no 1.lpp.

Vienīgi sviesta glabātavās ir mazāk, jo samazināta tā ražošana. Pagājušā gada mijā bija uzkrātas 672 tonnas sviesta, šogad — 300 tonnas.

Pēdējā laikā ir sarucis piena produkcijas eskports. Lai gan pērngad Latvija izpildīja visas eksporta kvotas uz Eiropas Savienību, mūsu piensaimnieki tomēr ir ieinteresēti palielināt kvotu apjomus. No šā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam Latvija ar atvieglotiem muitas tarifiem uz Eiropas Savienību drīkstēs eksportēt 3000 tonnas sausā vājpiena, 1080 tonnas sviesta, 240 tonnas piena konservu un 1440 tonnas siera. Piensaimnieki atzīst, ka Latvijas ražotājiem ir grūti konkurēt arī Krievijas tirgū. Tur latviešiem spēcīgi konkurenti ir Eiropas Savienības uzņēmumi. Arī pirktspēja Krievijas iedzīvotājiem ir ļoti zema, šīs valsts ražotāji un pārstrādātāji spēj paši saražot un nodrošināt iedzīvotājus ar piena pārtiku.

Valdība ir piešķīrusi 700 000 latu subsīdijas piena produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai.

Jānis Skvarnovičs informēja Zemkopības ministrijas vadību par nepieciešamību papildus iedalīt 2,1 miljonu latu piena produktu tirgus stabilizēšanai. Šī summa būtu pietiekama, lai noturētu pašreizējo piena iepirkuma cenu, tas ir, 8,5 santīmi par litru piena.

Rajonu lauksaimniecības departamentu direktoru sanāksmē zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs uzvēra, ka augstākās kvalitātes piens ir gandrīz divas reizes dārgāks nekā otrās šķiras piens. Ir maz uzņēmēju, īpaši Latgalē, kas ražotu augstākās klases pienu. Zemniekiem ir jārēķinās, ka kvalitātes prasības būs aizvien augstākas, tiks pieprasīts slēgtais slaukšanas un pārstrādes cikls. Valstī jānosaka vienādas kvalitātes un higiēnas prasības, jārada visiem vienādi konkurences apstākļi neatkarīgi no tā, vai pārstrādes uzņēmums eksportē savu produkciju uz Eiropas Savienības valstīm vai pārdod to tepat, Latvijā.

Ministrs ir pārliecināts, ka Latvijā ir pārāk daudz pārstrādes uzņēmumu, to jaudas tiek noslogotas tikai par 30–50 procentiem. Pašlaik valstī darbojas 1188 dažāda lieluma pārstrādes uzņēmumi. Ir vietas, kur iekārtas darbojas tikai dažas stundas diennaktī, citur savukārt tehnoloģijas netiek iedarbinātas pat vairākas dienas nedēļā. Tajā pašā laikā no bankām ņemti kredīti, kuri netiek apmaksāti, noslogojot tehnoloģijas un tā gūstot peļņu, bet gan rēķinoties tikai ar to, ka iespējams jebkurā laikā zemniekiem samazināt produkcijas iepirkuma cenu.

Šā gada pirmajā ceturksnī slēgti 17 dažādi pārstrādes uzņēmumi, 274 uzņēmumos sastādīti akti par konstatētajiem pārkāpumiem. Ir zināms, ka daudzviet darbojas arī nelegālas ražotnes, netiek maksāti valsts nodokļi. Tuvākajā laikā tiks veiktas stingras pārbaudes, kurās jākonstatē, cik ir šādu nelegālu ražotņu, kas darbojas pretlikumīgi.

Dagnija Muceniece —

"Latvijas Vēstnesim"