Par Baltijas jūras aizsardzību un zaļo ekonomiku

2. un 3.aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzturējās darba vizītē Somijā. Tās laikā notika vairākas nozīmīgas tikšanās un pārrunāti tādi jautājumi kā Baltijas jūras aizsardzība, zaļā ekonomika un energoefektivitāte, kā arī Eiropas Savienības aktualitātes.

2.aprīlī, tiekoties ar Somijas vides ministru Villi Nīnisto, E.Sprūdžs informēja par Latvijas paveikto Baltijas jūras vides aizsardzības jomā un atkārtoti apstiprināja gatavību palielināt ieguldījumus tajā, tādējādi tuvinoties aktīvāko un lielāko Eiropas valstu līmenim. Lielu interesi Somijas pārstāvji izrādīja arī par notekūdeņu attīrīšanu mūsu valstī un atzinīgi novērtēja faktu, ka 2012.gada 1.janvārī Latvija sasniegusi pilnu atbilstību ES normām attiecībā uz apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000. E.Sprūdžs arī uzsvēra, ka kopumā mūsu valsts vides sektorā šobrīd ieguldījusi vairāk nekā miljardu eiro.

Puses arī pārrunāja jautājumus, kas skar jūrniecības nozari un ar to saistītos vides standartus. Latvija atbalsta Somijas centienus un Helsinku konvencijas (HELCOM) sekretariāta darbu šajā jomā, tomēr norāda, ka jūras transports jāvērtē plašākā teritoriālā kontekstā, iesaistot arī Ziemeļjūru vai pat visu Ziemeļatlantiju, jo tas būtiski palielinās vides ieguvumus un mazinās konkurences kropļojumus.

Savukārt tikšanās laikā HELCOM sekretariātā tā pārstāvji prezentēja īstenoto un nākotnes ieceres attiecībā uz Baltijas jūras rīcības plāna izpildes izvērtēšanu un gatavošanos HELCOM Ministru sanāksmei 2013.gadā. E.Sprūdžs vērsa organizācijas pārstāvju uzmanību uz to, ka Latvija pēdējos gados sasniegusi labus rezultātus nitrātu un fosfātu samazināšanā notekūdeņu sektorā, kas gan HELCOM statistikā vēl nav atspoguļots. Mūsu valsts var lepoties arī ar sasniegto jūras aizsargājamo teritoriju izveidē – šajā jomā esam apsteiguši citas HELCOM dalībvalstis, šādu statusu attiecinot uz 1/3 no savas jūras teritorijas.

Tikšanās laikā vairākkārt tika uzsvērta Baltijas jūras nozīme reģiona ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Latvijas puse informēja par savu aktīvo līdzdalību dažādās programmās, tostarp BONUS projektā, kas palīdz realizēt jūras vides sākotnējo izvērtējumu, un uzsvēra dažādu kopīgi īstenojamu pasākumu nozīmi kā izdevību visām HELCOM dalībvalstīm, piemēram, iesaistot un izglītojot iedzīvotājus Lielās talkas akcijā, jūras atkritumu savākšanā un dabas koncertzāles projektā.

3.aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar Lahti pašvaldības pārstāvjiem un pārrunāja jautājumus, kas skar uzņēmējdarbības ietekmi uz reģionu attīstību.

Apskatot Lahti Tīro tehnoloģiju centru, E.Sprūdžs uzsvēra: tas ir spilgts piemērs tam, kā, sniedzot sākotnējo atbalsta ieguldījumu, var attīstīt jaunus uzņēmumus un produktus gan vietējam tirgum, gan arī eksportam. “Latvijā esam pieraduši pie biznesa inkubatoriem, kuros jaunām kompānijām dodam telpas un administratīvo atbalstu, bet finanšu atbalstu pamatā sniedzam projektu konkursu veidā, kur radošas idejas nokļūšana līdz rezultātam zināmā mērā ir laimes spēle. Savukārt Somijas piemērs parāda – sistemātiski palīdzot attīstīt perspektīvas idejas, tās var pārvēst komerciāli dzīvotspējīgos risinājumos,” sacīja ministrs. Mūsu valstij šādu pieredzi vajadzētu attīstīt novados, veidojot saikni starp reģionālajām universitātēm un komersantiem, tāpēc panākta arī konkrēta vienošanās par sadarbību šāda modeļa iedzīvināšanai Latvijā.

Tikšanās laikā ar Lahti pilsētas mēru Jirki Milivirtu tika diskutēts par pašvaldību lomu inovāciju sistēmu veidošanā. Šajā jomā Somijas pašvaldībām ir aktīva loma ne tikai finansiāli, bet arī prioritāšu un satura veidošanas procesā. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka Latvijā steidzami inkubatoru darbība jāpaceļ augstākā līmenī, būtiski paplašinot līdzšinējo telpu nodrošinājuma, administratora un grāmatvedības pakalpojumu paketi. Somijas zinātnes un biznesa parkos uzņēmējiem tiek dota iespēja attīstīt uzņēmējdarbības idejas līdz praktiskiem rezultātiem, tāpēc uz nozīmīgu valsts vai ES fondu finansējumu var pretendēt tikai tādi projekti, kas pierādījuši savu reālo, nevis teorētisko dzīvotspēju, kas īpaši svarīgi ir inovatīvo tehnoloģiju jomā.

E.Sprūdžs arī norāda, ka, ņemot vērā Somijas sasniegumus reģionālās ekonomikas un pārvaldes attīstībā, jāapsver iespēja šos risinājumus izmantot Latvijas reģionālās politikas īstenošanā. Viens no tādiem varētu būt vietējo pašvaldību, reģionālo valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un nevalstisko organizāciju sadarbība reģionu attīstības mērķu formulēšanā un realizēšanā. Cits, ne mazāk nozīmīgs virziens ir uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanas sistēma, kurā vietējās pašvaldības un reģioni darbojas kā ekonomikas stimulēšanas līderi, veidojot vietējiem apstākļiem piemērotu biznesa vidi. “Lai motivētu mūsu pašvaldības aktīvāk iesaistīties vietējās uzņēmējdarbības veicināšanā, būtu jāizvērtē iespēja novirzīt daļu (Somijā tie ir 22,03% atskaitījumi no valsts nodokļa) no uzņēmumu ienākuma nodokļa pašvaldību budžetos. Tāpat, ņemot vērā Somijas pieredzi, Latvijā vajadzētu pakāpeniski virzīties uz pašvaldību lielāku fiskālo autonomiju, paredzot tām plašākas tiesības lemt par nodokļu likmēm un ļaujot pašām regulēt uzņēmējdarbības vidi savās teritorijās,” uzsver ministrs.

Somijas pašvaldību atbildības sajūta un rūpes par uzņēmējiem ir paraugs, kam līdzināties, tomēr šāds rezultāts nav sasniegts vienā dienā, un abpusēja uzticēšanās ir kā balva, kas jānopelna. Pašvaldības to uztver kā pašsaprotamu, tāpēc savās teritorijās aktīvi iesaistās zaļās ekonomikas, energoefektivitātes un vidi saudzējošu biznesa risinājumu izstrādē. Pat ja situācija mainītos un tās nesaņemtu daļu no savā teritorijā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa, aktivitāte uzņēmējdarbības vides izveidošanā un nodrošināšanā nemazinātos, jo biznesa paplašināšanās ir labākais apliecinājums tam, ka pašvaldības ir dzīvas un tām ir nākotne – tās attīstās, tajās rodas darba vietas un ir ekonomiski aktīvi iedzīvotāji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa