Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 3.aprīlī

ĀM: Par Latvijas eksperti Eiropas Komisijā pret rasismu un neiecietību

Ministru kabinets 3.aprīlī apstiprinājis Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas izvirzīšanu kā Latvijas eksperti darbam Eiropas Komisijā pret rasismu un neiecietību (ECRI). Pirms eksperts sāk darbu ECRI, tā kandidatūru izskata un apstiprina Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteja. Lai izvirzītu Latvijas ekspertu darbam ECRI, tika rīkots atklāts konkurss. Kopumā konkursam bija pieteikušies seši kandidāti. Pieteikušos pretendentu atbilstību gan Eiropas Padomes noteiktajām prasībām, gan konkursa prasībām vērtēja starpinstitucionāla konkursa komisija, kura vienbalsīgi lēma par konkrētās kandidātes izvirzīšanu.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtību

Ņemot vērā, ka parasti infrastruktūras objektiem tiek izstrādātas specifiskas būvniecības kārtības, Ministru kabineta sēdē 3.aprīlī tika akceptēta Ekonomikas ministrijas izstrādātā būvniecības procesa kārtība elektroenerģijas pārvades un sadales būvēm, apstiprinot Ministru kabineta noteikumu projektu "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība".

Infrastruktūra ir svarīgs komponents, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību un ikdienas dzīves pareizu funkcionēšanu. Inženiertīklu, tajā skaitā elektroenerģijas tīklu, konstruktīvais izpildījums būtiski atšķiras no pārējo būvniecības objektu izpildījumiem.

Ņemot vērā konstruktīvā izpildījuma specifiku, katram infrastruktūras elementam ir noteikti savi specifiski būvniecības noteikumi, tā piemērām īpaša būvniecības kārtība ir noteikta valsts aizsardzības būvēm, dzelzceļa infrastruktūras objektiem, elektronisko sakaru tīkliem u.c. Šādi specifiski noteikumi atvieglo un paātrina infrastruktūras objektu būvniecību.

MK noteikumi nosaka īpašu būvniecības kārtību elektroenerģijas komersantu pārvades un sadales būvēm, definējot gan jaunu, gan rekonstruējamu un renovējamu elektroenerģijas pārvades un sadales objektu būvniecības procesa etapus (būvprojektēšanas sagatavošana, būvprojektēšana, būvdarbi un pieņemšanas ekspluatācijā), katra etapa veikšanai nepieciešamās prasības, iesaistītos dalībniekus, to savstarpējo sadarbību, pienākumus un atbildību.

Noteikumu projekts uzlabos elektroapgādes objektu būvniecības saskaņošanas procesu un būvprojektēšanu, veicinot energoapgādes objektu, tajā skaitā valsts nozīmes objektu, būvniecības procesu. Vienlaikus jaunā kārtība būtiski paātrinās un atvieglos darbus valsts nozīmes energoapgādes objektos – tādos kā Latvijas rietumu reģiona pārvades tīklu stiprināšanas projektā "Kurzemes loks" vai elektrolīniju pārbūvē no gaisa vadu līnijām par kabeļlīnijām, kas nākotnē samazinās neparedzētu elektroenerģijas atslēgumu skaitu.

Līdz šim būvniecības procesa kārtību elektroenerģijas pārvades un sadales būvēm noteica Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumi Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība". Ņemot vērā, ka iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku, Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu kārtību.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Valsts prezidenta kancelejas pārcelšanu uz Melngalvju namu

Ministru kabinets (MK) 3.aprīlī uzklausīja ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotās darba grupas informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām telpām Latvijas Valsts prezidenta kancelejas un Veselības ministrijas vajadzībām. MK atbalstīja darba grupas izraudzīto variantu nomāt telpas Melngalvju nama ēku kompleksā.

Darba grupas, kuru vadīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre un kuras sastāvā bija pārstāvji no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas, Veselības ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi", mērķis bija izstrādāt ekonomiski pamatotu risinājumu jeb rīcības plānu, kurš ietvertu laika un finanšu resursu plānojumu kancelejas pārcelšanai uz darbam piemērotām telpām Rīgas pils priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu laikā, tāpat arī rast risinājumu Veselības ministrijas padotībā esošo Neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu nodrošinājumam ar darbam nepieciešamām telpām.

Tika izvērtēti trīs iespējamie risinājuma varianti:

• Melngalvju nama ēku komplekss;

• Raiņa bulvārī 7, Rīgā (kas līdz 2011.gada 31.augustam bija iznomāts Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai Latvijā);

• Valsts prezidenta vasaras rezidence – Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā.

Darba grupa kā optimālo un finansiāli visizdevīgāko (ar vismazāko finansiālo ietekmi uz budžetu) variantu noteica iespēju nomāt telpas Melngalvju nama ēku kompleksā, kurā funkcionāli vienkopus var nodrošināt telpas reprezentatīvām, darba un drošības vajadzībām.

Tādējādi arī iespējami īsākā termiņā varēs sākt Ministru kabineta rīkojumā dotā uzdevuma izpildi – veikt Rīgas pils priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas darbus, nodrošinot kanceleju ar piemērotām telpām 2015.gadā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.

Tāpat arī tiks atrisināts Veselības ministrijas nekustamo īpašumu jautājums, ar maiņas darījumu nodrošinot nepieciešamos īpašumus neatliekamās medicīniskās palīdzības funkciju nodrošināšanai.

Pēc MK lēmuma ir noteikti šādi tālākie rīcības soļi:

1) Finanšu ministrijas un Veselības ministrijas kopīga vēstule Rīgas domei (2012.gada aprīlis);

2) nekustamo īpašumu vērtēšana nekustamā īpašuma maiņas nodrošināšanai un Rīgas domes lēmumi par nekustamo īpašumu maiņu un nekustamā īpašumu nodošanu Veselības ministrijai atbilstoši Rīgas domes normatīvajiem aktiem (līdz 2012.gada 1.jūnijam);

3) sabiedrības akcionāra lēmums par nekustamo īpašumu maiņu (2012.gada jūnijs);

4) nekustamo īpašumu maiņas līgums starp sabiedrību un Rīgas domi (2012.gada jūnijs);

5) Nekustamo īpašumu pārņemšana (2012.gada jūnijs–jūlijs).

Atbilstoši pēc saistošo uzdevumu izpildes kancelejas provizoriskais pārcelšanās termiņš uz pagaidu telpām Rīgas pils priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu laikā būtu 2012.gada augusts.

FM: Par ilgtermiņa saistību uzņemšanās kārtību pašvaldībām

3.aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par pašvaldību ilgtermiņa saistībām, kas paredz noteikt kārtību, kādā pašvaldības ar finanšu ministra atļauju var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka ilgtermiņa saistības pašvaldība var uzņemties iesāktajiem projektiem, kuru ietvaros veikti būvdarbi vai rekonstrukcijas darbi. Ar šādu regulējumu tiktu veicināta tautsaimniecības un ekonomikas attīstība.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumā "Par valsts budžetu 2012.gadam" noteikto, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai MK noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju. Līdzīga kārtība tiek izstrādāta jau trešo gadu, pamatojoties uz gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto deleģējumu.

Noteikumu projektā ir noteikti dokumenti, kas ir jāiesniedz Finanšu ministrijā, lai saņemtu finanšu ministra atļauju un varētu uzņemties ilgtermiņa saistības.

FM: Par Eiropas Savienības fondu 2011.gada revīzijas rezultātiem

3.aprīlī Ministru kabineta sēdē izskatīts kārtējais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestādes 2011.gada ES fondu revīzijas rezultātiem.

Atbilstoši regulu prasībām pagājušā gada decembrī Revīzijas iestāde iesniedza šo ziņojumu Eiropas Komisijā. Ziņojumā Revīzijas iestāde ir secinājusi, ka Latvijā izveidotā Eiropas Savienības fondu sistēma ir vērtējama 2.kategorijā, kas nozīmē, ka sistēma darbojas, taču tajā ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi. Savukārt atklātais kļūdas līmenis ir 1,76%, kas ir zem Eiropas Komisijas noteiktā būtiskuma sliekšņa 2% apmērā.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijā ziņojums tika iesniegts bez būtiskām iebildēm no Revīzijas iestādes puses, Eiropas Komisija janvāra beigās apturēja Latvijai Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksājumus, uzdodot Finanšu ministrijai kā ES fondu vadošajai iestādei Latvijā stiprināt citām iestādēm deleģēto funkciju izpildes kontroli un ietekmes mehānismu attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu izlietojumu. Tāpat uzdeva Latvijai 2–3 mēnešu laikā izstrādāt rīcības plānu un novērst trūkumus Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmā.

ES fondu vadošā iestāde februāra sākumā Eiropas Komisijai ir nosūtījusi rīcības plānu, pēc Komisijas pieprasījuma to saskaņojot arī ar Revīzijas iestādi. Šobrīd norit aktīva plāna izpilde, un no plānotajiem 28 pasākumiem ir ieviesti 17 uzlabošanas pasākumi, pārējie ir ieviešanas procesā.

Tā, piemēram, sākot ar šā gada 1.martu, spēkā ir stājusies Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes reorganizācija, kā rezultātā ir izveidots jauns ES fondu vadības sistēmas departaments, kura atbildība ir esošās Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošana, tai skaitā pārbaužu veikšana Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajās institūcijās, lai nodrošinātu atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm deleģēto funkciju uzraudzību.

Tāpat, ņemot vērā risku izvērtējumu, ir veiktas divas deleģēto funkciju uzraudzības pārbaudes Eiropas Savienības fondu iestādēs (vēl divās iestādēs pārbaudes tuvāko dienu laikā noslēgsies), kā arī atbilstoši plānam tiek veiktas virspārbaudes projektu īstenošanas vietās un citi uzlabošanas pasākumi. Atbilstoši plānam šāda veida pārbaudes turpmāk notiks regulāri, to intensitāte būs atkarīga no konstatētajiem trūkumiem un iestādes riska novērtējuma.

Savukārt no 15.marta Revīzijas iestāde pārliecinās par vadošās iestādes paveikto. Gala ziņojumu Revīzijas iestāde plāno iesniegt Eiropas Komisijā līdz šā gada 27.aprīlim, lai Komisija to izvērtētu un pieņemtu lēmumu par maksājumu atjaunošanu.

Finanšu ministrija par plāna ieviešanas progresu regulāri ir informējusi gan valdību, gan Saeimu, gan plašāku sabiedrību.

Pagājušajā nedēļā Latvijā vizītē bija ieradies Eiropas Savienības reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns, kurš apstiprināja, ka apturētie ES fondu maksājumi Latvijai varētu tikt atjaunoti tuvāko mēnešu laikā. Tāpat arī uzsvēra, ka maksājumu pārtraukšana Latvijai nav nekas ārkārtējs, ņemot vērā, ka kopumā ES fondu maksājumi ir pārtraukti 20 Eiropas Savienības dalībvalstīm aptuveni 100 ES fondu programmās.

Ņemot vērā, ka šobrīd norit intensīva Eiropas Savienības fondu projektu ieviešana un attiecīgi arī kontroles fāze, jo līgumi ir noslēgti teju par 95% no pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā, likumsakarīgi, ka EK vēlas būt pārliecināta par drošu ieviešanas sistēmu Latvijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Biometrijas datu apstrādes sistēmas noteikumiem

3.aprīlī Ministru kabinets pieņēma "Biometrijas datu apstrādes sistēmas noteikumus", kas paredz noteikt kārtību, kādā iegūst, ievada, aktualizē un iznīcina biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamos datus, kā arī kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes tām noteikto uzdevumu ietvaros izmanto sistēmu un tajā ietvertos datus.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā ietverto deleģējumu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām e-pakalpojuma ietvaros tuvāko mēnešu laikā arī Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja saņemt informāciju par personas uzkrātajiem datiem Biometrijas datu apstrādes sistēmā un nepieciešamības gadījumā nosūtīt datu aktualizācijas pieprasījumu. E-pakalpojumu plānots izvietot portālā www.latvija.lv, bet pakalpojuma saņemšanai varēs izmantot portālā pieejamos autentifikācijas līdzekļus (e-parakstu un internetbankas autentifikāciju).

Biometrijas datu apstrādes sistēmu ir tiesīgas izmantot izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, prokuratūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze un valsts drošības iestādes, lai nodrošinātu svešas personas identitātes izmantošanas novēršanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un noziedzīgu nodarījumu izdarījušu personu meklēšanu. Tāpat minētās iestādes sistēmu ir tiesīgas izmantot aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto personu identitātes pārbaudei, neatpazītu līķu identifikācijai, bezvēsts pazudušu personu meklēšanā.

Biometrijas datu sistēmu ir tiesīga izmantot arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ārlietu ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un tiesas personu identitātes pārbaudei personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju, transportlīdzekļa vadītāja apliecību un citu dokumentu izsniegšanas procesā.

IeM: Par Valsts policijas amatpersonas nosūtīšanu dalībai ES policijas misijā Afganistānā

3.aprīlī Ministru kabinets izdevis rīkojumu, kas paredz Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nosūtīšanu dalībai Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā (Eupol Afghanistan) no 2012.gada 1.maija līdz 2013.gada 30.aprīlim.

Latvija aktīvi līdzdarbojas Afganistānas policijas attīstības veicināšanā kopš 2007.gada, kad darbu divpusējas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Starptautiskās drošības palīdzības spēku (NATO ISAF) ietvaros sāka divi Valsts policijas padomnieki. Kopš 2009.gada janvāra Latvija Afganistānā darbojas Eiropas Savienības policijas misijas Afganistānā ietvaros.

Šobrīd darbu Eupol Afghanistan ietvaros Kabulā turpina arī divi Valsts policijas eksperti un Mazārešarīfā viens Valsts robežsardzes eksperts.

Iekšlietu ministrija nodrošinās minētās Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dalību Eupol Afghanistan no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

TM: Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās

3.aprīlī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Pārskats par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2011.gada 1.marta līdz 2012.gada 29.februārim", kuru TM reizi gadā sniedz Ministru kabinetam par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesā, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā un Vispārējās tiesas lietās (ES tiesa).

"Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kas līdz šim nav tikusi iesūdzēta ES tiesā, proti, Eiropas Komisija nav vērsusies ES tiesā pret Latvijas Republiku ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi. Tas ir uzskatāms par vērā ņemamu sasniegumu un raksturo to, ka Latvijas Republika efektīvi veic preventīvus pasākumus, kas saistīti gan ar laicīgu un kvalitatīvu ES tiesību aktu pārņemšanu, gan ar salīdzinoši korektu ES tiesību aktu piemērošanu," šā brīža situāciju raksturo Ministru kabineta pārstāvis Eiropas Savienības Tiesā Inguss Kalniņš. Tajā pašā laikā Latvijas Republika ir veiksmīgi aizsargājusi savas intereses, vēršoties pret Eiropas Komisiju Eiropas Savienības Tiesā un panākot Latvijas Republikai labvēlīgu spriedumu tā sauktajā Emisiju kvotu lietā.

Lai arī pret Latviju ir ierosinātas vairākas pārkāpumu procedūras, to skaits kopumā krītas un līdz šim Latvijas Republika tās ir veiksmīgi risinājusi, novēršot, ka problēmjautājums tiek virzīts uz Eiropas Savienības Tiesu (un no tā izrietošās finanšu sankcijas). Taču jāapzinās, ka šobrīd Latvijas un Eiropas Komisijas darba kārtībā ir vairākas vēl joprojām neatrisinātas pārkāpumu procedūras, par kuru tālāko virzību noris savstarpēji ieinteresēta komunikācija.

Tāpat ziņojumā secināts, ka Latvijas Republikas tiesu aktivitāte ir būtiski palielinājusies, proti, Latvijas tiesas apmēram divas reizes biežāk, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir lūgušas ES tiesai prejudiciālos nolēmumus (12 lietas). Latvijas tiesas ir lūgušas ES Tiesai interpretēt attiecīgus ES tiesību aktus, kas palīdzētu risināt konkrēto tiesas lietu Latvijā. Lielākā daļa Latvijas Republikas tiesu prejudiciālo nolēmumu lūgumu ir saistīti ar dažādiem nodokļu jautājumiem.

"Latvijas Republikas tiesas ir ieinteresētas un vēlas aktīvi piedalīties ES tiesu judikatūras veidošanā, aktīvi sekojot līdzi ES tiesību attīstībai un to piemērošanai ikdienā. Tieši šādās situācijās tiek veidota vienota un saprotama ES tiesību izpratne un piemērošana, kas ļauj valstij izvairīties no ES tiesību pārkāpumiem un nodrošina Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību," Latvijas Republikas tiesu aktivitāti pozitīvi novērtē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Tāpat jānorāda, ka ir palielinājies to Eiropas Savienības tiesu lietu skaits, kurās Latvijas Republika ir aktīvi piedalījusies, proti, tās ir 34 lietas. Iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republika aktīvi piedalījās 24 lietās.

Latvijas Republika piedalījusies arī citu dalībvalstu prejudiciālo nolēmumu lūgumu lietās, skaidrojot Latvijas Republikā pastāvošo izpratni par attiecīgo tiesību problēmjautājumu un attiecīgo ES tiesību aktu piemērošanu.

Jāatzīmē, ka lietās, kurās piedalījusies Latvijas Republika, ES tiesas pieņēmušas spriedumus, kas lielākoties atbilst Latvijas Republikas nostājai.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VM: Par Slimību profilakses un kontroles centra nolikumu

3.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) nolikums.

SPKC ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sabiedrības veselības politikas īstenošana valstī epidemioloģiskās drošības un slimību profilakses apakšjomās. SPKC veiks valsts pārvaldes funkcijas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā, kā arī funkcijas, kas saistās ar sabiedrības veselības monitoringu, slimību uzraudzību un profilaksi.

Slimību profilakse līdz šim tika realizēta vājā līmenī, bet pārvaldes uzdevumi sabiedrības veselības jomā bija sadrumstaloti starp vairākām iestādēm. Tādēļ 21.februārī Ministru kabinetā tika nolemts reorganizēt Veselības ministrijas padotības iestādes un izveidot SPKC, lai pārvaldes uzdevumus sabiedrības veselības jomā centralizētu vienā iestādē atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām.

Tādējādi no Latvijas Infektoloģijas centra Slimību profilakses un kontroles centrs pārņem funkcijas, kas saistītas ar infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību (t.sk. HIV/AIDS), infekcijas slimību izplatības ierobežošanu un profilaksi, imunizācijas programmas darbību un imūnbioloģisko preparātu uzglabāšanu, uzskaiti un sadali.

Tāpat SPKC īstenos Nacionālā veselības dienesta funkcijas, kas saistītas ar priekšlikumu izstrādi veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidošanai, veiks sabiedrības veselības monitoringu, kā arī statistikas apkopošanu, analīzi un pētījumu veikšanu dažādās sabiedrības veselības jomā.

Savukārt no Veselības inspekcijas Slimību profilakses un kontroles centrs pārņem neinfekcijas slimību uzraudzību, kā arī vides faktoru novērtēšanu, kuri ietekmē cilvēku veselību un Tabakas izstrādājumu sastāvdaļu datubāzi.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalsta pretendentu loku Lauku attīstības programmas pasākumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumos Nr.764 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumā "Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā" un pasākumā "Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā"", ko 3.aprīlī pieņēma valdība.

Grozījumi paplašina atbalsta pretendentu loku Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma "Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā" aktivitātē "Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošanai", dodot iespēju atbalstu saņemt arī fiziskai personai, kas ir reģistrējusies Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas uzņēmums, kurš nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos vai plāno nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos.

Minētajā aktivitātē atbalstam tiek piemēroti de minimis atbalsta saņemšanas nosacījumi atbilstoši Komisijas 2006.gada 15.decembra regulai (EK) Nr.1998/2006 par līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam. Tas dos iespēju saņemt atbalstu arī tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, kas nav iekļauti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, bet par pamatizejvielām izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus.

Pasākuma "Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā" aktivitātēs, kurās atbalstu var saņemt pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai pakalpojuma sniegšanas vietā vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai (noteikumu Nr.764 6.punkts), tiek noteikts, ka biedrības, nodibinājumi un reliģiskas organizācijas ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja projekts nav saistīts ar saimniecisko darbību, uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu neiesniedz vietējā rīcības grupā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par pārtikas paku papildināšanu vistrūcīgākajām personām

3.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 8.decembra noteikumos Nr.1415 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām".

Šobrīd kārtība paredz, ka programmas ietvaros vienai personai 2012.gadā paredzēti ne vairāk kā seši pārtikas produktu komplekti, kurā ietilpst 0,4 kilogrami pilnpiena pulvera un viens kilograms makaronu. Izmaiņas noteikumos paredz, ka 2012.gada programmas īstenošanai papildus šobrīd paredzētajam pārtikas komplektam izvēlēti arī šādi produkti: auzu pārslu biezputra ar upenēm – 0,14 kilogrami, pankūku milti – 0,4 kilogrami, kartupeļu biezputra ar pienu – 0,2 kilogrami, griķi – 0,3 kilogrami, manna – 0,5 kilogrami, kviešu milti (augstākā labuma) – viens kilograms un sautēta cūkgaļa – 0,25 kilogrami. Tāpat noteikumos ietverti ražošanas un kvalitātes kritēriji šiem papildus paredzētajiem pārtikas produktiem.

Saskaņā ar 2012.gada 15.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Latvijai 2012.gada programmas īstenošanai papildus piešķirti 2 626 004 lati. Eiropas Komisijas programma vistrūcīgākajām personām tiek finansēta no ES budžeta Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļiem.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par nacionālā meža monitoringa nosacījumiem

3.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Nacionālā meža monitoringa noteikumi". Noteikumu projekts sagatavots, lai radītu tiesisko regulējumu uz zinātnisku metožu izmantošanas pamata balstītai Latvijas meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēmai.

Noteikumu projekts nosaka nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību. Monitoringa informāciju izmantos, lai novērtētu un prognozētu meža resursu stāvokli un izmaiņas, meža veselības stāvokli, gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām, kā arī oglekļa dioksīda (CO2) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Meža monitoringu visā valsts teritorijā veiks Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava".

Noteikumu projektā noteikti galvenie nacionālā meža monitoringa informācijas iegūšanas principi, izveidoto parauglaukumu apsaimniekošanas kārtība un kārtība, kādā institūts iesniedz ZM un Valsts meža dienestā pārskatus par monitoringa izpildes laikā iegūto informāciju, kā arī reizi piecos gados, sākot ar 2015.gadu, sagatavo visaptverošu ziņojumu par iepriekšējo darba periodu.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka visa nacionālā meža monitoringa izpildes laikā sagatavotā pārskata informācija ir publiski pieejama Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" tīmekļa vietnē.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par izmaiņām veterināro zāļu datu sniegšanas kārtībā

3.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1230 "Noteikumi par informācijas apkopošanu un statistikas veidošanu veterināro zāļu aprites jomā".

Lai nodrošinātu veterināro zāļu pilnvērtīgu izplatīšanas datu analīzi un secinājumus par zāļu izplatīšanas dinamiku, izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk veterināro zāļu izplatītājiem vairumtirdzniecībā pārskatus par izplatītajām veterinārajām zālēm Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) būs jāiesniedz nevis divas, bet četras reizes gadā. Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk veterināro zāļu vairumtirgotājiem pārskatā būs atsevišķi jānorāda dati par veterinārajam zālēm, kas izsniegtas praktizējošiem veterinārārstiem, un atsevišķi – veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu informāciju par zāļu saņēmēju grupām.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka veterināro zāļu vairumtirgotājiem, informējot PVD par izplatīto veterināro zāļu daudzumu, turpmāk nebūs jānorāda izplatīto zāļu daudzums latos ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet gan tikai latos bez PVN.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei

3.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.206 "Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei". Noteikumos precizēta aitu un kazu tirgotāju reģistrācijas, minēto tirgotāju telpu un aitu un kazu savākšanas centru atzīšanas un reģistrācijas kārtība.

Turpmāk personai, kas vēlas reģistrēties kā aitu vai kazu tirgotājs vai vēlas saņemt atzīšanu dzīvnieku novietnei, kurā tiks veidotas aitu vai kazu kravas tirdzniecībai ar dalībvalstīm, būs pieejama informācija par to, kur iesniegums par reģistrāciju vai atzīšanu jāiesniedz, kāda informācija iesniegumā jānorāda un cik ilgā laikā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) jāveic reģistrācija un atzīšana.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz nošķirt un precizēt prasības, kādām jāatbilst savākšanas centram un tirgotāja komercdarbībā izmantotajām telpām, lai PVD tās atzītu un reģistrētu.

Noteikumi nosaka, ka PVD inspektoram klātienē būs jāpārliecinās par dzīvnieku tirgotāja telpu vai dzīvnieku savākšanas centra atbilstību tiem izvirzītajām prasībām, lai dzīvnieku tirgotāja vai dzīvnieku savākšanas centra darbības dēļ netiktu apdraudēta dzīvnieku un cilvēku veselība.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par finansējumu dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi "Informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas īstenošanu 2012.gadā", ko 3.aprīlī akceptēja valdība.

Ministru kabinets 2011.gada 26.aprīlī jau izskatīja un atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto "Informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas īstenošanu 2012.gadā".

Pēc ziņojumā noteikto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmu izskatīšanas un apstiprināšanas Eiropas Komisijā (EK) papildus ir sagatavota un iesniegta izskatīšanai un apstiprināšanai EK programma "Bišu infekcijas slimību uzraudzība un kontrole", ko arī 2011.gada 27.septembrī apstiprināja valdība.

Tomēr ZM ir apzinājusi vēl vairākas izmaksu pozīcijas, kurām nepieciešami papildlīdzekļi no valsts budžeta, tādēļ ir sagatavots "Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas īstenošanu 2012.gadā". Ziņojumā norādītie finanšu resursi nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību un apkarošanu.

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību un apkarošanu Latvijā organizē un īsteno Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas arī izstrādā programmas un īsteno tās, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. PVD 2012.gadā plāno turpināt šādas programmas:

• "Salmonelozes ierosinātāju kontroles programma mājputniem (S.Enteritidis, S.Typhimurium)",

• "Salmonella spp. kontroles programma (S.Enteritidis, S.Typhimurium, S.Hadar, S.Infantis un S.Virchow)",

• "Putnu gripas (putnu gripas ierosinātāja apakštipa H5 un H7) uzraudzība",

• "Infekciozā katarālā drudža uzraudzība",

• "Trakumsērgas uzraudzība un apkarošana",

• "Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzība un kontrole",

• "Bišu infekcijas slimību uzraudzība un kontrole",

• "Aitu un kazu brucelozes uzraudzība un kontrole".

Programmu īstenošanas izdevumi (Ls 2 443 068) tiks segti no ZM budžeta programmas "Citu Eiropas Savienības politikas instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" un finansējums 2013.gadam un turpmākajiem gadiem paliks analogs 2012.gadā apstiprinātajam. Bet, lai šo summu nodrošinātu, vēl nepieciešams 210 543 latu finansējums ES līdzfinansēto dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas programmu īstenošanai 2012.gadam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasāms no valsts budžeta programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa