Uz Saeimas deputātu pieprasījumiem un jautājumiem iesniegtās atbildes

Ministrs P.Salkazanovs

Uz piepras.nr.623—dok.nr.623a

Par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību un situāciju lauksaimniecībā

1. Kādus pasākumus plāno veikt Zemkopības ministrija, lai apturētu tālāku lauksaimniecības produkcijas tirgus sabrukumu Latvijā?

Ministru kabinets 11.05.1999. ir apstiprinājis grozījumus MK noteikumos Nr.321 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa", paredzot aizliegumu ievest subproduktus un malto gaļu.

Pamatojoties uz Standartizācijas likuma 13.pantu, tiks izstrādāti nacionālie standarti "Cūkgaļa" un "Liellopu gaļa", kas tādējādi reglamentēs ilgstoši sasaldētas gaļas importu Latvijā.

Tiks sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi MK 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 "Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas", paredzot lauksaimniecības jūtīgo preču importu tikai caur Meitenes, Ainažu, Terehovas un Rīgas ostas robežkontroles punktiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumiem Nr.348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi" tiek licencēts cukura imports un graudu izstrādājumu imports un eksports. Licencēšanas kārtība ir saskaņota ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un darbojas automātiski.

Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)", kuros paredzēts paaugstināt margarīnam ievedmuitas tarifa pamatlikmi un vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā likmi no 0,5 līdz 15 procentiem.

2. Ko darīs Zemkopības ministrija un valdība, lai palielinātu konkurētspēju Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem iekšējā un ārējā tirgū?

1999.gadā sāksies pakāpeniska pāreja uz jauniem piena ieguves standartiem, kas nodrošinās piena ieguvi atbilstoši starptautiskā tirgus prasībām.

Ministru kabinets ir uzdevis Zemkopības ministrijai izstrādāt noteikumus un ar 2000.gada 1.janvāri sākt paškontroles sistēmas ieviešanu pārtikas uzņēmumos. Pakāpeniski tiks paaugstinātas veterinārās prasības, lai no aprites izslēgtu konkurētnespējīgos pārtikas pārstrādes uzņēmumus. 1999.gada 1.ceturksnī 1188 pārtikas pārstrādes uzņēmumos veiktas 1677 pārbaudes, sastādīti 274 akti (sods — Ls 1618), 17 uzņēmumi slēgti.

3. No kurienes tiks ņemti līdzekļi, lai segtu zaudējumus, kas radušies, realizējot 1998.gada intervencē iepirktos graudus, un nodrošinātu graudu intervenci 1999.gadā?

Saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.305 "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū" 8.punktu, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas radīsies, īstenojot tirgus intervences pasākumus 1999.gadā, paredzēti līdzekļi subsīdiju veidā Ls 620 tūkst.apmērā.

Lai nodrošinātu intervences iepirkumu 1999.gadā, tiks izmantoti līdzekļi, kas tiek iegūti, lai realizējot intervences uzkrājumos iepirktos graudus no 1998.gada ražas. Līdz 1999.gada 12.maijam noslēgti līgumi par 8 tūkstošiem tonnu kviešu realizāciju par cenu Ls 74 + PVN. Graudu realizācija turpinās. Līdz 1999.gada 1.novembrim plānojam realizēt vismaz 25 tūkstošus tonnu kviešu. Iegūtie līdzekļi būs pietiekami, lai iepirktu prognozējamo pārtikas labības pārpalikumu (ap 20 tūkstošiem tonnu).

4. Vai valdība neuzskata, ka nepieciešams veikt izmaiņas cukurbiešu un cukura ražošanas nozarēs, lai paaugstinātu to konkurētspēju?

Sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"", kurā paredzēta cukura ražošanas kvotu principa ieviešana. Ieviešanas mērķis ir radīt stabilitātes garantu cukura ražošanas un cukurbiešu audzēšanas nozarē un tuvināt Latvijas cukura tirgus principus ES koptirgus sistēmai.

Ar 1.maiju mazumtirdzniecībā drīkst realizēt tikai rūpnieciski fasētu cukuru. Tas ļaus samazināt un ierobežot nelegāli ievestā un nezināmas izcelsmes cukura tirdzniecību.

5. Ko Zemkopības ministrija darīs, lai nodrošinātu Latvijā saražotās cūkgaļas iepirkumu?

Lai nodrošinātu Latvijā saražotās cūkgaļas iepirkumu, Zemkopības ministrija paredzēja valsts atbalstu cūkgaļas tirgus stabilizācijai. Par gaļai no 1.janvāra līdz 1.maijam realizētām cūkām, kuras atbilst ekstra vai I kategorijas prasībām, cūku audzētājiem ir tiesības saņemt Ls 8 par katru cūku. Zemkopības ministrija atrada iespēju pagarināt šo subsīdiju izmaksāšanu no 1.maija līdz 1.septembrim.

6. Vai Zemkopības ministrija plāno ekonomiski atbalstīt tās zemnieku saimniecības, kas specializējušās piena ražošanā un investējušas naudu Eiropas Savienības prasību sasniegšanai ražošanā?

Zemnieki, kas investējuši naudu piena kvalitātes uzlabošanai līdz Eiropas Savienības līmenim, jau tagad saņem augstāku cenu par kvalitāti un netieši tiek atbalstīti ar eksporta subsīdijām piena produktiem (1999.gadā vismaz Ls 700 000). Tiklīdz Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, tikai tie zemnieki, kuri ražos augstākās kvalitātes pienu un kuru lopu mītnes būs atbilstošas ES direktīvas 92/46 prasībām, varēs vispār ražot pienu.

Izstrādājot nākamā gada subsīdiju nolikumu, tiks izskatīta iespēja atbalstīt saimniecības, kuras ir sasniegušas Eiropas Komisijas direktīvai 92/46 ražošanas atbilstošu līmeni. Papildus nacionālajam atbalstam, sākot ar nākamo gadu, ES pirmsiestāšanās fonda SAPARD ietvaros investīcijas piena fermās tiks uzskatītas par vienu no prioritātēm.

7. Kādas iespējas Latvijas lauksaimniecības produktu eksportam piedāvā dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā un kā tās tiek izmantotas?

Līdz ar iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā Latvija ir ieguvusi tiesības uz vienlīdzīgiem nosacījumiem tirgoties ar lielāko daļu pasaules valstu, savstarpējā tirdzniecībā piemērojot atvieglotus tirdzniecības nosacījumus.

Latvijas ražotājiem tuvākajā laikā būs pieejama Pasaules tirdzniecības organizācijas datu bāze, kur varēs atrast informāciju par dalībvalstu tarifiem, tirdzniecības nosacījumiem, un tamlīdzīga informācija.

Latvija var uzsākt sarunas ar citām PTO dalībvalstīm par tālāku tirdzniecības liberalizāciju, piemēram, notikušas sarunas ar ASV par importa kvotu piešķiršanu no ASV puses Latvijas sieram, zivju produktiem un konfektēm. Šo prasību ir akceptējis ASV Lauksaimniecības departaments, tomēr reāli rezultāti būs tikai pēc nākamā PTO sarunu raunda.

Ministrija ir apkopojusi un sagatavojusi datus par Latvijas uzņēmumu eksporta interesēm attiecībā pret jaunajām PTO kandidātvalstīm (lielākā daļa no NVS valstīm), kurām mēs varam uzdot jautājumus un izvirzīt savas prasības gan konsultāciju, gan divpusējo sarunu raundos.

8. Kādus pasākumus veiks Zemkopības ministrija un valdība, lai samazinātu negatīvo eksporta — importa bilanci lauksaimniecībā?

Apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros ministrijā tiek realizēti tādi eksporta veicināšanas pasākumi kā Latvijas nacionālās ekspozīcijas organizēšana starptautiskajās izstādēs Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos, Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportētājfirmu kataloga izveidošana un izplatīšana interesentiem dažādās valstīs, kā arī ārvalstu ieinteresēto firmu informēšana par mūsu ražotāju vēlmēm un vēl citi pasākumi.

Igaunijā, Lietuvā un NVS valstīs strādājošie ministrijas pārstāvji apkopo un izplata informāciju par Latvijas potenciālajiem eksportētājiem un to produkciju, kā arī sniedz informāciju par importēšanas nosacījumiem šinīs valstīs.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs apkopo informāciju par Latvijas lauksaimniecības produktu un resursu cenām, Igaunijas, Lietuvas, Eiropas Savienības un Centrāleiropas valstu nozīmīgāko tirgus informāciju un izdod "Tirgus un cenu apskatu", kā arī reizi ceturksnī — analītisku izdevumu par tirgus tendencēm, kas Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem palīdz orientēties tirgus cenās un prognozēt ražošanu.

Sākot ar 1999.gada 1.janvāri, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem tiek maksātas subsīdijas piensaimniecības produkcijas tirgus stabilizācijai un konkurētspējas palielināšanai.

Zemkopības ministrija ir piešķīrusi līdzekļus Latvijas piena produktu reklāmas kampaņai ar mērķi palielināt Latvijā ražoto piena produktu pieprasījumu.

9. No kādiem avotiem tiek plānots finansējums, lai īstenotu valdības deklarācijas punktā izvirzīto mērķi — saskaņot Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām līdz 2002. gadam?

No valsts budžeta ir piešķirti Ls 35 074 budžeta apakšprogrammā, lai sāktu īstenot SAPARD programmu. 1999.gada laikā tiks sagatavots un iesniegts LR Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā SAPARD programmas plānošanas dokuments laika posmam no 2000. līdz 2006.gadam. Sagatavošanās pasākumos ietilpst arī SAPARD ieviešanas, finansu pārraudzības un kontroles institūciju izveide, kā arī vispārējo administratīvo spēju paaugstināšana. Lai nodrošinātu SAPARD programmas efektīvu ieviešanu no 2000. gada, 1999.gadā tiks uzsākts arī "Speciālās sagatavošanās programmas ES Strukturālajiem fondiem" Lauku attīstības pilotprojekts Balvu, Madonas un Jēkabpils rajonā.

1999.gadā ir piešķirts finansējums no iekšējiem avotiem steidzamiem ES un Latvijas likumdošanas tulkojumiem. Līdz šā gada beigām ir plānots iztulkot ~ 3000 lapas.

Zemkopības ministrija ir pieprasījusi papildu finansējumu likumdošanas harmonizēšanai, tomēr pieprasītais finansējums nav piešķirts. Zemkopības ministrijas darbinieki ir iesaistīti likumdošanas harmonizācijā, taču finansiālo un cilvēku resursu trūkuma dēļ veicamais darbs nav pietiekami efektīvs un rezultatīvs. Zemkopības ministrijas atbildības jomā ir aptuveni 4500 ES likumdošanas aktu, kuriem jābūt saskaņotiem līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un ministrijas rīcībā nav pietiekama finansējuma un cilvēku resursu, lai spētu sekmīgi veikt šo darbu.

Zemkopības ministrija ir piedalījusies III Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā izstrādes procesā, tomēr šī programma nav saistīta ar budžeta programmām, līdz ar to netiek un netiks pildīti III Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā atspoguļotie uzdevumi un prioritātes.

10. Kā Zemkopības ministrija domā sakārtot lauksaimniecības uzskaites sistēmu laukos, lai valsts pārvaldes institūcijas strādātu ar objektīvu informāciju un datiem par lauksaimniecisko ražošanu un zemkopībā notiekošajiem procesiem?

Ir izveidots un turpina attīstīties ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs, kas ļauj iegūt precīzu informāciju par mājlopu skaitu Latvijā.

1999.gadā ar tiešu Zemkopības ministrijas atbalstu (lauksaimniecības organizatoru veiktais darbs) Centrālā statistikas pārvalde palielinās izlases veida apsekojumā apsekoto saimniecību skaitu. 1998.gadā tika apsekotas 8800 saimniecības, bet 1999.gadā tiks apsekoti gandrīz 13 000 saimniecību, tas ļaus iegūt ticamākus datus ne tikai valsts, bet arī rajonu līmenī.

Priekšlikumos Lauksaimniecības likuma labojumiem tā 8.panta 1.daļā ir iekļauta norma, ka Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Zemkopības ministriju reizi desmit gados veic vispārēju lauksaimniecības skaitīšanu. Pagaidām paredzēts, ka lauksaimniecības skaitīšana notiks 2000. vai 2001.gadā (ja valsts budžetā nebūs finansējuma skaitīšanas veikšanai 2000.gadā).

Zemkopības ministrijā ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par saimniecību uzskaites datu tīklu", kas paredz izveidot ES prasībām atbilstošu informācijas iegūšanas un apstrādes sistēmu par lauksaimniecību. Noteikumu projekts tiek saskaņots ar ministrijām. Ja projekts tiks atbalstīts un tiks piešķirts finansējums tā realizācijai, tad, sākot ar 2000.gadu, Zemkopības ministrija iegūs objektīvu ekonomisko informāciju par lauksaimniecību.

Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs katru gadu paplašina saimniecību loku, kam sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Līdz ar to Zemkopības ministrijai ir iespējas iegūt pamatotu lauksaimniecības ekonomisko informāciju.

11. Kādā veidā Eiropas Savienības SAPARD programma veicinās uzņēmējdarbības attīstību Latvijas laukos?

SAPARD programmās no 2000.gada tiks sniegts atbalsts piecu programmu ietvaros:

1. Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos:

1.1. atbalsts tehnikas modernizācijai un būvniecībai,

1.2. lauksaimniecības zemju apmežošana;

2. Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana.

3. Ekonomikas dažādošana, sekmējot alternatīvos nodarbinātības veidus.

4. Lauku infrastruktūras uzlabošana.

5. Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes.

Uzņēmējdarbība attīstīsies, sniedzot atbalstu investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos tehnikas, būvju un iekārtu modernizācijai, pārstrādes un mārketinga uzlabošanai un ekonomikas dažādošanai laukos.

Sniedzot atbalstu investīcijām tehnikas un iekārtu modernizācijai, tiks paaugstināta ražošanas ekonomiskā efektivitāte un paaugstināta lauksaimniecības uzņēmumu peļņa. Modernizējot pārstrādi un attīstot mārketingu, tiks paaugstināta lauksaimniecības un laukos ražoto produktu konkurētspēja un kvalitāte, tādējādi uzlabojot saražotās produkcijas noietu tirgū.

Atbalstot ekonomikas dažādošanu, tiks radīti jauni un attīstīti esošie nelauksaimnieciskie nodarbošanās veidi laukos.

1999. gada 17. maijā Zemkopības ministrs P.Salkazanovs

Ministrs V.Makarovs

Uz jaut. nr.16 — dok. nr.646

Par bezdarba pieaugumu valstī

Atbildot uz deputātu jautājumiem Ministru prezidentam V.Krištopanam un labklājības ministram V.Makarovam "Par bezdarba pieaugumu valstī", Labklājības ministrija sniedz šādu informāciju.

1. Nodarbinātības situācijas uzlabošana ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstību valstī, un racionāla nodarbinātības līmeņa sasniegšanai ir nepieciešama visu ministriju koordinēta sadarbība.

Nodarbinātības situācijas uzlabošanai šā gada 6. aprīlī Ministru kabinets akceptēja Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju "Par nodarbinātības veicināšanu valstī" (MK 06.04.1999. sēdes protokola 23.§). Ņemot vērā to, ka Labklājības ministrijas kompetencē neietilpst ne tautsaimniecības nozaru attīstības stratēģiju izstrāde un to īstenošana, ne teritoriālo attīstības plānu izstrādāšana, Ministru kabinets akceptēja koncepcijā piedāvāto variantu, ka Latvijā Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādi koordinē Ekonomikas ministrija. Šī plāna izstrādē viens no mērķiem ir uzlabot valsts institūciju, pašvaldību, darba devēju un arodbiedrību sadarbību nodarbinātības jautājumu risināšanā, tai skaitā jaunu darba vietu radīšanā.

2. Labklājības ministrija saskaņā ar tās rīcības programmu Ministru kabineta deklarācijas izpildei izstrādā likumprojektu "Par palīdzību bezdarba gadījumā". Līdz ar šī likumprojekta izstrādi notiek darbs pie budžeta projekta 2000. gadam, kurā tiks iestrādāti priekšlikumi nepieciešamajam finansējumam, kas nodrošinātu jaunajā likumā paredzēto aktīvās nodarbinātības pasākumu īstenošanu. Tiek izstrādāts arī likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kurā tiek uzlabots pašreizējais regulējums attiecībā uz apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Vienlaicīgi Labklājības ministrija aktīvi piedalīsies Nacionālās nodarbinātības plāna 2000. gadam izstrādē, kuru koordinē Ekonomikas ministrija kā kompetentā institūcija.

Bezdarba samazināšanai Nodarbinātības valsts dienests (NVD) saskaņā ar likumu "Par nodarbinātību" organizē aktīvās nodarbinātības pasākumus (apmācība un pārkvalifikācija, algotie pagaidu sabiedriskie darbi, darba meklētāju klubi) bezdarbniekiem š.g. valsts budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros.

3. Lai risinātu bezdarba problēmas Latgalē un citos novados, kur ir augsts bezdarba līmenis, NVD organizē bezdarbniekiem algotos pagaidu sabiedriskos darbus (APSD), kas saskaņā ar likumu "Par nodarbinātību" ir viens no aktīvās nodarbinātības pasākumiem. APSD tiek organizēti ar mērķi nodarbināt bezdarbniekus, kuri darba tirgū ilgstoši nevar atrast darbu, un riska grupu bezdarbniekus, kā arī lai iekārtotu bezdarbniekus pastāvīgā darbā jaunradītajās darba vietās.

1998. gadā NVD organizēja trīs APSD projektu konkursus, kuros tika iesniegti 342 projektu pieteikumi. Konkursa rezultātā tika piešķirts valsts pasūtījums 157 projektiem, kuros bija paredzēts izveidot 2420 jaunas pastāvīgas darba vietas. 1999. gada 1. ceturksnī tika pabeigta 24 iepriekšējā gadā uzsākto APSD projektu realizācija, tā rezultātā ir radītas 146 jaunas pastāvīgas darba vietas.

1999. gadā APSD organizēšanai piešķirti 2,2 miljoni latu, un šogad APSD projektu konkursā valsts pasūtījumu Latgales reģionā jau saņēma 36 projekti par Ls 389 881 lielu naudas summu. Šie projekti paredz vidēji mēnesī nodarbināt 453 bezdarbniekus un izveidot 344 jaunas pastāvīgas darba vietas. Turklāt APSD organizēšanai Latgales reģionā, kuri tiks veikti, nerīkojot projektu konkursus, šogad paredzēti 393 000 latu.

Lai bezdarbnieki pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū, NVD darba meklētāju kluba ietvaros tiek organizētas sociāli psiholoģiskas nodarbības "Kā atrast darbu", kā arī, ņemot vērā katra reģiona īpatnības, tiek komplektētas speciālas Darba meklētāju kluba grupas.

4. Bezdarbnieku profesionālai apmācībai valstī kopumā 1999. gadā ir paredzēts izlietot Ls 4345 090.

Veicot bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalificēšanu, prioritāri tiek sagatavoti darbinieki darbam Latgales reģiona uzņēmumos "Līvānu mājas un logi", "Līvānu stikls" un citos uzņēmumos.

1999. gadā NVD vietējo nodaļu uzturēšanai paredzēti 1 616 336 lati.

1999. gada 20. maijā Labklājības ministrs V.Makarovs