Saeimā:

— Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis

Vakar, 24. maijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamenta direktoru Naidželu Šeinvaldu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanas procesu un krīzi Kosovā.

Atbildot uz Latvijas puses jautājumu par mūsu valsts iespējamo novērtējumu Eiropas Komisijas progresa ziņojumā, viesi informēja, ka tam, pēc visa spriežot, vajadzētu būt pozitīvam. N.Šeinvalds arī uzsvēra, ka Valsts valodas likums, ko Saeima drīzumā varētu skatīt trešajā, galīgajā lasījumā, ir ļoti būtisks jautājums, tomēr tas nebūs šķērslis Latvijas uzaicināšanai uz sarunām. Viesis arī augstu novērtēja līdz šim panākto progresu un akcentēja tā turpināšanas nepieciešamību.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī situāciju Balkānos un Kosovas krīzi. N.Šeinvalds pauda pārliecību, ka notikumi šajā karstajā punktā neietekmēs Eiropas Savienības paplašināšanās norisi un Latvijas izredzes pievienoties kandidātvalstu pirmajai grupai.

— Slovākijas vicepremjers

Vakar, 24.maijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš tikās ar Slovākijas premjerministra vietnieku Eiropas integrācijas jautājumos Pavolu Hamžiku.

Tikšanās gaitā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības un sadarbības iespējas, lai īstenotu kopīgo ārpolitisko mērķi — integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Slovākijas vicepremjers raksturoja Slovākijas politiskos spēkus un informēja par savas valsts ekonomiskajiem un politiskajiem sasniegumiem. Valsts ir pārvarējusi ekonomiskās grūtības un kļuvusi politiski atvērtāka Eiropas vērtībām, sacīja P.Hamžiks. I.Bērziņš apliecināja Latvijas ieinteresētību aktivizēt un pilnveidot Latvijas un Slovākijas sadarbību, īstenojot visu līmeņu konsultācijas un savstarpējo informācijas apmaiņu, lai koordinētu abu valstu pozīcijas Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās jautājumos. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīga loma šajos procesos ir parlamentu sadarbībai. Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem, I.Bērziņš pauda domu, ka turpmākajām ES nostādnēm par jaunu valstu uzaicināšanu uz sarunām jāturpina balstīties uz Luksemburgā pieņemtajiem lēmumiem un kritēriju nemainību, proti, individuālu pieeju un kandidātvalstu atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem objektīvu novērtējumu. P.Hamžiks atbalstīja šo viedokli un norādīja, ka Slovākijas ekonomiskie un politiskie sasniegumi vieš cerības, ka tā tiks drīzumā uzaicināta uz iestāšanās sarunām ES.

Pārrunātas arī abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas. I.Bērziņš atzina, ka sadarbība būtu jāpadziļina, jo Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomiskos sakarus ar Slovākiju. Lai pēc iespējas pilnīgāk tiktu izmantots ekonomiskās sadarbības potenciāls, būtu nepieciešama intensīva informācijas apmaiņa ne tikai parlamentu un valdību līmenī, bet arī uzņēmēju vizīšu apmaiņā, uzsvēra I.Bērziņš.

Abas puses apliecināja savstarpēju atbalstu, risinot eirointegrācijas jautājumus.

— EDSO komisārs mazākumtautību jautājumos

Vakar, 24.maijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis tikās ar EDSO augsto komisāru mazākumtautību jautājumos Maksu van der Stūlu.

Tikšanās laikā pārrunāta Valsts valodas likuma projekta sagatavošanas gaita trešajam lasījumam, kā arī sadarbība ar DEDSO ekspertiem likumprojekta izstrādes procesā. Sarunas dalībnieki pārsprieda arī atsevišķu likumprojekta normu saskaņošanas iespējas ar EDSO augstā komisāra ieteikumiem. Dz.Ābiķis informēja M. van der Stūlu par tām likumprojekta normām, kuras, pēc viņa domām, ir visproblemātiskākās — valsts valodas lietošana pilsētvidē, publiskajos pasākumos un privātajā uzņēmējdarbībā. Šajos jautājumos būs grūti panākt kompromisu, jo septiņus gadus jau sekmīgi darbojas likumdošanas normas, kas paredz valsts valodas lietošanu šajās jomās, sacīja Dz.Ābiķis. EDSO komisārs atzina, ka izprot Latvijas situāciju un sabiedrības noskaņojumu šajos jautājumos. Tomēr, ja Latvija cer uz pozitīvu lēmumu ES integrācijas procesā, tai jāņem vērā starptautisko tiesību normas, kas paredz minimālu valsts iejaukšanos privātajā sfērā, uzsvēra M. van der Stūls.

Tika pārspriesti arī sabiedrības integrācijas jautājumi. Augstais komisārs atzinīgi novērtēja Latvijas izstrādāto sabiedrības integrācijas programmu.

Saeimas preses dienests