalīties savā pieredzē par Eiropas Savienības jautājumu koordināciju, lai palīdzētu Horvātijai pēc iespējas labāk sagatavoties gaidāmajai dalībai.

Prezidenta kungs, Josipovičas kundze!

Ar patiesu gandarījumu varam sekot Latvijas un Horvātijas divpusējo attiecību dinamikai. Politisko sadarbību, kas realizējas regulārā vizīšu apmaiņā un starptautiskā partnerībā, lieliski papildina stabilās iestrādes dažādās jomās. Kā pozitīvu piemēru vēlos minēt sadarbību izglītības jomā gan augstskolu sadarbības ietvaros, gan valsts līmenī, piedāvājot Latvijas valsts stipendijas Horvātijas studentiem un pētniekiem. Tāpat apsveicama ir mūsu pašvaldību partnerība.

Tomēr šodien īpašu uzmanību es aicinu pievērst ekonomisko attiecību veicināšanai. Laikā, kad Eiropas ekonomika pakļauta dažādiem izaicinājumiem, mēs apzināmies tirgus diversifikācijas un jaunu sadarbības kontaktu dibināšanas nozīmi. Augsta ekonomiskā aktivitāte pāri valstu robežām ir šodienas labklājības garants.

Prezidenta kungs, Josipovičas kundze!

Latvijas un Horvātijas attiecību pamatā ir abpusēja ieinteresētība. Kā mazām valstīm mums ir svarīgs savstarpējs atbalsts un solidaritāte pārrobežu jautājumu risināšanā. Savstarpējās izpratnes veicināšanā nozīmīga vieta ir simpātijām, kas valda starp mūsu tautām un cilvēkiem. Pēdējā laikā Latvijas publikai ir bijusi iespēja latviešu valodā lasīt Nobela prēmijai izvirzītās horvātu rakstnieces Ivanas Brličas-Mažuraničas grāmatu "Horvātu stāsti no senatnes", tāpat uz mūsu Nacionālās operas skatuves vērot Horvātijas vadošā režisora Ozrena Prohiča iestudēto Pētera Čaikovska operu "Mazepa". Šīs vizītes ietvaros rīt tiks atklāta Marko Vrdoljaka fotogrāfiju izstāde "Brīnišķīgā Horvātija".

Par Latvijas iedzīvotāju pozitīvo attieksmi liecina arī lielais tūristu skaits no Latvijas, kas iecienījuši atpūsties Horvātijā, baudot horvātu viesmīlību, bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu un skaisto dabu, jo īpaši Horvātijai tik raksturīgo bezgalīgi zilo Adrijas jūras piekrasti.

Augsti godājamais prezidenta kungs, Josipovičas kundze!

Eiropas spēks ir demokrātisko vērtību stiprināšanā un solidaritātē, un tās bagātība ir tajā mītošo tautu daudzveidībā. Saglabājot savu identitāti, mēs kopīgiem spēkiem varam ne tikai veidot drošu un labvēlīgu vidi saviem cilvēkiem savā reģionā, bet arī dot nozīmīgu ieguldījumu globālu jautājumu risināšanā.

Tāpēc savā un savas kundzes vārdā novēlu jums, prezidenta kungs, un jūsu kundzei drosmi un spēku, strādājot savas valsts labā! Es paceļu glāzi par Horvātijas labklājību, par Latvijas un Horvātijas draudzību un vēl ciešāku sadarbību jau tuvākajā nākotnē!

Horvātijas Republikas prezidents Ivo Josipovičs un Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš, valsts vakariņu laikā 2.aprīlī Melngalvju namā uzsaucot tostu "Par Horvātijas labklājību, par Latvijas un Horvātijas draudzību un vēl ciešāku sadarbību jau tuvākajā nākotnē!" Foto: VPK