Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 20.maija sēdi.

Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz Saeimu izslēgt no 20.maija Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" , darba kārtības 10.punkts. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Desmit deputāti iesnieguši iesniegumu Saeimas Prezidijam ar lūgumu šā gada 20.maija Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" līdz šā gada 3.jūnijam. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tādā gadījumā mums ir jābalso par šo priekšlikumu — iekļaut šo lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 20, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts. Prezidijs ierosina šo lēmuma projektu izskatīt pirms trešās sadaļas — likumprojektu izskatīšana. Nav iebildumu? Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Viļa Krištopana iesniegumu — lūdzu Saeimas Prezidiju iekļaut šā gada 20.maija sēdes darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram, īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldības reformas jautājumos, veselības valsts ministram, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram, mežu valsts ministram saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu un Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu. Vai ir iebildumi par šā lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas darba kārtībā? Iebildumu nav. Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šo lēmuma projektu pēc 9.darba kārtības jautājuma. Nav iebildumu? Paldies!

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Aināra Šlesera iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ekonomikas ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Krišjānim Peteram, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļa pienākumus. Šo jautājumu mēs izlemsim ar ziņojumu, kurš tiks iekļauts kā pēdējais amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas un iecelšanas sadaļā. Nav iebildumu? Nav.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" . Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 20.maija sēdes darba kārtībā aiz pirmās sadaļas 6.punkta kā 7.punktu un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un atzīt to par steidzamu. Vai ir iebildumi par iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Paldies!

Sāksim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Krasta, Požarnova, Tabūna un Sinkas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi "Estonia" un līguma papildprotokolu" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris

(TP). Ierosinu noteikt kā atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un nenoteikt citas komisijas kā izskatošās, jo tas mums dod iespēju šodien izskatīt jau pirmajā lasījumā šo jautājumu, pretējā gadījumā jautājums tiek aizkavēts par vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Tātad, kolēģi, lūdzu uzmanību! Mēs tagad balsosim par to, lai izslēgtu no Prezidija atzinuma par likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 7, atturas — 19. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Nākamais — likumprojekts "Par pagaidu pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" , ko iesnieguši deputāti Bērziņš, Šķēle, Kalvītis, Pīks un Dalbiņš. Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Prezidij! Deputāti! Es atsaucu šo iesniegto likumprojektu, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi, pamatojoties uz Tautas partijas iesniegto priekšlikumu, nedaudz pilnveidojot jautājumu, un, protams, vēl paliek neatrisināts, bet tā kā problēma kopumā par cūkgaļu tiek sākta risināt, un īstenībā šis cūkgaļas jautājums ir drīzāk uzticības balsojums valdībai savā ziņā tāpēc, ka valdība ar šo lietu nespēj tikt galā. Atsaucu savu priekšlikumu un ceru, ka Saeima pieņems pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojektu, kas ir kompromiss starp visām frakcijām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tā kā viens no pieciem iesniedzējiem ir atsaucis šo likumprojektu, paliek tikai četri, likumprojekts nav tālāk izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Leiškalna, Bunkša, Muciņa un Birznieces iesniegto likumprojektu "Latvijas Sarkanā Krusta likums" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es ierosinātu noteikt kā trešo komisiju šim ļoti paviršam un pretrunīgi sagatavotam likumprojektam arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, ja gadījumā nobalsos par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle

(TB/LNNK). Kolēģi! Par cik Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija risina visus jautājumus šajā valstī, kā es sapratu, es ierosinu kā atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un arī tai nodot šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Tātad, kolēģi, ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot šo komisiju kā atbildīgo. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es ierosinu nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Tā. Vai ir vēl kādi radoši priekšlikumi? (Starpsauciens: "Nenodot vispār!") Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es ierosinu šo likumprojektu nodot arī Saimnieciskajai komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis

(LSDA). Lai nebūtu strīdu, man ir priekšlikums nodot visām komisijām, lai jau paņirgājās viens par otru.

Sēdes vadītājs.

Tā, acīmredzot pamatā visi varianti jau ir izsmelti, sāksim balsošanu. Tātad vispirms mums ir jālemj par to, vai nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu, vai kāds uztur šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai nodotu šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 3, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums — nodot šo likumprojektu "Latvijas Sarkanā Krusta likums" arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka šī komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir — nodot šo likumprojektu Saeimas Saimnieciskajai komisijai. Vai uzturat šo balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 56, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai Burvja kungs uztur priekšlikumu — nodot visām komisijām? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu — nodot šo likumprojektu visām Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 58, atturas — 23. Tātad likumprojekts "Latvijas Sarkanā Krusta likums". Nenodot vispār komisijām? Tātad tagad mums ir jābalso par priekšlikumu, kurām komisijām tiek nodots. Tā kā mēs līdz šim jau esam sabalsojuši, es to nolasīšu jums, un pēc tam mēs varēsim balsot par nodošanu komisijām, un tie, kas atbalstīs nenodošanu, varēs balsot pret. Tātad mēs šo likumprojektu "Latvijas Sarkanā Krusta likums" nododam Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 15, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam" . Atklājam debates. Vārds Andrim Šķēlem, Tautas partijas frakcija.

A.Šķēle

(TP). Godātais Prezidij! Dārgie mani kolēģi! Es gribu, lai pēdējā laikā sakāpinātās emocijas un krāšņie lamu vārdi šodien tiktu uz brīdi aizmirsti. Es gribu, lai mēs atcerētos, ka aiz katra no mums stāv tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kas pagājušajās vēlēšanās ir izvēlējušies katru no mums. Izvēlējušies vienam vienīgam mērķim — lai mēs pārstāvētu tautas intereses, sargātu valsts neatkarību un veicinātu tās uzplaukumu. Jau toreiz, kad tika apstiprināta Viļa Krištopana valdība, Tautas partija izteica nopietnas bažas par to veidojošo partiju ideoloģiskajām pretrunām, kas neizbēgami traucēs normālu darbu. Nemitīgās domstarpības, amatu pārdalīšana, strīdi par elementāriem jautājumiem ir pierādījuši, ka tā ir bijusi taisnība. Un ir grūti ko pārmest koalīcijas partijām. Tām šķiet, ka savu cilvēku deleģēšana stratēģiskos amatos ļaus aktīvāk aizstāvēt priekšvēlēšanu programmā ierakstītos mērķus. Problēma ir citur. Valdībai šādos apstākļos nav skaidra, vienojoša mērķa. Un Ministru prezidentam nākas regulāri sapīties, sniedzot pretrunīgus paziņojumus un neizpildāmus solījumus. Tautas partija šodien aicina izteikt neuzticību Ministru prezidentam, jo ir pārliecinājusies par viņa vadītās valdības nespēju risināt pašus neatliekamākos valsts attīstības uzdevumus, kas ļautu izvest Latviju no ieilgušās krīzes. Vilis Krištopans nav spējīgs atzīt to, ka valsts budžets jāpārskata nekavējoties, nodrošinot tā reālu sabalansētību. Viņš nav spējīgs ieviest taupības režīmu, samazinoties vidējai algai valstī, ierēdņu atalgojums turpina pieaugt. Viņš ne tikai nav pārtraucis, bet joprojām turpina jaunu valsts amatu radīšanu, nelikvidējot nevienu no esošajiem. Viņš nav apturējis ekskluzīvu automašīnu un mēbeļu iegādi valsts amatpersonu vajadzībām. Ministru prezidents nav pārtraucis valsts līdzekļu tērēšanu ārvalstīs ražoto preču iepirkšanai. Viņš nav panācis antidempinga un antisubsīdiju likuma izstrādāšanu. Krištopans nav darījis neko uzņēmējdarbības veicināšanai, kaut vai vienkāršojot nepieciešamo atļauju un licenču saņemšanas kārtību un atceļot nesamērīgi augsto nekustamā īpašuma nodokli uz ražošanas pamatlīdzekļiem. Krištopans nav pārskatījis valsts investīciju programmas par labu bezdarba vissmagāk skartajiem reģioniem. Mēs izsakām neuzticību Ministru prezidentam sekojošu iemeslu dēļ:

Pirmais. Valstī turpina pieaugt bezdarbs, sasniedzot rekordlielu apjomu — vairāk nekā 10,2 procentus.

Otrais. Valsts budžets ne tikai nes milzīgu plānotā fiskālā deficīta smagumu, tas ir ieguvis reālu finansiālo deficītu. Valsts jau šodien nespēj apmaksāt šīs valdības lepno dzīvi.

Trešais. Sociālā budžeta katastrofālais stāvoklis uz pensiju maksājumu uz aizņemšanās rēķina pārvelk svītru jebkurām cerībām par godīgu attieksmi pret pensionāriem.

Ceturtais. Iekšējā tirgus aizsardzība Lavijā pastāv tikai deklaratīvā līmenī. Situācija lauksaimnieciskajā ražošanā ir galēji kritiska, un viss, ko dara valdība, lauksaimniecību attīsta nevis kā uzņēmējdarbību, bet pārvērš to par sociālu nozari.

Piektais. Ir sasniegts rekords organizētās noziedzības aktivitātēs. Spridzināšana ielās ir kļuvusi par ierastu parādību.

Un visbeidzot. Ir saņemti pierādījumi tam, ka Ministru prezidenta publiskā darbība ir bijusi tikai piesegums slepenām konsultācijām un zemletes darījumiem. Krištopans nav spējīgs nest viņam uzticētās atbildības smagumu, tāpat kā cilvēks, kas ar abām kājām stāv purvā, nevar pacelt nastu. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka Krištopans šajā purvā ir iekāpis apzināti. Un ikviena viņa tālākā kustība draud ieraut akacī visu valsti. Šādā situācijā ir saprotama Starptautiskā valūtas fonda attieksme — vilcinot sadarbības līguma noslēgšanu ar Latvijas valdību. Atvainojiet par salīdzinājumu, bet reiz mēs jau esam to piedzīvojuši Māra Gaiļa valdības laikā, kad valsts kases iztīrīšanas politika kļuva par būtisku šķērsli starptautiskam atbalstam. Sekas nācās likvidēt vairāku gadu garumā. Krištopana kungs nav iesācējs politikā. Strādājot vairākās valdībās, viņam vajadzēja iegūt zināmu pieredzi un vajadzēja saprast, kādi solījumi ir izpildāmi un kādi nē. Taču tas viņam netraucēja vēl pavisam nesen solīt 10 latu pielikumu pensijām, galu galā to pārvēršot par 18 santīmu farsu. Uzdrīkstos apgalvot, ka tieši Krištopana vainas dēļ un pretēji viņa paša partijas biedru viedoklim šobrīd tiek noārdīta pensiju sistēma, atsakoties no uzkrājuma principa un graujot nodokļu maksātāju ticību valsts sociālajai politikai. Un tam būs ne tikai finansiāla, bet arī psiholoģiska rakstura sekas. Ticība valstij, kas zudusi pusgada laikā, nebūs atgūstama ne pēc gada, ne pēc diviem. Arī zemnieki vairs nevar gaidīt, kad bezgalīgās valdības sēdēs beidzot tiks izstrādāti likumprojekti, kas nodrošina iekšējā tirgus aizsardzību. Valdībai ir pašai jāsaprot un jāpārliecina sabiedrība par to, ka brīvās tirdzniecības līgumi mazu valstu ekonomikām ir vienīgais veids, kā atraisīt savu ražotāju rokas, iegūt jaunus tirgus un garantēt stabilitāti. Taču ar starptautiskajiem līgumiem nepieciešams strādāt. Jāprot izmantot to piedāvātās iespējas. Valdība to nespēj un negrib, jo tas ir sarežģīts un smags darbs.

Uz visa šī fona maznozīmīgs droši vien šķiet fakts par valdības apstiprināto vidusskolas eksāmenu biļešu tirgošanu, taču tas ir vēl viens simptoms, kas liecina par Krištopana paspārnē valdošo visatļautību. Jau no skolas sola bērniem tiek iepotēta atziņa, ka šajā valstī viss ir pērkams. Un valsts amatpersonas pirmām kārtām.

Valdības nestabilitāte jau ilgāku laiku bija realitāte, par kuru nešaubījās ne žurnālisti, ne politologi. Valdības krišanas datuma nosaukšanā sacentās pat valdošās koalīcijas partiju biedri. Skaidri redzot, ka Vilis Krištopans nespēj nodrošināt normālu valdības funkcionēšanu, Tautas partija vairs nedrīkstēja vilcināties. Tas bija un ir mūsu pienākums vēlētāju priekšā. Es nenoliedzu to, ka pēdējo impulsu Tautas partijas ierosinājumam izteikt neuzticību Krištopanam deva privatizācijas jautājumu izraisītā krīze, kuras rezultātā tika atstādināts ekonomikas ministrs. Šokējošās liecības par ietekmi, kas Ministru kabinetā bijusi Ventspils uzņēmuma interešu aizstāvim, apliecināja aizdomas par to, kāpēc Krištopanam nemitīgi nācās laipot starp dažādiem viedokļiem. It īpaši lielo valsts uzņēmumu privatizācijas jautājumos. Krištopans vairākkārt ir mēģinājis noraidīt viņam adresētos pārmetumus, teikdams, ka vēlāk personīgi atbildēs par visām sekām. Pieredze rāda, ka, tiklīdz kāds jautājums iegūst Krištopanam nevēlamu publicitāti, viņš šo atbildību noveļ uz citiem, kā tas notiek tagad — uz ekonomikas ministru. Varam tikai minēt, kas būs nākamā sāpīgā tēma — zemkopība, labklājība vai Eiropas integrācijas lietas.

Es atgādināšu, ka šī nav pirmā reize, kad Vilis Krištopans nostāda sevi augstāk par morāli. Viņš to darīja, gan būdams vienlaicīgi valsts ieņēmumu ministrs un amatpersona alkohola tirdzniecības firmā, gan pārkāpdams Korupcijas novēršanas likumu, kuru šobrīd iesaka vispār atcelt. Maija sākumā Krištopanam bija dota liela iespēja, Krištopana kungs, liela iespēja. Viņam bija divas izvēles. Viņš varēja izmantot Aināra Šlesera piepešo atklātību, lai mainītu valdības darbības stilu un atteiktos no sava sponsora pārliekās uzmācības. Viņš izvēlējās otru iespēju — iznīcināt padoto, kurš neklusē. Pie reizes Ministru prezidentam izdevās pārkāpt arī koalīcijas līgumu. Zinot to, ka šī nav pēdējā valdība, zinot, ka arī turpmāk nāksies vienoties par koalīcijas partneru sadarbības noteikumiem, varam prognozēt papildu grūtības partiju savstarpējās uzticības atjaunošanā. Paliekot purvā, Vilis Krištopans ir izšķīries par politiskās kultūras tālāku degradāciju. Latvijā kārtējo reizi tiek mēģināts nolaist zemāk latiņu, kas nosaka politiķu atbildības, morāles un elementāra godaprāta līmeni.

Krištopans pazemo ne tikai Latvijas politiķus, viņa rīcības mestā ēna smagi skar visu sabiedrību. Es esmu pārliecināts, ka tas netiks aizmirsts ne līdz nākošajām, ne līdz aiznākošajām vēlēšanām. Es zinu, ka daudzi jau ir prognozējuši šodienas balsojuma rezultātus — paredzot Tautas partijas zaudējumu. Jūs kļūdāties, zaudētāji būsim mēs visi. Zaudētāja būs visa sabiedrība, zaudētāja būs visa valsts. Situācijā, kad Ministru prezidentam netic tauta, 50, 60 vai 70 balsis ir tikai formalitāte. Svarīgi nav skaitļi, svarīgi ir tas, vai mēs akceptējam šīs valdības vadītāja darba metodes arī turpmāk. Svarīgi ir tas, vai mēs nedodam starptautiskai sabiedrībai skaidru zīmi, ka Latvija ir valsts, kurā var atļauties jebko. Svarīgi ir tas, lai, izejot no šīs ēkas, nenāktos zemu nodurt galvas, mēģinot neskatīties acīs pretimnācējiem, pirms iekāpt mašīnās ar aptumšotiem stikliem.

Es šodien aicinu aizmirst politisko greizsirdību, aizvainojumus un bailes. "Latvijas ceļam" un Tautas partijai kopā ir uzticējusies gandrīz puse Latvijas vēlētāju. Tā ir mūsu kopīga atbildība — izveidot darbspējīgu valdību. Galu galā cilvēks ir vienīgā būtne uz zemes, kas apveltīta ar saprātu un brīvo gribu. Tikai cilvēkam ir dotas spējas atšķirt labu no slikta, godīgu no negodīga, pieļaujamo no nepieļaujamā. Es šodien aicinu ikvienu tautas vēlētu deputātu šīs spējas likt lietā! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis

(Latvijas Republikas finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl man jāsāk ar vienu tādu tēzi, kuru es gribētu maksimāli apgāzt. Ja cilvēks, kas manā valdībā bija ministra vietnieks, var atļauties presē rakstīt, ka tagadējā valdība, kurā es esmu finansu ministrs, apdraud Latvijas neatkarību, tad šis cilvēks manās acīs paliek ministrs vietnieks un nekas vairāk. Tas ir viens.

Otrs. Man nav pieņemama forma, kādā veidā tiek izteikta kritika valdībai. Jūs ziniet, ka faktiski es esmu no cilvēkiem, kas ir spējīgs uzklausīt jebkādu reālu, praktisku kritiku. Un esmu absolūti pārliecināts, ka tāds pats ir arī premjers. Jo tāda ir dzīve. Mēs neesam pilnība, mēs nespējam maksimāli izdarīt to, kas mums ir jādara. Bet ko gan es nevarētu pieņemt, ka mēs necenšamies to darīt. Mēs runājam tagad par skaitļiem, par finansēm, man ir grūti samērot divas lietas. Pieredzējis cilvēks opozīcijā, kas ir strādājis valdībā, tajā skaitā arī finansu sektorā, kā var būt tā, ka no vienas puses, tiek likts priekšā izskatīt budžeta samazinājumu, tajā pašā laikā, no otras puses, tiek maksimāli strādāts pie likuma izvirzīšanas caur Saeimu vēl 1999. gadā, lai šo budžetu vēl paplašinātu.

Tad ir jābūt patiesam — vai ir runa un opozīcijas darbība ir tāda, lai finansiāli šo valsti novestu, starp citu, līdz 1995. gadam, un tad nākt un celt ārā... Tad jau nav grūti izcelt ārā, Šķēles kungs. Jo tad jau viss ir.. Tad jau ir ļoti vienkārši, tad var atnākt 81. panta kārtībā, nolikt veselu virkni likumprojektu un pateikt tā: ja šito nepieņemiet — es eju prom. Es domāju, ka nevajadzētu mums iet tādu ceļu, ka speciāli mēs bīdītu valsti dziļāk, lai pēc tam varētu mainīt politisko varu. Politisko varu var mainīt demokrātiskā ceļā, tas nav aizliegts nevienam.

Un tagad atļaujiet man nedaudz pāris punktus jums tomēr pateikt par finansēm. Man ir tas gods jums paziņot, ka tieši mūsu finansu politikas rezultātā mēs ejam pilnīgi pretēju ceļu, ko mums pārmet opozīcija.

Ja kāds kaut ko saprot par valdības parādzīmēm, un es ceru, ka saprot, tad vajag apskatīties beidzamās divas izsoles, īpaši beidzamo izsoli, kur jūs skaidri redzēsiet, ka mēs konsekventi atgriežamies pie parādu zīmju līmeņa, kāds bija pirms Krievijas krīzes. Tūlīt es pamācīšu vienu otru arī, ko nozīmē deflācija. Ko nozīmē parādzīmju samazinājums? Parādzīmju samazinājums nozīmē neko citu kā iespēju uzņēmējiem saņemt kredītus par zemāku likmi. Tas ir tieši tas, ko mēs darām.

Otrs. Kas attiecas par valdības lepno dzīvi. Ja kāds kaut ko saprot, un man tā šķiet, ka Budžeta un finansu komisijas dalībnieki, tajā skaitā godājami cilvēki no opozīcijas, seko budžetam, var paskatīties budžeta izdevumu struktūru. Un tur, izrādās, lielākā daļa mūsu izdevumu ir saistīti ar sociālo un izglītības sfēru, un tie nav saistīti ar mašīnu iegādi, tie nav saistīti ar tām lietām, ko, protams, mēģina pierakstīt valdības locekļiem. Vai mums ir vērts iet šo te ceļu? Un tomēr, pildot Māstrihtas kritērijus, palikt budžeta deficīta robežās zemāki par 3%? Vai mums ir vērts mēģināt to samazināt principā gandrīz uz nulli?

Es nezinu, varbūt ka cienījamā opozīcija tikās ar Valūtas fonda pārstāvjiem un ilgāk runāja ar viņiem. Es mēģināšu jums drusku raksturot situāciju, kāda ir praktiski. (Starpsauciens: "Deflācija, Ivar!")

Te tika skandēts, es no rindām dzirdēju, ka deflācija. Ko nozīmē — deflācija? Deflācija nenozīmē neko vairāk kā to, ka ražotāju cenas ir kritušās, pieprasījums ir nepietiekams, un līdz ar to ir problēmas ar kopproduktu ražošanu. Valdībai ir divi ceļi. Viens ceļš ir mazināt budžetu, to nogriezt cerot, ka lielākā daļa šī te mazinājuma aizies uz importa samazinājumu, tādā gadījumā, protams, kopprodukts pieaugs. Bet diemžēl, darot tā, tiek radikāli samazināts iekšējais patēriņš un vislielākā tā daļa — privātā patēriņa daļa. Un šeit, protams, mēs varam pastrīdēties, cik mēs viens otrs saprotam makroekonomiku, bet mūsu sarunās ar Valūtas fondu nav nekas pārcelts uz 2000. gadu. Mūsu sarunas ir tādas — mums ir skaidrs plāns, kā mēs nodzīvosim precīzi praktiski līdz augusta beigām, septembrim, kad mēs veiksim nepieciešamās darbības, ja tās būs nepieciešamas. Par mūsu taupību, kur viens otrs teica, ka mēs neesam taupīgi cilvēki, tad paskatieties mūsu trīs mēnešu rezultātus. Mēs visu naudu, ko ietaupījām budžetā, mēs nekur citur to neizlietojām, kā mēs tieši novirzījām uz pensiju izmaksām. Ja kāds mēģinās stāstīt man, ka mēs patlaban aizņemamies naudu, lai izmaksātu pensijas, esiet godīgi, nemāniet pensionārus. Paskatieties socbudžeta izpildi, un jūs ieraudzīsiet, ka aprīlī tas praktiski ir jau tuvu balansēts un maijā būs ar plus zīmi. Un nevajag tracināt vecākus cilvēkus un maldināt, sevišķi tiem cilvēkiem, kas, es ceru, kaut ko saprot no makroekonomikas.

Un tad par vairākām morālām kategorijām. Redziet, cienījamā opozīcija, tā loģika būtu apmēram sekojoša. Ja mēs izturam patlaban uzticības balsojumu, tad man nav skaidrs morāls pamats, kāpēc jūsu trīs pārstāvji vada komisijas — cienījamais Slaktera kungs, cienījamais Greiškalna kungs un cienījamais Ābiķa kungs. Bet vai jūs redzat tādu interesantu lietu, ka nav šīs te viennozīmīgās saiknes. Skaidri ir redzams, ka politiskā loģika ir sekojoša. Jūs gribat nogāzt valdību. Ja valdība noturās, mēs gāžam jūsu komisiju vadītājus. (Aplausi...) Kāpēc mēs to nedarām? Kāpēc tas līdz šm nav izdarīts? Ļoti viekārši. Tāpēc, redziet, ka mūsu politiskā tolerance un mūsu politiskā ētika ir augstāka nekā jūsējā. Augstāka nekā jūsējā. (No zāles: "Mēs to iedomāties nevarējām…")

Un pēdējais. Un tas būs tas smagākais vārds, ko es pateikšu. Es nekad to neesmu teicis, un tomēr. Man ir problēma... Šķēles kungs, man parādās problēma. Līdz tam brīdim, kamēr jūs bijāt absolūti politiķis un jūs strādājāt, jūs attīstījāties, jūs gājāt kalnā, man nebija problēmu. Man problēma, ziniet, kad parādās? Man šīs problēmas parādās tad, kad jūs kļūstat par īpašnieku praktiski vienam no lielākajiem saimnieciskajiem sektoriem Latvijā. Likumīgi, acīmredzot likumīgi. Bet ir problēma. Kā jūs varēsiet apvienot divas lietas — ka jūs vadīsiet šo milzīgo, atbildīgo, valstij ļoti svarīgo sektoru, un vienlaicīgi jūs moralizēsiet šeit un mācīsiet cilvēkus, kam nav šādu papildu pienākumu. Jūsu gadījumā man ir problēma — kas ir jūsu galvenais pienākums pret valsti? Vadīt partiju, censties gāzt pozīciju vai valdību, vai tajā pašā laikā nodarboties, pēc manām domām, ar svarīgāku lietu — ar to lietu, ko sauc par vienu no mūsu tautsaimniecības būtiskākajām sastāvdaļām. Jūs to mākiet. Jūs mācījāties, tajā skaitā arī manā valdībā to darījāt. Es jums to nepārmetu. Jo ne vienmēr ir jābūt tā, ka ir jānāk kādam no malas vai no ārzemēm un jākļūst par īpašnieku. Nē! Tā tas nav. Bet man ir viena problēma — kā jūs varat to apvienot? Tas, ka jūs neieredzat premjeru, tās ir jūsu personīgās attiecības, organizējiet to, mēģiniet atrast normālāku valodu savā starpā, bet man ir problēma — kā jūs šīs lietas varēsiet apvienot? Es, protams, tāpat aicinu arī visus deputātus un klātesošos izteikt kritiku, izteikt savu attieksmi pret to, kā mēs strādājam. Mēs neesam izdarījuši visu to, kas mums ir jādara, bet mums neviens nevarēs pārmest šinī brīdī, ka mēs būtu slinkojuši, ka mēs būtu negodīgi, ka mēs speciāli šo valsti novestu tādā stāvoklī, ka kāds man var pārmest, ka es esmu valdībā, kas bremzē Latvijas neatkarību. Tad šis cilvēks paliek manās acīs tur, kur viņš bija tad, kad viņš nāca manā valdībā. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds Ministru prezidentam Vilim Krištopanam.

V.Krištopans

(Ministru prezidents). Godājamo Prezidij, godājamā Saeima! Ir, protams, skumji, ka joprojām šajā valstī ir Zīgerista tipa opozīcija. Ir, protams, skumji, ka galvenās — "Dienas" — avīzes slejās mēs redzam interviju starp divu lielu, cienījamu partiju vadītājiem. Viens no šīs partijas runā par valsti, par darbu, otrs turpretī runā tikai par "Latvijas ceļu". Var būt, ka tā arī vajag. Bet tā jau faktiski ir nabadzības apliecība tam otrajam no Tautas partijas.

Es esmu gatavs izturēt jebkurus apvainojumus. Es esmu pie tiem pieradis, un mani tas absolūti neaizvaino. Bet es nepieļaušu apvainot savus ministrus, Šķēles kungs. Jo apvainojums šai valdībai, meli par šo valdību ir apvainojums Makarovam, Zīlem, Godmanim un uzslava Šleseram. Vienīgais, ko jūs slavējāt, — Šleseru, ļoti zīmīgi. (Starpsauciens: "Vispār tu neesi spējīgs, viņš ir.") Palasiet, lūdzu, ko jūs pirms pusgada teicāt par Aināru Šleseru. Saeima acīmredzot lems par mani — vai es varu turpināt vadīt valdību vai nē, un man svēts ir Saeimas vairākums. Viss, ko jūs teicāt, ir apvainojums šīs valdības ministriem, jo tā nav Krištopana valdība, tā ir Latvijas Republikas valdība.

Vēl par skaitļiem. Nevajadzētu melot ar skaitļiem, jo skaitļi melus neciena. Vidējā alga valstī sabiedriskajā sektorā ir pieaugusi pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni — ar pirmo ceturksni 1998. gadā, par 15% un šobrīd sastāda 153 latus. Jūs, Šķēles kungs, tikko teicāt, ka vidējā alga samazinās un ierēdņu algas aug. Tā nav taisnība. Meli.

Iesim tālāk. Ļoti laba kritika, pieņemam kritiku par antidempingu, antisubsīdijām un iekšējā tirgus aizsardzību. Tieši tāpēc es biju spiests lūgt atkāpties ekonomikas ministram. Trīs reizes es aicināju iesniegt valdībā pēc 11. februārī pieņemtā Iekšējā tirgus aizsardzības likuma nolikumu un komisijas sastāvu, kas bija jāizdara 30 dienu laikā. Tas tika izdarīts nupat, un tāpēc mēs pašlaik esam spiesti glābt mūsu cūkgaļas audzētājus, tajā pašā laikā aizstāvot jūs, Šnepsta kungs, kā "Preiļu siera" līdzīpašnieku. (Starpsaueicns: "Par valsti vajag domāt!")

Nevajadzētu melot arī par Starptautisko valūtas fondu. Arī man bija tikšanās, ne tikai jums, un arī Godmanim bija tikšanās, un nav nekāda traģēdija šajā valstī notikusi. Un mums ir vienošanās, ka augustā mēs tiksimies vēlreiz, un nav tā, ka negrib neko parakstīt, mēs vienkārši strādājam ar Starptautisko valūtas fondu, un pagaidām šī no trijām Baltijas valstīm ir vienīgā valsts, kura izmanevrēs, un nebūs, es esmu pārliecināts, nebūs vajadzības samazināt budžeta izdevumus. Jūs sakāt, ka valdība dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Vai Lauku ceļu programma ir dzīvošana pāri saviem līdzekļiem? Vai akcīzes atmaksas zemniekiem ir dzīvošana pāri saviem līdzekļiem? Nožēlojams populisms, Šķēles kungs!

Valdība strādā saskaņā ar deklarāciju un ministriju rīcības plāniem, kuri visiem ir pieejami un kurus var izlasīt pat internetā, Bērziņa kungs, es ceru, ka jūs lietojat internetu.

Es nedzirdēju nekādu kritiku ne par vienu no tūkstoš punktiem, kas ir valdības rīcības plānā. Es tūlīt nosaukšu, Bērziņa kungs, visus tos, kas ir izpildīti. Mēs esam palielinājuši budžetu mūsu Aizsardzības spēkiem, un tāpēc mūs, trīs Baltijas valstis, nosauc kā potenciālās kandidātvalstis. Tas ir ierakstīts deklarācijā kā viens no pirmajiem baušļiem. Un mūs nosauc, un mūsu mērķis ir skaidrs.

Otrdien valdība skata Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. Un es esmu pārliecināts, ka mūs uzaicinās uz sarunām decembrī par iestāšanos Eiropas Savienībā, un tas ir valdības viens no galvenajiem mērķiem.

Es gribu redzēt kādu no šīs sektas, no 24 deputātiem, kuri varētu man pateikt, ka valdība pusgada laikā nav uzlabojusi attiecības ar Krieviju, un katram tas ir redzams, ka attiecībās starp Latviju un Krieviju ir sakustēšanās un sasaluma laiks ir beidzies.

Vai kāds var pateikt, ka nav uzsākta studiju kreditēšana šajā valstī? Es būtu bijis ļoti priecīgs, Šķēles kungs, ja jūsu valdības laikā būtu bijis tāds dialogs ar zemniekiem, kāds mums šodien ir. Lai cik ir grūti... (Zālē troksnis. No zāles: "Zemniekiem vajag naudu!")

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es piekrītu Kiršteina kungam, jo dialogs stap zālē sēdošo deputātu un to, kas ir tribīnē, nav pieļaujams, ir pieļaujami tikai starpsaucieni. Lūdzu, atvainojiet, Krištopana kungs!

V.Krištopans

. Šī valdība ir reāli iekustinājusi naturalizācijas procesu. Divas reizes ir piešķirti papildu līdzekļi Naturalizācijas pārvaldei, arī tas ir Valdības deklarācijā. Stingra naturalizācijas procesa uzraudzība, un tajā pašā laikā tā nekavēšana. Un mēs esam par vairākām kārtām palielinājuši šo personu skaitu, un Kabinets katru reizi akceptē simtiem jaunu Latvijas Republikas pilsoņu. Valdība ir izsludinājusi sabiedrības apspriešanai sabiedrības integrācijas programmu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nediskutējiet, kolēģi, jūs to varat izdarīt pēc tam, kad debates būs beigušās, ārpus šīs zāles. Es izsaku piezīmi deputātam Ābiķim un deputātam Dobelim. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Paldies!") Lūdzu, turpiniet, Krištopana kungs!

V.Krištopans.

Trīs gadus neveiksmīgi muļļātie kuģniecības privatizācijas noteikumi valdībā ir apstiprināti, Šķēles kungs. Kas traucēja jūsu valdībai apstiprināt šos noteikumus?

Valdība pierādīs, ka "Latvenergo" mēs pārvērtīsim par sabiedrībai pieņemamu un patērētājiem vairāk neizmaksājošu modeli. Un tā tālāk, un tā tālāk. Ja kaut vienu rupju kļūdu mēs būtu pielaiduši šī pusgada laikā, tad visa Saeima domātu par šo valdību pavisam savādāk, un tas, ko domājat jūs, vēl nenozīmē, ka to domā visa sabiedrība, visa valsts, visi politiķi, visi uzņēmēji un visi zemnieki. Nevajadzētu visus zemniekus arī pielīdzināt sev, Bērziņa kungs. Ir dažādi zemnieki, ne visi dzied jūsu dziesmiņu un pūš jūsu stabulē.

Un pēdējais, ko es lūdzu Saeimai un valdību atbalstošajām frakcijām, koalīcijai, — atbalstīt valdību, ļaut strādāt, un rudenī mēs iesniegsim valdības pārskatu par šīgada darbu, un tad jūs redzēsiet, ka visa tā melnā aina, ko zīmēja opozīcija, nemaz tik melna nav. Un, Bērziņa kungs, neviena banka pa burbuli aizgājusi nav, atšķirībā no tām prognozēm, ko jūs pirms pusgada mums prognozējāt. Tieši otrādi — būs pirmais gadījums šajā valstī, kad tiks atjaunots vecākās bankas Latvijā — Komercbankas — darbs, un katrs, kas tur ir noguldījis naudu, saņems līdz pēdējam santīmam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs nupat dzirdējām triju mūsu pārstāvju uzstāšanos un dzirdējām, kā uzvedās frakciju pārstāvji. Uzstājās Andris Šķēle. Zālē bija kapa klusums. Neviens viņu nepārtrauca ar nepieklājīgiem izteicieniem. Neviens netaisījās traucēt viņam risināt domu gaitu, risināt tos jautājumus, kurus viņš bija rūpīgi salasījis oranžajā mapītē. Visi mierīgi noklausījās. Pēc tam uzstājās Ivars Godmanis, un pēc tam uzstājās Vilis Krištopans. Visi jūs dzirdējāt, līdz kādam nepieklājības līmenim nolaidās opozīcija?

Diemžēl tas man sāk atgādināt pagājušajā 6.Saeimā dažus deputātus, kuru šoreiz vairs nav šajā Saeimā. Tāpēc, lūdzu, padomājiet! Ja jūs gribat panākt stāvokļa uzlabošanos valstī, tad centieties to panākt ar godīgiem paņēmieniem, jo, ja jūs tā nervozējat, uzstājoties valdības pārstāvjiem, ja jūs kļūstat nepieklājīgi, tas parāda, ka jūsu pusē taisnības nav. Jūs gribat panākt savu taisnību ar kliegšanu, ar demagoģiju, ar bezkaunību. Nesanāks. Jūs tādā veidā daudzus šodien noskaņojāt balsot tieši tāpēc par valdību. Ar šādiem paņēmieniem nekad Latvijā neviens neko neizdarīs. Diemžēl.

Tagad daži jautājumi par zemniekiem. Es atceros, ka bija kādreiz tāds ministrs Vilnis Edvīns Bresis. Jau toreiz bija lielas runas par lauku prioritāti. Par to, kā mēs mīlam laukus, kā mēs mīlam zemniekus. Laukos ir Latvijas nākotne. Es esmu to dzirdējis Augstākās padomes darbības laikā, es esmu to dzirdējis visu Saeimu darbības laikā. Draugi mīļie! Daudzi no jums šeit, opozīcijā, ir bijuši valdībā, ir bijuši pat premjeri. Ko jūs esat izdarījuši? Kur ir jūsu darba rezultāts šodien? Lūdzu, konkrēts jautājums. Kādi ir jūsu sasniegumi?

Tālāk — trešais. Par nacionālajām interesēm. Jūs te tagad, burtiski sakot, diezgan neglīti smaidījāt, kad gāja runa par naturalizāciju. Bet, godātā Tautas partija! Jūs esat vainīga pie tā, ka logi ir vaļā un ir sākusies skaļā naturalizācija. Jūs esat galvenie vainīgie. Ja jūs būtu rīkojušies kā "Latvijas ceļš", tas būtu godīgi. Jo viņi no pirmās dienas pateica, ka viņi ir par balsojumu "pret". Viņi to pateica skaidri un gaiši, un viņu propaganda tika vērsta uz to. Ko jūs darījāt? Jūs gaidījāt, kas notiks, — savāksim parakstus vai nesavāksim. Mēs bijām spiesti savus priekšvēlēšanu līdzekļus galvenokārt iztērēt tam, lai attīstītu propagandu par parakstu savākšanu, un parakstus mēs savācām. Un pirmo reizi Latvijas vēsturē notika šāda tautas nobalsošana. Lūk, bet ko jūs darījāt? Jūs gaidījāt līdz pat vēlēšanām un neteicāt nevienu vārdu. Beigās jūs aģitējāt "pret" tāpēc, ka jūs nobijāties. Jūs nezinājāt, kas notiks. Jūs nobijāties! Tagad nu ir tas rezultāts. Nu ir logi vaļā! Tātad jums kopā ar Vili Krištopanu tagad ir jāstrādā pie šī naturalizācijas procesa. Jūs to esat atbalstījuši.

Tagad nu ir jauns ierocis. Nu ir Valsts valodas likums. Es jums atgādināšu, ka tur sēž Dzintars Ābiķis. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Tu nemelo!") Tu sēdi gan tur! (Aplausi.) Tas notika 6.Saeimas laikā. Šeit Dzintars Ābiķis tādā īpatnējā noskaņojumā tuvu pie raudāšanas noņēma no izskatīšanas Valsts valodas likumu trešajā lasījumā. Noņēma. Nebūtu neviens van der Stūls šeit ieradies šodien. Tagad viņš atkal tiekas ar Ābiķi un netiekas ar kādu citu. Noņēma viņš šo likumu!

Kas notika 7.Saeimā? 7.Saeimā mūsu frakcija bija tā, kas ierosināja izskatīt šo likumu no jauna. Mūsu frakcija to ir ierosinājusi. Nezin kāpēc visur tiek pasniegts, ka galvenais varonis, kurš pat nezinot, kas notiks un kas nenotiks. Un tāpēc es paskaidroju, kāpēc apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir valdībā. Tieši tāpēc, lai šeit, valdībā, mēs vēl kaut ko varētu izdarīt. Lai mēs kaut ko varētu izdarīt naturalizācijas kontrolēšanas lietā. Lai mēs varētu strādāt pie Repatriācijas programmas. Cik jūs esat darījuši pie repatriācijas, interesanti? Lai mēs varētu strādāt pie visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar Izglītības likuma ieviešanu? Izglītības likums ir labs pieņemts, bet tas būs jāievieš. Būs jāstrīdas par budžeta sadalīšanu un tamlīdzīgām lietām, runājot par tālāko izglītības attīstību. Tāpēc esiet tik laipni, paanalizējiet. Jā, Tautas partija, jūs varat strādāt valdībā, ja jūs gribat. Es domāju, ka neviens šeit neprotestēs pret to, ja jūs gribētu strādāt valdībā. Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Laiks, Dobeļa kungs!

J.Dobelis.

Paldies visiem tiem, kas šodien uzstājās pirms manis.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Vai referents vēlas kaut ko piebilst? Nevēlas. Tādā gadījumā, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam". Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 60, atturas — 14. Lēmuma projekts nav atbalstīts

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram, īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos, veselības valsts ministram, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram un meža valsts ministram Zemkopības ministrijā" . Vai kāds vēlas debatēt par šo lēmuma projektu? Atklājam debates. Jānis Vētra, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Vētra

(LC). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie klātesošie! Tikko mums bija iespēja uzklausīt viedokļus par valdības darbu kopumā, un tagad, izskatot jautājumu par valdības paplašināšanu, es gribu īpaši pakavēties pie viena no ministru pretendentiem, tas ir, jautājumā par veselības valsts ministru.

Ministrus darbā valdībā, protams, aicina Ministru prezidents. Taču viņa izvēles iespējas ietekmē gan koalīcijas uzbūve, skaitliskās proporcijas, gan arī nosacījumi koalīcijas pastāvēšanai. Un šodien, kad apstiprināšanai tiek piedāvāti arī valsts ministru amata kandidāti, tajā skaitā veselības valsts ministra amata kandidāts, izvēles iespējas ir vairāk sašaurinātas, jo jau ir ministrijas vadītājs ar savām noteiktām prasībām. Tādējādi politiskā situācija un pastāvošie stereotipi ļāvuši bijušajam veselības valsts ministram Viktoram Jaksonam atkal kļūt par šā amata kandidātu. Tomēr mums šajā gadījumā ir iespēja pašiem formēt savu viedokli, tieši Saeimā viedokli, par veselības valsts ministra amata pretendentu Viktoru Jaksonu, jo viņš jau šajā amatā atradās un strādāja iepriekšējās valdības laikā. To es gribu īpaši atgādināt, jo daudzi sabiedrībā vispār nebūs pamanījuši, ka tāds Viktors Jaksons valdībā vispār bija. Savukārt veselības aprūpes sistēmā strādājošie profesionāļi šo periodu atceras ļoti labi, jo tas bija periods, kad lēmumu pieņemšana notika dziļā slepenībā, vispārēja neskaidrība par veselības aprūpes situāciju tikai padziļinājās, un pāri visam bija sapratne par to, ka nozari nevada pats Viktors Jaksons, bet viņš ir tikai interešu grupas manipulāciju objekts, pie kam bieži bija tāda sajūta, ka viņš pats savas rīcības sekas vienkārši neapzinās.

Protams, ka ministrs ir politiska persona, bet savā ziņā viņš ir arī savas nozares profesionālis, un tas var noteikt panākumus šajā ziņā. Proporcija starp politiķi un nozares profesionāli dažādos ministru amatos ir dažāda. Veselībā, šajā ļoti komplicētajā nozarē, tikai ar politisku pieredzi vien nepietiek. Šinī ziņā mēs varam diezgan labi mēģināt prognozēt to, kā attīstīsies situācija veselības aprūpē, apstiprinot tieši Viktoru Jaksonu šinī amatā.

Es atļaušos šodien pieskarties tikai atsevišķiem jautājumiem, par kuriem jau pamatnostādnes ir proponētas un izskaidrotas masu saziņas līdzekļos un arī speciālistu aprindās.

Pirmā lielā problēma ir tieši saistīta ar primāro veselības aprūpi. Tieši ar šīs primārās veselības aprūpes sasteigtu, nepārdomātu un, es gribu teikt, arī nesagatavotu ieviešanu. Ja jau šinī gadā ir plānots pāriet uz principu, ka visi pamatlīdzekļi, kas domāti primārajai aprūpei, ies caur primārās veselības aprūpes ārstiem jeb ģimenes ārstiem, un šinī situācijā galvenais problēmu objekts būs pats pacients, jo situācija ir diezgan skaidra, ja mēs stādāmies priekšā, ka Latvijā ir vajadzīgi 1600–1900 ģimenes ārstu, sertifikāti šobrīd ir izsniegti kādiem 700, tomēr kā īsti praktizējoši ārsti varbūt strādā daži desmiti šajā jomā Latvijā.

Tajā pašā laikā, šo reformu virzot uz priekšu bez vajadzīgās sagatavošanas, veidojas šis paradoksālais stāvoklis, ka pacientam, lai viņš saņemtu speciālista konsultāciju, vispirms ir jādodas pie ģimenes ārsta, tātad tā ir viena vizīte. Ģimenes ārsts izšķir, vai ir vajadzīga konsultācija, tad viņam ir jādodas pie speciālista, teiksim, kardiologa, ķirurga, ginekologa vai kāda cita speciālista. Un tad, kad tas ir beidzis kādus nozīmējumus, tai skaitā par bezmaksas medikamentu iegādi, atkal ir jādodas atpakaļ trešo reizi pie ģimenes ārsta, lai saņemtu, izrakstītu šo recepti. Šī situācija īpaši problemātiska ir tajā apstāklī, ka no visiem primārajai aprūpei atvēlētajiem līdzekļiem 75% ir paredzēti pašam ģimenes ārstam un tikai 15% tiek paredzēti speciālistiem...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, jūsu debatēšanai paredzētais laiks ir beidzies.

J.Vētra.

Jā, paldies! Un šinī sakarībā es aicinu pārdomāt galvenokārt pašam Viktoram Jaksonam to, vai viņš pats nevarētu šinī lietā mainīt savu nostāju un apzināties savas spējas šī amata pildīšanā.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Es vēršos pie frakcijas "Latvijas ceļš" un konkrēti pie deputāta Vētras. Deputāt Vētra, šodien tie cilvēki, kuri pēc jūsu iniciatīvas te stāvēja pie Saeimas un piketēja, es ar dažiem parunāju. Viņi tā īsti nesaprata, par ko viņi piketē. Kāpēc Medicīnas akadēmijā šodien ir izsludināta brīvdiena, respektīvi, nav mācību diena? Tāpat arī droši vien ļoti daudziem nav saprotamas jūsu aktivitātes šodien šeit no tribīnes, jo jūsu frakcija ir lēmusi pilnīgi citādi. Tieši tādas pašas aktivitātes jautājumā par īpašo uzdevumu ministru pašvaldību lietās Jāni Bunkšu varētu izteikt kāds no pozīcijas deputātiem, bet viņi to nedara un nedarīs, jo jāievēro tomēr savstarpējās iecietības princips un koalīcijā ir jāstrādā pēc citiem principiem. Tā kā, deputāt Vētra, es aicinu tomēr jūs savas privātās lietas, savas privātās intereses nekārtot no šīs tribīnes, bet kārtot tās godīgā ceļā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Tātad mums ir jābalso par Saeimas lēmuma projektu "Izteikt uzticību šādiem ministriem un valsts ministriem: ekonomikas ministrei Ingrīdai Ūdrei, īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos Jānim Bunkšam, veselības valsts ministram Labklājības ministrijā Viktoram Jaksonam, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrei Izglītības ministrijā Tatjanai Koķei, mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Gintam Kaktiņam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 24, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam jaunos ministrus! (Aplausi.)

Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus. Nākamais darba kārtības jautājums — Mandātu un iesniegumu komisijas informācija par to, ka Ainārs Šlesers atjauno deputāta mandātu un beidzas deputāta pilnvaras deputātam Krišjānim Peteram . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija paziņo, ka ir saņemts Aināra Šlesera iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ekonomikas ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Krišjānim Peteram, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus. Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 5.panta trešās daļas noteikumiem ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots Aināra Šlesera deputāta mandāts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pateicamies deputātam Krišjanim Peteram par darbu. (Aplausi.)

Sakarā ar mūsu izmaiņām darba kārtībā tagad ir jāizskata jautājums par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" . Komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu izskatīt kā pēdējo sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Nav iebildumu? Nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" , trešais lasījums. Priekšlikums — pagarināt iesniegšanas termiņu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" trešajam lasījumam līdz šā gada 3.jūnijam. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 24, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas Konvenciju par pagaidu ievešanu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta nr. 632. Atbildīgā komisija —Ārlietu komisija ierosina precizēt visus pantus sagatavotajā likumprojektā, ieskaitot virsrakstu, izņemot 5.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Krasts.

Ja deputāti piekrīt precizētajai redakcijai, tādā gadījumā es ierosinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas Konvenciju par pagaidu ievešanu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas —nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Par minēto likumprojektu neviens ierosinājums, papildinājums vai labojums nav saņemts. Tātad atbildīgās komisijas, Ārlietu komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Emigrācijas likums" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.624 un izskatām otrajā lasījumā "Emigrācijas likumu". Lielākā daļa no 30 priekšlikumiem ir redakcionālas dabas. Uz tiem, kur vajadzēs vērst jūsu uzmanību, es vērsīšu uzmanību.

Tātad 1.priekšlikums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ir principā redakcionālas dabas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir ierosinājusi un pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

2.priekšlikums ir arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt bāreņu tiesu, jo principā ar to mēs dodam iespēju vienai instancei lemt, tas ir respektīvi — tiesai. Es lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš.

3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un tas ir — papildināt 3.pantu ar trešo daļu tādā redakcijā, kādā ir uzrakstīts. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

4.priekšlikums līdz ar to, ka jūs pieņēmāt iepriekšējo, tas ir numerācijas maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš.

5.priekšlikums ir redakcionālas dabas no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

6.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas liek priekšā papildināt 4.pantu ar jauno otro daļu tādā redakcijā, kā ir rakstīts. Un līdz ar to, ja jūs pieņemiet, mainīt numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

7.priekšlikums ir redakcionālas dabas, priekšlikums, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

8.priekšlikums principā ir redakcionālas dabas, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

9.priekšlikums ir tīri redakcionālas dabas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš.

10.priekšlikums praktiski arī ir redakcionālas dabas, un tas nāk no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

11.priekšlikums ir mazliet būtiskāks, tas ir, papildināt šo pantu ar jaunu 3.punktu tādā redakcijā, kāda ir tekstā. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Atbalstīts. Lūdzu, kolēģi, uzmanību!

J.G.Vidiņš.

12.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 5.panta 3.punktu, un to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nav akceptējusi. Es lūdzu arī Saeimas akceptu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 12.priekšlikumu.

J.G.Vidiņš.

13.priekšlikums ir deputāta Lujāna priekšlikums — papildināt 5.panta 3.puntku ar sekojošiem vārdiem — kā tekstā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.G.Vidiņš.

14.priekšlikums ir izteikt 5.panta 3.punktu kā 5.panta 6.punktu sekojošā redakcijā kā tekstā. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

Deputāts Lujāns 15.priekšlikumā liek priekšā izslēgt 5.panta 4.punktu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš.

16.priekšlikums ir deputāta Lujāna priekšlikums, un viņš lūdz izteikt 5.panta 4.punktu redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.G.Vidiņš.

18.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, un tas ir — papildināt 5.pantu ar 5.punktu kā tekstā. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

Juridiskais birojs liek priekšā 15.panta 6.punktu izslēgt. Komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

20.priekšlikums ir papildināt 5.pantu ar 7.punktu — ar tekstu, kāds ir tabulā. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

21.priekšlikums ir papildināt 5.pantu ar 8.punktu redakcijā, kāda ir tekstā. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš.

Juridiskais birojs 22.priekšlikumā liek priekšā mainīt pantu secību sakarā ar to, kā mēs tagad esam izdarījuši izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 22.priekšlikumu.

J.G.Vidiņš.

23.priekšlikums ir redakcionāls priekšlikums, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš.

24.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas principā ir redakcionāls priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

25.priekšlikums ir arī redakcionāls priekšlikums. To ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Es lūdzu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.G.Vidiņš.

26.priekšlikums ir izslēgt 7.pantā sekojošus vārdus kā tekstā. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

27.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

28.priekšlikums principā arī ir redakcionālas dabas, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.G.Vidiņš.

29.priekšlikums ir numerācijas maiņa, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.G.Vidiņš.

Un 30.priekšlikums — tas ir tas svarīgākais priekšlikums, un to ir izteikusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija — ierosinājusi papildināt likumprojektu ar 13.pantu šādā redakcijā. Es lūdzu deputātus uzmanīgi izlasīt to, jo tas paredz Latvijas pilsonim un nepilsonim, ka ir tiesības jebkurā laikā brīvi atgriezties Latvijā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija par to balsoja, domas dalījās, un vairākums tomēr atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu mazu uzmanību, jo šis priekšlikums ir ļoti nopietns, bet diemžēl absurds, jo, pirmkārt, ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā regulē speciāls likums — likums "Par iedzīvotāju ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Tas ir speciāls likums.

Otrkārt. Termins "nepilsonis" ir mūsu likumdošanā... tādu terminu parasti nelieto. Tas ir nekorekts. Un, ja mēs šādu normu atbalstām, tad vienīgais, ko es saprotu no šīs normas ir, ka, piemēram, cilvēks, kas šobrīd emigrē uz citu valsti, saņemot turklāt kompensāciju, piemēram, izbrauc uz Krieviju, saņemot kompensāciju no Latvijas valsts, un ka viņam tagad ir tiesības jebkurā laikā atgriezties uz dzīvi Latvijā. Jā, viņam šādas tiesības ir, bet to nav jāregulē šim likumam. To regulēs likums "Par ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Tāpēc es ļoti lūdzu un aicinu šo nekorekto no juridiskā viedokļa priekšlikumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu, esiet uzmanīgi ar šo te priekšlikumu, ko atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras sastāvā strādāju arī es. Bet es iebildu pret šādu variantu komisijas sēdes laikā tāpat kā mans kolēģis Vidiņa kungs, jo, godīgi sakot, tas ir pavisam nepieļaujami. Es atgādināšu, ka nepilsoņi Latvijā ir īpaša kategorija. Kā rezultātā viņi šeit ir saradušies? Tā ir okupācija, kolonizācija, rusifikācija, kas tika totāli pieļauta no Padomju savienības puses. Jūs to ļoti labi zināt. Vienīgi daudzi jau ir aizmirsuši, un cik es saprotu no tā, ka šobrīd jūs gandrīz visi sarunājaties savā starpā un jūs neinteresē šī problēma, man ir ļoti žēl. Bet būtu nenormāli, ja šie nepilsoņi, kas šeit sabrauca, labāku dzīvi meklējot, uz brīdi faktiski, viena daļa uz brīdi, lai meklētu tālāk kādu citu laimes zemi (Starpsauciens: "Kas viņiem pilsonība!") liela daļa, protams, uz visu mūžu, bet ja nu reiz viņi ir izdomājuši aizbraukt, tad lūdzu, aizbrauciet, dzīvojiet tur, bet nav nekāda vajadzība, es atvainojos, Latvijai ar likumu noteikt, ka viņiem ir tiesības atgriezties Latvijā. Tie taču nav Latvijas pilsoņi. Jā, tie nepilsoņi, kuri pašlaik šīs totālās naturalizācijas rezultātā iegūs pilsonību, tur neko nevar darīt, viņi aizbraucot varēs atgriezties, bet nedosim šādas tiesības nepilsonim. Tās, aizbraucot nepilsonim no Latvijas, tiek zaudētas. Lūk, tādai jābūt patiesībai, un tādam jābūt pamatprincipam. Kolēģi, esiet uzmanīgi balsojot! Es lūdzu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Jautājumu par nepilsoņu statusu pirms trijām nedēļām izskatīja Pilsonības likuma izpildes komisija. Un mēs, godātie kolēģi, konstatējām sekojošo, ka Pilsonības likumā, kurš tika pieņemts pirmais — 1994.gada rudenī, ir vesela nodaļa, kas reglamentē situācijas un gadījumus, kādos pilsonis zaudē pilsonību. Savukārt likumā par nepilsoņa statusu, kā mēs saīsināti saucam šo likumu, nav nevienas normas, kas reglamentētu, kādos gadījumos persona zaudē nepilsoņa statusu. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo situāciju, izveidoja darba grupu, un kopā ar atbildīgām valsts amatpersonām mēs gatavojām grozījumus tā saucamajā nepilsoņu likumā. Ja gadījumā, godātie kolēģi, tiktu pieņemta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātā redakcija, tas dotu tiesības tiem 200 tūkstošiem nepilsoņu, kas izceļojuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atgriezties Latvijas valstī. Šobrīd mūsu valstī pastāv šāda kārtība — ja nepilsonis vēlas izceļot uz pastāvīgu dzīvi uz NVS valstīm, tad viņš saņem, kā pareizi to teica referents, atbilstošās kompensācijas, ja viņš ir pensionārs, tiek nosūtītas pensiju lietas attiecīgajā valstī, viņš tiek izrakstīts, attiecīgās korekcijas tiek izdarītas Iedzīvotāju reģistra datos, un šai personai nav tiesību atgriezties Latvijas valstī. Atskaitot tajos gadījumos, kā pareizi norādīja referents un Ābiķa kungs, speciālā likumā noteiktajos gadījumos. Godātie kolēģi, lūdzu neatbalstīt šo normu! Tā ir ļoti bīstama.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Pirms tiek sagatavota izdruka, daži paziņojumi. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie kolēģi! Lūdzu piefiksēt stenogrammā, ka balsojumā par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, es balsojumā atturējos, nevis tā, kā parādījās stenogrammas izdrukā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no komisijas! Es atgādinu, ka mums starpbrīdī ir tikšanās ir izglītības ministru Jāni Gaigalu, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks starpbrīdī komisijas telpās. Lūdzu doties uz komisijas telpām.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Arnis Kalniņš, Leonards Stašs, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Jevgēnija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka turpinām apspriest likumprojektu "Emigrācijas likums" otrajā lasījumā. Turpinām debates par 30. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Vārds Jurim Dobelim, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es iesākšu ar nelielu uzrunu. Godātā Tautas partija! Nu redziet, tagad ir pienācis brīdis, kad man jāpaļaujas uz jūsu balsojumu. Paldies Dievam, arī Dzintars Ābiķis ir kļuvis konstruktīvāks un pauž tos pašus uzskatus, kādi man ir vienmēr bijuši pieņemami. Jā, es tiešām šajā balsojumā ceru uz Latvijas valstij pareizu balsojumu. Jo paskatieties, ko nozīmē šis 30.priekšlikums, kas tas ir par 12.pantu? Tas ļauj Latvijas pilsonim un nepilsonim jebkurā laikā brīvi atgriezties Latvijā. Sakiet, lūdzu, kāpēc šajā pantā ir jāieliek Latvijas pilsoņa tiesības atgriezties Latvijā? Tas ir pats par sevi murgs, tas ir galīgi nevajadzīgs secinājums. Latvijas pilsoņa tiesības ir noteiktas citos likumos, sākot ar mūsu valsts pamatlikumu Satversmi. Tā kā šī norma ir galīgi lieka, deklaratīva, acīmredzot piekabināta tāpēc, lai tur parādītos arī jēdziens — nepilsonis. Tagad nepilsonis, kādi tad ir tie nepilsoņi? Ir nepilsoņi, kas šeit pastāvīgi dzīvo un ir terminētā prombūtnē, un ir nepilsoņi, kas ir saņēmuši kompensāciju par izbraukšanu un aiztinušies uz visām debess pusēm. Tad sakiet, par kādiem nepilsoņiem jūs runājat šajā normā? Līdz ar to šī norma pat juridiski ir absurda, nemaz nerunājot par to jēgu, kas šajā ir ielikta. Es dzirdēju vakar no dažām frakcijām tādu frāzi — mums ir obligātais frakcijas balsojums, un mēs neko vairs nevaram tur darīt. Nu, atvainojiet lūdzu, paskatieties, kas tur ir uzrakstīts. Es saprotu, ka varbūt, pieņemot šos obligātos balsojumus, nav bijusi iedziļināšanās pašā balsojuma jēgā. Izņemsim ārā šo 12.pantu vispār, un, ja mēs vēlamies kaut ko šeit ielikt par tiesībām atgriezties Latvijā, tad tas ir rūpīgi jāsaskaņo ar citiem likumiem un rūpīgi jāizvēlās jēdziens, jo šāds sludinājums — tas ir pretrunīgs un pilnīgi lieks. Es aicinu neatbalstīt šo 30.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Miroslavs Mitrofanovs — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu teikt Dobeļa kungam — jā, ir zināma problēma ar šiem pabalstiem, bet mums vēl būs laiks trešajā lasījumā izstrādāt normu pārejas noteikumos, lai risinātu šo problēmu par tiem cilvēkiem, kuri dabūja pabalstu un ir aizbraukuši no Latvijas, bet principā šis priekšlikums, par kuru tagad ir runa, ir bijis rūpīgi izdiskutēts mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs nonācām pie tāda risinājuma, ka šis priekšlikums ir atbalstāms, un galvenais arguments, kurš mūs pārliecināja, ka tāds priekšlikums ir jāatbalsta, bija tāds, ka jau Satversmē ir līdzīga norma, kas dod gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Un šis 98.pants skan tā, ka ikvienam ir tiesības brīvi aizbraukt no Latvijas, un ikviens, kam ir Latvijas pase, un Latvijas pase, kā mēs visi zinām, ir gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā un viņiem ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Un ir normāla likumdošanas prakse, ka tādas vispārīgas normas, kuras ir iekļautas Satversmē, pēc tam ir konkretizētas un atkārtotas kādā speciālā likumā, un šis ir tāds gadījums, kad mums ir tikai jāatkārto šī norma speciālā likumā. Un es aicinu tagad nebalsot pret mūsu Satversmi, bet atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Tas, ko teica iepriekšējais runātājs, atbilst patiesībai, bet mūsu valstī (es jau otrreiz runāju par šo problēmu) ir spēkā īpašs likums, kas reglamentē to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas un citas valsts pilsonības, tiesības un pienākumus. Šajā likumā, atšķirībā no bezvalstnieku likuma un atšķirībā no Pilsonības likuma, nav nevienas rindiņas, neviena vārdiņa, nevienas normas par to, kādos gadījumos nepilsoņi zaudē nepilsoņu statusu. Pilsonības likumā ir vesela nodaļa, pieci panti, kas nosaka, kādā kārtībā, kādos gadījumos pilsonis zaudē pilsonību vai viņam pilsonība var tikt atņemta. Šāda pat norma, līdzīgas normas ir bezvalstnieku likumā, ko mēs visi kopīgi pieņēmām, bet savukārt trešai iedzīvotāju kategorijai, kas dzīvo mūsu valstī, proti, nepilsoņiem, viņu likumā, nepilsoņu likumā, nav šādas normas, tādēļ šis nepilsoņu likums ir jāpapildina ar īpašu nodaļu, kurā tiek noteikti gadījumi, kādos nepilsoņi tāpat kā pilsoņi zaudē savu nepilsoņu statusu. Un šis jautājums nav jāreglamentē šajā likumā, godātie kolēģi, un tad nebūs pretrunas ar Satversmi. Un tagad es aicinātu tomēr šajā likumā šo problēmu nereglamentēt, šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Es ceru, ka deputāti uzmanīgi klausījās visus pamatojumus, un tādēļ es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 30. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 36, atturas — 11. Priekšlikums ir noraidīts.

J.G.Vidiņš.

Paldies! Aicinu balsot par likumu otrajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Emigrācijas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 11, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Priekšlikumus lūdzu trešam lasījumam iesniegt līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

3.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, iepazinusies ar šo iesniegto likumprojektu, atbalstīja šo dokumentu un aicina arī Saeimu atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens nsv pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

G.Krasts.

Mans ierosinājums — priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 31.maijs.

Sēdes vadītājs.

31.maijs. Iebildumu nav? Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un akceptēja. Būtu aicinājums arī Saeimai šodien akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts.

Ierosinājums, ka 27.maijs būtu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 27.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.636. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

3. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu — komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Likumprojekta 9.panta nosaukums ir — Izglītības ieguves valoda. Es uzskatu, ka 9.panta nosaukums neatbilst mūsdienu realitātei. Kā jums ir zināms, šodien mūsu valstī ap 65% no visiem skolēniem mācās latviešu valodā, ap 35% mācās krievu valodā, tur procentu daļās mācās arī citās mazākumtautības valodās. Pat 1.klasē šogad 28% skolēnu mācās atkal mazākumtautību valodās. Kā jūs saprotat, arī turpmākajos gados Latvijā eksistēs apmācība ne tikai valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodās, jo sevišķi privātskolās, ko neaizliedz arī šis likumprojekts. Lai 9.panta nosaukums atbilstu dzīves realitātei, lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nosaukt šo pantu — izglītības ieguves valodas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Kā komisijai paskaidroja valodas speciālisti, tad vārda "valoda" lietojums vienskaitlī absolūti nenozīmē to, ka nevar izglītības sistēmā būt dažādas valodas, tas absolūti to neizslēdz. Tas ir valodniecisks jautājums, un valodnieki uzskata, ka jālieto ir vienskaitlī, un tam nav nekādas izrietošas sekas no tā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 57, atturas — 15. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis.

4. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godātie deputāti! Likums par Latvijas izglītības iestādēm, kuru pieņēma 1919.gada 8.decembrī un kuru parakstīja Tautas padomes prezidents Jānis Čakste, bija atzīts par vienu no demokrātiskākajiem Eiropā. Mūsu senči rūpējās par mieru sabiedrībā, par īsto tautas integrāciju, varbūt arī nelietojot šo terminu. Ar jūsu atļauju es nocitēšu tikai trīs pantus no 1919.gada likuma, un 39.pantā ir rakstīts: visas obligatoriskās skolās mācība jāsniedz skolēnu ģimenes valodā, tas ir 39.pants. 40.pants — par skolēnu ģimenes valodu atzīstama tā valoda, kuru uzdod bērnu vecāki, bērnu skolā pieteicot, un kurā viņš var brīvi savas domas izteikt. Un 41.pants: valsts un komunālās iestādes uztur ikkatrai tautībai tik daudz obligatorisko skolu, cik vajadzīgas viņu bērnu izglītošanai, skatoties pēc tā likuma noteikumiem. Tālāk ir paskaidrojums, ka, ja ir 30 cittautu bērnu minoritāšu pārstāvji, tad viņiem jebkurā vietā jāorganizē atsevišķa klase un tā tālāk. Vai jūs domājat, ka esat gudrāki par saviem tēviem un vectēviem? Piedošanu, es tā nedomāju. Vecāki maksā nodokļus, uz šiem nodokļiem valsts uztur skolas, man ir zināms, ka Latvijas cilvēktiesību komiteja pagājušā gadā savāca apmēram 70 tūkstošu parakstu par to, lai bērniem atļautu mācīties savā dzimtajā valodā, vienlaicīgi nodrošinātu kvalitatīvu latviešu valodas mācīšanu, un tāpēc, saprotot, ka aicinājumi maksā lēti, es tomēr lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā runa par nodokļu maksāšanu ir ļoti vienkārši atrisināma.

Tie, kas nevēlas maksāt nodokļus Latvijai, var no šejienes repatriēties, un nebūs vairāk nekādu nodokļu problēmu. Tātad, ja jūs vēlaties šeit dzīvot un maksāt nodokļus, tad vajag arī ievērot tās tradīcijas un tos likumus, kādi ir Latvijas Republikā.

Ko jūs tagad piedāvājat? Jūs piedāvājat kaut kādu jocīgu normu: mazākumtautību valodās. Cik ir mazākumtautību Latvijā? Es nezinu — 50, 60, 70? Tagad jūs tur runājat par kaut kādu skatli — 20 vai 30, jūs minējāt 30. Tagad iedomājieties — un to visu jūs taisāties finansēt no valsts vai pašvaldību budžeta? Tas ir galīgs absurds! Kā jūs varat garantēt iegūt izglītību mazākumtautībām? Tātad tas, jau tīri loģiski domājot, ir galīgi nepieņemami. Līdz ar to es aicinu šo te priekšlikumu nepieņemt!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Augsti godājamie deputāti un augsti godātais Plinera kungs! Man liekas, ka varbūt nebūtu vietā vienmēr atsaukties uz pirmās brīvvalsts laika likumiem, jo tad bija pilnīgi cita situācija. Jūs vienmēr aizmirstat 50 gadu rusifikācijas sekas, un es lūdzu to ņemt vērā. Un, ja jūs tiešām esat tādi mazākumtautību Latvijā aizstāvji, tad tiešām, kā Juris Dobelis jau teica, kādā veidā jūs organizēsiet valsts skolas čigānu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu, azerbaidžāņu, armēņu un tā tālāk valodās, jo viņiem tad tādas būtu paredzamas?

Es domāju, ka iesim kopsolī ar visām Eiropas civilizētajām valstīm, kur izglītība ir garantēta valsts valodā, un mēs negribam un arī nedarīsim nekādus ierobežojumus jums privātskolu atvēršanā. Dariet to, lūdzu, uz veselībām un cik jūs gribat. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners — otro reizi.

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Godājamais Dobeļa kungs aicināja ievērot tradīcijas. Es arī aicinu ievērot tradīcijas. Jums ir zināms, ka pirmskara Latvijas Republikā mācības bija organizētas astoņās valodās. Tātad Dobeļa kungs aicina ievērot tradīcijas, un arī es aicinu ievērot tradīcijas. Starp citu, es jums nolasīju likuma pantus no 1919. gada. Mūsu tēvi un vectēvi lieliski pierādīja, kā visu to var organizēt, izdarīt bez problēmām. Un, starp citu, 1996. gada Hāgas rekomendācijas paredz tādu izglītību — garantē izglītību valsts valodā, bez šaubām, kā ir mūsu priekšlikumā un dod tiesības iegūt izglītību arī minoritāšu valodās. Negribu citēt... Varu citēt arī Hāgas rekomendācijas. Vēlreiz lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi, man patiešām izbrīnu rada, ka no šīs Saeimas cienījamais Vidiņa kungs aicina uz starpnacionālo naidu. Mēs varētu pajautāt gan cienījamajam Jurkāna kungam, gan arī Rudeviča kungam, vai čigānu skolās, vai poļu skolās mācības notiek krievu valodā. Jo Vidiņa kungs paziņoja... izrādās, ka mazākumtautības skolas — tās būs kaut kādas rusifikācijas paliekas. Es nezinu, kurā mazākumtautības skolā tieši konkrēti, varbūt baltkrievu vai krievu skolā varbūt ir krievu valodā, bet citās savās nacionālajās skolās notiek apmācības.

Tāpat es domāju, cienījamie kolēģi, ka pilnīgi loģiski ir mūsu nodokļu maksātājiem...Un šie cilvēki visi ir nodokļu maksātāji, Vidiņa kungs. Šeit nav starpība, vai tu esi krievs, čigāns, polis, ukrainis, baltkrievs. Viņi maksā mūsu valstij nodokļus, un viņiem ir tiesības pieprasīt arī, ja valsts finansē apmācību, viņiem ir tiesības pieprasīt finansēšanu savas mazākumtautību skolas apmaksai. Un tātad atkal, Vidiņa kungs, viņiem ir tiesības kā nodokļu maksātājiem šādu maksājumu dabūt. Ir.

Un tādēļ es aicinātu pilnīgi atbalstīt mūsu loģisko priekšlikumu un neveicināt starpnacionālā naida kurināšanu, ko dara Vidiņa kungs ar mūsu Saeimas rokām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, piedodiet, ka es nāku tribīnē arī, bet es nevaru nesacīt dažus vārdus pēc Plinera sacītā, jo viņš aicina ievērot tradīcijas. Es arī. Bet es, Plinera kungs, jūs un visu jūsu partiju aicinātu ievērot arī konvencijas, un, ievērojot attiecīgās konvencijas, es aicinātu jūs attiecīgajā brīdī nākt šurp tribīnē un visā jūsu realitātē dzīvē izpildīt konvencijas, starptautiskās konvencijas, kuras jūs ne reizi vien pieminat, un konvencijas paredz civilokupantiem pēc okupācijas izbeigšanās aizbraukt mājās. Jūs pat neiepīkstaties par šādām lietām, Plinera kungs un visi pārējie. Tā, lūk, būtu jūsu normāla attieksme. Tagad jūs sakāt — ievērosim realitāti. Realitāte ir tāda, ka jūs gribat palikt tanī pašā vietā, kurā Latvija atradās 50 okupācijas gados. Jūs gribat, teorētiski šobrīd jūs gan sperat it kā vienu solīti uz priekšu, teorētiski latviešu valoda būtu līdzvērtīga — paritātes princips ar krievu valodu, bet faktiski krievu valodas prioritāte turpinātos. Tāda, lūk, ir jūsu tradīciju turpināšanās.

Un, lai es atkārtoti nekāptu tribīnē, es pieminēšu vēl citus priekšlikumus. Pavisam īsi. Priekšlikums, kas ir, piemēram, 6. pantā... 6. priekšlikumā. Paklausieties, kas tur ir rakstīts: profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodās pēc absolventa izvēles. Pēc absolventa izvēles.

Un vēl interesantāk nākamajā — mācību iestāde, ieklausieties, ir atbildīga par to, lai tās absolvents prastu pildīt savas profesionālās funkcijas, lietojot valsts valodu. Jūs varat iedomāties, cik kolosāli! Lai atbild mācību iestāde, ja cietpaurīgs absolvents nav iemācījies latviešu valodu un turpina runāt krievu valodā. Mācību iestāde būs atbildīga. Tad padomājiet, Plinera kungs un pārējie šīs partijas kungi, ko jūs rakstāt, kādus absurdus! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Atverot šo Izglītības likumu, kurš ir pieņemts 6. Saeimā un kurš vēl nav stājies spēkā, jo šis datums ir 1. jūnijs, kad šim likumam vajadzētu stāties spēkā, Saeima, atverot šo likumu vēl pirms šī brīža, ir pakļāvusi to atkal dažādām revīzijām, kuras mēs redzam šajos priekšlikumos, kas sākās tikai ar dažām izmaiņām, kas skar pārejas noteikumus.

Bet konkrēti, runājot par 4. priekšlikumu, es gribētu vērst deputātu uzmanību uz sekojošām varbūt tādām argumenta lietām. Pirmkārt, 6. Saeimā jau par to visu debates bija un deputāti vienreiz savu lēmumu izteica. Otrs. Šis likums nav tapis vienā dienā vai vienā nedēļā, tas ir saskaņots, pārbaudīts un izrunāts dažnedažādās auditorijās, un es gribētu pieminēt tikai tādu autoritatīvu ekspertu organizāciju kā EDSO misiju Latvijā, kas arī iepazinās ar šo likumprojektu, un iebildumu no Eiropas Savienības pārstāvjiem vai tiem cilvēkiem, kas uzrauga vai pārrauga, kādā veidā top šī likumdošana, nav bijuši ne šajā pantā, ne arī tālākajos pantos, kuri skar atkal šo valodas jautājumu.

Tālāk es gribētu piebilst, ka 4. priekšlikums, kurš runā par 9. panta pirmo daļu, ir jāskata ciešā sakarībā ar nākamo — otro daļu. Un es gribētu pastāstīt, ka šeit ir jārēķinās ar likumu veidošanas loģiku, ka pirmajā panta daļā tiek pateikts par to, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, un par citiem gadījumiem runā jau nākamajā panta daļā.

Un man būtu liels lūgums — atbalstīt Saeimas deputātiem komisijas priekšlikumu, noraidīt šo un arī nākamos priekšlikumus, kas skar 9.pantu — Izglītības ieguves valoda, jo nevajadzētu ieviest jaunus terminus, kā, piemēram, mazākumtautību valodas, ja mēs Izglītības likumā runājam par izglītības programmām. Un, ja uz šobrīdi ir iespējams mazākumtautību valodās realizēt izglītības programmas, ir skolas, kas to dara, nevajadzētu traucēt šo procesu, mēģinot ieviest jaunu terminoloģiju, kādus apzīmējumus, kas nesaskan ar izglītības sistēmā jau pieņemto valodu. Es ļoti lūdzu cienījamos deputātus neatbalstīt deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Starp tiem, kas mūsu dienās labprāt citē mūsu pirmo prezidentu Jāni Čaksti, diez vai nav arī tādi cilvēki, kas padomju okupācijas laikā tvarstīja studentus, kad tie gribēja aiziet un nolikt puķes pie pirmā prezidenta kapa. Tas ir tā par to cilvēku sirdsapziņu, kas tagad citē no 1919. gada likumiem un tā tālāk.

Bet arī vienu lietu es zinu, ka mūsu Latvijas Universitātē brīvvalsts laikā, tas ir, pirms okupācijas, ko daži no mums neatzīst par okupāciju, pirms okupācijas Latvijas Universitātē mācību valoda bija latviešu, tātad skolās bija jāsagatavojās, bija jānoliek iestāju pārbaudījums latviešu valodā, un es atceros no sava BBC darba, man bija divas kolēģes, viena saucās Taņa Kelim, un otra bija Helēna Novaka, ebreju izcelsmes Latvijas pilsones, kas abas bija beigušas Rīgas krievu ģimnāziju, bet bija sagatavojušās tik labi latviešu valodā, ka abas arī beidza Latvijas Universitāti latviešu valodā un pārzināja šo latviešu valodu, un pret to viņām abām bija liels respekts. Tagad mūs grib degradēt tādā ziņā, un tad jau drīz pieprasīs vismaz divu vai trīs valodu mācības mūsu Universitātē. Padomāsim par to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un cienījamais Lujāna kungs! Jeb vai viņš nav? Aizbēga un nobijās... Ziniet, viņš tikko 5 minūtes atpakaļ mani apvainoja vienā smagā kriminālnoziegumā, respektīvi, nacionālā naida kurināšanā. Jūs visi bijāt liecinieki, ka es nekādu nacionālo naidu nekurināju, un tamdēļ, Lujāna kungs, es jūs brīdinu: ja turpmāk jūs tādā veidā mani apvainosiet, es būšu spiests griezties tiesību sargājošos orgānos pēc palīdzības. Tā kā esiet, lūdzu, uzmanīgs un ņemiet to vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts.

J.Jurkāns

(PCTVL). Godātie kolēģi, vispirms es gribu pateikt tādu patiesību, ka mūsu partijas kolēģis Plinera kungs nekad nav šaubījies par šīs valsts okupāciju. Viss, par ko mēs gribam iestāties, ir, lai šāda okupācija neatkārtotos vēlreiz. Neviens jau akmenī Latvijas neatkarību nav iecirtis jeb izcirtis. Es gribu runāt par to, ka gan Valodas likumam, gan Izglītības likumam ir ļoti liels drošības aspekts. Ja jūs, kungi, domājat, ka drošība ir tikai mūsu bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija, jūs ļoti maldāties. Es domāju, ka mēs dzīvojam šodien ļoti sarežģītā vēsturiskā situācijā, kura, no vienas puses, dod mums lielas iespējas integrēties Eiropas struktūrās, arī drošības struktūrās, bet tanī pašā laikā mēs dzīvojam laikā, kad mainās standarti, mainās kritēriji. Es domāju, ka, ja mēs nopietni domājam par savu ārpolitiku, par savas valsts drošību, mums jāsaprot, ka mums nav jādabū tikai EDSO vai kādu citu speciālistu rekomendācijas un ieteikumi, mums ir jāskatās pēc savas valsts iekšējām vajadzībām un nepieciešamības. Ja mēs runājam par šīs sabiedrības integrāciju, tad Izglītības likums un Valodas likums ir viens no integrācijas svarīgākajiem elementiem. Tātad vai nu mēs esam konsekventi savas valsts ārpolitikas realizēšanā un integrācijas procesā, un šīs sabiedrības saliedēšanā, tad esam konsekventi un mēģināsim pieņemt tādus likumus, kādi ir vajadzīgi mums pašiem, mūsu valstij, nevis kādiem cilvēkiem, kas kaut ko mums mēģina ieteikt no malas.

Es vēlreiz gribu pateikt — domāsim, rakstot likumus, par visas likumdošanas kopumu un domāsim visvairāk par šīs valsts neatkarību un labklājību! Tas arī ir viens no aspektiem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs nekurināt kaislības ap šo likumprojektu. Gribu atgādināt, ka likumprojekts, ko iesniedza valdība, sastāvēja tikai no viena priekšlikuma, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, kas skāra termiņus, kādā tiks izmaksātas no valsts budžeta bērnudārzu darbinieku algas. Par pārējiem jautājumiem, kas ir likumā šobrīd un par ko priekšlikumi iesniegti faktiski, es domāju, būtu jāatbalsta komisijas nostāja, jo Izglītības likums iepriekšējā Saeimā tika pieņemts ar ļoti lielu balsu pārsvaru, un es domāju, ka Izglītības likuma saturu principiāli revidēt nevajadzētu. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 53, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir 5.priekšlikums. Deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 52, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

6.priekšlikums — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie kolēģi! Kvalifikācijas eksāmens ir ļoti atbildīga procedūra. Tajā cilvēks rāda savas profesionālās spējas un iemaņas, nevis valodas zināšanas. Es domāju, ka neviens nestrīdēsies par to, ka eksāmenu kārtošana dzimtajā valodā ļaus dziļāk izprast, cik labi cilvēks zina savu profesiju.

Otrais. Ja mēs nepieņemsim mūsu variantu, tādā veidā Saeima veicinās tīru diskrimināciju, jo acīmredzama priekšrocība būs tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda. Vēršu jūsu uzmanību uz mūsu priekšlikuma otro daļu, ka absolventam būs jāzina valsts valoda nepieciešamajā apjomā un eksāmena valoda nekādā gadījumā neizslēdz prasību absolventam prast valsts valodu zināmā līmenī, ja tas ir nepieciešams.

Runājot par nepieciešamību, es domāju speciālistus, kuri strādās nozarēs, kur valodu zināšanas nebūs obligātas, vai tādas sfēras varēs pastāvēt, ja mēs pieņemsim Valodas likumu tādā variantā, kādu mums ieteica EDSO eksperti. Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā es arī šoreiz lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, jo atsaukties uz ekspertiem, konvenciju un visu pārējo šobrīd jau ir par vēlu. Tas darbs jau viss sen ir izdarīts. 6.Saeimā ir nobalsots par šādu redakciju, kāda tā ir, un tā atbilst visiem standartiem. Tāpēc man ir lūgums — nemainīt šo panta daļu un balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu pateikt Tabūna kungam, ka ne jūs, cienījamais Tabūna kungs, ne kāds cits man nevar aizrādīt, vai es drīkstu vai es nedrīkstu runāt. Cienījamais kolēģi, jūs sajaucāt laikus. Es atceros, kādas talantīgas runas pa radio es dzirdēju padomju laikos no jūsu mutes, un attiecīgi jūs zināt, ko drīkst un kā drīkst.

Sinkas kungam es arī gribu pateikt tikai vienu teikumu. Kad es strādāju par skolotāju, mācību pārzini, skolas direktoru, Izglītības nodaļas vadītāju, ministrijas ierēdni un atkal par skolas direktoru, es nekad studentiem neaizliedzu, ja jūs domājat personīgi mani, iet pie Brīvības pieminekļa. Varbūt zālē ir tādi cilvēki, bet uz mani tas neattiecas.

Par konkrēto jautājumu. Likumprojektā ir ierakstīts: "Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā." Mēs uzskatām, ka var atļaut eksāmenus kārtot arī citās valodās. Pieņemsim, ka ir sagatavots labs autoatslēdznieks, labs drēbnieks, viņš pārvalda valsts valodu I vai II kategorijā, kas ir pietiekami, lai strādātu ar klientiem, bet tomēr nav pietiekami, lai kārtotu eksāmenu, varbūt viņš kādu terminu nezina, viņš uztraucas utt. Vai liegsim viņam tiesības strādāt? Nepiešķirsim viņam kvalifikāciju? Vai tas nav aizliegums uz profesiju? Starp citu, jā, mēs vērsīsimies, mani šeit aicināja ievērot starptautiskās konvencijas. Mēģiniet konkrēti parādīt, kuru konvenciju es neievēroju?

Tātad atkārtoju: arī 1996.gada Hāgas rekomendācijas ir: minoritāšu izglītības tiesību kvintesence, atļauj arodizglītību iegūt arī minoritāšu valodās. Cits jautājums, ka tam darbiniekam, beidzot arodskolu vai iegūstot citādāku kvalifikāciju, jāpārvalda valsts valoda tādā līmenī, lai viņš patiešām varētu veikt savas funkcijas.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Visa tā nelaime jau slēpjas arī tajā apstāklī, ka it kā, rūpējoties par mazākumtautībām, faktiski jau lien ārā tā "āža kāja", tās ir tās rūpes par krievu valodas pozīciju saglabāšanu un nostiprināšanu. Tas ir visam šeit pamatā. Es domāju, ka nevajadzētu te kaut kādā veidā aizbildināties.

Es labi atceros, tad, kad dibinājās Interfronte, tad viņi toreiz ieviesa jēdzienu: "latvieši un krieviski runājošie Latvijā". Tad nebija runas ne par poļiem, ne par lietuviešiem, ne par igauņiem, ne par citām tautībām. Lūdzu, atcerieties to! Un apskatieties, kādā veidā toreiz šeit tās lietas centās risināt. Līdz ar to tas ir skaidrs, ka šeit ir runa vienkārši par šo krieviski runājošo, šodien krieviski runājošo visāda veida aizstāvēšanu un lielās rūpes par to, lai šī valoda kaut kādā veidā nepazustu no aprites. No lielās aprites, no ietekmes valstī. Tāda ir tā lieta. Tās visas skolas un mazākumtautības — tas viss ir tikai tāds pastarpināts jēdziens.

Tagad, godātie projekta autori, vēl jūs esat uzrakstījuši, ka valsts valodā, jā, skaidrs, un mazākumtautību valodās, pēc absolventu izvēles. Nu pieņemsim, ka absolvents ir labi apguvis hindostani, gudžarati vai soahili valodas un pieprasīs kārtot eksāmenus šajās valodās, ko jūs teiksit?

Es gribu atgādināt par to lielo sašutumu, kas patlaban ir mūsu ārpolitiķiem par to, kas notiek Indijā patlaban, ka šis tiesas process notiek bengāļu valodā. Lūk, tāpēc nevajadzētu ielikt bezjēdzīgas lietas šeit iekšā! Es domāju, profesionālās kvalifikācijas eksāmeni jau nav filozofija. Tā ir runa par konkrētām lietām, un tik daudz sagatavoties, cienot latviešu valodu, lai runātu tieši par konkrētām lietām un nevis vispār par kaut ko, nevis par PSKP lomu cilvēces vēsturē, tad tik daudz var to latviešu valodu iemācīties. Tomēr tā ir lieka vēlēšanās kaut kādā veidā šo stāvokli sarežģīt un nekas cits. Šādu priekšlikumu es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Visu cieņu, protams, Plinera kungam. Gribētos tīri no tehniskā viedokļa atbalstīt viņa priekšlikumu, bet padomājiet, kas notiek, ja mēs runājam skaistu frāzi: "Veikt profesionālās funkcijas, lietojot valsts valodu."

Vakar Juridiskā komisija izskatīja likumu, kas ir saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanu. Viena no normām ir, ka Valsts prezidentam ir jāzina latviešu valoda trešajā — augstākajā pakāpē. Vai jums neliekas, ka tieši tāpēc, ka šīs profesionālās zināšanas, valoda pārvēršas par profesionālām zināšanām, nevis integrācijai Latvijas valstī, Latvijas tautā, atvainojiet, tas labojums šoreiz ir vērsts ne par, bet pret šo integrāciju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 57, atturas —19. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, nākamais — 7.priekšlikums — ir atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā, jo šeit jūs redzat kreisajā pusē spēkā esošo jeb, pareizāk sakot, to normu, kurai būs jāstājas spēkā, kur rakstīts "citos likumos paredzētajos gadījumos". Un, ņemot vērā to, ka Zinātnes likumā nav īsti precīzi formulēts šis jautājums, uz ko norādīja paši zinātnieki, viņi lūdza, lai mēs atbalstītu šādu redakciju, kāda redzama jūsu izdalītā likumprojekta labajā pusē. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Deputāti prasa balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

Tātad atbalstīt. Es gribu papildināt...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, pašlaik notiek balsošana.

Dz.Ābiķis.

… komisijas precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Mēs balsojam par 7.priekšlikumu — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 24, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamais sēdes vadītāj! Es ļoti atvainojos, bet deputāti nesaprata īsti, kā balsot, lai balsotu par šo precizēto komisijas redakciju, lai atbalstītu komisijas precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, izsakiet pretenzijas Kārtības rullī paredzētajā kārtībā! Lūdzu turpinām dabu!

Dz.Ābiķis.

Es lūdzu balsot deputātus par komisijas precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Mēs tikko nobalsojām par 7.priekšlikumu, deputātu Plinera un Bartaševiča izteiktajā redakcijā. Nevar vairāk balsot. Lūdzu, turpinām!

Dz.Ābiķis.

8.priekšlikums — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Tātad izskatām 8.priekšlikumu. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Runa ir par speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu. Likumprojektā ir noteikts, ka to organizē tikai valsts valodā. Mēs uzskatām, piemēram, ka krievu valodas un literatūras skolotājiem kvalifikācija jāpaaugstina krievu valodā, angļu valodas skolotājiem — angļu valodā, vācu vai franču valodas skolotājiem attiecīgā valodā. Ja mēs pieņemsim likumprojektu esošā redakcijā, tad it kā nonsenss, bet likums to aizliedz.

Mēs uzskatām, ka, piemēram, bezdarbnieku pārkvalificēšanās arī jāorganizē viņu dzimtā valodā vai minoritāšu valodā, vienlaicīgi organizējot minoritāšu pārstāvjiem valsts valodas kursus. Un tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Angļu valodā skolotājiem, kuri pasniedz skolā šos kursus, tie tiek organizēti latviešu valodā, bet darbs šajos kursos var notikt arī kādā citā valodā, un tas nav pretrunā ar šo pantu. Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību, ka, pēc statistikas datiem, Latvijā ir reģistrēti pāri pa 102 dažādu tautību pārstāvju. Iedomājieties, ja šo pantu pieņems, kādas mazākumtautības pārstāvji, kuri varbūt ir četri cilvēki visā valstī, vēlēsies savu kvalifikāciju celt kādā citā valodā vai arī savā dzimtajā valodā, ko varbūt četri cilvēki pārvalda šajā zemē, tad būs neiespējami. Un tāpēc ļoti uzmanīgi skatieties uz to, kas ir rakstīts sestajā daļā. Šeit ir runa tikai par kvalifikācijas paaugstināšanu, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem. Ja tas notiek privātā kārtā, lūdzu! Uz to tas, kas šajā panta daļā ir rakstīts, vairs neattiecas. Lūdzu noraidīt 8.priekšlikuma iesniedzēju doto tekstu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Aicinu, kolēģi, balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 8. — deputātu Plinera, Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 56, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

9. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 9. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 53, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

10. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Arī 11. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

Dz.Ābiķis.

12. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

13. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

14. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

15. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

16. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

Dz.Ābiķis.

17. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

18. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

19. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

20. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 20. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 56, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

21. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 21. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 58, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: "Lūdzam pārbalsot Izglītības likuma 7.priekšlikumu sakarā ar to, ka deputātiem nebija saprotama balsošanas motivācija un vairāki deputāti kļūdījās savā balsojumā." Mums ir jālemj par šo priekšlikumu. Vai mēs pārbalsojam vai ne. Viens var runāt par, viens — pret. Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Kolēģi! Es domāju, ka mēs varam arī nebalsot vai balsot pret. Tas ir otrais lasījums, un mēs precizētā redakcijā uz trešo lasījumu sagatavosim.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mani ļoti pārsteidza kārtējo reizi mana kolēģa — nacionāļa Dzintara Ābiķa reakcija. Tātad jūs atbalstāt nepareizu normu iestrādāšanu, kaut vai tas būtu otrais lasījums, ar kaut kādu jocīgu piebildi — "tad jau trešajā lasījumā to redzēs".

Tā ir ļoti nenopietna attieksme pret likumu kā tādu. Jo vienā pantā iebalsotā nepareiza norma var ietekmēt citus pantus. Vai tad tiešām tas nav saprotams? Un tieši tāpēc, ka... Lūdzu, esiet nopietnāks, Ābiķa kungs, tad, kad jūs esat tribīnē. Jo es jums atgādināšu arī iepriekšējās reizes. Jūs ļoti pavirši reizēm formulējat jautājumus. Nevajag tā! Nevajag steigties! Tā galu galā ir viena no galvenajām problēmām — valsts valoda un mūsu Izglītības likums. Skaidri formulējiet, lai deputāti var saprast, par ko tad mēs galu galā balsojam. Es aicinu pārbalsot šo, jo galīgi neskaidrs bija daudziem.

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai pārbalsot Izglītības likuma 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 14, atturas — 1. Atgriežamies pie 7.priekšlikuma.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 58, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas precizēto redakciju? Nav. Turpinām izskatīt likumprojektu. 21.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

21.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 21. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Ir nobalsots. Atvainojiet. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

22. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

23. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

24. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

25. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 25. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 59, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

26. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 56, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

27. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 27. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 54, atturas — 19.Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

28. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 28. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 59, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

29. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 29. — deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 56, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

30. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

31. — Latvijas sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums ir ļoti konkrēts un praktiskas dabas. Skaidri zinot gan spēku samērus Saeimā, gan arī dažādu frakciju nostāju, mūsu nojauta ir pilnīgi skaidra, vai nu mūsu Saeima apstiprinās šo 50% atbalstu no valsts budžeta un 50% no pašvaldības vidusskolas izglītības iestādēm viņu pedagogu samaksai, vai arī šo jautājumu atliks nenoteiktā nākotnē.

Šo pašu mūsu apņemšanos atbalstīt šo kompromisa lēmumu mēs izplatījām presē vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, un tas visām frakcijām, tāpat kā žurnālistiem un arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai bija zināms, un arī vairāk vai mazāk pieņemts. Un es domāju, ka šinī gadījumā jāatceras vēl viens jautājums. Un tas ir sekojošais, ka likumā par valsts budžetu šim gadam šī nauda nav paredzēta, un līdz ar to mums ir ļoti, ļoti uzmanīgi jāskatās, kā mēs varam šo naudu iegūt un kurā brīdī arī dot reāli šo naudu pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku algām. Un tāpēc mēs uzskatām, ka pašreiz, atļaujoties iebalsot jau šo pusotru miljonu līdz 1.janvārim no 1.septembra, mēs ejam lielu soli pretim bērnudārzu audzinātāju un pašvaldību vajadzībām. Un tas ir ļoti nopietni.

Tāpēc es arī katrā ziņā aicinātu nenoraidīt šo mūsu frakcijas priekšlikumu otrajā lasījumā, un galu galā būs arī trešais lasījums, kurā vajadzēs izšķirties — nedot neko vai iedot vismaz kaut ko reālu.

Sēdes vadītājs.

Silva Golde, Tautas partijas frakcija.

S.Golde

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs esam patiesi izbrīnīti par sociāldemokrātu iniciatīvu no jauna grozīt Izglītības likumā normu par pirmsskolas pedagogu darba samaksu. Līdz šim līdzīgus priekšlikumus, bija pierasts, ka iesniedza vai nu valdība, vai koalīcijas deputāti, par pārsteigumu šoreiz šo priekšlikumu neierosina ne valdība, ne koalīcijas deputāti, bet sociāldemokrāti, rodas jautājums: kas ir noticis? Tautas partija, zinot valsts budžeta šī brīža problēmas, bija gatava uz kompromisa variantu, tas ir, izmaksāt bērnudārzu pedagogiem algas no valsts budžeta nevis no 1.jūnija, bet no 1.septembra tā, kā mēs to pieņēmām šā likuma pirmajā lasījumā, bet atkal par izbrīnu, šodien sociāldemokrāti piedāvā vel pieticīgāku variantu, tas ir, bērnudārzu darbienieku algas no valsts budžeta mērķdotācijām pilnā apmērā vispār likumā neparedzēt pat nekādos termiņos, ne 2000.gadā, ne 2005.gadā. Pie tam paredzēt šī algas no 1.septembra tikai 50% apmērā. Es aicinu neatbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu un tomēr turēties visām frakcijām pie pirmsvēlēšanu solījumiem, jo šis variants, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, ir jau kompromiss, ņemot vērā budžeta problēmas šajā brīdī. Un pie tam sociāldemokrātu priekšlikumu neatbalsta ne Pašvaldību savienība, ne Izglītības darbinieku arodbiedrība, man tikko bija saruna ar viņiem, un viņi ir ļoti izbrīnīti. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns

(Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā Saeima! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jebkurā gadījumā šī lēmuma pieņemšana izsauc nākamo darbību, kas ir saistīta ar valsts budžeta grozījumiem, tāpēc es ļoti lūdzu balsošanas laikā ļoti nopietni padomāt par trešo lasījumu, lai būtu precīzi formulēti priekšlikumi, kas varētu vai nu atrisināt šo problēmu, tas ir, valsts budžetā parādītu, no kurienes varēs samaksāt naudu vai arī iesniegt attiecīgus priekšlikumus, kas neļautu šajā gadā ar šī likuma palīdzību izraisīt vajadzību pārskatīt valsts budžetu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atbildot par uztraukumu no Tautas partijas puses, ir vienkārši reāli jāskatās, cik var iedot no budžeta, neapgrūtinot budžetu, un neievietot to dabīgi deficītā, bet es gribētu pievērst uzmanību citam apstāklim. Mēs ļoti ilgi, kādu stundu, debatējam par dažādiem jautājumiem, lai parādītu, cik skaistu likumu mēs gribam. Šobrīd šis mūsu priekšlikums ir saistīts ar citu, vai šis likums strādās, vai paliks mūsu skaisto vēlmju līmenī. Un tāpēc man ir piedāvājums tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas tad arī garantē, ka likums strādās, nevis paliks gaisā karājoties.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDA). Cienījamā Silva Goldes kundze! Gribētu jums teikt, ka ne vienīgi jūs runājat ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, man arī bija šis zvans, un es tāpat pirms diviem mēnešiem 14 Saeimas deputātu parakstītu šādu pašu priekšlikumu nodevu Astrīdai Harbacēvičai, ja neticat, paprasiet vēlreiz pati. Tā kā šeit nevajadzētu runāt par tādām lietām, kādas būtu mazliet tā interpretējamas dažādā veidā, tas ir pats pirmais.

Un tāpat arī sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums bija redzams pirms diviem mēnešiem, ne šodien jūs to atklājāt, mēs visai presei to iedevām. Ja Tautas partijai vajadzīgi divi mēneši, lai vienu lapiņu izlasītu, man tas ir pārsteigums. Es jūs vērtēju augstāk. Tas būtu viens.

Otrkārt, gribētu pateikt pavisam skaidri, ka šajā gadījumā šī norma par 1.jūniju pārmantota no iepriekšējās Saeimas, kur balsoja daudz un dažādas man ļoti patīkamas lietas, ļoti patīkamas lietas. Es ar lielāko prieku atbalstītu visu un būtu atbalstījis vēl vairāk, bet mums diemžēl bieži vien ir domstarpības, kam jānodod vairāk naudas — vai tas būtu NATO, vai izglītības programmām, vai kultūrai un tamlīdzīgi, tā ka es domāju, ka te runāt nevajadzētu neko tādu, ka sociāldemokrāti no kaut kā ir atkāpušies un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā es neizslēdzu, ka mēs varam vēlreiz ar Astrīdu Harbacēviču sēsties pie galda un runāt, bet jautājums ir ļoti vienkāršs — vai Tautas partija galarezultātā gribēs izgāzt to, lai bērnudārzu audzinātāji vispār kaut ko saņem, vai arī pastāvēs uz programmu maksimumu, un rezultātā nedabūs pat programmu minimumu. Mēs uzskatām, ka labāk ir dabūt kaut pusi nekā palikt bešā.

Sēdes vadītājs

. Dzintars Ābiķis. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ir tāda sena un pārbaudīta, neapstrīdama paruna, ka pat visskaistākā sieviete pasaulē var iedot tikai to, kas viņai ir. Un šobrīd šeit ir runa par skolotāju algām. Šobrīd par pirmsskolas pedagogu algām. Šī algas šī kompromisa rezultātā nemainās, tās ir, jo budžetā šobrīd nav paredzēta nauda, un tas ir uz šogadu pusotra miljona latu vajadzīgs, un es gribētu teikt, ko mēs domāsim tālāk un kā mēs runāsim tad, kad pacelsies jautājums par pedagogu algām kopumā, kuras ir jāpaceļ, jo laiks skrien ātri. Tūlīt paies Jāņi, paies vasara, būs rudens klāt, un pavisam drīz nāksies stādīt jauno budžetu, un atkal mums būs, no vienas puses, milzīga vēlēšanos kaudze un reālais iespēju piedāvājums. Kaut kā vajadzēs atrast kompromisu, jo cita ceļa nav. Es domāju labāk par garantētu kompromisu, par zīli rokā, nevis par medni kokā, un tā ir mūsu un manas frakcijas nostādne.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, deputāte Golde diezgan precīzi norādīja uz galveno šā priekšlikuma trūkumu, proti, arī Ministru kabinets un finansu ministrs, iesniegdami savu priekšlikumu, neapšaubīja to pieeju, ka algas pilnībā būtu jāmaksā mērķdotāciju veidā, tikai viņi noteic citu termiņu. 1.septembris bija tāds kompromisa termiņš, ko mēs nobalsojām iepriekš, bet sociāldemokrāti atsakās arī no valdības pieejas, ka varētu tomēr pilnībā mērķdotāciju veidā. Bet ieliek šo principu negrozāmu, ka tikai 50% mērķdotāciju veidā, manuprāt, tā ir vēl tālāka atkāpšanās, nekā Ministru kabinets bija gatavs piekāpties, un, manuprāt, tas nu galīgi kaut kā neiet kopā. Un šeit jau nav šo priekšlikumu noraidījusi Tautas partijas frakcija vien, bet šo priekšlikumu noraidīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā ir visu frakciju pārstāvji.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 31. — Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 66, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 16, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts faktiski sastāvēja tikai no viena punkta, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu visīsāko, un tas ir — 25.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu, un īpaši es gribētu pateikties Dobeļa kungam par īpaši konstruktīvu pieeju šajā tik svarīgajā jautājumā. Paldies, Dobeļa kungs!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" — pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris

(TP). Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību, un es ceru, ka šis likumprojekts izraisīs tikpat lielu interesi un emocijas kā iepriekšējais. Vismaz interesi tādu pašu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija divas reizes izskatīja šo likumprojektu, tāpat tika izskatīts arī apakškomisijas sēdē, lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas sēdē, un, ņemot vērā draudīgo situāciju un nelabvēlīgo dinamiku cūkgaļas tirgū, un īpaši negodīgo konkurenci, kas tur notiek, komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs uzsākam debates, mums ir jālemj par steidzamību. Vai par un pret kāds vēlas runāt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu likumprojektam "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Uzsākam debates. Aigars Kalvītis, Tautas partijas frakcija. (Starpsauciens: "Nevajag!")

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie deputāti! Mēs jau vairāk nekā pusgadu regulāri sekojam notikumiem, kas risinās cūkgaļas tirgū. Sākoties Krievijas krīzei, ir ļoti palielinājies cūkgaļas imports Latvijas iekšējā tirgū. Stāvokļa pasliktināšanos šajā nozarē ir ietekmējuši vairāki faktori — importētās cūkgaļas pazemināto deklarēto muitas vērtību ietekme uz vietējās cūkgaļas iepirkumu cenām, pieaugošie importa apjomi no visām valstīm, kas importē uz Latviju cūkgaļu, ekonomiskā krīze Krievijā, citu valstu, piemēram, Eiropas Savienības, darbības, palielinot eksporta subsīdijas, lai veicinātu savas cūkgaļas realizāciju, kā arī Polijas rīcība, iepērkot valsts intervencē 4800 tonnas gaļas par 4,8 zlotiem un šobrīd realizējot to par 1,8 zlotiem. Brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm, kas stājās spēkā 1997.gada 1.janvārī un kurā netika noregulēta un izveidota kopēja lauksaimniecības politika, gan atbalsta, gan nodokļu, gan tirdzniecības regulāciju jomā ļāva Igaunijas cūkgaļas eksportētājiem iespējami viltot gaļas izcelsmi. Visi šie apstākļi ir palielinājuši cūkgaļas importu Latvijā, salīdzinot 1997.gadu ar 1998.gadu, par 2,5 reizēm mēnesī, bet, salīdzinot 1998.gada pirmo ceturksni ar 1999.gada pirmo ceturksni, pat jau 3,9 reizes. Ja mēs skatāmies uz cūkgaļas iepirkuma tirgus situāciju, tad 1998.gada martā tika iepirktas 1129 tonnas cūkgaļas, bet šī gada martā jau šī situācija pasliktinājusies divas reizes un vietējie cūkgaļas ražotāji ir spējuši realizēt vairs tikai 627 tonnas cūkgaļas.

Šī situācija ir kritiska, un visiem šajā valstī ir skaidrs, ka cūkgaļas tirgū ir milzīgas problēmas, sākot ar pagājušā gada rudeni, tikai valdība līdz šim brīdim nav spērusi nekādus konkrētus soļus, ja neskaita to, ka ir piešķirtas subsīdijas, kas ir izlietotas pirmajos četros mēnešos jau 580 tūkstošu latu apmērā paredzēto 365 tūkstošu latu apmērā, un mēs vēl nezinām, cik šīs subsīdijas tiks izlietotas līdz gada beigām, lai stabilizētu situāciju. Tā arī Tautas partija pagājušā nedēļā, vērojot šo neizdarību, iesniedza likumprojektu, kurā tika izstrādāts mehānisms, kā aizsargāt iekšējo tirgu no negodīgas konkurences, lai nodrošinātu vietējo ražotāju cūkgaļas realizāciju. Jāsaka paldies visiem tiem deputātiem, kas atbalstīja mūsu priekšlikumu, uzlaboja to, iestrādāja Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā un šodien nolika uz pirmo lasījumu šajā Saeimas sēdē. Šādā veidā Saeima saasina uzmanību un uzliek valdībai noteiktus pasākumus, kas jāveic, lai aizsargātu cūkgaļas iekšējo tirgu. Es nedaudz gribētu pievērsties šī likumprojekta 3.pantam.

Ministru kabinetam jānodrošina nepieciešamo pasākumu veikšana, lai par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai tiktu paziņots Pasaules tirdzniecības organizācijas Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai, Asociācijas padomei un citām institūcijām atbilstoši Latvijas starptautiskām saistībām. Šī ir pirmā reize, kad mēs vēlamies aizstāvēt kādu no iekšējiem ražotājiem un aizsargāt iekšējo tirgu. Šī procedūra ir ļoti sarežģīta. Un tādēļ mēs vēršam uzmanību, lai mēs nedabūtu pretsitienus no Eiropas Savienības valstīm, no Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm, ievērojot visas procedūras, kas nepieciešamas, lai iekšējo tirgu aizsargātu. Šis pasākums ir jāsadala divās daļās. Tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību mums regulē Eiropas līgums, un Eiropas līguma 30.pantā (es citēju): "Ja jebkāda prece tiek importēta tādos palielinātos daudzumos un pie tādiem nosacījumiem, kuri izraisa vai draud izraisīt, pievēršu uzmanību — draud izraisīt, nopietnus zaudējumus iekšzemes ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējamus ražojumus vienā no pušu teritorijām, vai nopietnus traucējumus jebkurā ekonomikas sektorā, vai grūtības, kas var novest pie nopietnas ekonomiskās situācijās pasliktināšanās kādā reģionā, tad kopiena vai Latvija atkarībā no tā, kura no tām ir apdraudēta, var veikt piemērotus pasākumus dotajos apstākļos un saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas 33.pantā." 33.pantā ir izklāstīta procedūra, ka mums ir jāinformē Eiropas apvienotā komiteja, un, ja 30 dienu laikā netiks pieņemts lēmums, kas aizsargātu mūsu ražotāju, esam tiesīgi pieņemt jebkādus lēmumus, lai savus ražotājus aizsargātu. Es vēl gribu pievērst uzmanību, ka iepriekšējās diskusijas, uz kurām mēs atsaucāmies, par 21.pantu tomēr ir nedaudz savādākas, jo 21.pantā šis aizsardzības mehānisms attiecas uz preferencētām precēm, kurām ir muitas atlaides attiecībā pret šo līgumu. Tā ka šajā gadījumā mums ir jāievēro 33.panta procedūras, un tās ir jāievēro tieši un skaidri, lai mēs nenonāktu tādā situācijā kā Čehijas Republika un nedabūtu pretsitienu kādā citā mums svarīgā nozarē. Kas attiecas uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, tad šajā sakarībā mums ir jāvadās pēc Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 19.panta un Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma par iekšējā tirgus aizsardzību 6.panta. Un 6.pants skan šādi: kritiskos apstākļos, kuru aizkavēšana varētu radīt postījumus, kurus būtu grūti izlabot, dalībvalstis var izmantot pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus atbilstoši pagaidu lēmumam. 7.pantā turklāt ir teikts, ka mums ir jāinformē visas dalībvalstis rakstiski. Šī procedūra mums arī būtu jāievēro, lai mēs katrā ziņā nedabūtu pretsitienu.

Vakar Koalīcijas padome no rīta lēma, ka šo likumprojektu viņa neatbalstīs. Pēcpusdienā tika izmainīts lēmums, un tomēr tas laikam tiks atbalstīts. Es gribētu vērst valdības uzmanību, zinot visas šīs grūtības un procedūras problēmas, lai viņa atkal nebaidās un atkal nemaina savus viedokļus, kā ir to darījusi vairākkārt, un beidzot tiktu pieņemti konkrēti lēmumi un cūkgaļas iekšējais tirgus tiktu aizsargāts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpināt debates, izskatīsim desmit deputātu iesniegumu: "Lūdzam turpināt Latvijas Republikas Saeimas 20. maija sēdi līdz visas darba kārtības izskatīšanai bez pārtraukuma." Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Turpinām debates. Arnis Kalniņš, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Kalniņš

(LSDA). Godājamo Prezidij, cienījamie klātesošie! Es domāju, ka mēs jau esam saņēmuši informāciju par to šajā ražošanas nozarē, ka pieņemamais likumprojekts ir nepieciešams. Es gribētu vēl piebilst pie iepriekšējā runātāja tikai to, ka deklarētā muitas vērtība uz robežas šobrīd jau ir 23 santīmi, par dažām partijām 20 santīmi par kilogramu cūkgaļas. Tas ir divas, trīs, pat četras reizes zemāk zem pašizmaksu, ar ko jebkurš moderns fermeris Rietumvalstīs vai Amerikā varētu tikt galā.

Un vēl viens svarīgs fakts. Ja mēs ejam uz Eiropu, un tur mēs ejam, tad, iestājoties Eiropas Savienībā, kvota, kādu mēs drīkstēsim ražot un tirgoties ar šo produkcijas veidu, tiks ņemta par pamatu, cik ir saražots iepriekšējos trijos vai piecos gados. Ja mēs šajā produkcijas veidā nākamajos gados šo nozari nolaidīsim galīgi uz grunti jeb būs zema bāze, tas nozīmē, ka mēs šajā produkcijas veidā drīkstēsim ražot to minimumu, kāds mums šodien ir, ja mēs neaizsargāsim vietējo tirgu. Protams, janvāra mēnesī bija mēģinājums šo iekšējo tirgu, šo produkcijas veidu aizsargāt. Diemžēl tas neguva deputātu vairākuma atbalstu.

Gaidījām kaut kādu brīnumu, kas notiks nākamos mēnešos, bet tas brīnums nenotika. Imports šī gada pirmajos trijos mēnešos pieauga, salīdzinot ar pagājušā gada nogali, nerunājot par pagājušā gada sākumu. Tāpēc ceru, ka šinī gadījumā šai lietai būs pozitīvs atrisinājums.

Otrkārt. Es domāju, ka tas ir impulss mūsu Ārlietu ministrijai, arī izveidotajai Iekšējā tirgus aizsardzības komisijai, lai aktīvi un, faktiski sakot, pirmo reizi ietu starptautiskajās tirdzniecības organizācijās un ārvalstīs ar šo mūsu konkrēto pasākumu iekšējā tirgus aizsardzībai. Ja mēs kādreiz novembrī vēl diskutējām ar Ārlietu ministriju, ka bija jautājums par izvedmuitas atcelšanu resndimensiju apaļkokiem, un Ārlietu ministrija vēl bija inerta un negribēja aktīvi iestāties par šo lietu, es domāju, ka šobrīd šis lūzums sāk notikt un forsētā veidā šīs ministrijas pēdējās dienās sāk arī strādāt.

Un beidzot trešais moments. Spriedze. Spriedze iedzīvotāju vidū, lauku iedzīvotāju vidū ir ļoti nopietna. Un jūs zināt, ka zemnieku galvenās pašpārvaldes organizācijas divas dienas atpakaļ nolēma 28. maijā veidot visas Latvijas akciju, ja šajā jautājumā un vēl pāris citos jautājumos valdība, Saeima neveiks konkrētus pasākumus.

Es domāju, ka šiem zemnieku štāba nolēmumam par šo akciju nav politisks raksturs, tā ir viņu ekonomisko interešu izpausme, un nevajadzētu saprast tā, ja mēs šodien labvēlīgi balsojam un pabeidzam šo lietu nākamajā ceturtdienā otrajā lasījumā galīgā veidā, ka tas nav it kā mūsu pakļaušanās zemnieku politisko prasību, teiksim, interešu apmierināšanai. Tās ir viņu ekonomiskās intereses. Un diemžēl žēl, ka šis politiskais moments ir ielavījies valdības sniegtajā uzziņā, kurā teikts, ka, ja Saeima pieņems šādu likumu, tad tas var ietekmēt, citēju — ietekmēt Eiropas Savienības padomes lēmumu Helsinkos. Šāds paziņojums no valdības puses bija divas dienas atpakaļ. Mēs redzējām šodien valdības iesniegtajā dokumentā Straumes kungam, ka šis arī politiskais tāds akcents, nokrāsa tiek noņemta un es esmu pārliecināts, ka tās ir divas dažādas lietas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, zemkopības ministrs.

P.Salkazanovs

(zemkopības ministrs). Labdien, cienījamo priekšsēdētāj, labdien, cienījamie deputāti! Šodien mēs tiešām apspriežam ļoti smagu jautājumu Latvijas zemniekiem, šis jautājums ir saistīts ar iekšējā tirgus aizsardzību, bet šī problēma nepacēlās ne šodien, ne vakar. Reāli šī problēma pacēlās tajā brīdī, kad tika noslēgta vesela rinda starptautisko līgumu, tajā pašā laikā neesot pieņemtiem likumiem, kas regulē šo iekšējo tirgu. Es jūtu, ka kolēģi nedzird...

Tātad attiecībā par šīm te iekšēja tirgus aizsardzības lietām — problēmas un cēlonis ir tas, ka Latvijā ir starptautiski līgumi un neeksistē vesela rinda normatīvo aktu, kam būtu jāregulē iekšējais tirgus, lai tas būtu aizsargāts. Tajā brīdī, kad sociāldemokrāti redzēja šo situāciju, mēs mēģinājām šo iekšējo tirgu aizsargāt, un iekšēja tirgus aizsardzība bija saistīta ar cūkgaļas kvotēšanu. Rezultāts... iepriekšējais runātājs pieminēja. Vienīgi sociāldemokrāti palika šajā balsojumā. Šodien situācija ir vēl vairāk saasinājusies. Redzot to, ka sociāldemokrāti vieni paši nevar atrisināt jautājumu, sākas dialogs, ļoti konstruktīvs dialogs ar sociālajiem partneriem. Šī dialoga rezultātā tika izstrādāti vairāki priekšlikumi valdībai, šī dialoga rezultātā tika izveidotas darba grupas, kur Zemmnieku federācija kopā ar Statūtsabiedrību asociāciju, ar Cūkgaļas ražotāju asociāciju un kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem izstrādāja veselu priekšlikumu kompleksu, ko vēlāk iesniedzām Lauku konsultatīvajai padomei, un tālāk šie 26 priekšlikumi aizgāja uz Ministru kabineta sēdi 11. maijā. 11. maija sēdē no šiem 26 priekšlikumiem iekšējā tirgus aizsardzībai akceptēja 22. Sešām ministrijām tika uzdots veikt pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībā. Vissarežģītākais ir jautājums no juridiskā viedokļa par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļai, jo, kā jau es teicu, uz izstrādes brīdi normatīvo aktu nebija. Vienīgi bija Tirgus aizsardzības likums, kur nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu vēl nebija. Galarezultātā šodien ir pirmā diena, kad pulksten 11 Iekšējā tirgus aizsardzības komisija ir uzsākusi darbu. Ekonomikas ministrijā šī komisija vēl pašlaik arī strādā. Līdz pulksten trijiem, es domāju, šī komisija dos priekšlikumu, kādā veidā aizsargāt iekšējo tirgu, un nākamajā plenārsēdē šis priekšlikums parādīsies uz jūsu galdiem.

Katrā gadījumā es gribētu teikt vienu lietu, ko gribētu, lai zina ne tikai deputāti, bet arī ar radio starpniecību zinātu iedzīvotāji, ka iekšējā tirgus aizsardzības likumprojekts cūkgaļai nav tapis vienā vai otrā šeit klātesošā frakcijā, kas mēģina pārliecināt, ka tas ir viņu autordarbs. Šo dokumentu ir radījuši Zemnieku savienība, Zemnieku federācija, Statūtu sabiedrību asociācija, Cūkgaļas audzētāju asociācija un Zemkopības ministrijas ierēdņi, kas strādāja pie šiem dokumentiem. Nebūtu pieklājīgi šodien autortiesības uzņemties kādam citam. Un paldies šīm organizācijām par sadarbību, kāda ir bijusi līdz šim, un es ceru, ka tā būs arī tālāk.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tas ir labi, ka zemnieku cūkām ir tik daudz draugu, un es nedaudz gribu atgādināt šo vēsturi, kā radās šis likumprojekts.

Tātad Zemkopības ministrija sagatavo likumprojektu, valdība likumprojektu izskata, bet nolemj nedaudz pagaidīt un vispirms izveidot Iekšējā tirgus aizsardzības padomi. Tautas partijas frakcija, daudz negaidot, iesniedz šo pašu likumprojektu Saeimā. Tautsaimniecības komisija šo pašu likumprojektu, nedaudz rediģētu, sagatavo kopā ar Tautas partijas frakcijas pārstāvjiem un citu frakciju pārstāvjiem, un lūk, tas šobrīd mums ir Saeimā apspriešanai. Un kas tad cits atliek kā atbalstīt šo likumprojektu, ja 80 kilogramu smags cūkas kautķermenis šobrīd maksā 25 latus, bet sivēns, viņu pērkot, maksā 20 latus. Tāda ir situācija mūsu valstī, jo Polijas lētā importa gaļa ir pārsvarā Latvijas tirgū un pašnāvnieks būs tas gaļas kombināts, kurš iepirks no latviešu zemnieka šo gaļu par augstāku cenu nekā lēto importēto gaļu. Tātad situācija ir nobriedusi, un ir izveidota arī Iekšējā tirgus aizsardzības komisija, un būtu lietderīgi, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiktu noteikts līdz nākamajai otrdienai, kad valdība būs izskatījusi arī savā sēdē papildu priekšlikumus, lai šo likumprojektu uzlabotu, kurš jau šobrīd, kā jau vairāki runātāji atzīmēja, nav pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, vienīgi precizēt vajadzētu šos pasākumus — vai tie būs pagaidu, vai profilaktiskie pasākumi mūsu iekšējā tirgus aizsardzībai.

Un tā nu es ceru, ka mūsu balsojums par zemnieku cūkām būs vēl vienprātīgāks nekā balsojums par valdību. Citādi zemnieki mūs nesapratīs.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Stāsta, ka likumdevējam esot jābūt stratēģim vismaz tautsaimniecības attīstībā, un es jūs gribu apsveikt maija beigās, ka mēs esam atgriezušies pie janvāra sākuma.

Šodien, daudz debatējot par uzticību Ministru kabinetam, mēs ļoti aizskārām arī lauksaimniecības stāvokli, viens otrs pārmet pat lauksaimniecības ministram. Un kaut kā aizmirsās tas, ka šāds stāvolis ir panākts nevis pēdējā pusgadā, nevis šajās pēdējās simts dienās, kopš strādā ministrs, bet iepriekšējo valdību laikā, un varbūt es atgādināšu tiem, kas ir aizmirsuši, ka šīs valdības vadīja tādi godājami kungi kā cienījamais Krasta kungs, Šķēles kungs, Gaiļa kungs un citi kungi. Un šis stāvoklis ir panākts pietiekoši ilgas darbības rezultātā. Un tas, ka mēs šodien gribam kaut ko panākt, pieņemot likumu, itin mierīgi varēja tikt pieņemts pusgadu atpakaļ, pēc LSDA frakcijas priekšlikuma, kuru jūs toreiz noraidījāt. Es varu jums parādīt izdruku no jūsu balsojuma, kur 16 balsis bija par, pārējās bija pret un atturējās. Tieši par šīm pašām cūkgaļām. Man ir ļoti liels prieks, ka šodien jūs esat beidzot sapratuši, kā vajadzēja pareizi balsot janvārī, un tomēr man ir žēl, ka jūs to sapratāt nevis tāpēc, ka ir veikts liels izskaidrošanas darbs, bet tāpēc, ka sociālais sprādziens pie zemniekiem ir sācies. Un ieskaidrojuši jums ir viņi, nevis jūs esat to sapratuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien mēs meklējam āzi, un tas it kā bija... Viss tas, kas ir noticis pie mums, tas ir noticis pēdējos 6 vai 7 mēnešos. Bet mums jau ir jāatgriežas atpakaļ pie 1997. gada un agrāk, kad mēs steidzāmies parakstīt dažādus starptautiskos līgumus, kurus neviens neuzspieda, bet nezin kāpēc mums vajadzēja kaut kā priekšā noliekt galvu. Tajā pašā laikā republikā nebija izveidoti likumi un likumdošana pilnveidota, lai aizsargātu mūsu ekonomiku, mūsu lauksaimniecību. Jā, tik tiešām, 21. janvārī jūs nobalsojāt pretī tai cūkgaļai, un tagad, kad zemnieki ar dakšām stāv pie durvīm klāt, tad mēs sākam domāt, ka kaut kas ir jādara. Bet to varēja izdarīt 1997. gadā, kad parakstījām līgumu, tad pirms parakstīšanas vajadzēja iestrādāt tos jautājumus.

Tagad nezin kāpēc zemniekiem ir uzradies šodien baigi daudz draugu, es tā skatos. Janvāra mēnesī viņu bija mazāk.

Un vēl viens. Ārlietu ministrijas darbs. Jūs ziniet — pilnveidot likumdošanu un ieviest jaunus likumus, es domāju, ka mūsu Ārlietu ministrijai ir jāpastrādā, lai zinātu, kas tad notiek Eiropā, ko prasa un ko neprasa un kas uzspiež un kas netiek uzspiests. Un tāpēc, kaut arī ar novēlošanos, bet mums tomēr dokuments ir jāpieņem, lai mēs aizsargātu savu lauksaimniecību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris

. Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijā tieši arī par to runāja, ka īstenībā nav no svara, kas ir iniciators, galvenais, lai būtu rezultāts. Un par tādām lietām nevajadzētu diskutēt. Aicinu balsot par pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Slakteris.

Komisija ierosina datumu, kad izskatīsim otrajā lasījumā, noteikt 27. maiju.

Sēdes vadītājs.

Un priekšlikumus iesniegt līdz...

A.Slakteris.

Komisijas ierosinājums bija noteikt 24. maiju, bet sēdes laikā pienāca Ministru prezidents un lūdza, vai nevarētu mazliet vēlāk, lai ļautu valdībai sagatavot priekšlikumus. Mans lūgums būtu noteikt ne vēlāk kā 26. datumu pulksten 8 no rīta, lai komisija paspētu sagatavot uz nākamo sēdi.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26., izskatīšana — 27. maijā. Paldies!

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu — izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtībā divus lēmuma projektus: "Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Baltijas asamblejas delegācijas sastāva" un "Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā". Vai ir iebildumi, ka šie lēmumprojekti tiek izskatīti tūlīt? Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Baltijas asamblejas delegācijas sastāva" . Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1.

Nākamais lēmuma projekts — Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus desmit deputātu ierosinājumus — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" un "Par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Vai ir iebildumi, ja šos lēmuma projektus izskatām tūlīt? Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Marisu Andersonu Eiropas lietu komisijā . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Marisu Andersonu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Jevgēnija Stalidzāne, Ainārs Šlesers, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Šīsdienas plenārsēde ir slēgta. Pēc neilga brīža izskatīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, izskatīsim satiksmes ministra Anatolija Gorbunova, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Venta Baloža atbildi uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina un Bekasova jautājumu "Par Liepājas pilsētas domes nelikumīgu rīcību, pārveidojot pasažieru regulāro pārvadājumu veikšanu ar maršruta taksometriem Liepājā" . Lūdzu, vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Ventam Balodim. Divas minūtes jūsu rīcībā.

V.Balodis

(Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir nosūtījusi arī rakstisku atbildi deputātiem. Vai jums ir dokuments? Vai ir nepieciešams man nolasīt? Ir dokuments. Es gribētu īsumā pateikt to, ka tas neskar tikai pašvaldību lietas, bet tas ir arī saistīts ar Satiksmes ministrijas pārraudzīto Autopārvadājumu likumu un Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumu nr.229 "Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu maršrutu atklāšanu, grozīšanu, slēgšanu un atļaujas izsniegšanas kārtības ievērošanu". Ir bijusi sarakste ar Satiksmes ministriju, un mēs kopīgi deleģēsim arī no Pašvaldību lietu pārvaldes cilvēkus, lai kopīgā komisijā ar Satiksmes ministriju varētu izvērtēt šo problēmu. Bet tā kā arī šo jautājumu ir lūgts izvērtēt prokuratūrai, šodien esmu saņēmis, man ir bijusi iespēja iepazīties ar Liepājas pilsētas prokuratūras slēdzienu, kur ir atzīmēts, ka, izanalizējot iepriekš minētos normatīvos aktus, secināms, ka Liepājas pilsētas domes lēmums rīkot konkursu par pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanu jau esošajos maršrutos nav uzskatāms par prettiesisku un tādu, kas aizskar pārvadātāja ar likumu aizsargātās tiesības un intereses. Liepājas pilsētas dome rīkojusi konkursu par pasažieru regulārajiem komercpārvadājumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.229 "Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtību", nevis pēc likuma "Par Valsts un pašvaldības pasūtījumu" nosacījumiem. Likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pants un Ministru kabineta noteikumu nr.432 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu" 5.punkta 2.apakšpunkts paredz: "Pašvaldībai ir tiesības ierobežot uzņēmējdarbību, izsniedzot speciālas atļaujas, licences pasažieru komercpārvadājumu veikšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā. Pasažieru komercpārvadājumus kā speciālu uzņēmējdarbības veidu papildus reglamentē Autopārvadājumu likums, šā likuma 32.pants un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.229 "Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļaujas izsniegšanas kārtību", kas nosaka, ka regulāro komercpārvadājumu veikšanai noteiktos pilsētas maršrutos nepieciešama attiecīgās pašvaldības izsniegta atļauja, kura izsniedzama uz laiku līdz 5 gadiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atbildei paredzētais laiks ir beidzies. Vai deputāti vēlas uzdot papildjautājumus? Lūdzu, Golubovs.

A.Golubovs

(PCTVL). Augsti godātais Baloža kungs! Es tagad uzklausīju jūsu atbildi un redzēju rakstisku atbildi, iepazinos ar Liepājas prokuratūras atzinumu par šo lietu. Noteikumi nav reglamentēti, konkursa noteikumi, kā arī nav normas, kuras reglamentē veco maršrutu izpildītājiem licences anulēšanu sakarā ar konkursu, bet paredz licences pagarināšanas procedūru. Šajā konkrētajā gadījumā nav runas par jaunu maršrutu atvēršanu, tāpēc lūdzu jūs paskaidrot — saskaņā ar kādu likumdošanas aktu liegta iespēja veikt pārvadājumus piecos maršrutos iepriekšējam pārvadātājam? Jo noteikumos 10.punktā ir vienīgā atsauksme uz licences anulēšanas problēmu. Konkrētie pārvadātāji nevienu no šajā punktā minētajiem noteikumiem nav pārkāpuši. Datu par to nav arī prokuratūrā. Kāpēc, uz kāda likumdošanas akta pamata liegta iespēja pārvadāt pasažierus?

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ministra kungs!

V.Balodis

(vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs) . Es saprotu, ka Liepājas dome nav liegusi pārvadājumus, vienīgi pagarinājusi atļaujas pārvadāt pasažierus šīm kompānijām, līdz 31.maijam ieskaitot. Bet, kā es teicu jau iepriekš, lai šo situāciju izanalizētu pilnībā, tiks izveidota darba grupa, kuras sastāvā būs Satiksmes ministrijas pārstāvji un arī cilvēki no Pašvaldību lietu pārvaldes. Bet mans viedoklis arī ir, ka šī lieta būtu tomēr izskatāma tiesā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais papildjautājums. Uzdod Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Šeit arī būtu norāde nedaudz cienījamajam Prezidijam, ka diemžēl jūs neinformējāt, kādēļ otrs atbildētājs, cienījamais satiksmes ministrs Gorbunova kungs šodien nepiedalās, jo man taisni mazāk ir jautājums cienījamajam Baloža kungam, bet otram līdzautoram — Gorbunova kungam. Jo mani interesētu konkrēti datumi, kādā periodā tiks izveidota šī grupa, jo cilvēkiem beidzas darba apstākļi, un varbūt arī varētu lūgt tomēr, tā kā šis jautājums nav pilnībā atbildēts, to atstāt arī uz nākošo dienas kārtību, jo es vēlos saņemt konkrētu atbildi no Gorbunova kunga.

Baloža kungs ir šinī gadījumā Gorbunova kunga upuris, jo viņš nevar veikt tālākos soļus, tas ir, atsaukt varbūt domes lēmumu, kamēr Gorbunova kungs nav pateicis savu viedokli. Tādēļ varbūt Prezidija priekšsēdētājs arī uzaicinās tomēr. Šis jautājums nav pilnībā atbildēts, un mēs gaidām Gorbunova kunga atbildi nākošajā sēdē. Ja viņam, protams, ir kāds attaisnojošs iemesls, es saprotu, ka prezidenta kandidātam vairs nebūs laika līdz rudenim.

Sēdes vadītājs.

Baloža kungs, vai jūs esat pilnvarots runāt abu ministru vārdā, tātad Gorbunova un Baloža kunga vārdā.

V.Balodis

(vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs) . Nē. Es atbildu uz jautājumu, kas ir uzdots man, es cenšos atbildēt savu iespēju robežās. Jo lūgums arī ir man, lai es anulētu šo pašvaldības lēmumu. Jāteic gan, ka man tādu tiesību nav, jo likums "Par pašvaldībām" paredz, ka to var darīt pašvaldību lietu ministrs, un, ja es to būtu gribējis darīt, man būtu nepieciešama Ministru kabineta speciāla pilnvara, lai es varētu atcelt pašvaldību lietas lēmumu. Tā kā šodien ir ievēlēts pašvaldību lietu īpašo uzdevumu ministrs Bunkša kungs, tad laikam tās funkcijas turpmāk būs jāveic viņam.

Sēdes vadītājs.

Atbildi uz šo jautājumu uzskatīsim par daļēji sniegtu. Tā kā Gorbunova kungs nav sniedzis rakstisku atbildi jautājuma iesniedzējiem, mēs šo jautājumu izskatīsim pēc nākamās sēdes. Paldies!

Nākamais jautājums — Ministru prezidenta Viļa Krištopana un labklājības ministra Makarova atbilde uz deputāta Deņisova, Rastopirkina, Golubova, Bekasova un Klementjeva jautājumiem par bezdarba pieaugumu valstī . Lūdzu, Makarova kungs!

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ja atbildes ir sniegtas rakstiski, jāsaka pilnīgi atklāti, Labklājības ministrija nevar atbildēt par nodarbinātības politiku valstī, jo tās rokās nav instrumentu, kas veicina tautsaimniecību. Tādēļ Ministru kabinets ir lēmis, ka atbildība ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Bet tomēr, organizējot pagaidu sabiedriskos darbus, pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu, darba meklētāju klubus, Labklājības ministrija vēro arī tādu parametru kā bezdarba pieaugums, kā ilgstošo skaits, kā bezdarbnieku īpaši apsargājamās bezdarbnieku grupas — vientuļās mātes, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki un jaunieši, un atbilstoši tam organizē savu politiku. Mēs to varam ietekmēt tiktāl, ciktāl tas skar tiešām sociālās garantijas darba meklētājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai vēlaties uzdot papildjautājumus? Nevēlaties. Paldies! Līdz ar to šī sēde ir slēgta.