Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 20. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš")

. Šī nedēļa "Latvijas ceļam", neapšaubāmi, bija pozitīvu pārmaiņu nedēļa, un balsojums šodienas Saeimā, kad tikai 24 "Tautas partijas" deputāti izteicās pret šo valdību, vēlreiz pierāda, ka tas ceļš un tā sadarbība, ko mēs piedāvājām, veidojot šo valdību, ir izrādījusies pareiza.

Šī nedēļa mums sākās ar "Latvijas ceļa" valdi, kurā, pirmkārt, tika kliedētas šaubas par privatizācijas procesu. Tās baumas, kuras bija radījusi opozīcija, pārplīsa kā burbulis. "Latvijas ceļš" neaicināja Nagļa kungu atstāt viņa ieņemamo amatu un izteica atbalstu gan Nagļa kungam, gan arī viennozīmīgu atbalstu premjerministram Krištopana kungam.

"Latvijas ceļš" par prezidenta amata kandidātu izvirzīja to cilvēku, kuru labi pazīst Latvijā un kuru "Latvijas ceļš" bija solījis izvirzīt vēl pirms vēlēšanām. Tas ir Anatolijs Gorbunovs. Pēdējā laikā gan parādās, es ļoti atvainojos, visādas murgainas idejas, ka, piemēram, Gorbunova ievēlēšana varētu novest pie Latvijas neatkarības zušanas. To var rakstīt dažs labs komentētājs, bet jebkurš cilvēks, kam ir loģiskā domāšana, labi saprot, ka, ja Gorbunovs būtu pret Latvijas neatkarību vai mūsu integrēšanos NATO un Eiropas Savienībā, viņš vienkārši kopā ar Rubiku būtu cīnījies pret šo neatkarību 1990., 1991.gadā. Bet pilnīgi pretēji, tieši pateicoties viņam, lielā mērā mēs panācām ar tik maziem upuriem to, ko panācām, tas ir, Latvijas valsts atjaunošanu. Tāds bija nedēļas sākums. Visu nedēļu šeit, Saeimā, kā tādā ūdens glāzē viļņojās saistībā ar dažādām baumām un izdomājumiem — tūlīt kritīs, tūlīt bruks, tūlīt nodos. Protams, tas nenotika. Opozīcijas nemākulīgi veidotā neuzticības izteikšana tikai nostiprināja "Latvijas ceļa" vadīto valdību, nostiprināja koalīciju, saliedēja tos spēkus, kuriem ir dažādas programmātiskās nostājas, kuri nāca uz vēlēšanām ar dažādiem solījumiem, bet kuri spēj, un to vēlreiz pierādīja šī nedēļa, strādāt kopā.

Šinī nedēļā šīs pozitīvās iniciatīvas bija vērojamas arī ļoti sāpīgā jautājumā, tas ir — lauksaimniecības problēmas, zemnieku problēmu risināšanā. Un šī valdība tieši pēc pašreizējā ekonomikas ministra aiziešanas, es ceru, ka jaunais ekonomikas ministrs, ko ieteica "Jaunā partija", neapšaubāmi, būs kandidatūra, kas pievērsīs šīm problēmām uzmanību, tātad šī valdība ir sākusi konkrēti darīt visu iespējamo, lai kopumā saglabātu mūsu starptautiskās saistības, galu galā mēs esam ieinteresēti, lai mūsu piensaimnieki arī izvestu produkciju no Latvijas, ne tikai vienkārši aiztaisīt ciet robežas un neko neļautu ievest un neko nevest ārā. Tātad, saglabājot šīs starptautiskās saistības, mēs tomēr, cik iespējams, palīdzētu mūsu zemniekiem. Šinī sakarā es vēlreiz gribētu atgādināt gan šīsdienas Saeimas praktiski vienbalsīgo atbalstu jaunajam likumprojektam, gan arī to, ko dara valdība —tie ir ļoti nopietni soļi. Un es vēlreiz aicinātu zemniekus, kuriem tiešām situācija nebūt nav viegla, pirms uzsākt protesta akcijas, konsultēties ar valdību un saprast, vai tas, ko viņi darīs, palīdzēs, vai pilnīgi pretēji — graus mūsu ekonomiku.

A. Kalniņš ("Latvijas sociāldemokrātu apvienības" frakcija)

. Es gribētu no šīsdienas sēdes uzsvērt divus jautājumus. Tātad jau minētais jautājums par iekšējā tirgus aizsardzību, kā steidzamu pirmajā lasījumā pieņēmām likumprojektu "Par pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībai". Tas process ir bijis jau decembrī, janvārī. Janvārī Saeima noraidīja līdzīgu likumprojektu, bet nekādi brīnumi nenotika. Imports pieauga ar katru mēnesi, no vairākām valstīm, iepirkums no vietējiem ražotājiem samazinājās. Samazinājās cena un tā tālāk. Presē jau daudzkārt aprakstīta ekonomiskā motivācija, kāpēc šāds likums ir nepieciešams, bet gribētos vienu niansi uzsvērt. Faktiski šis rezultatīvais gājiens, kas šodien notika, lielā mērā ir pateicoties tam, ka sociāldemokrātu frakcija pat pirms valdības izveidošanas pagājušajā gadā, strādāja cieši kopā ar Zemnieku federāciju, Lauku statūtu sabiedrību asociāciju un Lauku atbalsta asociāciju, arī pēdējā laikā ar Zemnieku savienības vadību, un šis projekts ar tādu atbalstu tapa kopā ar šīm zemnieku galvenajām pašpārvaldes organizācijām. Protams, tā kā no mūsu frakcijas ir zemkopības ministrs Salkazanova kungs, tad Zemkopības ministrija tika izveidota kā kanāls, lai šāds likumdošanas projekts tiktu virzīts. Mēs atceramies, bija visādi klupieni. Valdības sēdē to pirms dažām dienām noraidīja, tomēr mūsu neatlaidība vainagojās ar to, ka valdība arī piekrita šīsdienas uzziņu iesniegumam Straumes kungam, ka piekrīt šim sagatavotajam likumprojektam, un pārsteidzošs ir šis balsojums šodien.

Tātad finišā paredzēts, ka otrajā lasījumā nākamajā ceturtdienā — 27.maijā, šis likumprojekts varētu tikt pieņemts, tas stātos spēkā ar 1.jūniju, un zemnieku akcijas, kas paredzētas 28.maijā — es ceru, ka viens no tiem punktiem, kas ļoti interesē zemniecību, būs reāli izpildīts, un arī Ārlietu ministrijai un citiem resoriem būs pirmais praktiskais solis, kā iziet starptautiskās tirdzniecības organizācijās, lai šādus jautājumus korekti kārtotu, ziņotu par mūsu pieņemto pasākumu iekšējā tirgus aizsardzībai.

Otrs moments. Mēs esam gandarīti, ka mežu valsts ministrs ir no sociāldemokrātiem, jo par šo bloku mēs ļoti interesējamies, lai tā īpatsvars tautsaimniecībā vēl pieaugtu. Mēs zinām, ka nav uzsākta celulozes fabrikas būve un tā tālāk. Cerams, ka ar šī ministra starpniecību varēsim paātrināt šos procesus meža blokā.

G.Bērziņš ("Tautas partijas" frakcija)

. Šodien bija neuzticības balsojums valdības vadītājam Krištopana kungam un, acīmredzami, šis neuzticības balsojums izraisīja zināmas sekas. Manuprāt, šobrīd ir skaidrs, ka Krištopana kungs netiek galā ar pienākumiem un viņa atrašanās amatā ir tikai laika jautājums, jo šo jautājumu bija spiests izskatīt "Latvijas ceļš", un Krištopana autoritāte ir tik zema Saeimā, ka īstenībā pat valdošās partijas deputāti neklausījās viņa runā un pārtrauca ar dāžādām replikām. Mans viedoklis ir tāds, ka katra diena, kad Krištopana kungs vada valdību, atmet valsts attīstību par divām dienām atpakaļ, jo viena diena, kas tiek pavadīta bezdarbībā un viena diena, ko pēc tam vajadzēs likvidēt, pusgadu ir strādājusi, un Latvija, manuprāt, ir atsviesta atpakaļ par gadu, to katrs var paskatīties savā kabatiņā — skolotāji, kuri savas niecīgās algas nespēj saņemt, zemnieki — kā ir mainījušās iepirkuma cenas un pensionāri, kas ir aplaimoti ar 18 santīmu pielikumu. Es domāju, katrs pie sevis paskatieties un padomājiet, vai ir kļuvis labāk, par cik Latvija ir atsviesta atpakaļ Krištopana valdīšanas laikā. Ir arī pozitīvas lietas. Nešaubīgi Latvijai ir lieli panākumi arī atsevišķās lietās, jo ir lietas, kur mēs faktiski esam tāda nopietna Eiropas konkurējošas valsts, gandrīz varētu teikt pat lielvalsts, jo ministru skaita ziņā šobrīd Eiropā mēs nešaubīgi esam vienā no vadošajām vietām. Šodien mums ir 20 ministru, un ir tādas nozares kā koknozare, mežsaimniecība, un visi pārdzīvos arī šos ministrus, bet Latvijā šobrīd ir 20 ministru. Zināšanai — Šveice tiek galā ar 8 ministriem un Lietuva kaut kā grūti, bet ar 14 ministriem, Ungārijā — 17 ministru, Vācija — maza valstiņa, tā gan ir federatīva, tajā 16 ministru, Igaunijā arī tikai 14, Austrijā — 13. Mēs varam sevi uzskatīt par būtisku panākumu, un īstenībā mēs nešaubīgi pretendējam uz lielvalsts statusu ministru skaita ziņā.

Par cūkgaļu runājot. Es domāju, ka cūkgaļas un lauksaimniecības jautājums ir labākais atspoguļojums valdības mazspējai un nespējai risināt kaut vienu problēmu, jo pamatā ir jārada apstākļi, lai saimniekošana veiktos, lai būtu normāls tirgus un būtu normālas cenas. Piena iepirkums aprīlī ir samazinājies pret pagājušo gadu par 20%, cenas ir kritušās par 20%, un šis likumprojekts ir mazs plāksterītis, īss laiks, kas ir dots sakārtot šo cūkgaļas nozari. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdība šinī sastāvā nespēs to izdarīt, sociāldemokrātu ministrs netiek galā ar pienākumiem un visu situāciju. Šīs valdības laikā ir iepirkti graudi no Lietuvas valsts rezervē par 69 latiem. Zemniekiem maksājot vairāk, decembrī valdība iepērk no Lietuvas 9000 t graudu šīs valdības laikā. Cukura nozarē nākotne nav zināma, labībā nav zināma. Mēs darīsim visu, lai šīs problēmas risinātu, bet neveiksmīgu valdību var nomainīt, un Saeima viņu aizstāt nevar.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Par neuzticības izteikšanu premjeram. Protams, nekāda spožā dzīve valdībā šodien nav, tā ir viena lieta. Taču, ja kaut ko gāž vai maina, tad ir jāredz, kas nāks vietā un kas uzlabos stāvokli. Pagaidām pārliecību, ka kāda gāšana kaut ko mainītu pēc laika posma, kad pavisam nesen pieņēmām budžetu, diez vai ir atbalstāma. Mani tomēr vairāk interesē, kā mūsu valsts pasaulē izskatās, ceļot un gāžot valdības, kā tas piesaista ārvalstu investorus un kā tas ietekmē mūsu stāvokli starptautiskajā sabiedrībā. Tagad nevajadzētu operēt ar ministru skaitu, tā ir būtiska, acīmredzot apzināta neprecizitāte, jo ne jau ministru skaits ir tas, par ko ir jāuztraucas, bet gan līdzekļi, kurus tērē valdība savām vajadzībām. Es ceru, ka mēs, strādājot koalīcijas padomē, šim jautājumam pievērsīsim īpašu uzmanību, bet ministru skaits ir liels tāpēc, ka, acīmredzot, tās partijas, kas ir koalīcijā vai atbalsta šo koalīciju, vēlas aktīvāk piedalīties valdības darbā. Ir ministri, kam ir tikai viens vai divi tuvi cilvēki — padomnieki vai palīgi, un ir tādi, kas var savu aparātu, lai arī pašu ministru skaits ir neliels, uztaisīt tādu, ka tas ir desmit reižu lielāks par pašu Ministru kabinetu.

Vēl daži vārdi par vienu likumprojektu, tas ir par emigrācijas likumu. Pēc kvēlajām runām par valdību, paldies Dievam, izdevās pārliecināt lielāko deputātu daļu, ka nedrīkstēja atbalstīt galīgi nepamatotu normu par nepilsoņu tiesībām atgriezties Latvijā pēc izbraukšanas, jo nav skaidrs, kas tie ir par nepilsoņiem, vai viņi nav saņēmuši kompensāciju pirms izbraukšanas, un nekāds viņu statuss šeit nav noteikts. Saeimas lielum lielais vairākums balsoja par šī priekšlikuma noraidīšanu, līdz ar to uz trešo lasījumu tā pagaidām nav.

Bija vēl viens nopietns pārbaudījums — grozījumi Izglītības likumā. Es saprotu to deputātu vēlmes iegūt to pilsoņu balsis, kas nav latvieši. Diemžēl ar to šeit nodarbojas, tā ir dzīves patiesība, un mēs viņus šeit redzam, bet mūsu uzdevums ir nostiprināt latviešu valodas pozīcijas gan izglītībā, gan vispār valsts dzīvē. Līdz ar to mēs ļoti centāmies noraidīt visus tos priekšlikumus, kas paredzēja kaut kādas īpatnējas tiesības tā sauktajām mazākumtautībām, pie tam par mazākumtautībām nekādu precīzu informāciju iesniedzēji nedeva, bet kā mēs zinām, Latvijā dzīvo vairāki desmiti dažādu tautību un tautībiņu. Kā redzat, arī šoreiz Saeimai izdevās savu darbu pabeigt priekšlaicīgi, pirms 17.00, tātad tādas liekas runāšanas šodien tikpat kā nebija.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Šī nedēļa Jaunajai partijai bija lielu pārbaudījumu nedēļa, izsverot un apdomājot daudzas mūsu iekšējās problēmas, un mēs sapratām, ka ļoti daudz kas atkarīgs no mums, kā veidosies tālāk valdības darbs un darbs Saeimā.

Mēs ar lielu nopietnību un dziļi analizējām tos jautājumus, kas tika pārmesti mūsu iepriekšējam ekonomikas ministram, un izvirzījām jaunu ekonomikas ministri Ingrīdu Ūdri un ļoti ceram, ka viņai šajā darbā veiksies un ka viņai netiks liegts strādāt pēc principa, ka Latvijā jāveido ilglaicīga ekonomiskās attīstības programma, nevis jāstrādā vienai dienai vai kādu noteiktu grupējumu virzītai. Tāpēc gribu novēlēt viņai labu veiksmi šajā darbā.

Arī otra mūsu valsts ministre augstākās izglītības jautājumos ir beidzot nominēta, kaut gan par šo jautājumu ilgi tika runāts. Gribētos, lai arī viņai tiešām veicas, jo arī augstākās izglītības jautājumos darba ir ļoti daudz, un mūsu programmā šie jautājumi ir labi izstrādāti un būtu jauki, ja viņai turpmākajā darbā izdotos sevi pierādīt un līdz ar to arī iegūt augstākās izglītības patērētāju, tas ir, studentu uzticību.

Runājot par šo balsojumu valdībai, šis balsojums bija ļoti pārliecinošs, 60 balsis "par". Gribu atzīmēt tikai to, ka mani nepatīkami pārsteidza, arī pārējos frakcijas biedrus pārsteidza Tautas partijas biedru uzvedība tad, kad runāja pārējie oponenti. Mēs, deputāti, Tautas partijas uzstāšanos noklausījāmies normāli, bet pēc tam bija ļoti nesolīda uzvešanās. Ja vēl kādreiz tādi jautājumi parādās, tā tomēr nevajadzētu darīt, jo tas nerada iespaidu, ka šis jautājums tiek risināts nopietni. Rodas iespaids, ka mēģina spēlēt teātri.

Par iekšējā tirgus aizsardzību. Šis jautājums ir ļoti svarīgs. Mēs, protams, piekritām šā likumprojekta virzīšanai tālākai izskatīšanai. Protams, ne tikai par cūkkopību vien, par daudzām nozarēm mums šajā jautājumā ir ļoti stingri jādomā. Kā jau es sākumā teicu, ir ļoti svarīgi, lai visa tautsaimniecības virzība tiktu orientēta uz ilglaicīgu periodu.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Es gribu pievērsties trim jautājumiem. Pirmais — par cūkgaļu. Šajā jautājumā mūsu frakcijas deputāti viennozīmīgi atbalstīja Latvijas zemniekus.

Par neuzticību Krištopana kungam un viņa valdībai. Mēs uzskatām, ka šī valdība nav laba valdība, bet, ja nāktu Šķēles kunga valdība, ja šodien būtu izteikta neuzticība, nekā labāka nebūtu. Šķēles kungs un viņa partijas biedri pēdējā laikā izsaka vēl nacionāli radikālākas domas nekā esošās valdības biedri. Tā kā mēs uzskatām, ka nacionālradikāļi ir, pirmkārt, latviešu tautas ienaidnieki, mēs nevaram atbalstīt arī Šķēles kungu. Attiecīgi mēs atturējāmies. Galvenais, es domāju, ka premjerministri atnāk un aiziet, bet izglītība ir mūžīga.

Izmantojot to, ka šodien otrajā lasījumā skatīja Izglītības likumu, mēs gribējām šo likumu liberalizēt, demokratizēt un nekādā gadījumā, nekaitējot latviešu valodai, palīdzēt arī cittautiešiem. Diemžēl mūsu kolēģi no citām frakcijām uzskata, ka jāizpilda EDSO ekspertu prasības, Eiropas Padomes ekspertu prasības, bet nedomā, ka mums jādzīvo Latvijā, kā mēs šodien runājām par integrāciju, un daudzi likuma panti, diemžēl, tieši ir vērsti uz tautu šķelšanu. Tātad mēs mēģinājām atvērt mūsu kolēģiem acis, aicinājām viņus ievērot Latvijas tradīcijas, bet diemžēl citi deputāti mūs nedzirdēja, un no kādiem 20 mūsu priekšlikumiem, varam teikt, ka tieši vai netieši, pieņemti 2,5 priekšlikumi. Bet es ļoti ceru, ja Latvija šodien ir slima, tad tā noteikti izveseļosies, un cik gadus mums vajag, lai kļūtu gudri, to laikam zina tikai Dievs.

Saeimas preses dienests